Pēdējo dienu laikā Sīrijas valdības spēki un to sabiedrotie ir ieguvuši kontroli pār nozīmīgu Alepo pilsētas austrumu daļas priekšpilsētu. Londonā bāzētā Sīrijas cilvēktiesību observatorija norādīja, ka Sīrijas armija kontroli pār Bustan al Basha rajonu zaudēja pirms trijiem gadiem un šī ir pirmā reize, kad prezidenta Bašara al Asada spēkiem ir izdevies gūt ievērojamus panākumus.
Raidsabiedrība CNN ziņo, ka Krievijas un Sīrijas aviācija ir bombardējusi apkārtni gandrīz nedēļu. Militārpersonas ir izplatījušas paziņojumu, kurā solīts uzlidojumus un artilērijas apšaudes pārtraukt, lai civiliedzīvotāji varētu pamest Alepo austrumu daļu.
Aizsardzības ministrijas paziņojumā arī izteikts brīdinājums – jebkurš, kurš neizmantos piedāvāto iespēju, saskarsies ar savu nenovēršamo likteni.
Tikmēr ANO īpašais sūtnis Stafans di Mistura brīdinājis - ja apšaudes un bombardēšana turpināsies tādā pašā apmērā kā līdz šim, divu mēnešu laikā Alepo austrumu daļa var tikt pilnībā iznīcināta.
Viņš aicinājis Sīriju un Krieviju izvairīties no šāda iznākuma, lai arī mērķis būtu kaujinieku likvidēšana, uzsverot, ka vēsture šādu alibi nesaprastu. ANO sūtnis atgādinājis, ka pilsētas austrumos joprojām dzīvo līdz pat 275 000 civiliedzīvotāju.
Sīrija un Krievija ir atkārtoti paziņojušas, ka savus uzbrukumus vērš tikai pret grupējumu “Jabhat Fateh al-Sham”, kas agrāk bija pazīstama kā “Al Nusras Fronte”. Stafans di Mistura norādījis, ka šim grupējumam esot vien aptuveni 900 vīru un viņš būtu gatavs personiski nodrošināt viņu aiziešanu no pilsētas, ja viņi izlemtu to darīt.
Tikmēr kārtējo reizi saasinājušās arī Krievijas un ASV attiecības. Pēc abu valstu panāktā pamiera izgāšanā, Maskava un Vašingtona ir apmainījušās ar virkni skaļiem paziņojumiem, piemēram, par sadarbības apturēšanu kodolizpētes jomā.
Vēl iepriekš Baltā nama preses sekretārs Džošs Ernests neizslēdza iespēju, ka pret Sīriju un Krieviju varētu ieviest jaunas sankcijas, taču šādu lēmumu būtu iespējams izdarīt tikai ar savu partneru atbalstu.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs gan ceturtdien paudis pārliecību, ka nekāda pamata sankcijām nav, jo Krievija esot vienīgā valsts, kuras bruņotie spēki saskaņā ar starptautiskajām normām Sīrijā atrodas likumīgi.
Savukārt ārlietu ministrijas pārstāves Marijas Zaharovas izteikumi bijuši vēl kritiskāki.
“Pašlaik mēs redzam, ka rietumvalstu darbībās mēs drīzāk redzam nevis rūpes par humāno situāciju Sīrijā, bet gan centienus aizsargāt “Al Nusras” fronti un šim grupējumam lojālos kaujiniekus. Ja runājam vēl atklātāk, tad ne tikai aizsargāt, bet pat konkrēti censties aizvest šos kaujiniekus no trieciena vietas,” pauda Zaharova.
Zaharova arī norādījusi, ka Maskava saskata saikni starp Vašingtonas izteiktajiem draudiem Krievijai un pirms trijām dienām notikušo Krievijas vēstniecības kompleksa apšaudi Damaskā. Šī apšaude esot notikusi tieši no iepriekš minēto kaujinieku kontrolētajiem rajoniem.
Iespējams, ka vismaz daļēji samierināt Krieviju un ASV centīsies Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Eiro, kurš ceturtdien apmeklējis Maskavu, bet piektdien dosies vizītē uz ASV. Francija jau ilgu laiku aizstāv ideju par ANO Drošības padomes rezolūciju, kas paredzētu pamiera izsludināšanu Alepo un nodrošinātu cilvēku piekļuvi humānajai palīdzībai.
Jau ziņots, ka ASV apturēja sarunas ar Krieviju par situāciju Sīrijā, apsūdzot Maskavu pamiera noteikumu neievērošanā. ASV norādīja, ka Krievija nav izpildījusi savas saistības, ko tā uzņēmās, panākot vienošanos par vardarbības samazināšanu Sīrijā, kā arī nav vēlējusies vai spējusi nodrošināt to, lai šos noteikumus ievērotu arī Sīrijas valdošais režīms. Tā vietā tiek turpinātas militāras aktivitātes un uzbrukumi pret civiliedzīvotājiem tiek pastiprināti.
ASV saprot Krievijas bažas par ekstrēmismu Sīrijā, taču uzskata, ka Krievija cīņā pret grupējumu „Islāma valsts” jeb “Daīš” nav sasniegusi neko.
Bet Krievija iepriekš ne reizi vien ir kritizējusi Vašingtonu par nespēju nodalīt mēreno Sīrijas opozīciju no teroristu kaujiniekiem. Arī tagad tiek apgalvots, ka, saprotot savu izgāšanos, ASV vainu cenšoties novelt uz kādu citu.
