Trešdien vakarā kārtējo reizi sasaukta ANO Drošības padomes sēde.
Tās ierosinātāja Krievija atkārtoti norādījusi, ka Ukrainas austrumos ir novērojama īsta humānā krīze un aptuveni četriem miljoniem iedzīvotāju trūkst ūdens, pārtikas un ir pārtraukta elektrības piegāde.
Kā paziņojis Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins, situācija ir uzskatāma par katastrofālu, tāpēc nepieciešams steidzami sniegt humāno palīdzību, šo operāciju īstenojot Sarkanā Krusta paspārnē.
Lielbritānijas un ASV pārstāvji gan norādījuši, ka Krievijas ierosinājums ir visai paradoksāls, ņemot vērā to, ka humāno krīzi ir izraisījusi tieši pati Krievija.
Savukārt ASV pārstāve Rozmarija di Karlo norādījusi, ka krīzi būtu iespējams izbeigt ļoti ātri, ja Krievija pārtrauktu piegādāt Ukrainas austrumos izvietotajiem kaujiniekiem finansējumu un ieročus. Vienīgi Ķīna nav norādījusi uz nepieciešamību atbruņot Krievijas atbalstītos bruņotos grupējumos, aicinot vien saglabāt mieru un savaldību, kā arī meklēt kompromisus.
Krievijas pārstāvis Vitālijs Čurkins paudis nožēlu par pārējo Drošības padomes dalībvalstu viedokli. „Diemžēl daudzas no Drošības padomes dalībvalstīm nav sadzirdējušas mūsu aicinājumus atteikties no politiskās retorikas, apspriežot humāno situāciju Ukrainā un palīdzības sniegšanu grūtībās nonākušajiem. Kāds, kā jau ierasts, mēģina attaisnot Kijevas varas iestādes, rupji izkropļojot Krievijas lomu,” nožēlu pauda Čurkins.
Vienlaicīgi ANO humāno jautājumu koordinācijas padomes vadītājs Džons Gings norādījis, ka līdz šim Ukrainā dzīvību zaudējuši 1367 cilvēki, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 4000. Arī Gings atzīst, ka situācija konflikta reģionā pasliktinās.
Tāpēc Ukrainas varas iestādēm būtu jāpievērš lielāka uzmanība bēgļu uzskaitei, lai starptautiskās organizācijas labāk varētu izprast patiesos konflikta apjomus.
Tikmēr ukraiņu mediji turpina ziņot arī par to palīdzību, kas būtu nepieciešama pretterorisma operācijas dalībniekiem. Karavīriem nepieciešama gan dažāda tehnika, gan bruņojums, gan apģērbs un pārtika.
Par spīti grūtībām un regulārajām apšaudēm spēka struktūru pārstāvji ir gatavi turpināt pretterorisma operācijas aktīvo fāzi.
Pēdējās dienās arvien lielāku satraukumu izraisījusi Krievijas bruņoto spēku sakoncentrēšana abu valstu pierobežā.
Arī Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Šikorskis izteicies, ka tuvākajā laikā Krievija tomēr varētu ievest Ukrainā savu karaspēku, nosaucot to par miera uzturēšanas spēkiem. Šikorskis aicinājis Maskavu atturēties no šādām darbībām, pretējā gadījumā prognozējot pašreizējā konflikta strauju eskalāciju.
