Pirmajā vietā ir ASV ar 3,61%, kas jau ilgstoši aizsardzībai tērē vairāk nekā 2% no IKP. Tai seko Grieķija un Lielbritānija, bet no jaunajām dalībvalstīm – Igaunija un Polija.
Savukārt visvājāk gājis Luksemburgai – 0,44% no IKP. Tai seko Beļģija, Spānija, Slovākija un Kanāda, no kurām nevienā aizsardzības budžets nesasniedz 1% no IKP.
Arī, skatoties absolūtajos skaitļos, ASV ir absolūti lielākais aizsardzības budžets – 664 miljardi dolāru, kas ir 72% no kopējā NATO dalībvalstu budžeta. No Eiropas valstīm visvairāk aizsardzībai tērē Lielbritānija (60 miljardus dolāru) un Francija (43 miljardus dolāru).
Baltijas valstīs tēriņi aizsardzībai ir mērāmi simtos miljonos. Visvairāk tērējusi Lietuva – 630 miljonus ASV dolāru, bet vismazāk Latvija – 400 miljonus. Iepriekš izskanēja, ka Lietuva plāno palielināt izdevumus aizsardzībai par apmēram 150 miljoniem eiro, sasniedzot 1,77% no valsts IKP.
Šie skaitļi ir būtiski arī saistībā ar NATO klātbūtnes stiprināšanas Baltijā, kas, kā apgalvo Maskava, satraucot Krieviju. Tā pat izteikusies, ka varētu Kaļiņingradā, piemēram, izvietot tuvas darbības rādiusa ballistiskās raķetes “Iskander”, atbildot uz šiem NATO soļiem. Tāpēc NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nolēmis pēc Varšavas samita mazināt spriedzi un runāt ar Krieviju.
Tikmēr NATO plāno parakstīt arī īpašu sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), lai ciešāk sadarbotos pret hibrīddraudiem un citos jautājumos. Tiesa, kritiķi jau izteikušies, ka tas nenesīs īpašas pārmaiņas, jo ES nav gatava vienotai drošības politikai.
Vēstīts, ka Latvijā 2016.gada budžetā aizsardzība ir viena no četrām prioritārajām jomām. Pērn nolemts, tai papildus piešķirt 68,5 miljonus eiro, tādējādi kopumā tās budžeta apjomu palielinot līdz 365 miljoniem eiro. Savukārt 2% no IKP Latvija apņēmusies sasniegt līdz 2018.gadam.
