Nu jau būs apritējis gandrīz mēnesis kopš sākotnēji nospraustā izbraukšanas datuma. Lai arī mazliet nervozi, šis laiks ir bijis produktīvs un šobrīd šķiet, ka esmu 95% gatavībā startēt. Pēc nelielā testa brauciena (ja palaidi garām, vari vēl noskatīties “Ar sapni nugursomā” 2.sērijā) nolēmām, ka "Minskai" jāguļas zem skalpeļa - sirds rekonstrukcija. Neieslīgšu sīkumos, bet pēc garas un smagas operācijas vakar vakarā ar eļļainām rokām "Minsk" tika pamodināts no anestēzijas - sirdspuksti nu skan raitāk un mocis gaidīt gaida starta signālu.
Paralēli jau kopš aprīļa sākuma arī es veicu nelielus uzlabojumus savā CV – kā liekas, ir tikai loģiski, ka, ja čalis brauc ar moci uz Indiju, tad viņam ir moča tiesības? Nu re, man motocikla tiesības līdz vakardienai vēl nebija ("Minsk" ir 125cc motocikls, ar kuru drīkst braukt ar B kategoriju, vismaz Latvijā un lielā daļā pasaules valstu). A kategorijas nokārtošana ir atsevišķs stāsts par to, kā es kārtējo reizi baidījos un domāju, ka izgāzīšos kā veca sēta un tā arī pie A kategorijas nekad netikšu. Bet par to varbūt citreiz. Nolēmu, ka vajag šo A burtu vadītāja apliecībā, lai izvairītos no nevajadzīgiem pārsteigumiem un diskusijām ceļā. Domāju, ka tas daudz ko atvieglos.
Nu lūk, visas šīs nianses bija mani mazliet uzvilkušas. Līdz ar ko tagad paņemu nelielu atelpu aptuveni nedēļas garumā, lai nomierinātu nervus, mazliet sakopotu domas, ievilktu pāris dziļus elpas vilcienus, atvadītos no draugiem un ģimenes, sapirktu pēdējos svarīgos nieciņus garajam ceļam un laikā starp 24. un 27.maiju dotos ceļā.
