Ir vairāki novērojumi, kas Rietumu slepenajiem aģentiem liek izteikt aizdomas par to, ka Ušakova atbalstītāju saplūšana Rātslaukumā ir bijusi kvēla Rīgas mēra vēlme, tāpēc viņš savam elektorātam izsūtījis glītus ielūgumus, kā arī solījumu uzsaukt e-talonu, pusdienas un varbūt pat 2 latus. Portāls tvnet.lv pat novērojis, ka Ušakova atbalstītāji esot sapulcējušies kā melni kraukļi. Diemžēl neviena fotogrāfija neliecina par to, ka kāds tur būtu lidojis.
Slepenie aģenti, visticamāk, melo, un Nils Ušakovs un viņa draugs Andris Ameriks bauda patiesu vēlētāju un citu fanu uzticību, turklāt viņi visi tur gadījušies pilnīgi nejauši. Kāpēc es tā domāju? Jo organizēt pašam savu svētku piketu būtu tik šausmīgs kauns (saukts arī par pazoru), ka neviens ar pašcieņu apveltīts cilvēks to nedarītu.
Tas būtu tāpat kā uztaisīt 400 viltus Facebook profilus un nemitīgi pašam sevi slavēt šo neeksistējošo cilvēku vārdā.
Un, ja kaut kādu iemeslu dēļ man kādreiz kaut kas tāds būtu jādara (jāinscinē sevis slavināšana), noteikti visu organizētu milzīgā alkohola reibumā, lai pēcāk neko neatcerētos – varbūt to varētu noslēpt no citiem, bet no sevis neizbēgsi.
Vienkārši šī gada 9. maija 2. sērija ir bijis pasākums, kas lauž muļķīgus stereotipus. Nu, piemēram, salīdzinām Nila fanus un naidniekus. Nila fani, pēc bildēm spriežot, pārsvarā bija vecāka gadagājuma ļaudis, kamēr naidnieku nomentē ir sapulcējušies visvisādi cilvēki.
Tomēr vizuāli būtiskākā atšķirība ir tā, ka fanu plakāti ir tehnoloģiski pārāki. T.i. – tie printēti uz lielām lapām ar lieliem printeriem, kamēr Rietumu aģenti uzstājas ar paštaisītām lapelēm.
Tas mani iepriecina, jo līdz šim biju kļūdaini domājusi, ka vecāki ļaudis pārsvarā ar tehnoloģijām ir uz „Jūs". Izrādās, nav. Super! Turklāt šie ir bijuši īsti Rīgas patrioti, jo ne kuram katram mājās stāv Rīgas karogs, ko izritināt svarīgā brīdī, nerunājot par tiem, kuriem istabas stūrī tieši aizķēries arī "Saskaņas centra" karodziņš.
Ir veikts novērojums, ka Nila fani savus atribūtus (karogus un plakātus) pēc lielajiem svētkiem atstājuši pie Rīgas domes. Kaut arī ne viens vien Rietumu aģents norādījis, ka tas nozīmē, ka domnieki tad arī šos plakātus dizainējuši, drukājuši un dalījuši, man tomēr ir pamats tam nepiekrist. Lielos festivālos, kas norisinās bagātās zemēs, cilvēki mēdz svētku teritorijā atstāt teltis, pāri palikušo ēdienu un dzērienu, kā arī drēbes. Tā ir sociāli atbildīga rīcība, jo kāds cits to var savākt. Man, piemēram, vienreiz bija tā, ka pēdējā kāda liela festivāla rītā sauss bija palicis tikai peldkostīms, bet bija jāpošas uz drauga vecāku māju citā pilsētā. Biju ļoti priecīga atrast sausu un tīru džemperi, šortus un gumijniekus. Gan jau tie plakāti un karogi arī kādam noderēs. Nav arī izslēgts, ka kādam no dzīves svinētājiem plakāts izkritis no rokām un pazudis, bet pēcāk to kāds labdaris atradis un nolicis atrasto mantu stūrītī, kur tas skumīgi gaida savu īpašnieku.
Vēl, protams, pastāv iespēja, ka atstātie plakāti ir tādas kā mīlestības vēstules, jo tiem cauri vijušies tādi vēstījumi kā „Rokas nost no Nila", „Nils mūžīgi", „Mēs par Nilu".
Mēģināju atrast „Es gribu būt stāvoklī no Nila" vai „Es esmu stāvoklī no Nila", bet nekā. Ja kāds vēl to nav sapratis, tad runa nav par Šakilu O'Nilu.
Ušakova svētku noslēgumā novērots, ka viņa draugi un nejaušie fani esot pierakstījušies kaut kādā sarakstā. Arī tas Rietumu (Sorosa) roklaižām licies aizdomīgi. Es ne vienu reizi vien esmu bijusi kultūras vai plezīra pasākumos, kuru beigās cauri pūlim izceļo lapiņa, kur pierakstīt e-pastu, lai pēcāk saņemtu ziņas par turpmākajiem pasākumiem. Tas pats gadījums – nevar paļauties uz to, ka šie nejaušie fani tā nejauši satiksies vēlreiz, labāk tomēr nākamo pasākumu organizēt centralizēti. Piemēram, visi kopā varētu aizbraukt uz Jūrmalu un uzdziedāt "Bet Bet" dziesmu „Man vienalga viss".
Šo notikumu ļaudis pat paspējuši nodēvēt par otro 9. maiju. Tas taču ir lieliski – ja tagad ir maijs, tad tūliņ būs vasara, kartupeļi augs griezdamies, Latviju pārpildīs tūristi, būs peļņa un nebūs jāmaksā par apkuri, un sāksies izcili skaistās baltās gaišās naktis. Vienīgi stulbi, ka vēl nezinu, kur svinēt Jāņus.
Vēl kāda priecīga ziņa – Ušakova faniem it kā no kāda "Rīgas satiksmes" spēkrata dalīta silta tēja. Nekādā gadījumā tas nav par godu "Rīgas satiksmes" un Nila draudzībai. Tas vienkārši nozīmē, ka turpmāk pilsētas sabiedriskajā tranportā tā būs.
Steidzu pieteikties rīdzinieka kartei, jo tie, kas deklarēti Rīgā, varēs saņemt arī kafiju.
Man stipru un bez cukura, lūdzu! Paldies.
