Runa ir par izklaidējošu ziņu programmu "Rīga online". Raidījums ir mazliet transformējies, kopš to jau vairāk nekā gadu "Facebook" veido it kā "Saskaņas" jauniešu grupa. Tagad tas ir iknedēļas ziņu raidījums, kas pievēršas notikumiem galvaspilsētā. Konkrēto izlaidumu vada Vasiļisa Aņina. Tam nav uzrādīti citi veidotāji un finansētājs.
Ja baidāties skatīties, jo brīdinājumi par saturu nav ievietoti, lūk, īss raidījuma ziņu saraksts. Pirmā ziņa - kāds ļaužu pulciņš dzied dziesmu, it kā par Bolderāju, attēls papildināts ar iemontētu Latvijas prezidenta portretu, iedomājoties, ka viens no pašdarbības šlāgeru grupiņas ir viņam līdzīgs. Otrā – dzimumakts uz ielas it kā Bolderājā, amatieru video izrotāts ar mūziku un lidojošām sirdīm. Trešā – par dronu, kas pazudis, un pūci, kas nolaidusies uz balkona it kā Pļavniekos, bildes ņemtas no "Facebook". Ceturtā – divas sievietes nogādājušas policijas iecirknī vīrieti prostitūtu. Tas nav feminisms, skatītājus mierina raidījuma vadītāja, jums ir tiesības pārdot savu miesu, ja to darāt savā dzīvoklī. Ziņai nav neviena avota un varoņa. Piektais jaunums stāsta, kā Rīgas mērs reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām sociālajos medijos. Tā ir par stabu, kas ierakts Imantā uz gājēju celiņa. Stabs ir operatīvi pārvietots, sociālajos medijos mēra iesaistīšanos apsveic ar teicienu "pacan skazal, pacan sdjelal" (tulkojums – "čalis apsolīja, čalis – izdarīja"!). Attēlā gan redzamas tikai divas staba fotogrāfijas – pirms un pēc brīnumainās pārcelšanas; Imantas iedzīvotājus kaitinošā staba varonīgie izracēji un ieracēji nav fiksēti. Beigās dabas ziņa – par medūzām Vakarbuļļu pludmalē. Bez jebkāda pierādījuma, ka tas patiešām noticis, ziņa ilustrēta ar kaut kur nokopētu medūzu foto.
Es nezinu, kāpēc šāds raidījums tiek veidots. Tās, protams, nav ziņas, tās neko nepaskaidro, tās neko svarīgu neziņo.
Tām nav drošu avotu, tajās nav informācijas, kas būtu nozīmīga vai uzticama. Tā ir vēl viena no pašvaldību informatīvo aktivitāšu variācijām, lēts "ziņu" izstrādājums.
Tikmēr par pašvaldības lēmumiem, iedzīvotāju sūdzībām un mokošiem "komunālajiem" stāstiem ar mainīgām sekmēm cīnās TV3 "Bez tabu", LTV1 "4.studija", citu sabiedrisko un komerciālo mediju žurnālisti.
Man nav ne jausmas, vai šī raidījuma tapšanā izmantoti sociālo mediju komunikācijai paredzētie 700 000 eiro. Bet raidījuma saturs ļauj ieraudzīt tā veidotājus.
Rīgas domes reakcija (no Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Lailas Ivānas)
Materiālam, kas ar šo nosaukumu “Rīga online” publicēts N.Ušakova privātajā Facebook profilā, nav sakara ar Rīgas domi. To neveido, nefinansē un neizplata Rīgas dome.
Tāds raidījums nav tapis tāpat vien. Tas vēlas iepatikties, izklaidēt, uzjautrināt. Palielināt jauko brīžu skaitu. Tāpat taču notiek katru dienu sociālajos medijos, kur smeļamies emocijas – pasmejamies, pabrīnāmies, ierēcam... Tāds raidījums vēlas uzrunāt, ļaut identificēties ar dažādiem Rīgas nostūriem, kur dzied dziesmas un uz balkona piestāj pūce. Tas, it kā nemanot, pastāsta par pilsētas vadītāja atvērtību, atsaucību, ātro reakciju uz katru nevietā ieraktu stabu. Tas jauki paslavē, cik labi Rīgas vadītājs tiek galā ar jebkuru sociālajos medijos uzrādīto nepilnību. Ja vēl nesapratāt, tad Rīgas domes "Rīga Online" jums sniedz prieku. Arī tad, ja nokopē dažādu ļaužu sociālo mediju ierakstus, samontē un konstruē vajadzīgo informāciju, to vulgāri pakomentējot.
Šāds raidījums skaidri izstāsta, ko tā veidotāji domā par saviem skatītājiem un par kādu daļu no saviem vēlētājiem, kurus vēlas uzrunāt, sasniegt.
Ziņu atlasītāji un apstrādātāji uzskata, ka skatītāji ir truliķi, kuru dzīve ir tik nožēlojama, ka, kāda lūriķa piefiksēta, pamīcīšanās vārtu rūmē spēj sniegt vajadzīgo prieka mirkli, ja tam apkārt apliek vienkāršotas pļāpas un dziesmiņu. Laikam tāpēc šie skatītāji ticēs, ka nauda sociālo mediju komunikācijai tērēta pamatoti.
Šo saturu piedāvā cilvēki, kuri domā, ka Rīgas priekšpilsētu iedzīvotāji nespēj atšķirt profesionālas ziņas un atbildīgu pašvaldības komunikāciju no pliekaniem jaunumiem, ar kuru palīdzību var apiet jebkādu politiskās aģitācijas regulējumu.
Šāda produkta veidotāji un viņu kanāls pats ierēc par tā skatītājiem, pieņemot, ka cilvēki sajauks pilsētas mēra ego ievērojamo izmēru vadīto pašslavināšanās produktu ar pašvaldības darba kvalitāti.
Veidots par iedzīvotāju līdzekļiem, šāds raidījums tos neuztver nopietni. Tā iecerētāji un veidotāji, visticamāk, smejas par to, cik primitīvā veidā var piesaistīt, cerot, ka tāda veida sarunas ieinteresētie skatītāji vēlēšanās atbilstoši balsos.
Tikmēr es joprojām domāju, ka ļoti vajadzīgas profesionāli izveidotas lokālās ziņas par notikumiem Rīgā vai Talsos, Jelgavā vai Ventspilī...
