Nora
Bumbiere
Noras spožā karjera
Izvēlne

Imants Kalniņš: Tik skaisti kā Nora Bumbiere «Dūdieviņu» neviens vairs nav spējis nodziedāt

Tīrradnis ar dievišķu muzikalitāti un fenomenālu mūzikas atmiņu, kam daba devusi neparastu balss tembru – samtainu un vienlaikus dzidru altu. Turklāt apjūsmotās balss īpašniecei piemita arī dabisks skatuviskums, apvaldīta emocionalitāte, kustību grācija un elegance. Tik daudzveidīgs talants nav piemitis nevienai citai latviešu dziedātājai.

Nora nepazina notis, taču to kompensēja viņas, visticamāk, absolūtā dzirde. Jaunu mūzikas materiālu dziedātāja apguva ātri un jau drīz varēja piedāvāt savu melodisko papildinājumu arī ritmiski sarežģītiem džeza skaņdarbiem. Vienreiz apgūtu dziesmu viņa vienmēr spēja nodziedāt ieraksta kvalitātē – pat tad, kad mēnesī bija jānodzied 30 koncerti.

Noras Bumbieres pirmatklājējs ir maestro Raimonds Pauls. Jauno tumšmati ar patīkamo tembru viņš noskatīja, kad jaunā jelgavniece Nora ar ansambli “Jaunība” piedalījās tā saucamajās tarifikācijas skatēs – sešdesmito gadu beigās tās tika rīkotas ar mērķi kontrolēt muzikālo situāciju valstī.

Tarifikācijas skate noteica ansambļu tiesības koncertēt, un galvenais kritērijs bija ansambļa profesionalitāte. Skates žūrija sastāvēja no profesionāliem mūziķiem un režīmam lojālas komitejas (piemēram, Kultūras ministrijas vai komjaunatnes) pārstāvja. Notika pilsētu/rajonu, zonu un republikāniskās tarifikācijas skates. Pašdarbības kolektīvi varēja izpildīt divas pašu komponētas dziesmas, taču tām bija jābūt valstiski akceptētām. Pārējām dziesmām bija jābūt Komponistu Savienības biedru sarakstītām.

Sasniegumi skatēs noteica arī naudas summu, ko katrs mūziķis var saņemt par koncertu.

Sākotnēji Nora pievienojās REO (Rīgas Estrādes orķestris) sieviešu ansamblim.

Darba slodze bijusi neapskaužama. Taču Nora par aizņemtību nekad neesot sūrojusies. Drīzāk vienmēr bijusi gatava uzņemties vēl vairāk, kaut tobrīd laiks un spēki bija jāsadala starp lielā sapņa pēkšņo īstenošanos, mācībām Jelgavas vakarskolā un ikdienas rūpēm.

Pirmo reizi viņas solo izskan skaņdarbā “Papu, saki mammai pats”, ko Nora dziedāja duetā ar Ojāru Grinbergu. Nozīmīgajā 1970. gadā abu dziedātā “Cik klusa nakts” jau plūc pirmos laurus – dziesma ieguva otro vietu “Mikrofona" aptaujā.

Drīz seko Raimonda Paula īpaši Norai gādātā pirmā solodziesma “Atvadas vasarai”.

Komponists Imants Kalniņš ir viens no tiem skaņražiem, kam Noras blīvajā Paula dziesmu repertuārā izdevās iestarpināt arī savu skaņdarbu. Kalniņš joprojām uzskata, ka tik skaisti viņa “Dūdieviņu” neviens vairs nav spējis nodziedāt.

1970. gada nogalē, īsi pēc nonākšanas Raimonda Paula paspārnē, laikrakstam “Padomju Jaunatne” Nora stāsta:

Nav jau man viegli braukt uz Rīgu, bet tādas nemierpilnas, trauksmainas dienas man tīk. Laikam tāpēc arī dievinu skarbu, mežonīgu dabu un kalnus. Pašlaik iestudēju lielisku dziesmu – komponista Imanta Kalniņa “Ūdeņu dūdieviņš”. To drīz ierakstīšu skaņu platē kopā ar ansambli “Eolika”. Kad to dziedu, šķiet, ka stāvu straujas kalnu upes krastā. Un tad jūtos laimīga.

Dziesma atnes mīlestību

Pēc iepazīšanās ar Viktoru Lapčenoku abi dziedātāji daudz strādā. Ne viens, ne otrs nepazīst notis, tāpēc mājasdarbi ir jauno solistu ikdiena. Lai turpinātu apgūt jaunās dziesmas, mēģinājumus viņi ierakstījuši lentās. Mājās tās magnetofonā klausījušies un turpinājuši izkopt dziedājumu. Bruņoties ar gribu un neatlaidību Nora iesaka arī žurnāla “Padomju Latvijas Sieviete” lasītājiem:

Daudz esmu strādājusi patstāvīgi. Visu izšķir griba, neatlaidība – to arī gribētos novēlēt meitenēm, kuras sapņo dziedāt. Mums taču nav mācību iestādes estrādes māksliniekiem.

Noras Bumbieres un Viktora Lapčenoka pirmā dueta dziesma bija Raimonda Paula komponētā “Savāda vasara”. Pāra intervijā laikrakstam “Padomju Jaunatne” 1976. gadā arī Nora atzīst, ka līdz kopīgai labskanībai bijis jāpaveic krietns, dažbrīd šķietami neiespējams darbs:

Tā tiešām bija savāda vasara... Pēc katra mēģinājuma, pēc katra koncerta likās, ka no manis un no mūsu dueta nekas prātīgs neiznāks. Cik daudz pūļu vajadzēja Raimondam Paulam, lai mūs ielauzītu estrādes dziedāšanas manierē, lai liktu meklēt savu personisko izpildījuma manieri!

Klausītāju mīlestības apliecinājums: uzvaru sērija “Mikrofona” aptaujā

Jau 1971. gadā divu Latvijas estrādes mūzikas spilgtāko skatuves pāru –  Noras Bumbieres, Viktora Lapčenoka  un Margaritas Vilcānes un Ojāra Grinberga dziedātā “Teic, kur zeme tā” uzvar “Mikrofona” aptaujā. Bet trešo vietu iegūst Noras un Viktora duets ar dziesmu “Savāda vasara”.

Ar dažiem izņēmuma gadiem "Mikrofona" aptauja bija ikgadējs dziesmu konkurss Latvijā, kurā klausītāju un skatītāju balsojumā noteica gada populārāko latviešu estrādes dziesmu.

Veiksmīgs ir arī 1974. gads. “Mikrofona” aptaujā kā latviešu populārāko dziesmu klausītāji izvēlas Bumbieres un Lapčenoka izpildīto Raimonda Paula dziesmu “Manai dzimtenei”. Bet 4. vietu iegūst viņu izpildītā “Laternu stundā”.

1975. gada “Mikrofona” aptaujā Nora un Viktors bija absolūtie uzvarētāji. Pirmās četras vietas izcīna viņu dziedātās dziesmas.

1. vieta. Zigmara Liepiņa “Ķiršu lietus”.

2. vieta. Raimonda Paula “Nakts dziesma”

3. vieta. Raimonda Paula “Lauku gurķis Rīgas tirgū”

4. vieta. Raimonda Paula "Nekal mani gredzenā".

Arī 1976. gadā uzvaru panākumu virpulis vēl nerimstas. Jau atkal uzvara “Mikrofona” aptaujā. Šoreiz to atnesa Raimonda Paula “Tava balss” jeb “Mēmā dziesma”.

Arī 1977. gadā par populārāko latviešu dziesmu tika atzīta Noras Bumbieres dziedātais Raimonda Paula skaņdarbs “Par pēdējo lapu”. Šajā pašā gadā Nora pamet “Modo”, un drīz arī izirst laulība ar Viktoru.

Nekas nav dots par velti

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad Nora bija slavenākā un klausītāju mīlētākā dziedātāja Latvijā, mediju aktivitāte bija krietni atturīgāka. Slavu un atzinību mūziķi lielākoties sasniedza ar neapskaužamu darbu. Raimonds Pauls min, ka šobrīd Latvijā diez vai atrastos tāds mākslinieks, kuram pie 30. koncerta mēnesī neaptrūktos klausītāju.

Pēc biļetēm uz “Modo” koncertiem cilvēki stāvēja garās rindās līdz pat naktij, ziedi, dāvanas un fanu vēstules pāra pasta kastē bija viņu ikdiena. Noras Bumbieres mamma savām trim meitām pret ļaužu runām un sabiedrības uzmanību mācījusi pozitīvu attieksmi – sak, kamēr runā, tikmēr interesējas, uztraukties jāsāk tad, kad par tevi vairs nerunā nemaz:

“Nenoliegšu – ir patīkami dzirdēt labas atsauksmes, saņemt ziedus pēc veiksmīgi nodziedātas dziesmas. Taču, ja popularitāte rada par tavu personu neveselīgu interesi, ja tā traucē koncentrēties un strādāt, tad nekāda prieka nav. Gribētos, lai visi saprastu – ja kas sasniegts, tad tā pamatā ir milzu darbs, nerēķinoties ar brīvām stundām un reizēm pat veselību. Nekas nav dots par velti un arī turpmāk netiks dots,” Nora stāsta intervijā laikrakstam "Padomju Jaunatne" 1976.gadā.

Sadarbībā ar Raimondu Paulu aizvadīti septiņi spoži gadi slavas zenītā.

Nora un Viktors guva augstas vietas ne tikai pašmāju “Mikrofona” aptaujā, bet arī konkursos ārvalstīs.

1976. gadā Latvijas klausītāju mīlētais duets ieguva 4. vietu vokālistu konkursā Sopotā, Polijā,  bet 1977. gadā  – 2. vietu konkursā Drēzdenē, Vācijā. Kopumā ierakstītas 10 Raimonda Paula dziesmu plates.

  • "Tik dzintars vien" (1970) (kopā ar M. Vilcāni un O. Grīnbergu)
  • "Teic, kur zeme tā" (1971) (kopā ar V. Lapčenoku, M. Vilcāni un O. Grīnbergu)
  • "Kurzeme" (1972) (duetā ar V. Lapčenoku)
  • "Nekal mani gredzenā" (1974) (duetā ar V. Lapčenoku)
  • "Nekad nav par vēlu" (1974) (duetā ar V. Lapčenoku)
  • "Dzied Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks" (1975)
  • "Laternu stundā" (1976) (duetā ar V. Lapčenoku)
  • "Priekšnojauta" (1977) (kopā ar V. Lapčenoku, M. Zīveri, V. Juhņēviču)
  • "Naktsputni" (1978)

Dziļi un pamatīgi. Ar tādu attieksmi Nora apguvusi jaunu repertuāru un turpinājusi uzlabot jau zināmo. Nepazīstot nošu un ritma pierakstu, sarežģītas džeza kompozīcijas bijušas saldais ēdiens viņas muzikālajā ēdienkartē. Presē Nora atklāj, ka izjūt atbildību pat par klausītāja muzikālās gaumes audzināšanu.

“Ir daļa klausītāju, kuri saprot tikai vienkāršās dziesmas. Citus tās neapmierina, viņi tiecas pēc lielāka dziļuma. Manuprāt, mūsu repertuārā jābūt arī tādām dziesmām, ko saprastu cilvēki ar mazāk skolotu gaumi, tikai šiem skaņdarbiem vajadzētu sagatavot klausītājus sarežģītāku kompozīciju uztverei. Augstu vērtēju Raimonda Paula dziesmu ciklu ar Dainas Avotiņas vārdiem. Augstvērtīgs teksts, spilgta mūzika – šādi darbi spēj veidot klausītāja gaumi," Nora atklājusi žurnālam "Padomju Latvijas Sieviete" 1972.gadā.

Pēdējais Noras Bumbieres video ieraksts tapa mūziķa un toreiz TV režisora profesijā iesācēja Jura Sējāna vadībā. Filmas veidotāju komandai Sējāns stāsta:

Kad es sāku strādāt LTV, man bija kolosāla tikšanās ar viņu. Man bija uzticēts veidot ar viņu tādu muzikālu filmiņu, raidījumu par viņu un viņas dziesmām. Tas bija 1992. gads laikam. Mēs tikāmies Jūrmalā, tā bija kultūras fonda vasaras mītne. Ļoti grezna ēka ar interesantu interjeru. Un tur bija jāieraksta tā koncertprogrammiņa. Tur arī notika mūsu tikšanās viens pret vienu. Es biju jauns, zaļš gurķis toreiz. Man palikuši kolosāli iespaidi, jo viņa zināja, ko grib. Nora kā kaķis izstaigā visas telpas, un ar savu jušanu viņa nostājās tādās vietās, kur pati labi jutās un uzskatīja, ka tur varētu būt laba bilde. Un tā arī bija. Tiešām viņai piemita tāda laba nojausma, kā viņa grib izskatīties. Un es absolūti ievēroju visu, ko viņa gribēja. Man tā liekas, ka es biju pēdējais režisors, kurš kaut ko muzikālu ar viņu veidoja. Jo pēc tam tas bija liels šoks, kad pēc kāda gada paziņoja, ka viņas vairs nav mūsu starpā. Tas bija šoks visiem. Visa Latvija par to runāja.