Nora
Bumbiere
Noras mantojums
Izvēlne

Noras Bumbieres fonds, ieraksti un piemineklis: leģendas nospiedums mūžībā

Noras valdzinošā balss un skatuviskais šarms paliek viņas talanta cienītāju atmiņās, Latvijas radiostaciju un televīzijas arhīvos. Aizmirst Noru neļauj arī viņas jaunākās māsas un Noras tuvākā cilvēka Māras Zustrupas dibinātais Noras Bumbieres fonds. Ik  gadu tas rīko Noras Bumbieres piemiņas koncertus un vokālistu konkursus dalībniekiem bez vecuma ierobežojuma.

Nozīmīgs dziedātājas māsas nopelns ir arī piemineklis Norai, kas uzstādīts Jelgavā netālu no pilsētas Kultūras nama, kur Nora spēra savus pirmos soļus dziedāšanā. Tiesa, ceļš uz piemiņas zīmes uzstādīšanu bijis garš un saistīts ar strīdiem un asām diskusijām.

 

Pirmo Noras pieminekli noposta vandāļi

Pirmais mēģinājums izrādīt godu vienai no Latvijas spožākajām estrādes zvaigznēm notika tieši gadu pēc Noras aiziešanas mūžībā. Zigmars Liepiņš – komponists, mūziķis, Noras kolēģis ansamblī “Modo” un vienas no viņas populārākajām dziesmām “Ķiršu lietus” autors – kopā kundzi Mirdzu Zīveri rosināja sarīkot labdarības koncertus “Caur manu sirdi”.

Piemiņas koncerta programma

Tie notika Kongresu namā 1995. gada 13. un 14. janvārī. Koncertos piedalījās vairāk nekā 60 Latvijas mūziķu – tostarp Uldis Stabulnieks, Uldis Marhilēvičs, Margarita Vilcāne, Viktors Lapčenoks, Ojārs Grinbergs, arī Igo, grupas “Līvi”, “Linga” un daudzi citi.

Sabiedrības atsaucība bija liela. Koncertos tika savākti 5200 latu. 4000 latu no šīs naudas novirzīja skulptūras izveidošanai, bet par pārējo naudu bija plānots izdot kaseti, kurā apkopotas Noras labākās dziesmas.

Kasestes vāciņš

Sākotnējā iecere bija pieminekli uzstādīt Jelgavas kapos, taču, apjaušot, ka lielākā Noras dzīves daļa tomēr aizritēja Rīgā, rīkotāji lūdza atļauju galvaspilsētas rātskungiem to uzstādīt Kronvalda parkā. Tika saņemts atteikums, aizbildinoties ar piemiņas zīmes neskaidro formu. Par pilsētas vidi atbildīgās institūcijas aicināja aktīvistus tomēr skatīties Jelgavas virzienā, kā bija runāts sākotnēji.

Ar AS “Mežaparks” vadības labvēlību tēlnieka Jāņa Bārdas un arhitektes Ilgas Zaļkalnes veidoto skulptūru “Dziesma” uzstādīja klusā Mežaparka nomalē. Taču tur tā izrādījās pievilcīga vandāļiem. Piemiņas zīme vairākkārt tika bojāta, līdz tika pieņemts lēmums to demontēt pilnībā.

Noras piemineklis Mežaparkā

2004. gada 15. aprīlī LETA raksta:

“Nezināmi ļaundari Lieldienu brīvdienās ir sabojājuši estrādes dziedātājai Norai Bumbierei uzstādīto pieminekli Mežaparkā, pie Lielās estrādes.

Kā ziņo laikraksts "Rīgas Balss", policijai par notikušo nav un arī netiks ziņots, jo AS "Mežaparks" prezidents Valdis Bērziņš netic, ka policija spēs notvert ļaundarus.

Bērziņš pastāstījis, ka pēdējā gada laikā šī ir jau otrā reize, kad piemineklis cietis no vandaļu uzbrukuma. Iepriekšējo reizi to sadauzīja pagājušā gada pavasarī, un vēl vasaras sākumā pie Lielās estrādes piemiņas zīmes lauskas mētājās, līdz pieminekli atjaunoja.”
 

Jauna cīņa par pieminekli

Pēc trīs gadiem, 2007. gadā, Noras māsa Māra Zustrupa dibina “Noras Bumbieres fondu”.  Tā mērķis ir popularizēt latviešu estrādes mūziku, īpaši akcentējot 60.–70.gadus, kas saistās ar Raimonda Paula mūzikas šedevriem un to izpildītājiem. Tāpat fonds ik gadu rīko Noras Bumbieres piemiņas koncertus un vokālos konkursus jaunajiem izpildītājiem.  

Par  fonda valdes priekšsēdētāju ieceļ Viktoru Lapčenoku. Valdes locekļu vidū – Zigfrīds Muktupāvels, Jelgavas pašvaldības aģentūras “Kultūra” direktors Mintauts Buškevics, Jelgavas biznesa kluba pārstāvis Imants Kanaška, Jāzeps Ločmelis un Noras Bumbieres māsa Māra Zustrupa.

Kad publiski izskanēja pirmās runas par ieceri veidot Norai pieminekli Jelgavā, savu ideju piedāvāja mākslinieks Pauls Jaunzems. Tās nosaukums – “Nepasniegtais pušķis”. Jelgavas pašvaldības nostāja piemiņas zīmes Norai Bumbierei uzstādīšanas jautājumā aizvien ir svārstīga un nenoteikta.

Sākotnēji solītā vieta  – Pils parks – tika atteikts, jo to neatbalstīja  Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Arī ļaužu pilnais Raiņa parks un Hercoga Jēkaba laukums izrādījās Noras piemiņas zīmei nepiemēroti.

Kad noskaidrojās, ka “Nepasniegtais pušķis” nav jelgavnieku gaumē un pilsētas dome attapa, ka, lai veiktu korekcijas pilsētas vidē, nepieciešams izvēlēties labāko no vairākām idejām, tika rīkots skiču konkurss.

"Nepasniegtais pušķis"

Šoreiz skices un maketus iesniedza pieci mākslinieki – Pauls Jaunzems, kurš jau veidoja pirmo skulptūras ideju, Ledus un smilšu skulptūru festivāla dalībnieki Kārlis Īle un Ģirts Burvis, kā  arī jelgavniece Nellija Skujeniece un Ligita Franckeviča.

Nellijas Skujenieces skice N. Bumbieres piemineklism

Lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus piemiņas zīmes izveidošanai un uzstādīšanai, tika atvērta ziedojumu tālruņu līnija. Pirms noteikt uzvarētāju, Noras Bumbieres atcerei piemērotākā mākslas darba izvēlē iesaistīja arī sabiedrību – pilsētas Kultūras namā bija apskatāmi pieminekļa meti.

Paula Jaunzema skice N. Bumbieres piemineklim

Tiesa, tikai četri, jo viens autors savu ideju publiskai apskatei nevēlējās izlikt un vēlējās, lai viņa darbu vērtē tikai žūrijas komisija.

Par uzvarētāju atzina Kārļa Īles radīto “…sadedz, savu balsi meklējot…”.  Piemineklis ir 6,20 metrus augsts. To veido nerūsējošā tērauda skulptūra ar bronzas kļavu lapām, bet metāliskās piemiņas zīmes pamatne ir veidota no granīta.

Arī pieminekļa tapšana neritēja gludi. Paša mākslinieka noteiktajā pieminekļa atklāšanas dienā – 2012. gada 21. septembrī – viņš varēja parādīt tikai tā maketu, jo līdzekļu trūkuma dēļ vēlu tika iegādāts Dānijā ražotais skābes izturīgais nerūsējošais tērauds.

Bet jau 24. septembrī pieminekļa atklāšana tomēr notika. Arī par šī pieminekļa atrašanās vietu Noras Bumbieres fondam nācās pacīnīties, līdz to atļāva novietot skvērā aiz pilsētas Kultūras nama.

"...sadedz, savu balsi meklējot..."

Piemiņas zīme “…sadedz, savu balsi meklējot…” lielākoties tapusi par ziedotāju līdzekļiem. Ziedojumu vākšanu sāka 2010. gadā, kad pirmo naudu – apmēram 3000 latu – TV3 šovā “Koru kari” šim mērķim nopelnīja “Tirkīzzilā kora” dalībnieki un Žoržs Siksna. Piemiņas zīmes izveidei līdzekļus ziedoja arī AS “Latvijas Valsts meži”, Jelgavas pilsētas pašvaldība un tās uzņēmumi, ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” un Latvijas iedzīvotāji.



Noras balsī aizvien klausās

Kaut kopš pēdējā Noras balss ieraksta apritējuši vairāk nekā 20 gadi, uzmirdzējušas un norietējušas daudzas citas zvaigznes, Noras balss skan joprojām. Biedrības “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” apkopotie dati par 2015. un 2016. gadā piecu populārāko Noras izpildīto dziesmu atskaņošanu Latvijas radiostacijās liecina, ka zināmākās Noras dziesmas izskan vidēji gandrīz 2000 reižu gadā.