100 g kultūras
Šonedēļ

KG Kultūras Žūrija iesaka

Lilita Eglīte
Manuprāt, ir vērts uzkāpt izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā, lai piedalītos trīs jaunu mākslinieču kopizstādē “Melos”. Svarīgs šoreiz ir vārdiņš “piedalīties’, jo Anna Ceipe, Vika Eksta un Līga Spunde skatās uz tik populāro melodrāmas žanru caur ironijas prizmu, reizē aicinot ikvienu iejusties kādas melodrāmas varoņa ādā. Vēl divas nedēļas Nacionālajā mākslas muzejā var apskatīt mākslinieces Ievas Jurjānes personālizstādi “Gals & sākums”. Sirmgalvju un bērnu portreti liek domāt par laika nepielūdzamo dabu. Izstāde, kura, pateicoties skatītāju balsojumam, iekļuvusi starp balvas „Kilograms kultūras 2018” gada finālistēm.
Kinoteātris „Splendid Palace”, kas „Kilograms kultūras” balsojumā izvēlēts par Rīgas galveno kultūrvietu, turpina daudzu iecienīto kinolektoriju “Tas, ko tu nedrīksti nezināt”. 23. janvārī plkst. 19.00 skaista iespēja noskatīties režisora Jura Podnieka filmu “Vai viegli būt jaunam? “ Dokumentālā filma, kas 80. gados ieguva kulta filmas statusu, manuprāt nenoveco. Kinoseanss varētu būt laba platforma dažādu paaudžu sarunām un atklāsmēm: cik daudz ir kopīgā, kas mūs vieno!
Vitolda Mašnovska izcilais veikums – enciklopēdijas “Muižas Latvijā” 1. sējums atgādina, kāda nozīme baltvācu kultūrai ir mūsu kultūrvēsturē, un arī ir starp balvas „Kilograms kultūras” finālistiem. Muižu likteņi Latvijā apbrīnojamā kārtā sasaistāmi ar kādu Āgenskalna apkaimes šā brīža aktualitāti: apdraudēta ir Āgenskalna vingrošanas un sporta biedrības ēka, kas tika uzcelta 1910. gadā pēc arhitekta Leopolda Rīmera projekta. Jaunākos laikos tā vairāk zināma kā Tenisa klubs. Ēkas kultūrvēsturiskā vērtība šķiet neapšaubāma, taču privātajiem investoriem esot savi plāni. Tāpēc ir vērts aiziet uz sabiedrisko apspriešanu Rīgas domē 24. janvārī.
 
Annija Glaudāne no Īrijas atgriezusies Latvijā piepildīt sapni par baletu
Annijai Glaudānei ir 22 gadi, un viņa ir, iespējams, vecākā audzēkne, kura jebkad sākusi mācības Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā. Kļūt par profesionālu balerīnu viņa nolēma tikai pirms pusotra gada un – iekļuva prestižākajā Latvijas baletskolā! Kas vēl interesantāk – lai mācītos baletu, Annija uz Latviju pārcēlās no Īrijas, kurā bija pavadījusi lielu daļu dzīves. 
Tuvojas projekta «Katra diena simtgadē» filmēšanas noslēgums
Režisores Dzintras Gekas filmai “Katra diena simtgadē” rit pēdējās filmēšanas dienas. Filmēšanas komanda kopš 1. janvāra ik dienu filmējusi dažādus notikumus Rīgā un citviet Latvijā. Īsi filmas kadri rādīs gan ikvienam pazīstamas ikdienas ainas sabiedriskajā transportā, tirgū vai uz ielas, gan arī ļaus ielūkoties premjera darba dienā vai vilciena mašīnista kabīnē. Noslēdzot filmēšanu un redzot lielo materiāla apjomu, režisore pieļauj, ka filma taps četrās daļās.
Latvijā pirmoreiz viesojas britu džeza zvaigzne Entonijs Strongs
Pārpildītā koncertā Rīgas Kongresu namā vakar kopā ar Latvijas Radio bigbendu uzstājās britu džeza zvaigzne –  dziedātājs, džeza pianists, komponists un aranžētājs Entonijs Strongs. Viņi  sniedza uzlādējošu džeza mūzikas koncertu festivāla “Eiropas Ziemassvētki” ietvaros. Ceturtdien koncerts skanēs Daugavpilī, piektdien Liepājā, bet sestdien Rēzeknē.  
Tapusi pirmās latviešu daudzsēriju filmas «Ilgais ceļš kāpās» arheoloģija
Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā sabiedrība pie televizora ekrāniem aizrautīgi sekoja Latvijas PSR daudzsēriju televīzijas seriāla “Ilgais ceļš kāpās” varoņiem. Režisora Aloiza Brenča Rīgas Kinostudijā uzņemtā melodrāma kļuva populāra visā Padomju Savienībā, bet galveno lomu atveidotāji Lilita Ozoliņa un Jozs Kiseļus iemantoja Holivudas zvaigžņu cienīgu slavu. 
Rīgā pirmoreiz izdots unikālo jūgendstila laika priekšmetu katalogs
“Rīgas Jūgendstila centra” muzejs noteikti ir vieta, kur smelties idejas svētku atmosfēras radīšanai, jo to, gluži tāpat kā Rundāles pili, apmeklē īpaši daudz skatītāju. Muzejam nākamgad būs desmitā jubileja, un  pirmo reizi  izdots unikālo jūgendstila laika priekšmetu katalogs. 
Pašlustrācija. Džemma Skulme
Gleznotāja Džemma Skulme sarunā atklāj savu stāstu par saskarsmi ar Valsts drošības komiteju (VDK) un stāsta, kāpēc interesējusies par to, vai viņas vārds atrodams čekas maisos, kā arī skaidro, kāpēc iestājusies pret čekas maisu publiskošanu.
Koncerts «Tev tuvumā» izskan bez Valtera Frīdenberga balss
Šie ir pirmie Ziemassvētki, kurus grupas “Putnu balle” dziedošā ģimene sagaida ar aizlauztu spārnu. Onkoloģiskas slimības uzveikts, bet nepadevies līdz pat pēdējam elpas vilcienam, viņu draugs un mūsu kolēģis Valters Frīdenbergs šoruden devās mūžībā. 
Andris Nelsons: Lietas, kuras varam ietekmēt, arī vajag ietekmēt
Latviešu mūziķi pasaulē. 2018. gadā ar viņiem īpaši lepojāmies, jo kā vēl elegantāk izstāstīt par valsti, kas svin savu simtgadi, ja ne ar kultūrstāstu? Piemēram, vēl pavisam nesen Andris Nelsons Berlīnes filharmonijā trijos koncertos diriģēja Maijas Einfeldes kora opusu "Lux Aeterna" un Gustava Mālera Otro simfoniju.
Pašlustrācija. Antra Cilinska
Režisore un producente Antra Cilinska stāsta par savu saskari ar čeku, par dzīvi padomju laikā un analizē, kas varētu izskaidrot čekas maisu saturu. 
Latvijas lauku sēta acu priekšā: Edvarta Virzas «Straumēni»
Reti kurš latviešu prozas darbs uzbur tik pārliecinošu un dzīvu ainavu kā Edvarta Virzas poēma "Straumēni". Taču šīs grāmatas burvība slēpjas ne tikai dabas aprakstos, bet arī kāda dziļāka, prātam ne vienmēr pieejama slāņa klātbūtnē, kurš it kā tepat blakus vien ir, taču saskatīt to var tikai caur mītiskiem un poētiskiem meklējumiem.
Galerijas