100 g kultūras
Šonedēļ

KG Kultūras Žūrija iesaka

Lilita Eglīte
Manuprāt, ir vērts uzkāpt izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā, lai piedalītos trīs jaunu mākslinieču kopizstādē “Melos”. Svarīgs šoreiz ir vārdiņš “piedalīties’, jo Anna Ceipe, Vika Eksta un Līga Spunde skatās uz tik populāro melodrāmas žanru caur ironijas prizmu, reizē aicinot ikvienu iejusties kādas melodrāmas varoņa ādā. Vēl divas nedēļas Nacionālajā mākslas muzejā var apskatīt mākslinieces Ievas Jurjānes personālizstādi “Gals & sākums”. Sirmgalvju un bērnu portreti liek domāt par laika nepielūdzamo dabu. Izstāde, kura, pateicoties skatītāju balsojumam, iekļuvusi starp balvas „Kilograms kultūras 2018” gada finālistēm.
Kinoteātris „Splendid Palace”, kas „Kilograms kultūras” balsojumā izvēlēts par Rīgas galveno kultūrvietu, turpina daudzu iecienīto kinolektoriju “Tas, ko tu nedrīksti nezināt”. 23. janvārī plkst. 19.00 skaista iespēja noskatīties režisora Jura Podnieka filmu “Vai viegli būt jaunam? “ Dokumentālā filma, kas 80. gados ieguva kulta filmas statusu, manuprāt nenoveco. Kinoseanss varētu būt laba platforma dažādu paaudžu sarunām un atklāsmēm: cik daudz ir kopīgā, kas mūs vieno!
Vitolda Mašnovska izcilais veikums – enciklopēdijas “Muižas Latvijā” 1. sējums atgādina, kāda nozīme baltvācu kultūrai ir mūsu kultūrvēsturē, un arī ir starp balvas „Kilograms kultūras” finālistiem. Muižu likteņi Latvijā apbrīnojamā kārtā sasaistāmi ar kādu Āgenskalna apkaimes šā brīža aktualitāti: apdraudēta ir Āgenskalna vingrošanas un sporta biedrības ēka, kas tika uzcelta 1910. gadā pēc arhitekta Leopolda Rīmera projekta. Jaunākos laikos tā vairāk zināma kā Tenisa klubs. Ēkas kultūrvēsturiskā vērtība šķiet neapšaubāma, taču privātajiem investoriem esot savi plāni. Tāpēc ir vērts aiziet uz sabiedrisko apspriešanu Rīgas domē 24. janvārī.
 
Tuvojas «Supernovas 2019» jaunā sezona. Šovu vadīs Dagmāra Legante un Ketija Šēnberga
Latvijas Televīzijas (LTV) autoru un izpildītāju konkursa "Supernova 2019" divus pusfinālus tiešraidē varēs vērot sestdienas vakaros – 26. janvārī un 2. februārī, savukārt fināls notiks 16. februārī. Šova vadītājas lomā līdzās Dagmārai Legantei konkursa piektajā sezonā atgriezīsies pirmo trīs "Supernovas" konkursu vadītāja Ketija Šēnberga.
Sākusies darbu pieteikšana «Latvijas Dizaina gada balvai 2019»
No pirmdienas, 14. janvāra, ir sākusies darbu pieteikšana nacionālas nozīmes dizaina apbalvojumam – ''Latvijas Dizaina gada balva 2019'' (LDGB). Dizaineri ir aicināti bez maksas pieteikt savus darbus balvai mājaslapā www.dizainabalva.lv līdz šī gada 14. februārim plkst. 12.00. Iesniegtos darbus izvērtēs starptautiska žūrija sešu dizaina jomas ekspertu sastāvā, un 2019. gada 4. aprīlī īpašā ceremonijā tiks apbalvoti 20 labākie Latvijas dizaina darbi. Latvijas Dizaina gada balva norisinās trešo gadu, un šogad tās vēstījums ir “Dizains ir darbība”, izceļot dizainu kā mērķtiecīgu radīšanas, risināšanas un uzlabošanas procesu,
Mana iedvesma ir algoritmi. Intervija ar komponistu Platonu Buravicki
Komponists Platons Buravickis savās radošajās darbībās ir mērķtiecīgs, strādīgs un daudzveidīgs, ar saviem skaņdarbiem ieinteresējot un aizraujot ļoti atšķirīgus klausītājus. Tā, piemēram,  viens no tuvākajiem komponista darba pirmatskaņojumiem gaidāms februārī festivālā “Saxophonia”. Buravickis ir uzsācis sadarbību arī ar Edgaru Rakovski no grupas “Reliceed”, un arī šīs sadarbības  rezultātu mēs varēsim dzirdēt šogad. Viņš rakstījis skaņdarbus trio “ART-i-SHOCK”, ir autors latviešu tehno operai un sadarbojies arī ar grupu “Sigma.”
Latgaliešu kultūras gada balvai «Boņuks 2018» saņem ap 150 pieteikumu
Februāra beigās vienpadsmito reizi notiks ikgadējā latgaliskās kultūras aktīvistu un norišu satikšanās – pasniegs Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks”. Šonedēļ noslēdzās pretendentu pieteikšana, un uz balvām ir apmēram 150 pretendentu, Latvijas Radio pastāstīja pasākuma rīkotāja Latgales vēstniecības "Gors" pārstāve Edīte Husare.
Ogrē atklāj izstādi «Simts vientulības gadu»
Ogres vēstures un mākslas muzejā atklāta kaibaliešu Edgara un Lienas Mucenieku izstāde “Simts vientulības gadu”. Caur performanci, video un instalācijām tā stāsta, kas notiek cilvēka dvēselē un arī Latvijā. Izstāde ir veltījums Latvijas un arī mākslinieku ģimenes radošajai simtgadei. 
«Rīgas ūdens» velk garumā vēsturisko ūdenstorņu nomas izsoli
Pagājuši jau četri gadi, kopš „Rīgas ūdens” pēc sabiedrības spiediena atteicās no ieceres pārdot izsolē vienu no Rīgas vēsturiskajiem ūdenstorņiem Alīses ielā Āgenskalnā. Arī vēlāk tapušais plāns nodot ūdenstorni ilgtermiņa nomā joprojām daudz tālāk par ieceri nav ticis. Pieminekļu aizsardzības eksperts šādu pašvaldības attieksmi pret sev piederošo un sen vairs nelietoto kultūras mantojumu raksturo ar teicienu „suns uz siena kaudzes”.
Klusā daba nemaz nav tik klusa: Liepājas muzejā skatāma izstāde «Klusā daba»
Liepājas muzejā skatāma izstāde “Klusā daba” no muzeja mākslas priekšmetu kolekcijas. Izstādē eksponēti darbi no Liepājas muzeja krājuma, kas tapuši laika posmā no 20. gs. 20. gadiem līdz 2011. gadam, atklājot dažādu paaudžu mākslinieku rokrakstus un atšķirīgās tehnikas. Izstādē aplūkojami 21 mākslinieka 38 mākslas darbi. 
Lielās mūzikas balvas žūrija: Ir problēmas ar nevienlīdzīgu finansējumu
Piektdien Kultūras ministrija, “Latvijas koncerti” un “Lielās mūzikas balvas 2018” žūrija paziņoja balvas nominantus astoņās kategorijās un nosauca balvas par mūža ieguldījumu saņēmēju. 2018. gads bijis izciliem mūzikas notikumiem bagāts, un nominantu izraudzīšanās žūrijai raisījusi asas diskusijas, kas joprojām nav norimušas. Tomēr žūrijas pārstāvji uzsver – salīdzinot ar citām nacionāla mēroga balvām, iezīmējas disproporcija, jo, piemēram, “Spēlmaņu naktī” vai “Lielajā Kristapā” šādu balvu regulāri saņem divi cilvēki. 
Lielās mūzikas balvas mūža balvas laureātes Maijas Krīgenas aicinājums ir kamermūzika
Piektdien nosaukti Lielās mūzikas balvas nominanti astoņās kategorijās. Tos izraudzīt žūrijai šoreiz bijis sevišķi grūts uzdevums, jo saistībā ar Latvijas simtgadi spilgtu muzikālu notikumu bijis ārkārtīgi daudz. Balvu laureātus uzzināsim 5. martā, kad Nacionālajā operā notiks svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija. Tajā, kā allaž, suminās arī mūža balvas laureātu, un šogad tā būs dziedātāja Maija Krīgena.
Aicina uz tikšanos ar rakstnieci un dziesminieci Janu Egli
Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā notiks tikšanās ar rakstnieci un dziesminieci Janu Egli. Vakara gaitā iecerēta saruna, ko vadīs Mg. phil. Ilze Andresone, kā arī atbildes uz publikas jautājumiem, informēja Memoriālo muzeju apvienībā.
Latvijas koru mūzika pasaulē – smalka toņa noteicēja. Vai paši novērtējam?
Latvijas koru skaņa ir unikāla mūsu vērtība ar ietekmīgu lomu uz pasaules kormūzikas skatuves. Visā plašajā pasaulē mūzikas profesionāļi mūsu koru skaņu vērtē ļoti augstu, tai cenšas līdzināties, to padziļināti izzināt un šifrēt. Tā ir patiešām unikāla Latvijas vērtība, ar kuru kormūzikas pasaulē esam vieni no līderiem un toņa noteicējiem. Paši gan savādā kārtā šo fenomenu esam ļoti maz pētījuši.
Kuldīgā top starptautiska maģistra programma pakalpojumu dizainā
Izstāde “Māls un pavediens”, kas no sestdienas būs skatāma Kuldīgas Mākslas namā, tapusi jau vairākus gadus ilgas Mākslas akadēmijas un Kuldīgas Mākslinieku rezidences sadarbības ietvaros. Plānots, ka drīzumā šī sadarbība pāraugs arī starptautiskā maģistra programmā, un viena no tās mājvietām būs tieši Kuldīga.
«Sinfonietta Rīga» uzstājas kopā ar mobilo telefonu orķestri
Neparastā, jauniešiem adresētā projektā iesaistījies kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”. Sadarbībā ar zviedru komponistu Andersu Lindu un Ūmeo Universitāti tapusi mobilā lietotne, ar kuras palīdzību ikviens, pat skolēns, var  piedalīties skaņdarba radīšanā un muzicēt kopā ar orķestri. Šodien orķestra  mūziķi un komponists Anderss Linds mobilo lietotni izmēģināja kopā ar Rīgas 2. ģimnāzijas audzēkņiem. 
«Lielajā dzintarā» atskaņos jaunu Mendelszona, Ravela un Dzenīša koncertprogrammu
Sestdien, 2. februārī, plkst. 18.00 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” ar jaunu muzikālo programmu uzstāsies stīgu virtuozi “Spīķeru kvartets”. Koncertsērijā “Personīgi” godalgotā mūziķu savienība pirmo reizi vienā programmā atskaņos vācu romantiķa Fēliksa Mendelszona, franču impresionista Morisa Ravela un pašmāju talantīgā komponista Andra Dzenīša skaņdarbus, informēja “Lielā dzintara” pārstāvji. 
 
“Spīķeru kvarteta” repertuārs ir daudzveidīgs un sniedzas no Vīnes klasikas pērlēm līdz pat mūsdienu partitūrām, īpašu akcentu liekot uz latviešu mūziku. Tā iekļauta arī jaunajā koncertprogrammā – Andra Dzenīša Trešais stīgu kvartets “Introversija un atvadas”, kas tapis pēc Pētera Vaska fonda pasūtinājuma un rakstīts tieši “Spīķeru kvartetam”.
Koncertciklā «Brīvdienu mūzika»: Elīna Šimkus, Raimonds Ozols, Kristīne Prauliņa un citi talanti
2019. gada pirmajā pusē Dzintaru koncertzāle un diriģents Jānis Ozols aicina klausītājus uz jauniem demokrātiskā koncertu cikla “Brīvdienu mūzika” koncertiem. Šoreiz ciklā klausītājus gaida tikšanās ar iemīļoto operdziedātāju Elīnu Šimku, talantīgajiem brāļiem Raimondu un Oskaru Petrauski, šarmanto dziedātāju Jolantu Strikaiti-Lapiņu, virtuozo vijolnieku Raimondu Ozolu, kā arī džeza dziedātāju Kristīni Prauliņu un Laura Amantova džeza kvartetu.
Galerijas