100 g kultūras
Šonedēļ

KG Kultūras Žūrija iesaka

Orests Silabriedis
Hamburgā dzīvojošā latviete Ruta Paidere uzrakstījusi jaunu kamersimfoniju, un Rutas skaņuraksts ir gan izslīpēts un konceptuāls, gan drosmīgs. Helsinkos mītošais Sebastians Fagerlunds atgriežas Latvijā ar ģeniālo Klarnetes koncertu, kuru Cēsīs un Rēzeknē atskaņojis Guntis Kuzma, bet nu skanēs pirmoreiz Rīgā. Visubeidzot Rihards Štrauss, kurš auž izmisumā un skaistumā mirdzošu stīginstrumentu lamento. Lūk, Sinfonietta Rīga un diriģenta Normunds Šnē koncerts 23. februārī Lielajā ģildē.
Visi zina Leonkavallo operas “Pajaci” slaveno tenora solo, ko premjers parasti dzied, noraujot parūku un raudot. Bet, ja operu režisē Aiks Karapetjans, pirms pirmizrādes nav iespējams pat nojaust, ko noraus tenors. Līdzās Leonkavallo šedevram – nevienam nezināmā Italo Montemeci pasaka par mīlestības augsto varu. Atslēgas vārds – režisē Aiks Karapetjans! Pirmizrāde 21. februārī Latvijas Nacionālajā operā.
Kikōne nodzīvoja 22 gadus. Kaut kas no Kikōnes rakstītā ir laikrakstos, izlasēs un tīmeklī, bet viņa dzejas izlase nāk klajā tikai tagad – 12 gadus pēc viņa nāves. Krājums “jūs kavējaties” ir galēji uzlādēts. Lasu viņa tekstus un jūtu, ka tas priekšmets, uz kā sēdu, ik brīdi var pārvērsties par elektrisko krēslu. Nesatiku Kikōni, bet jūtos kā iepazinies ar viņu un gribu lasīt arī Kikōnes lugas, scenārijus un esejas.
Ernesta Vītiņa stikla labirintā Juris Āzers spēlēs marimbu un vibrofonu, Agnese Egliņa - klavieres, un DJ Monsta pletīs elektronisko horizontu. Skanēs Arvo Perts, Filips Glāss, Dmitrijs Šostakovičs, Edisons Deņisovs un Bruno Mantovani. Laipni lūgti stikla un skaņu labirintā 21. februārī Rīgas Mākslas telpā.
 
Latvijas Radio koris ar panākumiem noslēdzis koncertus Vašingtonā
Latvijas Radio koris šodien atgriezās no Amerikas, kur ar komponistu Krista Auznieka  un Endija Stota kora operu “NeoArtic” uzstājās prestižajā Kenedija Mākslas centrā Vašingtonā. Kora operu “NeoArtic” diriģenta Kaspara Putniņa vadībā Latvijas Radio koris atskaņoja četrus vakarus.
Venēcijas mākslas biennālē Latvijas paviljona tēma un nosaukums: «Saules suns»
“Kim?” Laikmetīgās mākslas centrs un Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar mākslinieci Daigu Grantiņu, kultūras ministri Daci Melbārdi, kuratoriem Ingu Lāci un Valentīnu Klimašausku (Valentinas Klimašauskas), un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci izziņoja 58. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona tēmu un nosaukumu, informēja “Kim?” pārstāvji.
«Koru kari» Carnikavā aizstāj sadraudzības koncertus
Carnikavā tradicionālos koru sadraudzības koncertus jau vienpadsmito gadu aizstāj ''Koru kari''. Ideja aizgūta no kāda televīzijas šova. Šogad koru karos Carnikavā piedalījās ap simts dalībnieku no Rīgas, Madonas, Krimuldas un Ropažiem.
Šova neredzamā puse - «Supernovas» norisē iesaistās arī surdotulki
"Supernovas" interneta tiešraidē skatītājiem bija piedāvāts baudīt šovu ar surdotulkojumu. Elza un Ainārs finālam jau sāka gatavoties, tiklīdz tika zināmi šova dalībnieki. Surdotulku uzdevums ir parādīt dziesmu ar žestiem, nepazaudējot tās noskaņojumu, ritmu un žanru. 
Klauns Dižais Rudais atgriezīsies Daugavpilī
17. augustā Daugavpils cietoksnī pirmo reizi notiks starptautiskais ielu teātra un klaunādes festivāls. Tas būs veltīts leģendārajam klaunam Koko – Dvinskā dzimušajam Nikolajam Poļakovam. Festivāls iepazīstinās pilsētniekus un pilsētas viesus ar Poļakovu – cietoksnī uz lielā ekrāna paredzēts rādīt 1962. gada BBC televīzijas raidījumu “Tā ir jūsu dzīve”, kura varonis bija izcilais klauns. Demonstrēšanas tiesības jau iegūtas.
Liba Mellere: Kāpēc pirtij jādāvina dūraiņi
Dūraiņi pirtij bija viena no dāvanām, kuras sendienās deva jaunā sieva, kad jaunizceptais vīrs atveda viņu savās mājās. Par to, kāpēc tādas dāvanas, nedaudz vēlāk. Interesantāks ir kas cits – pat mūsu mazajā Latvijā katrā pagastā apģērba raksti atšķiras, taču īstenībā pamatmotīvi ir vienādi gandrīz visām pasaules tautām. Jo senatnē tie radušies no dabas vērojumiem.
Dzelzceļa vagonā kopā ar Ziedoni un Zālīti. Jauna iespēja lasītgribošiem pasažieriem
Ierasts, ka bibliotēkas atrodas noteiktās vietās un adresēs, bet nu tāda ierīkota arī vilcienā, kas ceļo pa visu Latviju. Braucot vilcienā, cilvēki laiku pavada ļoti dažādi. Kāds klausās mūziku, cits sērfo internetā, vēl kāds ada, bet ir arī tādi, kas lasa. Pateicoties Imanta Ziedoņa muzeja iniciatīvai, cilvēku, kas vilcienā lasa, iespējams, būs vairāk.
Atjaunotajā Cēsu teātrī skatītājiem izrādīts otrais jauniestudējums
Šonedēļ savu otro jauniestudējumu skatītāju vērtējumam nodeva atjaunotais Cēsu teātris. Teātra vēsture Cēsīs ir sena, te teātris spēlēts jau vairāk nekā 140 gadus, bet krīze, kultūras centra pārbūves darbi un arī citas problēmas bija pamatā tam, ka Cēsu Tautas teātris savu darbību pārtrauca. Pirms diviem gadiem, satiekoties teātra jubilejā, tā bijušie dalībnieki nolēma, ka teātrim tomēr Cēsīs ir jābūt.
Mūžībā aizgājis šveiciešu aktieris Bruno Gancs
77 gadu vecumā mūžībā aizgājis šveiciešu aktieris Bruno Gancs, kurš izpelnījies atzinību ar meistarīgo Ādolfa Hitlera lomas atveidojumu 2004.gada filmā "Der Untergang" ("Sakāve"), pavēstīja mākslinieka pārstāvis.
Bukmeikeri: «Supernova 2019» finālā viena favorīta nav!
Jau šajā, 16. februāra, vakarā, LTV autoru un izpildītāju konkursā “Supenova 2019” tiks noskaidrots, kurš no astoņiem finālistiem pārstāvēs Latviju starptautiskajā Eirovīzijas konkursā, kas šogad notiks Izraēlā Telavivā. Kādas prognozes atrodamas internetā?
#Grosvaldi1919. Jāzepa Grosvalda vēstule Oļģerdam Grosvaldam
Digitālais projekts #Grosvaldi1919 ik mēnesi vēstīs par Grosvaldu ģimenes notikumiem 1919. gadā. Tie tiks atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. Tāpat varēs sekot līdzi tam, kā 2019. gadā noris darbi pie dzimtas izpētes un popularizēšanas, veidojot izstādi, veicot zinātnisko un populārzinātnisko pētniecisko darbu. Dienasgrāmatās un vēstulēs saglabāta oriģinālrakstība. 
Nacionālā teātra ēka savam laikam bijusi moderna; tajā arī leģendāras detaļas
Latviešu teātra leģendas un dzīvā vēsture – tāds ir Latvijas Nacionālais teātris, kas nākamnedēļ svinēs simtgadi. Latvijas Televīzija ielūkojas teātra vēsturē, pētot teātra ēku. Savam laikam grandiozā un krāšņā celtne ar baroka stila interjeru pārsteidza daudzus, bet mūsdienās ir nesaraujami saistīta ar sajūtu par to, kāds ir Nacionālais teātris.
Galerijas