LTV nodrošinās visplašāko Dziesmu un deju svētku atspoguļojumu; «Replay.lv» arī HD kvalitātē
Latvijas Televīzija saviem skatītājiem un interneta platformu lietotājiem nodrošinās visplašāko svētku atspoguļojumu. Visas tiešraides un ieraksti būs pieejami bez ierobežojumiem visā pasaulē, Svētku aģenti LTV sociālo mediju kontos vēstīs par pasākumu aizkulisēm, bet sabiedrisko mediju satura atskaņotājs REPLAY.lv kļūs par šo svētku galveno tiešraižu platformu un arhīvu. 
XXI Dziesmu svētki: pirmais skolēnu koris «Kamēr...» dziesmu karu finālā
Savā saviļņojumā unikālie XX Vispārējie dziesmu un deju svētki, šķiet, paliks vēsturē kā grandiozākā vispasaules mūziku mīlošo latviešu kopāsanākšana. Jau pēc trīs gadiem sasauktais nākamais salidojums 1993. gadā spēja sapulcēt vairs tikai 13 000 dziedātāju, kas daļēji skaidrojams ar jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem, kur padomju rubļus nomainīja Latvijas rubļi jeb tā sauktie "repšiki” un tiem sekoja lati.
Plīvo sarkanbaltsarkanie karogi: XX Dziesmu svētki atkal brīvā Latvijā
Beidzot atkal Vispārējos dziesmu svētkos, kas notika 1990. gadā Mežaparka estrādē, plīvoja sarkanbaltsarkanie karogi. 4. maijā pieņemtā Latvijas republikas neatkarības deklarācija veidoja īpašu, ne ar ko nesalīdzināmu gaisotni, ko raksturoja rosme un pacilātība, jo XX Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem un X latviešu Deju svētkiem Rīgā vajadzēja kļūt ne tikai par valsts, bet visas pasaules latviešu koru salidojumu.
Dziesmu svētkos nedrīkstēs lietot privātos dronus
Privātie bezpilota lidaparāti jeb droni Dziesmu svētkos no 30.jūnija līdz 9.jūlijam būs jāatstāj mājās, jo pasākumos virs dalībnieku galvām tos lidināt nedrīkstēs. Par to informēja Valsts policija. Tas ir viens no jaunumiem, kas līdz ar tehnoloģiju attīstību kļuvis par aktuālu drošības jautājumu svētkos.
XIX Dziesmu svētki: Mednis spītē aizliegumam un izpilda kopkora prasību pēc «Gaismas pils»
Daudz skaistu kopābūšanas un mūzikas varas mirkļu dalībniekiem un klausītājiem dāvāja XIX Dziesmu svētki 1985. gadā, kad Latvijā atzīmēja arī Dainu tēva Krišjāņa Barona 150. jubileju. Taču oficiāli nozīmīgais sarīkojums noritēja kā veltījums 40. gadadienai kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā.
XVIII Dziesmu svētkos skaņdarbs «Gaismas pils» izskanēja trīs reizes
To, ka Dziesmu svētki ir latviešu tautas nacionālā tradīcija, padomju varas pakalpiņi centās aizmirst gan XVIII, gan arī XIX Vispārējos Dziesmu un deju svētkos. Taču dziedātāju un klausītāju enerģētiskais spēks bija tik liels, ka šajos tautas sapulcēšanās brīžos risinājās negaidīti un neapturami notikumi. Tā 1980. gadā, kad XVIII Dziesmu svētkiem tika piekabināta birka – 40. gadadiena kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā – par svarīgāku zīmi kļuva dziesmas "Gaismas pils” autora, latviešu mūzikas pamatlicēja profesora Jāzepa Vītola atraitnes Annijas Vītolas ierašanās uz koncertiem.
Latvijas Nacionālajā arhīvā aplūkojama izstāde «Latviešu dziesmu svētki pasaulē»
No 2018. gada 12. jūnija Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) administrācijas ēkas Rīgā, Šķūņu ielā 11, logos skatāma izstāde “Latviešu dziesmu svētki pasaulē”, kas, balstoties uz LNA Latvijas Valsts arhīvā saglabātajiem dokumentiem, dod ieskatu latviešu dziesmu svētku vēsturē ārpus Latvijas laikā no pirmajiem pēckara gadiem līdz mūsdienām.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt