Dziesmu un deju svētki
Papildināts 19:27
Dziesmu un deju svētki
Dziesmu un deju svētki
Dziesmu un deju svētku gājiena priekšgalā svinīgi nesīs dziesmu svētku karoga kopiju, kura oriģināls ir Latvijas vēstures relikviju relikvija. Pēc 20 gadu pārtraukuma tas atkal izlikts apskatei Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.
Līdz simtgades Dziesmu un deju svētku sākumam vairs tikai nedēļa, un māksliniece Evija Dāboliņa tiem gatavojas ar sevišķu nepacietību – viņas darinātajos tērpos tribīnē kāps diriģenti.
Visvairāk reģionu amatierkolektīvu šīs vasaras dziesmu svētkos jau tradicionāli piedalīsies no Vidzemes – 262, liecina svētku rīkotāju statistika.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā atklātas divas jaunas izstādes. Viena veltīta Dziesmu un deju svētku vēsturei, un tajā apskatāmas dziesmu svētku relikvijas no svētku pirmsākumiem, to skaitā arī Dziesmu svētku karoga oriģināls.
Igaunijas pilsētā Tartu šovakar sāksies divdesmit astotie Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētki “Gaudeamus”. Tajos piedalīsies vairāk nekā četri tūkstoši dziedātāju un dejotāju no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Dziesmu un deju svētkos šovasar nepiedalīsies Mērsraga novads. Savukārt Zilupes novads otrā Latvijas malā, kas palika mājās pirms pieciem gadiem, uz šiem svētkiem vedīs pat divus kolektīvus.
1998.gadā Dziesmu svētki risinājās no 29.jūnija līdz 5.jūlijam, un tajos debitēja gan mūsdienās iemīļoti un cienīti komponisti, gan diriģenti.
20. un 21.jūnijā ikviens interesents bez maksas vēl pirms Dziesmu svētkiem tiek aicināts apmeklēt Mežaparka Lielo estrādi.
Latvijas Televīzija saviem skatītājiem un interneta platformu lietotājiem nodrošinās visplašāko svētku atspoguļojumu. Visas tiešraides un ieraksti būs pieejami bez ierobežojumiem visā pasaulē, Svētku aģenti LTV sociālo mediju kontos vēstīs par pasākumu aizkulisēm, bet sabiedrisko mediju satura atskaņotājs REPLAY.lv kļūs par šo svētku galveno tiešraižu platformu un arhīvu.
Savā saviļņojumā unikālie XX Vispārējie dziesmu un deju svētki, šķiet, paliks vēsturē kā grandiozākā vispasaules mūziku mīlošo latviešu kopāsanākšana. Jau pēc trīs gadiem sasauktais nākamais salidojums 1993. gadā spēja sapulcēt vairs tikai 13 000 dziedātāju, kas daļēji skaidrojams ar jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem, kur padomju rubļus nomainīja Latvijas rubļi jeb tā sauktie "repšiki” un tiem sekoja lati.
Otrdien, 19.jūnijā, 50 gadu jubileju svin diriģente Aira Birziņa.
Beidzot atkal Vispārējos dziesmu svētkos, kas notika 1990. gadā Mežaparka estrādē, plīvoja sarkanbaltsarkanie karogi. 4. maijā pieņemtā Latvijas republikas neatkarības deklarācija veidoja īpašu, ne ar ko nesalīdzināmu gaisotni, ko raksturoja rosme un pacilātība, jo XX Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem un X latviešu Deju svētkiem Rīgā vajadzēja kļūt ne tikai par valsts, bet visas pasaules latviešu koru salidojumu.
Privātie bezpilota lidaparāti jeb droni Dziesmu svētkos no 30.jūnija līdz 9.jūlijam būs jāatstāj mājās, jo pasākumos virs dalībnieku galvām tos lidināt nedrīkstēs. Par to informēja Valsts policija. Tas ir viens no jaunumiem, kas līdz ar tehnoloģiju attīstību kļuvis par aktuālu drošības jautājumu svētkos.
Mārtiņš Klišāns ir Dziesmu svētku grandiozā noslēguma koncerta "Zvaigžņu ceļā” mākslinieciskais vadītājs. Bet viņš ir arī ģimenes cilvēks – vīrs un tētis, kuru neviens no šiem pienākumiem nav atbrīvojis uz Dziesmu svētku gatavošanas laiku.
Dziesmu un deju svētkos drošība ir viens no svarīgākajiem aspektiem, sarunā ar Latvijas Radio 1 raidījumu “Labrīt” atzina Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.
Daudz skaistu kopābūšanas un mūzikas varas mirkļu dalībniekiem un klausītājiem dāvāja XIX Dziesmu svētki 1985. gadā, kad Latvijā atzīmēja arī Dainu tēva Krišjāņa Barona 150. jubileju. Taču oficiāli nozīmīgais sarīkojums noritēja kā veltījums 40. gadadienai kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā.
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku zīmē māksliniece Katrīna Neiburga radījusi unikālu mākslas darbu – apvienojot tradīcijas un tagadnīgumu, tapis mūsdienīgs videoklips vienai no Latvijā mīlētākajām tautasdziesmām “Pūt, vējiņi”.
To, ka Dziesmu svētki ir latviešu tautas nacionālā tradīcija, padomju varas pakalpiņi centās aizmirst gan XVIII, gan arī XIX Vispārējos Dziesmu un deju svētkos. Taču dziedātāju un klausītāju enerģētiskais spēks bija tik liels, ka šajos tautas sapulcēšanās brīžos risinājās negaidīti un neapturami notikumi. Tā 1980. gadā, kad XVIII Dziesmu svētkiem tika piekabināta birka – 40. gadadiena kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā – par svarīgāku zīmi kļuva dziesmas "Gaismas pils” autora, latviešu mūzikas pamatlicēja profesora Jāzepa Vītola atraitnes Annijas Vītolas ierašanās uz koncertiem.
XVII Dziesmu svētkos kopkora koncertā izskanēja tikai 17 latviešu autoru dziesmas, taču pirmatskaņojumus piedzīvoja gan Paula un Petera "Manai dzimtenei", gan Kaminska un Ziedoņa "Mūžu mūžos būs dziesma". Kopā ar ārvalstu vieskolektīviem svētkos piedalījās 19 tūkstoši dziedātāju un dejotāju.
No 2018. gada 12. jūnija Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) administrācijas ēkas Rīgā, Šķūņu ielā 11, logos skatāma izstāde “Latviešu dziesmu svētki pasaulē”, kas, balstoties uz LNA Latvijas Valsts arhīvā saglabātajiem dokumentiem, dod ieskatu latviešu dziesmu svētku vēsturē ārpus Latvijas laikā no pirmajiem pēckara gadiem līdz mūsdienām.
Jaunākie