Dziesmu un deju svētki
Dziesmu un deju svētki
Papildināts 17:31
Dziesmu un deju svētki
Dziesmu un deju svētku pasākumos uz vietas strādās četrsimt mediķu, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
Koncerta apmeklētājiem bija iespēja ielūkoties horeogrāfu dzīves gājumā un viņu radītajās dejās, izzināt dejas tapšanas kontekstu, veidojot dejas sasauci ar personību, laikmetu un iedvesmas avotiem.
Šie ir pirmie Dziesmu un deju svētki, kuros notiek Pasaules latviešu dienas. Un tas ārzemju latviešiem ir jo īpaši svarīgi, jo dziesma un deja cauri gadiem ir bijis tas, kas svešumā spēj noturēt latvisko.
Lai gan Dziesmu un deju svētku nedēļas pirmdiena atnāca ar lietu un vēsu laiku, vismaz pagaidām dziedošie svētku dalībnieki par sāpošu kaklu un pazudušu balsi nesūdzas. Lietainajā rītā pirmie uzstājās bērni un jaunieši. Vērmanes dārza estrādē ritēja vokālo ansambļu konkursa fināls.
Jau agrā rītā Mazajā ģildē balsis iesilda kundzes no Mārupes Kultūras nama senioru vokālā ansambļa “Pīlādzis”. Viņas šodien ir pirmās, kas stāsies vokālo ansambļu konkursa žūrijas un klausītāju priekšā.
“Mēs meklējām arhīvā materiālus par tiem horeogrāfiem, kuru vairs nav, lai mēs varētu ietvert [deju] 100 gadu laikā, kas raksturotu šos 100 gadus,” par deju koncertu “Vēl 100 gadu dejai” saka tā režisore Ināra Slucka. “Un plus veidojam kā četrus gadalaikus, un ar “go pro” kamerām ir filmēta visa Latvijas daba.”
Neredzēti lielais dalībnieku skaits nav vienīgais, ar ko šie Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētki ieies vēsturē. Pirmo reizi dalībnieku gājiens notika svētku pirmajā dienā, un pirmo reizi tikai dalībnieki tika sagaidīti ar īpašu – viņiem veltītu – koncertu.
Tieši Dziesmu un deju svētki latvietību un piederību savai tautai un kultūrai palīdzējuši saglabāt tiem, kuru mājas ir Amerikā, Kanādā vai Austrālijā. Šajās dienās trimdas un diasporas latvieši tiekas Pasaules latviešu dienās.
Ir izveidota īpaša lietotne, kas svētku procesā palīdz orientēties gan apmeklētājiem, gan dalībniekiem.
Tā ir spēku pārbaude, latviešu olimpiskās spēles, kur fotogrāfa ieguldījums ir maksimāls. Izgulēties šajās dienās nav laika, toties, ja spēj izturēt Dziesmu svētku ritmu, tu spēj daudz ko, Latvijas Radio raidījumā "Sanākam, sadziedam, sadancojam” atzīst fotogrāfi Aivars Liepiņš un Ilmārs Znotiņš.
Visu svētku nedēļu, no 2. līdz 8. jūlijam, Rīgas Latviešu biedrības nama telpās apskatāma arī izstāde "Latviešu Dziesmu svētki ārpus Latvijas”, kas atspoguļo svētku norisi, sākot no 1946. gada līdz mūsdienām. Uz liela izmēra planšetēm var iepazīt latviešu Dziesmu svētku dažādību gan Ziemeļamerikā, gan Austrālijā, gan Eiropā.
“Dziesmu un deju svētki palīdz latviešiem pasaulē saglabāt latviskās tradīcijas un valodu,” uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, atklājot konferenci “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība”.
Mūzikls “Brīnumputns” ir īpaši jauniešiem un viņu vecākiem radīts iestudējums, kas veidots pēc Annas Brigaderes pasaku lugas “Lolitas brīnumputns” motīviem.
Dziesmu un deju svētku atklāšana un svētku dalībnieku gājiens ir enerģijas piepildījums, kas notur uz viļņa, un svētki ir kārtīgs mūsu tautas mugurkauls, pie kā turēties, Dziesmu un deju svētku studijā sacīja “Prāta vētras” līderis Renārs Kaupers.
XXIV Dziesmu svētku kopkora dalībnieku rekordu nākamajam Vislatvijas koru salidojumam, kas notika 2013. gadā no 30. jūnija līdz 7. jūlijam, tā arī neizdevās pārspēt. Tovasar kopīgai dziesmai sapulcējās vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas dziedātāju.
Pirmdien, 2.jūlijā, vakarā ''Arēnā Rīga'' Dziesmu un deju svētku ietvaros notiks koncerts “Vēl simts gadu dejai”, ko atklās ar deju “Pūt, vējiņi”, kas pēdējo desmitu gadu laikā tikusi piemirsta, bet šogad atjaunota tāda, kādu to savulaik bija iecerējis horeogrāfs Ulda Žagata.
Daudziem šie Dziesmu un deju svētki būs pirmie, arī topošajam diriģentam Aivim Antonovam. Viņš ir Jelgavas mūzikas skolas 4. kursa students un jauktā kora "Auce" kormeistars.
Pirmdien, 2.jūlijā, viens no centrālajiem notikumiem Dziesmu un deju svētku programmā būs deju koncerts “Vēl simts gadu dejai”, kas notiks ''Arēnā Rīga''. Tajā varēs izsekot stāstam, kā top latviešu skatuviskā deja, iepazīt šo deju autorus, kā arī, protams, viņu radītās dejas.
Saistībā ar Dziesmu un deju svētku norisi Rīgā šonedēļ noteikti būtiski satiksmes ierobežojumi.
Krāšņais dalībnieku gājiens no Brīvības pieminekļa devās pa Brīvības ielu un šoreiz noslēdzās īpašā, tikai dalībniekiem iekārtotā svētku kvartālā – Skonto stadionā, kur bija izveidoti Goda vārti.
Jaunākie