Dziesmu un deju svētki
Dziesmu un deju svētki
INTERVIJADziesmu un deju svētki
30.jūnijā no Latvijas Universitātes Lielajā aulā risinājās tradicionālie “Dziesmu kari”, kuros sacentās Latvijas izcilākie kori. Sacensībās vissīvākajā konkurencē laurus plūca jauniešu koris “Kamēr….”
Pārskatot Dziesmu svētku vēsturi jau šajā, 21. gadsimtā, nākas konstatēt, ka to numerācija būtu citāda, ja tajā būtu ierindoti 2001. gadā sarīkotie Rīgas 800 gadu jubilejai veltītie Dziesmu svētki. Tie tika nosaukti par "ārkārtas Dziesmu svētkiem”, ieskandinot arī Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas godu, kas gan iestājās tikai 2014. gadā.
Daudzi jau atbraukuši, bet lielākā daļa tikai rīt mēros ceļu uz galvaspilsētu, lai piedalītos Dziesmu un deju svētkos. Vecumnieku deju kolektīvā “Vēveri” dejo zemnieks Mārtiņš Puriņš. Lauku darbi uz nedēļu būs aizmirsti.
30. jūnijā, dienu pirms Dziesmu un deju svētku atklāšanas, Brīvības laukumā tika atklāta Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio Dziesmu svētku studija.
Kamēr tika uzbūvēta Mežaparka Lielā estrāde, vairāki Dziesmu svētki notika arī Esplanādē. Te arī norisinājās pirmie brīvvalsts un pilnībā latviskie svētki ar sešarpus tūkstošiem dziedātāju, un Esplanādē 1948. gadā aizvadīti arī pirmie Dziesmu svētki okupētajā Latvijā.
Šajos Dziesmu un deju svētkos reģistrēts rekordliels dalībnieku skaits – kopskaitā 43 219 dalībnieku, kas pārstāv 1788 kolektīvus. Jaunākajam dalībniekam ir tikai 3 gadiņi, vecākajam – 91.
Par godu XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem izstrādātā īpašā viedtālruņu lietotne jeb balss spēle “DzieDot” jau ieinteresējusi vairākus simtus Latvijas iedzīvotāju, jo ar tās palīdzību ikvienam tika dota iespēja nokļūt uz Mežaparka Lielās estrādes lielākā virtuālā kora sastāvā.
Pirmie tautas lietišķās mākslas izstādes “Radītprieks” skatītāji pie Rīgas Mākslas telpas ir Pelēču ģimene, kura jau pie brokastu galda gatavojusies doties skatīt un pētīt latviešu tautas mākslas bagātības.
Uz kādas no Rīgas lielajām skatuvēm pirms 40 gadiem pirmo reizi uzstājās arī Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis. Tā dalībnieki lielu darbu ieguldījuši savas apkārtnes folkloras izzināšanā, bet apaļo jubileju svinēs Rīgā, Dziesmu un deju svētku laikā.
Šogad koristiem un dejotājiem gan svētku gājienā, gan noslēguma koncertā vajag divreiz vairāk vainagu, nekā iepriekšējos svētkos, taču agrās vasaras un lielā sausuma dēļ pļavas ir krietni tukšākas nekā citus gadus šajā laikā.
Latvijas Universitātes Lielajā aulā visu dienu uzstājas Latvijas labākie kori, un, atšķirībā no ikgadējām koru skatēm, kad klausītājos ir teju tikai nopietnie žūrijas locekļi, 30.jūnijā aula ir klausītāju pārpildīta, un visiem kormūzikas mīļotājiem tajā nemaz vieta neatrodas.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina Dziesmu un deju svētku dalībniekus ievērot drošības noteikumus. Tāpat būtiski arī kolektīvos pārrunāt drošības jautājumus, uzsver dienesta pārstāve Inta Palkavniece.
Nepieciešamos ugunsdrošības atzinumus Dziesmu svētku dalībnieku izmitināšanai saņēmušas faktiski visas galvaspilsētas izglītības iestādes – 72 no 73.
Šogad lepojamies ar kārtējo Dziesmu un deju svētku dalībnieku skaita rekordu. Bet vai tā būs arī turpmāk? Dziesmu un deju svētki nav tikai viena nedēļa reizi dažos gados, tas ir process, par ko jārūpējas katru dienu. Cik labi to šodien apzināmies un protam, tas ir jautājums, par ko bažījas svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis.
Piektdien, 29.jūnijā, notika trīs īpaši Dziesmu un Deju svētku tradīcijām veltītu pastmarku pirmā zīmogošana. Tās noslēdz “Latvijas pasta” veidoto pastmarku sēriju “Latvijas Republikai 100”, kas aizsākusies 2009. gadā. Izvēle, ko attēlot uz šīm pastmarkām, neesot nākusi viegli, teic māksliniece Elita Viliama.
Tikko aizvadīti Līgo svētki, kad gan meitas, gan sievas greznojas ar pašu vītiem ziedu vainagiem, bet tūlīt sāksies Dziesmu un deju svētki, kad meitām būs galvā arī dažādu novadu etnogrāfiskie vainagi. Modes aksesuārus – kroņus – gan neiesaka valkāt pie tautastērpa.
Dziesma, kuru laikam zina katrs latvietis un bez kuras Dziesmu un deju svētki kopš 1990. gada vairs nav iedomājami. Daudzi pat vēlas, lai šis skaņdarbs kļūtu par Latvijas himnu.
Reaģējot uz Dziesmu un deju svētku organizatoru aizliegumu dalībniekiem galvenajās svētku norises vietās ienākt kopā ar saviem bērniem, aktīvākās māmiņas dejotājas noorganizējušas “pop up” jeb īslaicīgu bērnu māju Daugavas stadiona tuvumā.
XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku gājienā ies arī folkloras kopas, un, protams, dimdinās, dimzinās arī Jelgavas "Dimzēns".
Šoreiz Dziesmu un deju svētkos piedalīsies kopumā 43 219 dalībnieki, un šogad ievērojami audzis diasporas kolektīvu dalībnieku skaits. Svētkos plānoti 60 pasākumi, no kuriem 21 būs maksas pasākumi, pārējie bezmaksas.
Jaunākie