XXIII Dziesmu svētki: koristi dzied kopā ar Latvijas roka un popmūzikas zvaigznēm
Pārskatot Dziesmu svētku vēsturi jau šajā, 21. gadsimtā, nākas konstatēt, ka to numerācija būtu citāda, ja tajā būtu ierindoti 2001. gadā sarīkotie Rīgas 800 gadu jubilejai veltītie Dziesmu svētki. Tie tika nosaukti par "ārkārtas Dziesmu svētkiem”, ieskandinot arī Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas godu, kas gan iestājās tikai 2014. gadā.
Top Dziesmu svētku virtuālais koris
Par godu XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem izstrādātā īpašā viedtālruņu lietotne jeb balss spēle “DzieDot” jau ieinteresējusi vairākus simtus Latvijas iedzīvotāju, jo ar tās palīdzību ikvienam tika dota iespēja nokļūt uz Mežaparka Lielās estrādes lielākā virtuālā kora sastāvā.
Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis atzīmē 40 gadu jubileju
Uz kādas no Rīgas lielajām skatuvēm pirms 40 gadiem pirmo reizi uzstājās arī Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis.  Tā dalībnieki lielu darbu ieguldījuši savas apkārtnes folkloras izzināšanā, bet apaļo jubileju svinēs Rīgā, Dziesmu un deju svētku laikā. 
Aicina pieteikt ziedus Dziesmu svētku dalībnieku vainagiem
Šogad koristiem un dejotājiem gan svētku gājienā, gan noslēguma koncertā vajag divreiz vairāk vainagu, nekā iepriekšējos svētkos, taču agrās vasaras un lielā sausuma dēļ pļavas ir krietni tukšākas nekā citus gadus šajā laikā.
Latvijas Universitātē sacenšas Latvijas labākie kori
Latvijas Universitātes Lielajā aulā visu dienu uzstājas Latvijas labākie kori, un, atšķirībā no ikgadējām koru skatēm, kad klausītājos ir teju tikai nopietnie žūrijas locekļi, 30.jūnijā aula ir klausītāju pārpildīta, un visiem kormūzikas mīļotājiem tajā nemaz vieta neatrodas.
Režisors Brikmanis: Dziesmu svētki ir jākopj katru dienu, ne tikai svētku nedēļā
Šogad lepojamies ar kārtējo Dziesmu un deju svētku dalībnieku skaita rekordu. Bet vai tā būs arī turpmāk? Dziesmu un deju svētki nav tikai viena nedēļa reizi dažos gados, tas ir process, par ko jārūpējas katru dienu. Cik labi to šodien apzināmies un protam, tas ir jautājums, par ko bažījas svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis.
Dziesmu un deju svētku pastmarku māksliniece: Izvēle attēliem nebija viegla
Piektdien, 29.jūnijā, notika trīs īpaši Dziesmu un Deju svētku tradīcijām veltītu pastmarku pirmā zīmogošana. Tās noslēdz “Latvijas pasta” veidoto pastmarku sēriju “Latvijas Republikai 100”, kas aizsākusies 2009. gadā. Izvēle, ko attēlot uz šīm pastmarkām, neesot nākusi viegli, teic māksliniece Elita Viliama.