Jaunumi
Jomas, kurās dziesmu svētki atstāj vislielāko ietekmi uz vidi, ir transports, pārtika un energoresursi, secinājis Pasaules Dabas fonds, kas šogad pirmo reizi iesaistījās kā padomdevējs Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku norisē.
Dziesmu svētkos no dalībniekiem iegūto statistiku varētu lieti izmantot svētku organizēšanā, taču diemžēl tā tiek izdzēsta un pētniekiem nav pieejama – novērojumos par līdzšinējo praksi dalās pētnieks Jānis Daugavietis. Par to, kam jāuzņemas svētku organizēšana, vai dziesmu svētki būtu jāatdala no deju svētkiem, un kā dati var palīdzēt dziesmu un deju svētku izvērtēšanā un nākamo svētku plānošanā, saruna raidierakstam "LSMnīca" tapušajā dziesmu svētku pētniecības raidījumā "Dziesmusvētku tīklos".
"Mums ir ļoti dažādi cilvēki, un viņus var integrēt ne jau tikai Vērmanes parkā, kā es saku, krūmu koncertos. Viņus var integrēt kopā ar citiem, tikai pie tā ir bišķiņ jāpiedomā un jāpiestrādā," runājot par dziesmu svētku kustību, uzsver fonda un kora "Nāc līdzās!" dibinātāja, deju kolektīva "Latve" vadītāja un psiholoģe Sarma Freiberga. Speciāli raidierakstam "LSMnīca" tapušajā dziesmu svētku pētniecības raidījumā "Dziesmusvētku tīklos" savā pieredzē, novērojumos un ierosinājumos kopā ar Freibergu dalās teātra un koncertpasākumu režisors, koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" režisors Juris Jonelis un jaunās dziesmu svētku estrādes "Sidraba birzs" koncepcijas autors Ivars Mailītis.
Kā dati var palīdzēt dziesmu un deju svētku izvērtēšanā un nākamo svētku plānošanā? Kā vēl iespējams nokļūt svētku epicentrā, neesot dalībniekam? Kādas vērtīgas atziņas un idejas iegūtas raidījuma "Dziesmusvētku tīklos" abās sezonās? Vai dziesmu svētkus nepieciešams nošķirt no deju svētkiem? Kas apmeklē amatiermākslas kolektīvu pasākumus? Par šiem un vēl citiem jautājumiem klausieties dziesmu svētku pētniecības raidierakstā "Dziesmusvētku tīklos" speciāli "LSMnīcai".
"Mēs nevaram saglabāt kaut ko, mēģinot to nosmacēt ar saviem kanoniem. Tajā brīdi, kad tu sāc uzlikt pārāk lielu nozīmi tam, kā bija, tu patiesībā to tradīciju iemarinē, un tā vairs neattīstās," uzskata reklāmiste un radošā direktore Una Rozenbauma. Par dziesmu svētku svētumu un pārmaiņām, kas ir neizbēgamas, saruna raidierakstam "LSMnīca" tapušajā dziesmu svētku pētniecības raidījumā "Dziesmusvētku tīklos".
"Ir brīži, kad tu saproti, ka patiesībā dziedāšanai ir daudz vairāk labuma nekā tikai tas, ko saņem skatītājs, respektīvi, cilvēks, kas dzied korī, gūst pleca sajūtu, jo viņam ir sabiedrība apkārt, viņam ir draugu loks. Tas ir ārkārtīgi labi garīgajai veselībai un ikdienas dzīvei arīdzan," saka operdziedātāja, latviešu valodas pasniedzēja un Latviešu kora ārzemniekiem (Latvian Choir for Expats) vadītāja Tīna Gelnere. Par kordziedāšanas prieku un būtību, par tendenci idealizēt Dziesmu svētku komponistus un diriģentus, par svētku pieejamību, par svētku procesa caurspīdīgumu un ne tikai speciāli raidierakstam "LSMnīca" tapušajā dziesmu svētku pētniecības raidījumā "Dziesmusvētku tīklos" sarunājas Tīna Gelnere, bulgāru-skotu izcelsmes komponists, diriģents un Latvijas Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītājs Aleksandrs Tomass Metjusons un Rīgas projektu kora līdzdibinātāja, koriste un sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Sokolova.
Kādi infrastruktūras uzlabojumi būtu nepieciešami "Sidraba birzs" estrādē? Kā nodot koncerta māksliniecisko ideju un stāstu dalībniekiem un apmeklētajiem ar īpašām vajadzībām? Kā nonākt līdz lielo svētku koncertu režijas idejām? Kāpēc dziesmu un deju svētkos dejotāju kļūst vairāk nekā koristu? Kāda ir dziesmas, valsts himnas galvenā sūtība – funkcija dziesmu svētkos? Par šiem un vēl citiem jautājumiem klausieties dziesmu svētku pētniecības raidierakstā "Dziesmusvētku tīklos" speciāli "LSMnīcai".
"Ja tie nebūtu tautas svētki, tad tas būtu tikai koru festivāls, kādu pasaulē ir daudz. Ja nebūtu profesionalitātes un dziedāšanas, tad tie būtu tautas svētki, bet tautas svētki ir arī karnevāli, alus svētki, folkloras svētki, sporta svētki un tā tālāk. Abu apvienojums ir šo svētku īpašība, īpatnība" – tā dziesmu svētkus raksturo pētnieks Arnolds Klotiņš. Par dziesmu svētku sākotnējo identitāti un to, kas raksturīgs katram dziesmu svētku vēsturiskajam posmam, kā arī par svētku repertuāru un organizatoriskajiem aspektiem speciāli raidierakstam "LSMnīca" tapušajā dziesmu svētku pētniecības raidījumā "Dziesmusvētku tīklos" stāsta muzikologi, mākslas zinātņu doktori, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki un kolektīvās monogrāfijas "Dziesmu svētkiem – 150. Vēsture. Versijas" autori Ilze Šarkovska-Liepiņa un Arnolds Klotiņš.
Vai dziesmu un deju svētkus vajag reklamēt un kā? Kas tiek uztverts kā dziesmu un deju svētku svētuma aizskaršana? Kas aicina, nevis atgrūž cilvēkus pievienoties dziedātpriekam? Kam pieder dziesmu un deju svētki? Vai māksliniecisku kļūdu pieļaušana un jaunu ideju ieviešana var apdraudēt svētku izdošanos? Kā cieņpilni attiekties pret svētku dalībniekiem un apmeklētājiem? Par šo un vēl klausieties dziesmu svētku pētniecības raidierakstā "Dziesmusvētku tīklos" speciāli "LSMnīcai".
Par tendenci idealizēt dziesmu svētku komponistus un diriģentus, par kordziedāšanas prieku un būtību, par Rīgas Projektu kora un Latviešu kora ārzemniekiem misiju un dažādiem līdzās pastāvēt spējīgiem kordziedāšanas modeļiem, par svētku pieejamību cittautiešiem-ārzemniekiem, par svētku pieejamību tūristiem, par mūzikas konkursiem un koru skatēm, par svētku procesu caurspīdīgumu, par sadziedāšanos kā atsevišķu dziesmu svētku daļu, par dziesmu svētkiem kā projektu un vēl – dziesmu svētku pētniecības raidierakstā "Dziesmusvētku tīklos" speciāli "LSMnīcai".