Sadaļas Sadaļas
100 g kultūras
Šonedēļ

KG Kultūras Žūrija iesaka

Toms Treibergs
Andra Ogriņa poēzijas ceļš ir ļoti līkumains un dažreiz pazūd vispār. Savulaik viņš, šķiet, pat īpaši centīgi atgrieza sirreālisma un traģiska absurda noskaņas aktuālajā dzejas tīmeklī. Krājums “Kā būtu ja tevis nebūtu epikūr” ir jau pavisam cita veida pietura, kurā patiešām atsēsties un atveldzēties, nevis piepeši atrast savu galvu tuvīnajā lupīnu krūmājā, nevis sev starp pleciem.
Fotogrāfa Jāņa Deinata 60 gadu jubilejas notikums bildēs “Blaknes”, kuras viņš pats nosaucis par “noformējumu”, ar iepriekšēju pieteikšanos aplūkojama Fon Stricka villā, Aristīda Briāna ielā. Es pieļauju, ka pēc jūsu vizītes šajā jubilejas noformējumā diskusijas nebūs bezjēdzīgas. Jo tas, kas ir skumīgs, pēc brīža var izrādīties jautrs; un otrādi.
Viens no ilggadīgākajiem radošajiem tandēmiem vizuālajā mākslā - Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns – no šīs piektdienas iekaros Mākslas staciju “Dubulti”. Izstādē “Tūlīt” mākslinieki atspoguļos dažādus prāta stāvokļus, piedāvājot precīzas formas, kas tos ilustrē.
Nupat aizvadīto pašvaldību vēlēšanu kontekstā iesaku Nacionālā Kino centra vietnē filmas.lv noskatīties Voldemāra Pūces 1968. gadā uzņemto drāmu “Mērnieku laiki”. Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāns ir mūsu literatūras vēstures stūrakmens, tas jau nu būtu stāstīts gan bērnu dienās, gan tur un še atgādināts arī katra latviešu cilvēka tālākās izglītības gaitās.
Ar Liepāju sirdī – Imanta Kalniņa dziesma «Pilsētā, kurā piedzimst vējš»
Komponistam Imantam Kalniņam bija 23 gadi, kad viņš sāka strādāt Liepājas Emīļa Melngaiļa Mūzikas vidusskolā par pedagogu un izveidoja grupu “2xBBM”. Pēc desmit gadiem, 1973. gadā, tapa dziesma ar Māra Čaklā vārdiem “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”. Vēl pēc gada Kalniņš devās uz Rīgu, bet dzīvoja ar Liepāju sirdī.
Virsotnes nav – tikai nebeidzams ceļš. Saruna ar diriģentu Vladimiru Fedosejevu
Fakts, ka uzstāties Rīgā ieradies dižais Vladimirs Fedosejevs, šķiet neticams. Par kādām viesturnejām šajos laikos var būt runa? Vai astoņdesmit astoņus gadus vecam maestro strādāt ar milzīgu, teju simt cilvēku lielu Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri ir droši? Un ko lai dara klausītāji, kurus tāpat zālē nelaiž? Taču Fedosejevs strādā, viņš ir mundrs, smaidīgs, vakcinēts, pandēmijas laikā apmeklējis Japānu un daudzas Krievijas pilsētas. Saistībā ar 21. maija tiešraidi no Lielās ģildes viņš sacīja: “Tukšas zāles – tā mums visiem ir drāma.” Jāpiekrīt, ka kļūt par ievērojama mūziķa drāmas liecinieku ir vērts. Turklāt tā nav tikai drāma. Tas ir arī gaismas stariņš tuneļa galā un zīme, ka drīz viss atgriezīsies īstajās sliedēs.
VIDEO: Ansambļa «Altera Veritas» jubilejas koncerts
24. maijā pulksten 18.00 Latvijas Radio 1. studijā un LR3 "Klasika" tiešraidē ar jaunu koncertprogrammu "21+" uzstāsies ansamblis "Altera Veritas", kurā muzicē koklētājas Ieva Mežgaile un Anda Eglīte, flautists Andis Klučnieks un akordeonists Artūrs Noviks. Ar šo programmu "Altera Veritas" vēlas pateikties saviem skolotājiem un draugiem, kuri bijuši līdzās divdesmit viena gada garumā, visiem komponistiem, kuri tam veltījuši brīnišķīgus skaņdarbus, un, protams, saviem uzticīgajiem klausītājiem, ļaujot piedzīvot brīnišķīgi krāšņu emociju paleti.
Nacionālajā teātrī iestudē Ingmara Bergmana «Personu»
Topošais režisors Mārtiņš Gūtmanis, kurš pavasarī absolvēs Kultūras akadēmiju, Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē iestudē savu diplomdarbu – Ingmara Bergmana “Personu”. Iestudējuma pamatā slavenās kinofilmas scenārijs. Pirmizrāde gaidāma 28. maijā.
Latvijā uzņemta filma ar Holivudas zvaigžņu piedalīšanos
Latvijā notikusi militārā trillera par Otro pasaules karu "Warhunt" uzņemšana, kuras tapšanā piedalījušās Holivudas zvaigznes – Mikijs Rurks, Roberts Kneppers, režisors Mauro Borelli, kā arī producenti un aktieri no Latvijas. Filma tapusi ar pūļa finansējuma platformas “Crowdestor” palīdzību, un tajā ieguldīti 1,7 miljoni eiro, kas piesaistīti no vairāk nekā 2000 investoriem visā Eiropā, informēja filmas producenti.
«Kultūršoks»: Vai dziesmu svētki vajadzīgi par katru cenu?
Skolēnu dziesmu un deju svētku rīkotāju optimisms par Latvijas novadu gatavību piedalīties nu vairs neaktuālajos B un C varianta svētkos, iespējams, ir bijis pārspīlēts. Starp lielākajām Latvijas pilsētām, kas bija teikušas “nē” abiem pandēmijas laika svētku modeļiem, bija ne tikai Rīga, Valmiera un Talsi. Šajā sarakstā ir arī Liepāja, Rēzekne, Balvi, Saldus un daudzi citi novadi. Arī jaunais e-svētku piedāvājums nav uzņemts ar vispārēju sajūsmu.
«Lampa» turpina kopā skatīšanās tradīciju; aicina pieteikt festivāla vērošanas vietas
20. un 21. augustā uz aizraujošām sarunām par sabiedrībai būtisko aicinās septītais sarunu festivāls "Lampa". Ja epidemioloģiskā situācija būs labvēlīga, lai tiktos klātienē, festivāls norisināsies jaunās sarunu vietās Cēsu pilsētvidē, savukārt jebkuros apstākļos to varēs skatīties festivāla mājaslapā un citās platformās. Festivāla rīkotāji aicina līdz 25. jūnijam pieteikt festivāla kopā skatīšanās vietas Latvijā un ārpus tās, lai sniegtu cilvēkiem iespēju kopā skatīties un apspriest festivāla pasākumus, ievērojot valstī tobrīd aktuālos drošības nosacījumus, informēja festivāla organizatori.
Iznākusi latviešu dzejas izlase «Smarša»
Laikā, kad Latvijā viss plaukst pilnā sparā, iznācis latviešu dzejas krājums “Smarša”. Šī izlase ar veclaicīgo nosaukumu veltīta neredzamajai dimensijai – smaržai, informēja izdevniecībā "Aminori". Krājuma priekšvārdā teikts: “Smaržas mūs ieskauj jau kopš piedzimšanas brīža. Smaržo mātes piens, pirmā grāmata, pirmā mīlestība.”
Vai zini, kas bija pirmie darbi, ko LNMM iepirka muzeja direktors Vilhelms Purvītis?
Pirmie mākslas darbi, kas tika iepirkti muzeja krājumā pēc tam, kad par muzeja direktoru tika iecelts mākslinieks Vilhelms Purvītis, bija no Rīgas mākslinieku grupas pirmās izstādes 1920. gadā, kurā savu ceļu mākslā uzsāka tādi vēlāk nozīmīgi Latvijas mākslas pārstāvji kā Ģederts Eliass, Romans Suta un Jēkabs Kazaks.
Rīgas pils kastelā atrod ap 600 gadus senu krāsni
Turpinot rekonstrukcijas darbus Rīgas pils senākajā – kastelas – daļā, speciālisti atraduši un atseguši aptuveni 600 gadus vecu krāsni. Šobrīd gan nav īsti skaidrs, vai tā darbojusies kā pils pavards un ēdiena gatavošanas vieta vai siltā gaisa apkures krāsns. Taču pavisam noteikti šis atradums ir īpašs, jo krāsns ir viena no senākajām oriģinālajām pils detaļām.
Runāt cietokšņa vārdā. Tapušas vairākas audioizrādes par Daugavgrīvas cietoksni
Daugavgrīvas cietoksnī iespējams individuāli apmeklēt audioizrāžu ciklu „Mans nepanesamais kultūras mantojums”, ko rīko Latvijas Jaunā teātra institūts. Ciklā ir četras izrādes, kuras veidojuši Latvijas studenti kopā ar jauniešiem no Norvēģijas un Kipras. Lai izrādes varētu baudīt, apmeklētājam nepieciešams vien mobilais telefons. Klausoties audioierakstus, iespējams iepazīties ar cietoksni un dzirdēt vairākus vēsturiskus stāstus. 
«Es arī tā varētu» jeb – ko gleznoja Marks Rotko?
Marks Rotko piedzimst 1903. gadā Krievijas impērijas pilsētā Dvinskā, kuru šobrīd pazīstam kā Daugavpili. Viņš aug farmaceita Jēkaba Rotkoviča un viņa sievas Annas Goldinas ģimenē un bērnībā vienīgais no četriem bērniem apmeklē ebreju garīgo skolu. Kad Rotko ir 10 gadu, viņa ģimene līdzīgi daudziem ebrejiem emigrē uz ASV. Sākumā Rotko dzīvo Portlendā Oregonas štatā, vēlāk kādu laiku mācās Jeila Universitātē, plānojot kļūt par inženieri vai advokātu, līdz beidzot pārceļas uz Ņujorku.
Dīvāna kinozāle: Filmas iesaka raidieraksta «Mans draugs – kino cilvēks» autore Agnese Lipska
Nāve kā tēls un ideja kinematogrāfā ir bijusi un vēl arvien ir viens no būtiskākajiem ekrāna stāsta veidotājiem, sākot ar Ingmara Bergmana filmu "Septītais zīmogs", turpinot ar Lukīno Viskonti "Nāvi Venēcijā" un noslēdzot ar Kirstenas Džonsones dokumentālo filmu "Diks Džonsons ir miris". Gan par pēdējo pieminēto darbu, gan ar diviem citiem saistošiem kino ieteikumiem Latvijas Radio raidījuma “Kultūras rondo” dalās raidieraksta "Mans draugs – kino cilvēks" autore Agnese Lipska.
No slavas pie cilvēciskā. Grāmatas «Prāta Vētra. Meklēt vienam otru» apskats
Mūzika, māksla primāri ir universāla emociju valoda un tikai tad stils, forma, standarts. Kur rodas šīs emocijas? Kāpēc viena mūzika mūsos rezonē līdz sirds dziļumiem, cita – atstāj vienaldzīgu? Uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem atbildes var iegūt, lasot mūziķu biogrāfijas. Un arī Alīnas Katrānes-Šilingas grāmata “Prāta Vētra. Meklēt vienam otru” ļauj atgriezties laikā, atcerēties Latvijas populārās mūzikas notikumus, bet, galvenais, iepazīties ar tām vērtībām, kas ir “Prāta Vētras” pamatos.
Dialogs par apmīļošanu – Vika un Imanta Kalniņa dziesma «Zilais putniņš»
Dziesma “Zilais putniņš” ar Vika vārdiem un Imanta Kalniņa mūziku top 1968. gadā, kad Imanta un aktrises Helgas Dancbergas dvīņi Rēzija un Krists vēl nav dzimuši, tomēr šī dziesmiņa savijusies ar visu Imanta Kalniņa dzimtu, to dzied komponista bērni, mazbērni, tā aiziet pasaulē ārpus dziesmas īstenā radīšanas fakta.
Konstantīna Raudives vilnis kultūrtelpā: iznākusi grāmata un top arī filma
Tikko iznākušais Andra Zeibota romāns "Lēngaitis” atkal no jauna aktualizē Konstantīna Raudives personību. Joprojām svarīgas ir zinātnes un pseidozinātnes robežas, mehānismi, kā tikt galā ar personīgām vai kolektīvām traumām, kā izturēties pret reliģijas dogmām. Zeibots aicina apbrīnot neticamo izdzīvotāju lēngaiti. Tam līdzās stājas autors, cenšoties tekstu nepadarīt par sastingušu shēmu, bet gan lauku kustībai turp un atpakaļ. Vēl citu jautājumu loku Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" iezīmē Andis Mizišs un Bruno Aščuks, kuri veido dokumentālo filmu par Konstantīnu Raudivi. Maldoties klišeju un daždažādu interpretāciju pārbagātībā, ir izdevies atrast pa kādam ļoti nozīmīgam dokumentālam pavedienam.
Latvijas purvu mitoloģija un citi jaunumi «Radio Naba» mūzikas topā
Pašmāju mūzikā par mirkļu izdzīvošanu singlā “Virtuve Ar Mums” dzied Jānis Irbe, ar EP par Latvijas purvu mitoloģiju debitē apvienība “Purva metāls”. Viens no pasaules labākajiem pirkstu bundziniekiem Rick Feds mēneša sākumā prezentēja savu debijas albumu “Future Human”, kurā iekļauta arī kompozīcija “Nauda”, kas tapusi kopā ar producentu NiklāvZ.
Aklais randiņš, izlaušanās un viktorīna podkāstā
Reizē ar pavasara atnākšanu mēdz uzplaukt arī mīlas ziedi, un, lai cik neticami tas būtu, viens no veidiem, kā iepazīt savu nākamo dzīvesbiedru, ir dalība podkāstā. Spēļu formāta raidieraksti ir mazāk zināmi, taču ļoti aizraujoši ne tikai to dalībniekiem, bet arī klausītājiem.
Unikāls koka konstrukciju objekts – Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja laivu māja
Jau labi redzamas aprises laivu mājai, kas nākotnē ļaus drošā vietā glabāt restaurētās laivas, kas atrodas Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja krājumā. Laivu mājas atklāšana apmeklētājiem paredzēta šī gada vasarā. Projektu izdevies īstenot, pateicoties Eiropas Savienības (ES) Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansējumam.
Ar Cimzes balvu godināti izcilākie kultūrizglītības pedagogi
Neskatoties uz sarežģīto situāciju, šogad mākslās, mūzikā un dejā apdāvinātie jaunieši ir saņēmuši būtiskus starptautiskus panākumus, kas, protams, ir liela darba un arī izcilu pedagogu sasniegums. Vakar video formātā notika Cimzes balvas un Kultūras ministrijas apbalvojumu pasniegšana laureātiem. Video ceremonijas koncepciju veidoja Latvijas kultūras koledžas studenti, režijas mentora Jura Joneļa vadībā.
«Kurzemes princeses» Fanijas Bīronas ceļojumu iespaidi apkopoti izstādē
Fanijas Bīronas dzīve ir stāsts par 19. gadsimta vidus aristokrāti, ceļotāju un mākslinieci. Vairāk nekā simts Rundāles pils cēlāja Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona mazmazmeitas akvareļi un zīmējumi šobrīd ir papildinājuši pils interjeru ekspozīcijā “Kurzemes princese ceļo”. Daļu no ekspozīcijā redzamajiem mākslas darbiem Rundāles pils muzejam dāvināja Fanijas Bīronas meitas Luīzes vīra Volfa fon Timplinga dzimtas pēcteči. Savukārt mākslinieces skiču albumus izstādei deponēja Princis Ernsts Johans. Ar šo izstādi Rundāles pils muzejs atzīmē 285. gadadienu kopš pils pamatakmens likšanas.
«Sinfonietta Rīga» sezonas noslēguma koncertā izskanēs komponista Petraškeviča jaundarbs
Valsts kamerorķestrim “Sinfonietta Rīga” savas 15. jubilejas sezonas mākslinieciskās vēlmes nācies pakārtot pandēmijas ikdienas sarežģījumiem. Sezonas izskaņa gaidāma 22. maijā, kolektīvam muzicējot tiešraidē no Lielās ģildes. Programmā iekļauti trīs skaņdarbi. Ar vienu no tiem – Igora Stravinska neoklasicisma skaņtēlos risināto koncertu Mibemolmažorā “Dambārtonas ozoli” – mūziķu sastāvs tiekas ne pirmo reizi. Būs arī latviešu komponista Jāņa Petraškeviča jaundarbs.
Galerijas

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt