Merzļikins slavē Hārtliju un fanus, Koziols – LHF vadības stratēģiju

Pasaules čempionāts hokejā Latvijas izlasei noslēdzies uz ļoti pozitīvas nots, kas ļauj komandai nospraust augstākus mērķus – turpmāk vairs nebraukt uz čempionātiem ar domu noturēties elitē, bet nospraust augstākus mērķus, LTV raidījumā “Viens pret vienu” atklāja vārtsargs Elvis Merzļikins. Savukārt Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols norādīja, ka, lai kādreiz Latvija cīnītos par medaļām un būtu vairāk Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētāju, vairāk ir jāiegulda līdzekļu valdībai un pašvaldībām.

Izlasē valdījusi ģimenes atmosfēra

“Komanda tic. Komanda ir iemācījusies un sapratusi, ko nozīmē cīnīties,” raidījumā pastāstīja Merzļikins, tiesa gan, ne raidījuma tiešraidē, bet ierakstā, jo jau devies prom no Latvijas, dzimtenē pavadot vien pusotru dienu. Viņaprāt, izlases sniegums veidojies tieši no ticības un arī no tā, ka komanda bijusi kā viena liela ģimene.

Merzļikins uzskata, ka izlases panākumos ļoti liela loma ir tieši galvenajam trenerim Bobam Hārtlijam – profesionāla pieeja gan ģērbtuvēs, gan personāla atlasē, un tagad Šveicē spēlējošajam vārtsargam esot patiess prieks braukt uz izlasi. “To visu uzbūvēja Bobs Hārtlijs,” uzsvēra Merzļikins, piebilstot:

“Tagad viss ir profesionāli – visi tevi mīl, visi tevi gaida un palīdzēs.”

Vārtsargs atklāja, ka atmosfēra izlasē bijusi lieliska, bet tuvākais draugs viņam bijis Ronalds Ķēniņš, kurš arī spēlē Šveices augstākajā hokeja līgā, bet citā vienībā – Cīrihes “Lions”. Taču par ko parunāt bijis ar visiem puišiem. “Ar visu komandu ir draudzīgas attiecības,” neslēpa Elvis.

Merzļikinu par vārtsargu iedvesmojis kļūt Irbes piemērs

Hokeja leģenda Merzļikinu nodēvēja par rokzvaigzni. Pats Elvis bija ļoti pagodināts par šādu salīdzinājumu un atklāja, ka tieši Irbe bija tā personība, kas pamudinājusi Elvi bērnībā pievērsties hokejam.

Uz jautājumu, kādas attiecības Merzļikinam ir ar Nacionālo hokeja līgu (NHL), vārstargs noteica, ka vēlas atpūsties un nedomāt par hokeju, bet atklāja, ka uztur regulāri sakarus ar NHL. “Es apzinos, ko esmu izdarījis. Jūtu, ka NHL tuvojas, bet šobrīd nevēlos par to domāt. Vēlos izbaudīt brīvdienas,” atklāja vārtsargs. Viņa vasara jau ir saprogrammēta – brīvdienas līdz 10. jūnijam, un pēc tam jau sāksies vasaras treniņi gan Šveicē, gan arī Toronto.

Vārtsargam vēl gadu ir spēkā līgums ar HC “Lugano”, bet pēc tam jau redzēšot, kādi ceļi pavērsies.

Izlasi uz priekšu dzinuši fani

Runājot par čempionāta ceturtdaļfināla spēli, kurā Latvija ar 2:3 piekāpās pasaules čempioniem Zviedrijai, Merzļikins norādīja, ka izlase varēja padoties brīdī, kad rezultāts bija 1:3, taču to neizdarīja. “Komanda gribēja uzvarēt,” uzsvēra vārtu vīrs.

Viņš gan sprieda, ka varētu piesieties tiesnešu lēmumiem par pirmo un trešo golu, taču tagad neesot to jēgas darīt. Viņaprāt, spēles rezultāts esot tikai par labu, jo izlase sajutusi uzvaras garšu, un nākamajā čempionā būs lielāka motivācija uzvarēt.

Raidījumā Merzļikins uzsvēra Latvijas hokeja līdzjutēju milzīgo lomu izlases sniegumā, uzsverot, ka fani ir kaut kas unikāls. “Nebija spēles, kur es justos, ka spēlēju ārpus mājām.

Man bija sajūta, ka spēlēju mājās.

Fanu atbalsts bija milzīgs,” atklāja vārtsargs, paužot cerību, ka līdzjutēji izlasi nepametīs.

“Arī pateicoties viņiem mēs tā cīnījāmies,” sacīja Merzļikins. Reizēm bijusi sajūta, ka ir nogurums un vairs nav spēka, bet fanu uzmundrinājumi dzinuši uz priekšu un likuši atvērties otrajai elpai.

Koziols apsola hokejistiem prēmijas

Tikmēr raidījuma viesis LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols secināja, ka varas maiņa LHF un pēdējo divu čempionātu rezultāti ir parādījuši, ka jaunā vadība ir uz pareizā ceļa – proti, lietas, ko dara LHF, ir pareizas.

Līgums ar Hārtliju ir noslēgts līdz 2022. gadam, bet līgumā ir punkts, kas paredz, - ja viņam piedāvā trenēt kādu NHL klubu, viņš līgumu var lauzt. Koziols gan norādīja, ka Hārtlijs varētu uzņemties trenēt tikai tādu klubu, kuram ir cerības izcīnīt Stenlija kausu, un, ja tiešām treneris aizies uz NHL, tad Latvijas hokeja izlase varēs būt lepna, ka trenējusies viņa vadībā.

Koziols uzsvēra, ka Hārtlijam darbs ar Latvijas izlasi sagādā baudu. Un tā esot maza garantija, ka Hārtlijs izlasi nepametīšot.

Zīmīgi, ka hokejistiem par izcīnīto astoto vietu pienāksies prēmijas, taču tās tiks izmaksātas tikai tad, kad LHF saņems naudu no Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF). Finanšu apjoms vēl nav skaidrs, un tas esot atkarīgs no tā, kādus ieņēmumus čempionāts būs sasniedzis, arī no pārdotajām biļetēm.

“Prēmija būs, tas ir 100%,” raidījumā apsolīja Koziols.

Pie NHL spēlētāju trūkuma vainojams esot Lipmans

Koziols raidījumā uzsvēra, ka pēdējos 15 – 20 gadus hokeja saimniecībā netika veiktas sistemātiski pareizas darbības – nav veidoti stipri klubi, nebija treneru sertifikācijas programmas. Kad jaunā vadība pārņēmusi federāciju, tai bijis pusotrs sponsors ar 50 000 eiro. Tagad sponsoru ieguldījumi esot 700 000, apgalvoja Koziols.

Uz raidījuma vadītāja Gundara Rēdera iebildi, ka iepriekšējais LHF prezidents Kirovs Lipmans nule saņēmis balvu no IIHF par ieguldījumu hokeja attīstībā, Koziols norādīja, ka to negribot komentēt.

“Ne mēs viņam to balvu piešķīrām, neviens mums arī viedokli neprasīja,” uzsvēra LHF ģenerālsekretārs.

Viņš pauda viedokli, ka pēc PSRS sabrukšanas sistēmiskas lietas Latvijas hokejā netika darītas un tieši tas esot iemesls, kādēļ Latvijā nav NHL spēlētāju. Par to atbildība esot jāuzņemas iepriekšējai LHF vadībai.

Šobrīdējā LHF vadība strādājot pie Kanādas sistēmas ieviešanas, uzskatot to par pragmatisku soli, jo apmācības ir angļu valodā, ko Latvijā saprot. Viņš nenoliedza, ka, iespējams, arī Somijas vai Šveices sistēma nav sliktāka, taču problēma esot tieši valodas barjerā.

Bērnu hokejā jābūt valsts un pašvaldību finansējumam

Šobrīd LHF valdība cenšas ieviest sistēmu gan treneru izglītībā, gan jaunatnes sistēmas ieviešanā. Kā vienu no Latvijas vājajiem punktiem Koziols uzsvēra, ka Latvijas jaunieši līdz 14 gadu vecumam spējot uzvarēt vienaudžus no Somijas un Zviedrijas, taču, sasniedzot 16 gadu vecumu, tas vairs tā nenotiekot. Viņaprāt, tas tādēļ, ka bijusi nepareiza pieeja – pārāk ātri no jauniešiem prasot uzvaras, lai gan tajā vecumā vēl jāstrādā pie prasmju apgūšanas. Rezultātam nav jābūt prioritātei junioru hokejā.

LHF ģenerālsekretārs uzsvēra, ka pirms pusotra gada jauno hokejistu vecāki bijuši skeptiski noskaņoti par šādu pieeju, taču tagad atzīstot, ka pieņemts pareizs lēmums. “Sniegavīrs jāveļ no vienas bumbas,” pauda Koziols.

Koziols atklāja, ka jaunais hokejists ģimenei izmaksā apmēram 5000 eiro gadā, ka ir dramatisks cipars. Viņaprāt, lai šīs izmaksas samazinātos, ir jābūt lielākai iesaistei no pašvaldības un valsts puses.

“LHF ir organizācija, kas kontrolē un vada procesus, bet mēs neesam ne banka, ne labdarības iestāde,” strikts bija Koziols.

Rēders gan atgādināja, ka “Maxima” piešķīrusi LHF 100 000 eiro tieši bērnu hokeja atbalstam, ziedojusi, lai hokejs kļūtu pieejamāks ģimenēm. Koziols pauda, ka šī nauda būšot kā kompensācijas tiem klubiem, kas spēlē Latvijas čempionātā. “Mēs nejaucamies iekšā klubu un vecāku attiecībās,” pauda LHF ģenerālsekretārs.

Rēders norādīja, ka Somija pēc veiksmīgi aizvadīta pasaules čempionāta peļņu 8 miljonu eiro apmērā novirzīja jauniešu hokejam. Koziols uzreiz atcirta, ka jautājums, cik nopelnīja pasaules čempionāts Rīgā un kur nauda tika novirzīta, esot jāprasa Lipmanam. Uz jautājumu, vai viņš zina, cik Lipmans nopelnīja, Koziols atbildēja: “Jā, es zinu, diezgan apaļu ciparu.”

2021. gadā pasaules čempionāts hokejā tiks aizvadīts Rīgā un Minskā. Koziols pastāstīja, ka šobrīd Latvijas lielākais uzdevums ir treniņu halles būvniecība, kas būs Daugavas stadionā. Tas būšot lielais hokeja laukums, kur arī turpmāk izlases varēs aizvadīt treniņus.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
A grupa Punkti
Zviedrija
20
Krievija
16
Čehija
15
Šveice
12
Slovākija
11
Francija
6
Austrija
4
Baltkrievija
0
B grupa Punkti
Somija
16
ASV
16
Kanāda
15
Latvija
13
Dānija
11
Vācija
7
Norvēģija
6
Koreja
0