Debitants Zīle vietu hokeja izlasē izcīnījis ar nopietno attieksmi

Kristaps Zīle ir viens no šī pavasara hokeja debitantiem. 20 gadu vecumā viņš jau trešo sezonu bija Rīgas “Dinamo” komandas spēlētāju apritē. Viņa darbībās hokeja eksperti vēl atradīs nepilnības, taču nopietnās attieksmes un pašatdeves ziņā viņam grūti atrast līdzinieku, kur nu vēl vienaudžu vidū.

Tieši tā viņš izcīnīja vietu izlases sastāvā un ne vien aizbrauca uz pasaules čempionātu, bet tur arī spēlēja.

“Man ir paticis skriet krosus vienmēr, man nekad tas nav sagādājis problēmas. Man tā fiziskā sevis mocīšana vienmēr ir patikusi, un es vienmēr to esmu darījis ar domu, ka tas man kaut kur palīdzēs, noderēs un ka es kļūšu labāks kā spēlētājs,” LTV raidījumam “Sporta Studija” atklāja hokejists.

Kristapa dzimtā pilsēta ir Sigulda, bet, kad vecāki padevās puikas lūgumiem un astoņu gadu vecumā viņu aizveda uz hokeja treniņu, ģimene jau dzīvoja Ādažos. Izšķirošs bija 2006. gada pasaules čempionāts Rīgā.

Kristaps atklāja, ka mamma tad strādājusi centrā, viņa puiku aizvedusi uz skolu, bet viņš pats no tās braucis uz treniņiem Rīga 55. vidusskolā, arī uz “Volvo” halli braucis pats.

Dānijā hokeja izlase dzīvoja mazā pilsētiņā Silkeborgā. Zīle pastāstīja, ka labprāt no viesnīcas izdejot ārā pastaigāties un redzēt kaut ko citu, ne tikai halli un viesnīcas gultu.

Pasaules čempionāta pirmajā Latvijas izlases spēlē pret Norvēģijas valstsvienību Zīle piedzīvoja izbīli – viņš bloķēja pretinieka metienu un, ripai trāpot pa kāju, tā uz brīdi kļuva nejūtīga. Pirmā doma bijusi, vai nav plīsusi kāda saite. Taču līdz soliņam viņš tika saviem spēkiem un vēlāk arī atgriezās laukumā.

Līdz Latvijas izlasei Kristaps ticis, spēlējot tikai Latvijas komandās. Pirms dažiem gadiem gan gribējis doties uz Kanādu, bet junioru komanda, kas solīja, piešmauca.

“Es vienmēr esmu domājis: ja kaut kas notiek, tad tas notiek, kā jānotiek. Nesanāca kaut kur aizbraukt junioru vecumā, un es sev galvā ieborēju, ka es izcīnīšu to pašu vai vairāk caur mājām,” norādīja spēlētājs, piebilstot, ka kaut ko var sasniegt, arī neaizbraucot prom no mājām.

Kristaps dzīvo hokejam, tomēr arī mācības ir viņa dienas kārtībā. Vidusskolu viņš pabeidza tālmācībā un iestājās augstskolā – viņš studē biznesa vadību.

Kristaps ir darbarūķis. Savos 20 gados viņš ir paraugs gan savam 14 gadus vecajam brālim, gan vienaudžiem – nosvērts un apdomīgs. “Darba kultūra man, visticamāk, no tēta,” teic Kristaps. Bet hokejs nav tikai godīgs darbs – tam vajadzīga arī drosme. Kristaps uzsver, ka uz laukuma ir jābūt bezbailīgam – nav jābaidās bloķēt metieni.

Junioru komandās un arī Latvijas junioru izlasē Kristaps ir bijis līderis gan laukumā, gan ģērbtuvēs. Varbūt pagaidām skan pārāk skaļi, taču, vērojot Kristapu, nevilšus nāk prātā salīdzinājums ar Kārli Skrastiņu.

Lielajā izlasē Kristaps gan nav noteicošais, taču neesot arī tā, ka viņš sēž ar nokārtu galvu un neko nesaka. “Es ar visiem čaļiem runāju, kādus jokus šauju un uzmundrinu,” atklāj spēlētājs. Junioros esot bijis savādāk, jo puiši tomēr vienā vecumā.

“Man tas C vai A burts uz krūts nenes kaut kādu papildu nastu. Es to uztveru pilnīgi normāli – protams, kā tādu papildu pienākumu, kad man jāizdara kaut kādas papildu lietas, un atbildība ir lielāka, bet mana spēle no tā nemainās,” atklāja Zīle, atbildot uz jautājumu, vai pēc desmit gadiem viņa mērķis būtu kļūt par izlases kapteini.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
A grupa Punkti
Zviedrija
20
Krievija
16
Čehija
15
Šveice
12
Slovākija
11
Francija
6
Austrija
4
Baltkrievija
0
B grupa Punkti
Somija
16
ASV
16
Kanāda
15
Latvija
13
Dānija
11
Vācija
7
Norvēģija
6
Koreja
0