Sestdiena, 20. aprīlis

Vārda dienas: Mirta, Ziedīte

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā -2 °C, DR vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba
Dzīve & stils / Veselība
Profesors: Par iespējamiem psihiskiem traucējumiem jāizglīto no pirmajām gaidību dienām
Profesors: Par iespējamiem psihiskiem traucējumiem jāizglīto no pirmajām gaidību dienām
Pat ja sievieti pēcdzemdību periodā piemeklē depresija, viņa ne vienmēr vēršas pēc palīdzības, sarunā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, profesors Elmārs Rancāns, norādot, ka par psihiskiem traucējumiem grūtniecības un pēcdzemdību periodā māmiņas, tēvi un ģimene jāizglīto jau no pirmajām dienām, kad ir zināms, ka ģimene gaida bērniņu.
Mediķi: Jauno māmiņu psihiskajai veselībai Latvijā uzmanību pievērš maz
Mediķi: Jauno māmiņu psihiskajai veselībai Latvijā uzmanību pievērš maz
Katra desmitā sieviete pēc dzemdībām var saslimt ar pēcdzemdību depresiju, uzsver speciālisti. Jautājums par pēcdzemdību depresiju un mammu aprūpi aktualizēts pēc traģēdijas ar pazudušo Annu Jansoni un viņas meitas Luīzes bojāeju. Speciālisti atzīst, ka jauno māmiņu psihiskajai veselībai Latvijā uzmanību pievērš nepietiekami, pirmajā plānā izvirzot fizisko veselību un jaundzimušā labsajūtu.
Ārste: Lai normalizētu holesterīna rādītājus, vispirms jādomā par izmaiņām dzīvesveidā
Ārste: Lai normalizētu holesterīna rādītājus, vispirms jādomā par izmaiņām dzīvesveidā
Paaugstināti zema blīvuma holesterīna rādītāji automātiski nenozīmē medikamentus un sarežģītu ārstēšanu. Cilvēkiem bez blakus saslimšanām vispirms jāsāk ar izmaiņām dzīvesveidā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, profesors Pēteris Stradiņš. 
Visi video/audio

Diagnoze - vēzis

Ārste: Spēju iemigt ietekmē ne tikai melatonīns, bet arī mūsu pašu paradumi
Ārste: Spēju iemigt ietekmē ne tikai melatonīns, bet arī mūsu pašu paradumi
Cilvēka organismā strādā centrālais pulkstenis, kas regulē mūsu aizmigšanu un pamošanos, taču šos procesus būtiski ietekmē arī pašu paradumi – ziņu lasīšana, ēšana vai fiziskas aktivitātes īsi pirms gulētiešanas izjauc organisma ritmu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Sporta zinātnes maģistrantūras programmas vadītāja, asociētā profesore Līga Plakane un Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste, pediatre Marta Celmiņa.
Psiholoģe: Pēctraumatiskā stresa traucējumi var parādīties arī gadu pēc traumējošā notikuma
Psiholoģe: Pēctraumatiskā stresa traucējumi var parādīties arī gadu pēc traumējošā notikuma
Pēctraumatiskā stresa traucējumi (PTST) ir atbildes reakcija uz traumējošu situāciju, kas cilvēkam izraisījusi sevišķi augstu apdraudējuma sajūtu, baiļu un bezpalīdzības sajūtas. Traucējumi var attīstīties ne tikai notikuma upurim, bet arī lieciniekiem, psihologiem, mediķiem un pat žurnālistiem, un to simptomi var izpausties ne tikai mēnesi pēc tam, bet pat vēl gadu vai divus vēlāk, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja klīniskā psiholoģe, supervizore Marina Brice.
Eksperti: Lai elektroierīces būtu veselībai drošas, tās jālieto pareizi
Eksperti: Lai elektroierīces būtu veselībai drošas, tās jālieto pareizi
Bažām, ka elektronisko ierīču radītais elektromagnētiskais lauks sasniegtu cilvēka veselībai kaitīgas robežas, liela pamata nav, jo pētnieki un ražotāji regulāri to pārbauda, tomēr ir jāatceras, ka ierīces, lai tās būtu drošas, ir jālieto pareizi un tās nedrīkst būt bojātas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" uzsvēra Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centra tehniskais direktors Gundars Ašmanis un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Emocijas cilvēka ķermenī: kāpēc dusmās pulsē deniņi, bet stress «sēž» uz mūsu pleciem
Emocijas cilvēka ķermenī: kāpēc dusmās pulsē deniņi, bet stress «sēž» uz mūsu pleciem
Emocijām ir cieša saistība ar mūsu ķermeni un procesiem tajā, un katrai emocijai, ko izjūtam, iespējams aprakstīt, kā to jūtam fiziski – prieks aktivizē visu ķermeni, kamēr dusmās saspringst seja un dūres. Vienlaikus mums katram ir savas traumas, savas pieredzes, kas emocijas un to izpausmes var padarīt unikālas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas galvenais ārsts psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.
Mediķe: Uz skolu vai dārziņu drīkst doties tikai 24 stundas pēc vēdera vīrusa
Mediķe: Uz skolu vai dārziņu drīkst doties tikai 24 stundas pēc vēdera vīrusa
Nevis lēnais un vēsais pavasaris, bet ilgstoši netrenētā imunitāte ir viens no iemesliem, kādēļ klasēs un grupiņās joprojām ir daudz tukšu vietu. Bērni turpina slimot gan ar augšējo elpceļu vīrusiem, gripu un kovidu, gan paliek mājās rota vīrusa dēļ. Mediķi atgādina, ka katram vīrusam ir savs inkubācijas periods. Tāpēc pat tad, ja bērns jūtas labi, vest viņu uzreiz atpakaļ uz dārziņu nedrīkst.
Ārste: Tuberkulozes ārstēšanā jāiet videoasistētās zāļu lietošanas virzienā
Ārste: Tuberkulozes ārstēšanā jāiet videoasistētās zāļu lietošanas virzienā
Tuberkuloze ir ārstējama infekcijas slimība, tāpēc ir būtiski simptomu gadījumā laikus vērsties pēc palīdzības, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule. Viņa arī norādīja, ka ārstēšanas kursa pabeigšanai būtu noderīgi arvien vairāk iet videoasistētās novērošanas virzienā, kad medicīnas personāls ar tehnoloģiju palīdzību var novērot, ka pacients iedzer zāles.
Dzirdi ietekmē ne tikai trokšņi, bet arī dzīvesveids. Kāpēc ar laiku dzirdam sliktāk?
Dzirdi ietekmē ne tikai trokšņi, bet arī dzīvesveids. Kāpēc ar laiku dzirdam sliktāk?
Laikam ejot, cilvēkiem pasliktinās dzirde. To ietekmē gan skaļi trokšņi ikdienā un darbā, gan dzīvesveids. Labs miegs, labs uzturs, pietiekami daudz vitamīnu un pat mugurkaula veselība – tas viss iet roku rokā ar dzirdes kvalitāti, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, ārste otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga un audioloģe, RSU docente Sandra Kušķe.
Kā rīkoties, pamanot uz ielas gulošu cilvēku? NMPD ieteikums
Kā rīkoties, pamanot uz ielas gulošu cilvēku? NMPD ieteikums
Redzot uz ielas gulošu cilvēku, nevajadzētu palikt vienaldzīgam, jo, iespējams, esat vienīgais, kurš šim cilvēkam šobrīd var palīdzēt. Tāpat cilvēki aicināti pienākt pie gulošā un pārliecināties, vai tiešām viņam nepieciešama palīdzība, Latvijas Radio 2 padomu ciklā "Dzīvo vesels" sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Operatīvās vadības centra vadītājas vietniece Diāna Tkačenko.
Šķīvja mītu analīze
Populārākie