Tuviniekiem ap cilvēku ar alkohola atkarību ir jānovelk robežas, jo labākā palīdzība alkoholiķim ir viņam nepalīdzēt, lai cilvēks pēc iespējas ātrāk piedzīvo savas rīcības sekas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja narkoloģe, psihoterapeite Ilze Maksima, teologs, noētiskās veselības kopienas "Elizeja" dibinātājs Kaspars Simanovičs, un Latvijas anonīmo alkoholiķu sadraudzības biedrs Orests.
Dzīve & stils / Veselība
Ģimenē ienākot bērniņam, paši tuvākie cilvēki ir tie, kas var pamanīt izmaiņas jaunās māmiņas uzvedībā, kas var liecināt par pēcdzemdību depresiju. Apvaicāšanās, kā otram patiešām iet, un patiesa atbildes noklausīšanās, kā arī atgādinājums, ka esam līdzās, ir tas, kā līdzcilvēki var atbalstīt jaunos vecākus. Tāpat jāņem vērā, ka pēcdzemdību depresija var skart ne tikai māmiņas, bet arī tēvus, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja biedrības "Debesmanna" dibinātāja Iveta Parravani.
Garīgās veselības aprūpei gan Latvijā, gan citās valstīs ir daudz mazāks finansējums nekā citām veselības jomām. Tāpat ļoti izteikts ir darbinieku un viņu kompetenču trūkums šajā jomā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja veselības tiesību eksperte Solvita Olsena, norādot, ka patiesībā cilvēku grupa, kas cieš no garīga rakstura traucējumiem, ir ļoti liela.
Laboratorijas ir neatsverama medicīnas jomas sastāvdaļa, kas cilvēkiem piedāvā testu veikšanu un biomarķieru analīzi, bet kādas tās varētu būt nākotnē? Ko jaunu mēs varētu iegūt no laboratorijām, un kā varētu mainīties laboratoriju loma sabiedrībā, to Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja medicīnas zinātņu doktors, Amerikas Savienoto Valstu (ASV) uzņēmuma "Mayo Clinic Laboratories" prezidents un izpilddirektors Viljams Moriss.
Nereti paiet daudzi gadi, līdz tiek atklāta pulmonālā hipertensija – tā ir reta slimība, un Latvijā ir ap simt šādu pacientu, tomēr patiesais skaitlis varētu būt krietni lielāks, jo slimība ir grūti atpazīstama. Jaunākās iespējas gan tās diagnosticēšanā, gan ārstēšanā tika vērtētas starptautiskā konferencē.
Piedaloties sestdien, 22. aprīlī, gaidāmajā Lielajā talkā vai citos talkošanas darbos, jālūko, kā sevi pasargāt no dažādiem iespējamiem riskiem – jāatsakās no alkohola lietošanas, jāuzrauga bērni, uzmanīgi jārīkojas ar inventāru un jāņem vērā, ka atkritumos var būt šļirces un stikla lauskas, kā arī jāatceras, ka jau ir modušās ērces, vēstīja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
Ķīna un ASV ir atcēlušas stingros Covid-19 ierobežojumus, un Pasaules Veselības organizācija šogad varētu izsludināt Covid-19 pandēmijas beigas. Lai gan arī Eiropā pašlaik Covid-19 ierobežojumi jau ir palikuši pagātnē, pandēmija tomēr turpinās, intervijā LTV raidījumam "Pasaules panorāma" stāsta Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu.
Kopš 1. aprīļa no valsts līdzekļiem Latvijas iedzīvotājiem tiek apmaksāts speciālais uzturs. Tas pieejams cilvēkiem, kuri dažādu slimību rezultātā sirgst no uzturvielu nepietiekamības jeb malnutrīcijas. Malnutrīcija visbiežāk saistīta ar kādu citu slimību, kuras rezultātā cilvēks nespēj ēst parastu ēdienu vai viņa organisms nespēj uzsūkt nepieciešamās uzturvielas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Uztura un dietoloģijas centra vadītāja Laila Meija.
Viena no biežākajām pārtikas alerģijām zīdaiņu vecumā ir alerģija pret olām, tomēr ļoti mazam skaitam pacientu tā turpinās arī pārējās dzīves laikā. Alergoloģe un ģimenes ārste Signe Puriņa Latvijas Radio 2 padomu ciklā "Dzīvo vesels" norādīja, ka olu alerģiju speciālisti bieži vien iesaka mazināt, ēdot mājās ceptus kēksus.