Gleznainajā Horvātijas pilsētā Dubrovnikā Adrijas jūras piekrastē atsākas ik sezonas dilemma – pārāk lielais tūristu daudzums. Pilsēta, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ik gadu pievilina arvien vairāk atpūtnieku, sezonas laikā te ierodas vairāk nekā miljons apmeklētāju.
Nu jau gandrīz visur pasaulē atcelti Covid-19 pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi – tas rosina ceļotājos vēlmi aktīvāk izvēlēties galamērķus arvien tālāk no Latvijas. Atbildīgās iestādes gan aicina pirms došanās ceļā kārtīgi sagatavoties, lai brauciens būtu drošs.
1. jūnijā sākas akcija "Apceļo Latvijas pilis un muižas 2023", kas noritēs līdz 28. oktobrim. Šogad tajā piedalās 57 kultūrvēsturiski objekti, no kuriem ir vairāki jaunpienācēji, informēja Latvijas piļu un muižu asociācija.
Pirms Daugavpils Pilsētas svētkiem, kas sāksies 1. jūnijā, tika prezentēts tūrisma videoklips, kuru radījusi gados jauna un radoša komanda profesionālās producentes Olgas Garajevas vadībā. "Tas pirmām kārtām ir mīlestības projekts," Rus.LSM.lv sacīja Olga.
Šonedēļ aprit 70 gadi, kopš cilvēki pirmo reizi sasniedza Everesta virsotni. Pirmie pasaules augstākā kalna iekarotāji bija Jaunzēlandes alpīnists Edmunds Hilarijs un šerpa no Nepālas Tenzings Norgajs.
Slavena ar savu alu, folkloru un talantīgiem mūziķiem. Maza, bet turīga – tāda ir Īrija, kur pēc ekonomiskās krīzes 2008. gadā apmetās arī daudzi Latvijas valstspiederīgie. Kā tas ir – mazai valstij dzīvot kaimiņos ar lielvalsti? Šajā gadījumā gan runa ir par dzīvošanu blakus Lielbritānijai. Atbildes meklēja Latvijas Radio raidījums "Diplomātiskās pusdienas".
Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka bērniem un pieaugušajiem ir iespēja saņemt bezmaksas Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), kas vajadzības gadījumā citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, Islandē, Norvēģijā, Lihtenšteinā vai Šveicē nodrošinās medicīniskās palīdzības saņemšanu atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem un apjomam, kā tā tiek sniegta vietējiem iedzīvotājiem.
Sarkandaugavas krastiem piemīt neparasts industriālais šarms, ko papildina ostas atmosfēra, dažas mežonīgas ainavas un izdomas bagāta rosība. Kādreizējā gumijas fabrika lēnām pārtop radošajā kvartālā, kur satiekas gleznotāji, ielu mākslinieki un elektroniskās mūzikas entuziasti. Tvaika iela nojauc mūrus un stereotipus. Džungļiem līdzīgā pagalmā uz uguns burbuļo gardas zupas, kas pievilina garāmgājējus. Brūža vēsturiskajās ēkās ūdeņi, apiņi, iesals un raugs turpina pārtapt alū. Princešu cienīga pils aicina iepazīt Latvijas 20. gadsimta vēsturi. Tam visam pa vidu tiek būvētas ekskluzīvas jahtas, viens uz otra krauti koši kravas konteineri, remontēti kuģi un pārraudzīta ūdens satiksme Rīgas ostā.
Lidostas "Rīga" pasažieri saskārušies ar kādu neērtību – bieži vien gaisa tilta neesamības dēļ lidmašīnas reiss ir jāgaida ārā, aukstumā, sniegā un lietū. Kā norādīja lidostas pārstāve, pašlaik aviokompānijām Rīgas lidostā ir pieejami četri gaisa tilti, jo nolietoto vietā jauni gaidāmi vien šī gada beigās vai nākamā gada sākumā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Turklāt lidostas infrastruktūras izmantošana aviokompānijām ir maksas pakalpojums.
Galisijā ar vārdu "tebra" apzīmē tumsu, bet par Tebru nodēvētā Kurzemes upe savos krastos nes gaismu, kultūru un mākslu. Tieši pie Tebras kāda muižnieku atvase reiz pārtapa slavenā baltvāciešu rakstniekā, bet neredzīgs puika – pirmajā latviešu dzejniekā. Abpus Tebrai plešas Aizpute, kurā radoša aura pārņēmusi teju visu pilsētu: vēsturiskā namu kompleksā mutuļo mākslinieku rezidenču bohēmiskais gars, senā krogus ēkā atkal puto dzērieni, bet pašu ierīkotā mājā jaunieši nodarbojas ar mūzikas ierakstiem. Tebras krastos top diženas atslēgas, kā arī meklējama fascinējoša baroka pērle.
Lidostas "Rīga" darbība atgriežas pirmspandēmijas līmenī, līdz ar to svarīgi lidojumiem gatavoties laikus. Ceļotājiem jāpārskata, vai rokas bagāžā nav vairāk par 15 elektroierīcēm, šķidrumi ar tilpumu virs 100 mililitriem vai asi priekšmeti, bet reģistrētajā bagāžā – vai nav ievietotas no ierīcēm noņemamas baterijas un ierīces, kas var pašas ieslēgties un uzkarst, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atgādināja lidostas "Rīga" pārstāvji.
Zemgaliete Misa apskalo ne tikai biezus mežus, bet arī plašus tīrumus ar vējdzirnavām, kas atgādina ainiņas no Nīderlandes pastkartītēm. Savā tecējumā Misa pajož garām neskaitāmām saimniecībām, kurās čakli rosās aktīvi ļaudis. Vieni apčubina lamas, alpakas un citus eksotiskus zvēriņus. Citi audzē ķiplokus, no kuriem gatavo produktus ar visneiedomājamākajām garšu kombinācijām un brūvē alu. Vēl citi rūpējas par brangu kazu ganāmpulku un augstā godā tur kazas piena izstrādājumus. Tam visam pa vidu atrodamas pagātnes pēdas no baronu laikiem, Napoleona karagājieniem un Pirmā pasaules kara.
Krāsainas olas sen kļuvušās par vienu no Lieldienu simboliem gan mūsu valstī, gan citviet pasaulē. Šādu dekoru galvaspilsētā Santjago radījuši arī Čīles mākslinieki.
Šis nav stāsts par saulaino Maltu, ko apskalo Vidusjūra. Šis ir stāsts par vienu no aizraujošākajām Latgales upēm, kas sola daudz krāšņākus piedzīvojumus nekā tālā aizjūras zeme. Varbūt saules būs maķenīt mazāk, toties to aizstās nepieradināti upes krasti un viesmīlīgā latgaļu kultūra. Maltas līkumi ļaus izzināt reģiona kulinārās tradīcijas, atklāt pirmatnējās dabas skaistumu, uzkāpt vairākos pilskalnos, pārdomāt dzīves jēgu, noskaidrot zirgu pasta stacijas noslēpumus, kā arī veldzēties klostera dārzā un noķert kādu gardu zivi.
Krāšņo Vidzemes upi Braslu un tās gleznainos smilšakmens atsegumus iemīlējuši gan laivotāji, gan pārgājienu cienītāji, jo upe sola sarūpēt skaistus pārsteigumus ikvienam tās ciemiņam. Braslas krastos meklējams viens no spokainākajiem muižu parkiem Latvijā, pasaulē mazākā Hanzas pilsēta ar lepnu pili, noslēpumaini pazemes ezeri, kā arī adrenalīna pilnas izklaides augstu gaisā virs ūdens. Braslas apkārtnes ainaviskie skati kalpojuši par iedvesmu vismaz trīs dzejniekiem – varbūt arī tev sagribēsies ķerties klāt poētisku rindu sacerēšanai.
Dziesmās apdziedātā Vaidava met lustīgus līkumus gan Latvijā, gan Igaunijā. Savā ceļā tā palīdz apčubināt senu muižu, lai tajā uzplauktu kičīgs dzīvesprieks un teātra dvesma. Vaidavas straume aizrauj sev līdzi pāris nešpetnas raganas, aiz tām atstājot vien glītas klintis. Upes gleznainie krasti iedvesmo uz dzeju un motosportu, kā arī dāvā dolomītu vietējās arhitektūras meistardarbiem. Vēl Vaidava glabā pāris mežabrāļu stāstus un sola neaizmirstamus piedzīvojumus tiem, kuri nebīsies upes līkumu.
Šonedēļ ir skolēnu brīvlaiks, un daudzas ģimenes to izmanto, lai dotos atpūsties uz tuvākām vai tālākām ārzemēm. Dodoties uz citu valsti, jārēķinās, ka veselības problēmu gadījumā ārstēšanās var būt dārga, tāpēc Ārlietu ministrija un apdrošinātāji aicina visus ceļotājus nokārtot bezmaksas Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK) un iegādāties ceļojumu apdrošināšanu.
Platone daļēji ir lietuviete, daļēji – zemgaliete. Varbūt tieši upes divējādā daba uz vareniem darbiem iedvesmo visus, kuriem paveicas atrasties Platones tuvumā. Platones krastos Ģederts Eliass kļuva par ietekmīgu krāsu pavēlnieku, bet Francijas karalis Luijs XVIII rada patvērumu no Napoleona rokas. Plašajās Zemgales ārēs, kas stiepjas abpus upei, saimnieko čakli zemnieki, kuri audzē gan veselīgus zaļumus, gan brīnumskaistas ūdensrozes. Un pat 90. gadu Jelgavas bandītus, šķiet, iedvesmoja Platones ieteka Lielupē. Vai nav noslēpumaina un vilinoša upe? Jāsteidz to izzināt tuvāk!
129 kilometrus garā Abava nav nekāda parastā upe. Tā ir izsmalcināta dāma, kas vijīgi plūst cauri tik gleznainai ielejai, ka 19. gadsimta ceļiniekiem neatlika nekas cits, kā vien to nodēvēt par Kurzemes Šveici. Abavas krastos jau kopš viduslaikiem tiek audzētas vīnogas un brūvēts vīns, ainaviskās vides iedvesmoti rosās mākslinieki un mūziķi ar avangardiskām idejām, bet laivotāji steidz tvert krāšņus piedzīvojumus Abavas vilinošajos līkumos.
Libērija jeb Libērijas Republika atrodas Āfrikas kontinenta pašos rietumos. Tā ir pirmā Āfrikas republika, kas pasludināja savu neatkarību. Tāpat tā bijusi arī Āfrikas pirmā un mūsdienās arī vecākā republika.