Ceturtdiena, 18. aprīlis

Vārda dienas: Laura, Jadviga

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +8 °C, Z/ZR vējš, 5m/s
LSM Bērnistaba

Zane Pudule

lsm.lv autore Vācijā

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Palīdzot sievietēm attīstīt savu uzņēmējdarbību, Latvija Āfrikā gūst zināšanu valsts tēlu
Palīdzot sievietēm attīstīt savu uzņēmējdarbību, Latvija Āfrikā gūst zināšanu valsts tēlu
"Man atvērās jauna pasaule", "zināšanas, kas noteikti noderēs", "jaunas perspektīvas" – šādas un līdzīgas atsauksmes raksta topošās un esošās uzņēmējas no Āfrikas, kuras šobrīd savās dzimtajās zemēs tālsaistē apgūst zinības pie Latvijas ekspertiem. Pirmajā Latvijas un Āfrikas sadarbības projektā zināšanas tālsaistes programmās gūst gandrīz tūkstotis sieviešu no Zambijas, Zimbabves un Namībijas. Pateicoties projektam, Latvijas vārds izskan arvien plašāk un tālāk.
Vārds, ota, dziesma – latvietes Ingunas dažādās pasaules Luksemburgā
Vārds, ota, dziesma – latvietes Ingunas dažādās pasaules Luksemburgā
Filozofe, kas tulko; tulkotāja, kas glezno; gleznotāja, kas dzied, – tā var teikt par Luksemburgā mītošo Ingunu Miļūnu, kas dzīvi tver un izgaršo visā tās dažādībā un košumā, neierobežojot sevi vienā noteiktā "kastītē". Un arī pati sniedz savu daļu košuma, jo viņas gleznas ir pilnas dzīvīgas ekspresijas un līksmām krāsām. Tāpat kā tērpi, tāpat kā puķes dārzā.
No kolibri līdz lācim – latviete Kanādā iekritusi dabas fotografēšanas azartā
No kolibri līdz lācim – latviete Kanādā iekritusi dabas fotografēšanas azartā
Latvijas sociālo tīklu dabas foto lapās ir vairāki uzvārdi, kurus ieraugot vien ir skaidrs – fotogrāfijas būs īpašas. Un tiem nebūt nav vienmēr jābūt profesionāļiem! Viena no amatierfotogrāfēm, kura priecē ar īpašiem mirkļiem, ir Kanādā dzīvojošā latviete Ina Rodina. Nereti Ina ievieto veselus fotostāstus, reportāžas no faunas dzīves – attēlu pa attēlam skatītājs var izsekot, kā pūce medī peli vai strīdas ar vanagu, kā dzenis padzen vāveri no koka vai gārņi dala teritoriju. Tā vien šķiet, ka Inai ir kāds burvju mētelis, kas padara viņu neredzamu un ļauj netraucēti vērot dzīvās dabas apbrīnojamās izpausmes.
Cilvēki mirdz kā zvaigznes, un debesis klausās, kad mežs dzied, – korejiete Kalama ar mīlestību par...
Cilvēki mirdz kā zvaigznes, un debesis klausās, kad mežs dzied, – korejiete Kalama ar mīlestību par Latviju
"Īpaši prātā palicis brīdis, kad šogad 18. novembra svētkos Latvijas vēstniecībā klausījos dzīvajā izpildījumā dziesmu "Saule, Pērkons, Daugava". Mēs ar vīru Jāni vienkārši turējāmies rokās, vārdi nebija vajadzīgi. Klausoties šo dziesmu, man acīs sariešas asaras un es tad allaž jūtos, it kā pa pusei būtu latviete," teic korejiete Kalama Kima Rozenfelde. Viņa nenogurstoši popularizē Latviju Dienvidkorejā un nule par veikumu saņēmusi arī īpašu Latvijas vēstniecības atzinības zīmi.
Dziesmu svētki – cik par tiem vēstām pasaulei?
Dziesmu svētki – cik par tiem vēstām pasaulei?
XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII deju svētki izdziedāti, izdejoti, izjusti, nu emocijas noplakušas un sākas pragmatiskais izvērtējums. Amatpersonas sola kārtīgi analizēt kļūdas un organizatoriskos risinājumus un izdarīt secinājumus nākotnei. Tomēr vēl viens no sāpīgajiem jautājumiem – informācijas par šo unikālo notikumu ārzemju medijos praktiski nav.
«Dzīvošana burbuļos», diaspora «citā Latvijā» un draudi valodai – latviešu jauniešu problēmas
«Dzīvošana burbuļos», diaspora «citā Latvijā» un draudi valodai – latviešu jauniešu problēmas
Līdztekus šīs vasaras lielākajam notikumam, Dziesmu un deju svētkiem, notiek arī vairāki citi vērienīgi pasākumi. Tā kā uz svētkiem sabrauc tautieši no visas pasaules, tā ir iespēja viņus pulcēt arī dažādās specializētās sanākšanās. Viens no tādiem notikumiem bija arī pirmais Pasaules latviešu jauniešu forums, kurā satikās aktīvie jaunieši no visas pasaules.
«Tik maza tauta, tik daudz kordziesmu!» Berlīnes latviešu korī dziedošie vācieši «ieniruši» latviešu...
«Tik maza tauta, tik daudz kordziesmu!» Berlīnes latviešu korī dziedošie vācieši «ieniruši» latviešu mūzikā
"Man vēl pirms gada nebija nekādas jausmas, ka kaut kas tāds vispār eksistē, un tagad – es mīlu šo kori, mīlu šo mūziku, cilvēkus! Dažas dziesmas ir tik ārkārtīgi skaistas. Tik maza tauta, tik daudz komponistu, tik daudz kordziesmu!" sajūsmu pauž Berlīnes latviešu kora dziedātājs, vācietis Martins Pfefers. Un viņš nav vienīgais vācietis šajā korī, par kura dzīves neatņemamu sastāvdaļu kļuvusi latviešu kormūzika, valoda un svētki!
Austriešu dziedātāji sajūsmā par latviešu kora dziesmām
Austriešu dziedātāji sajūsmā par latviešu kora dziesmām
"Laižam trijās valodās!" saka diriģente Ilze, kuras dibinātajā un vadītajā Grācas latviešu jauktajā korī "Pilskalns" dzied arī vairāki austrieši un austrietes, un arī divas ukrainietes. 2015. gadā dibinātajam korim šie būs otrie Dziesmu svētki, bet vairākiem tā dalībniekiem – pirmie.
Latviešu pētniece Līva «ielipa» mālos – pēta minerālus Francijas laboratorijā
Latviešu pētniece Līva «ielipa» mālos – pēta minerālus Francijas laboratorijā
Māls nav tikai kluss nogulumiezis, dabas radīts par prieku podniekiem. Māli ir dažādi, tiem ir ļoti plašs pielietojums, mālus var arī sintezēt laboratorijā un atklāt arvien jaunas iespējas. Jā, ir zinātnieki, kas pēta tieši mālus. Turklāt mālu pētnieki ir tāda īpaša brālība, gandrīz gribas teikt – interešu klubiņš, jo katrs pārzina savu nozari, bet, pētot mālus, visi draudzīgi liek zināšanas kopā. Un, ja reiz esi mālos, tad līdz ausīm un ar visu prātu un sirdi. 
Vai mākslīgais intelekts esam mēs paši? Latviešu zinātnieki diskutē par šīs tehnoloģijas nākotni
Vai mākslīgais intelekts esam mēs paši? Latviešu zinātnieki diskutē par šīs tehnoloģijas nākotni
Pēdējā laika viena no lielajām aktualitātēm – izrāviens mākslīgā intelekta jomā. Nozīmības ziņā to mēdz salīdzināt pat ar interneta izgudrošanu un ieviešanu. Kamēr vieni uz mākslīgā intelekta straujo attīstību skatās ar aizdomām, citi ir sajūsmā par jaunām iespējām. Bet attīstība neapturami notiek burtiski pa stundām un nenoliedzami itin drīz ar to šādā vai tādā veidā saskarsies ikviens no mums. Par to, kurš šis ceļš var aizvest, sprieda Latvijas un diasporas zinātnieki tiešsaistes sarunā "Mākslīgais intelekts. Kurp ejam?"
VIDEO. «Nauda vairs nav tikai pašmērķis.» Saruna ar Eiropas Investīciju fonda Latvijas pārstāvi Kriš...
VIDEO. «Nauda vairs nav tikai pašmērķis.» Saruna ar Eiropas Investīciju fonda Latvijas pārstāvi Krišu Spūli
Lielai daļai cilvēku vārdu salikums "investīciju fonds" asociējas varbūt vien ar ārvalstu rakstnieku darbiem, kur ir dažādi sindikāti un nauda plūst šurp un turp.  Tā patiesi ir – nauda kustas un plūst, un tās ceļš ir gana sarežģīts. Eiropas Investīciju fonda (EIF) vecākais investīciju menedžeris Krišs Spūlis vienkāršos vārdos to skaidroja videosarunu ciklā "Tālsaruna", ko piedāvā sabiedrisko mediju portāls LSM.lv sadarbībā ar kustību #esiLV.
Āfrikas sievietes laimīgas par iespēju mācīties no Latvijas profesionāļiem
Āfrikas sievietes laimīgas par iespēju mācīties no Latvijas profesionāļiem
Šobrīd 73 jaunas sievietes Āfrikā aizrautīgi apgūst uzņēmējdarbības gudrības Latvijas pasniedzēju vadībā. Savukārt Zambijas un Namībijas valsts pārvaldes institūcijas un uzņēmēji gaidīt gaida Latvijas ekspertu konsultācijas un gatavi pirkt gan mūsu pieredzi, gan gatavus produktus, piemēram, digitalizācijas jomā. Projekts "Viņa pārveido pasauli" ir Latvijas pirmais apjomīgais sadarbības projekts ar Āfrikas valstīm, kura potenciāls nākotnē ir milzīgs un Latvijai ļoti nozīmīgs.
VIDEO. Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs: Mērķis ir atrast nepilnības, ne vainīgo
VIDEO. Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs: Mērķis ir atrast nepilnības, ne vainīgo
Lai arī tikai vārdu spēle, bet patiešām Eiropas revidentu darbu var salīdzināt ar dziedināšanu – revidenti nemeklē vainīgos, bet nepilnības, un dara visu, lai tās tiktu novērstas un nākotnē neatkārtotos, kā arī nodarbojas ar profilaksi. Eiropas Revīzijas palātā (ERP) strādā arī Latvijas pārstāvis Mihails Kozlovs, kurš par savu darbu Luksemburgā stāstīja videosarunu ciklā "Tālsaruna", ko piedāvā sabiedrisko mediju portāls LSM.lv sadarbībā ar kustību #esiLV.
VIDEO. «Tālsaruna» – personiski par starptautisko. Pirmais viesis Mārtiņš Mits: «Es tiesāju valstis!...
VIDEO. «Tālsaruna» – personiski par starptautisko. Pirmais viesis Mārtiņš Mits: «Es tiesāju valstis!»
Sabiedrisko mediju portāls LSM.lv sadarbībā ar kustību #esiLV piedāvā jaunu videosarunu ciklu "Tālsaruna", kurā ikvienam saprotamā, viegli uztveramā veidā stāstīsim par to, ko tad īsti dara starptautiskajās organizācijās strādājošie latvieši, kādu ieguldījumu Latvijā un labumu katram tās iedzīvotājam sniedz viņu darbs un kā paiet viņu ikdiena. Pirmais sarunas biedrs ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnesis Mārtiņš Mits.
Diasporas vēlētāji grib labāku dzīvi Latvijā
Diasporas vēlētāji grib labāku dzīvi Latvijā
Viens no vēlēšanu iecirkņiem Vācijā tradicionāli bija arī latviešu centrā "Bērzaine". Lai arī pūļi nebija novērojami, tomēr vēlētāju straume neapsīka, un vairāki  vēlētāji bija mērojuši ceļu pat no Šveices un Austrijas. Viens no tiem bija šobrīd Austrijā mītošais bijušais Latvijas politiķis un bijušais zemkopības ministrs Jānis Kinna.
«Dievam vislielākais pārbaudījums ir garlaicīgi sprediķi» – Eslingenas mācītājs Elmārs Rozītis
«Dievam vislielākais pārbaudījums ir garlaicīgi sprediķi» – Eslingenas mācītājs Elmārs Rozītis
Rozīša kungs – bijušo arhibīskapu Elmāru Ernstu Rozīti latviešu kopienās diasporā uzrunā tikai tā, turklāt ar tādu īpašu izteiksmes veidu, kurā jūtama ne tikai liela cieņa, bet arī liela sirsnība. Viņa darbība un nozīme gan trimdas laikā, gan tagad ir nenovērtējama. Arī  šajā nedēļas nogalē notiekošais vērienīgais kultūras pasākums “Eslingenas dziesmu svētkiem – 75” bez viņa līdzdalības grūti iedomājams.
«Ziemā Jāņus svinēt nav vienkārši!» – latvietis par dzīvi Jaunzēlandē
«Ziemā Jāņus svinēt nav vienkārši!» – latvietis par dzīvi Jaunzēlandē
Nelielajā Pita salā, kas atrodas vēl krietnu gabaliņu aiz Jaunzēlandes, stāv pamatīga ozolkoka norāde "Latvija – 18 000 km". Tā ir tālākā apdzīvotā vieta no Latvijas, bet norādi pirms dažiem gadiem tur uzstādīja trīs draugi, kas bija devušies garā piedzīvojumu ceļojumā. Viens no viņiem, Ivars Brencis, savu mīlestību un mājvietu atrada turpat Jaunzēlandē, kur nu nodarbojas arī ar dažādu pasākumu organizēšanu nelielajai latviešu kopienai.
 «Zinātne – tas ir cool!» Diasporas pētnieces par sievietēm zinātnē un medicīnā
 «Zinātne – tas ir cool!» Diasporas pētnieces par sievietēm zinātnē un medicīnā
Vai sievietes ceļš medicīnā un zinātnē ir grūtāks? Kā tas atšķiras Latvijā un ārvalstīs?  Vai sieviete zinātniece Hārvardā nedrīkst ģērbties sievišķīgi? Kāpēc Latvijā medmāsu vidū ir tik maz “brālīšu”? Kā ir strādāt sievietei skarbajā Anglijas un ASV zinātnes pasaulē, kas joprojām ir “vīriešu klubiņš”? Un par ko diasporas zinātnieces un medicīnas darbinieces apbrīno kolēģes Latvijā?
Latviešu puika Londonā ziedo savu medaļu lentītes Ukrainas karodziņiem un iedvesmo citus
Latviešu puika Londonā ziedo savu medaļu lentītes Ukrainas karodziņiem un iedvesmo citus
Atbalstīt Ukrainu iespējams visdažādākajos veidos, reizēm pietiek vien ar nelielu izdomu. Šim nolūkam, izrādās, noder pat bērnu futbola kluba medaļu lentītes. Ziedojumu vākšanai atbalstam Ukrainai savu medaļu lentītes sācis atvēlēt Lielbritānijā dzīvojošais Luka un viņa ģimene, iedvesmojot šādi rīkoties arī pārējo komandu.
«Līdzpārdzīvojam ne tikai ar prātu, bet ar sirdi» – latviešu diaspora visā pasaulē aktīvi atbalsta U...
«Līdzpārdzīvojam ne tikai ar prātu, bet ar sirdi» – latviešu diaspora visā pasaulē aktīvi atbalsta Ukrainu
Šķiet, neviens latvietis visā pasaulē šobrīd nav vienaldzīgs. Teju ikkatrs savā mītnes zemē dara, ko spēj, lai savu robežu iespējās atbalstītu Ukrainu. Iespējams, tas ir zināms veids, kā ar aktīvu darbību nomierināt arī sevi, jo gandrīz visi atzīst – mēs šo situāciju laižam caur sirdi, līdzpārdzīvojam, kamēr liela daļa rietumnieku, kuri nav pieredzējuši ne bruņotus konfliktus, ne okupāciju, to uztver citādāk, ne tik emocionāli. Latvieši arī uztraucas par to, lai karš Ukrainā nekļūtu par "jauno normālo", kad sabiedrības interese pārblīvētā informācijas daudzuma laikmetā par to noplaks.
Latviešu organizācijas pasaulē aktīvas un vienotas Ukrainas atbalstam
Latviešu organizācijas pasaulē aktīvas un vienotas Ukrainas atbalstam
Latviešu diasporas valstiskās un nevalstiskās struktūras Eiropā un citviet pasaulē no visas sirds atbalsta Ukrainu un katra dara, ko var. Institūciju un organizāciju pārstāvji piedalās manifestācijās, veido virtuālas informatīvās un palīdzības grupas, piesakās mītnes zemju centralizētajās palīdzības organizācijās, ziedo, ved, uzņem bēgļus un, kas nav maznozīmīgi, skaidro situāciju savas mītnes zemes iedzīvotājiem visos līmeņos – no privātpersonām līdz pat valdībām.
Uzņēmējdarbība Ukrainas atbalstam – aktuāla virtuālā darbnīca uzņēmējiem un profesionāļiem
Uzņēmējdarbība Ukrainas atbalstam – aktuāla virtuālā darbnīca uzņēmējiem un profesionāļiem
Kā diasporas uzņēmēji un korporāciju darbinieki var atbalstīt Ukrainu, ar kādiem biznesa un finanšu riskiem šobrīd jārēķinās un  kā Latvijas uzņēmēji var pārorientēt biznesu – par šīm aktualitātēm tiks runāts īpašā ārpuskārtas tīklošanās pasākumā 3. martā. Tajā aicināti piedalīties un gūt praktiskus ieteikumus Latvijas un diasporas uzņēmēji visā pasaulē, kā arī starptautiskās korporācijās strādājošie Latvijas izcelsmes profesionāļi.
Ļvovas sadraudzības pilsēta Freiburga atbalsta Ukrainu manifestācijās un uzņem evakuētos bērnus
Ļvovas sadraudzības pilsēta Freiburga atbalsta Ukrainu manifestācijās un uzņem evakuētos bērnus
Vācijas pašā dienvidrietumu stūrī esošā Freiburga ir Ukrainas pilsētas Ļvovas sadraudzības pilsēta. Tomēr iedzīvotāji neuzskata, ka viņi atrodas tālu no kara plosītās Ukrainas – jau ceturtdien, kara pirmajā diena, te notika spontāna protesta akcija, un manifestācijas turpina notikt katru dienu. Laukumos pulcējas dažādu tautību cilvēki. Freiburgā ieradies arī pirmais autobuss ar Ukrainas bērnunama bērniem. Palīdzību biedrībām un labdarības organizācijām piedāvā tūkstošiem brīvprātīgo, tiek ziedots, pilsētas vadība sūta uz Ļvovu humāno palīdzību.
Kembridžas students Gustavs Mežciems: Universitātes vecais gars te ir katrā akmenī
Kembridžas students Gustavs Mežciems: Universitātes vecais gars te ir katrā akmenī
Latvietis Gustavs Mežciems trešo gadu studē prestižajā Kembridžas Universitātē un šogad vada arī šīs mācību iestādes latviešu studentu biedrību. 24. februāra atvērtajā diskusijā “Studējošie un pētniecība: iespējas un izaicinājumi” viņš dalīsies ar pieredzes stāstiem un piemēriem no šīs prestižās augstskolas dzīves. Kādreiz viņš plāno atgriezties Latvijā un realizēt savas ieceres, bet pagaidām izmanto vienreizējo iespēju gūt zināšanas un iepazīt izcilus cilvēkus no visas pasaules.
Pilnīgs kosmoss! Visuma noslēpumu pētniece, latviešu zinātniece Zviedrijā Kristīne Dannenberga
Pilnīgs kosmoss! Visuma noslēpumu pētniece, latviešu zinātniece Zviedrijā Kristīne Dannenberga
Kristīne Dannenberga ir vienīgā latviete, kas strādā ar pētījumu programmām Zviedrijas Nacionālajā kosmosa aģentūrā. Kas mums liekas "pilnīgs kosmoss", viņai ir ikdienas darbs: Marsa izpēte, satelīti, raķešu bāzes, eksperimenti stratosfērā. Pati izbaudījusi arī bezsvara stāvokli un smejas – kas zina, varbūt kādreiz varētu piedalīties arī kosmiskajā lidojumā, jo mūsdienu iespējas ir bezgalīgas.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti