Neoficiāla informācija liecina, ka trešdienas lielajā elektrības cenas lēcienā vainojama "Nord Pool" kļūda, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Alda Ozola.
Autora ziņas
Valdību veidojošās partijas otrdien panākušas politisku vienošanos par pilnīgu atteikšanos no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), portālam LSM.lv apstiprināja Finanšu ministrijā. Tāpat koalīcijā panākta vienošanās arī par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro, un to valdība detalizēti varētu skatīt augusta beigās.
Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvjus dara bažīgus dabasgāzes tirgotāju rīcība, izņemot gāzi no Inčukalna pazemes krātuves, jo pastāv iespēja, ka tā tiks iztukšota jau līdz nākamā gada janvārim. To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā atzina "Conexus" Korporatīvās stratēģijas daļas vadītājs Jānis Eisaks.
Rīgā gatavo saistošo noteikumu grozījumus, kuros pašvaldība iestāsies, ka iepakojumu šķirošanas konteineriem jābūt pieejamiem pie katras lielākas daudzdzīvokļu mājas, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atklāja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis ("Par/Progresīvie").
Valdība pieņēmusi jaunas izmaiņas, kas vairākās nozarēs prasa obligātu vakcināciju, bet citās dod darba devējiem tiesības atlaist ar klientiem strādājošos un uzņēmumam kritiskos darbiniekus, ja viņi nebūs potējušies. Par izmaiņām vēl jālemj Saeimai, bet iesniegtie grozījumi liek darbiniekiem sagatavoties, jo plānots, ka prasības stāsies spēkā no 1. oktobra.
“Latvijas Valsts meži” sākuši meža ceļa būvniecību Ventspils novadā Nabeļu senkapu aizsardzības teritorijā, nenodrošinot arheoloģisko uzraudzību, jo nepamanīja, ka tas nepieciešams. Vēsturnieks Armands Vijups norāda, ka teritorijas rakšana bez arheologa uzraudzības liegs vairāk izprast lībiešu priekšteču – Kurzemes Baltijas somu dzīvi.
Covid-19 dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija un ierobežojumi radīja milzīgu interesi par tiešsaistes tirgu "Svaigi.lv", sabiedrisko mediju portāla LSM.lv sarunā sociālajā medijā "Instagram" atzina uzņēmuma vadītāja Elīna Novada. Vienlaikus tikai rudenī varēšot spriest, vai cilvēki turpinās pārtiku iegādāties tiešsaistē vai arī atgriezīsies pie došanās uz lielveikalu. Savukārt nozīmīgākos notikumus ekonomikā komentēja "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.
Saņemot aizvien vairāk sūdzību par mediķu masku kvalitāti, Nacionālais veselības dienests (NVD) slimnīcām pieprasījis sniegt ziņas – cik daudz masku ir ar defektiem. Līguma nosacījumi paredz masku apmaiņu 20 dienu laikā, bet pagaidām neviena masku kaste vai sūdzība no iestādēm nav saņemta. Tieši lietisko pierādījumu trūkums liedz iedarbināt līgumos par masku piegādi paredzēto mehānismu masku nomaiņai. Vienlaikus valdība pieņēmusi elastīgākus noteikumus aizsarglīdzekļu iegādei.
Enerģija, kas pēc iespējas mazāk kaitē videi un ir arī lētāka. Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas institūtā zinātnieki strādā, lai attīstītu tehnoloģijas, kas sasniedz šo mērķi. Zinātnieki mēģina Latvijai pielāgot mājas mikrokoģenerācijas stacijas, kas varētu lētāk saražot gan elektrību, gan silto ūdeni, kā arī meklē inovatīvus risinājumus saules paneļiem. Vienlaikus pētāmo lietu jomā joprojām ir daudz, intervijā LSM.lv pastāstīja institūta vadītājs Antans Sauļus Sauhats.
Skultes ostā iecerētā sašķidrinātās dabasgāzes (SDG jeb angļu valodā LNG – liquefied natural gas) termināļa projektam atrasts iespējamais stratēģiskais partneris – tā esot Dienvidkorejas valstij piederošā kompānija "Korea Gas Corporation" ("Kogas"), kas ir viens no vadošajiem sašķidrinātās gāzes importētājiem pasaulē. Vienošanos ar potenciālo stratēģisko partneri paredzēts panākt oktobra otrajā pusē, kad vizītē uz Dienvidkoreju dosies Ekonomikas ministrijas (EM) delegācija, kurā būšot arī Skultes SDG termināļa projekta virzītāji – AS "Skulte LNG Terminal" pārstāvji.
Ja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa veidošanai ir komerciāls pamatojums, nav nepieciešams valsts atbalsts, ietekmes uz vidi izvērtējums neuzrāda potenciālu būtisku kaitējumu videi – nebūtu iemesla speciāli kavēt projekta attīstību, portālam LSM.lv stāstīja enerģētikas eksperts, Rīgas Tehniskās universitātes doktorants Reinis Āboltiņš. Viņš skaidroja, ka projekta plusi ir transportēšanas izmaksu samazinājums, ņemot vērā Inčukalna krātuves tuvumu. Tāpat arī gāzes tirgus konjunktūra pašlaik esot diezgan laba – globālajās norisēs pašlaik neesot signālu, kas liktu prognozēt gāzes sadārdzināšanos. Vienlaikus eksperts norādīja, ka risks projektam ir iespējama CO2 emisijas kvotu cenas palielināšanās.
Pieaugot iespējai izmantot saules un vēja radīto enerģiju, jābūt ļoti precīziem pierādījumiem, ka mūsu energobilancē būs vajadzīga gāze, portālam LSM.lv sacīja Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts izstrādājis risinājumu, lai attīrītu dūmgāzes, siltuma izolāciju no meža resursu atlikumiem, kā arī tehnoloģiju zivju eļļas ražošanai no rūpnieciskiem atkritumiem. Tomēr licences šo izgudrojumu ieviešanai, visticamāk, iegūs kaimiņvalstu uzņēmumi, LSM.lv pastāstīja institūta vadītāja Dagnija Blumberga.
Lai cīnītos pret savvaļas dzīvnieku radītajiem postījumiem, Zemkopības ministrija (ZM) plāno izveidot mobilo lietotni to daudzuma fiksēšanai, kas palīdzētu noteikt adekvātu medījamo dzīvnieku skaitu, kā arī nodrošinātu informācijas apriti par medību rezultātiem, portālam LSM.lv pastāstīja zemkopības ministra padomniece Santa Vaļuma.
Ja Eiropa nepalielinās atbalsta maksājumus lauksaimniekiem, tad valstij vajadzētu nodrošināt 100 miljonus eiro gadā lauksaimniecībai, lai tā varētu būt konkurētspējīga, intervijā LSM.lv teica zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība). Sarunā viņš pieskārās arī zivsaimniecībai un mežsaimniecībai aktuāliem jautājumiem, kā arī pauda savu viedokli par to, ka Latvijā pesticīdu daudzums nav jāsamazina, un atkārtoti apliecināja atbalstu depozīta sistēmas ieviešanai.
Eiropas Parlamentam otrdien balsoja par tā saukto Autortiesību direktīvu. Tās kritiķi uzskata, ka, pieņemot noteikumus, tiks ierobežots internets un cilvēku brīvība tajā izpausties. Savukārt direktīvas atbalstītāji uzskata, ka autoriem netiek pienācīgi atlīdzināts par viņu darbu izmantošanu tādās milzīgās un labi pelnošās platformās kā "Youtube".
Latvijas Dabas fondā (LDF) un citās dabas aizsardzības organizācijās pasaulē satraucas par to, ka Eiropas Savienībā (ES) virsroku pār sabiedrības interesēm gūst pesticīdu ražotāji. Lai gan ES bija apņēmusies rūpēties par to, lai ierobežotu ķimikāliju nodarīto kaitējumu bitēm, dalībvalstis daļēji noraidījušas dokumentu, kas liktu rūpīgāk pārbaudīt lauksaimniecībā lietotos augu aizsardzības līdzekļus. Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) informēja, ka arī Latvija aicinājusi pārskatīt dokumentu, jo bažījas par metodikas trūkumu pārbaužu veikšanai.
Elektrības cenas gala patērētājiem Latvijā ir Eiropas Savienības "lētajā galā", 8. janvārī intervijā Latvijas Radio apgalvoja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. LSM.lv pārbaudīja cenu līmeni, un atklājās, ka Ozoliņa teiktais īsti neatbilst patiesībai, ko LSM.lv atzina arī pats Ozoliņš.