Zane Neimane

LSM.lv ziņu redaktore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Koalīcija vienojas par pilnīgu atteikšanos no OIK un atbalstu uzņēmējiem energocenu krīzē
(papildinā...
Koalīcija vienojas par pilnīgu atteikšanos no OIK un atbalstu uzņēmējiem energocenu krīzē (papildināts)
Valdību veidojošās partijas otrdien panākušas politisku vienošanos par pilnīgu atteikšanos no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), portālam LSM.lv apstiprināja Finanšu ministrijā. Tāpat koalīcijā panākta vienošanās arī par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro, un to valdība detalizēti varētu skatīt augusta beigās.
«Conexus» bažījas par Inčukalna krātuves iztukšošanu janvārī; SPRK pašlaik gāzes apgādes pasliktināš...
«Conexus» bažījas par Inčukalna krātuves iztukšošanu janvārī; SPRK pašlaik gāzes apgādes pasliktināšanos neprognozē (papildināts)
Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvjus dara bažīgus dabasgāzes tirgotāju rīcība, izņemot gāzi no Inčukalna pazemes krātuves, jo pastāv iespēja, ka tā tiks iztukšota jau līdz nākamā gada janvārim. To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā atzina "Conexus" Korporatīvās stratēģijas daļas vadītājs Jānis Eisaks.
Plāns par obligāto vakcināciju pret Covid-19: kam un kad jābūt potētam
(papildināts)
Plāns par obligāto vakcināciju pret Covid-19: kam un kad jābūt potētam (papildināts)
Valdība pieņēmusi jaunas izmaiņas, kas vairākās nozarēs prasa obligātu vakcināciju, bet citās dod darba devējiem tiesības atlaist ar klientiem strādājošos un uzņēmumam kritiskos darbiniekus, ja viņi nebūs potējušies. Par izmaiņām vēl jālemj Saeimai, bet iesniegtie grozījumi liek darbiniekiem sagatavoties, jo plānots, ka prasības stāsies spēkā no 1. oktobra.
Cik liels sociālais nodoklis būs pašnodarbinātajiem? Ministre skaidro ieceri
Cik liels sociālais nodoklis būs pašnodarbinātajiem? Ministre skaidro ieceri
Pašnodarbinātajiem ar mazajām algām sociālajās iemaksās būs jāmaksā 10% no ienākumiem, bet ar lielākām algām – noteikta likme, kas jāiemaksā vismaz no  minimālās algas, pašreizējo vienošanos koalīcijas pārstāvju starpā portālam LSM.lv paskaidroja labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”).
Pūlis bez drūzmas - uzrāviens tiešsaistes tirgum. Būtiskākais ekonomikā Covid-19 krīzes laikā
Pūlis bez drūzmas - uzrāviens tiešsaistes tirgum. Būtiskākais ekonomikā Covid-19 krīzes laikā
Covid-19 dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija un ierobežojumi radīja milzīgu interesi par tiešsaistes tirgu "Svaigi.lv", sabiedrisko mediju portāla LSM.lv sarunā sociālajā medijā "Instagram" atzina uzņēmuma vadītāja Elīna Novada. Vienlaikus tikai rudenī varēšot spriest, vai cilvēki turpinās pārtiku iegādāties tiešsaistē vai arī atgriezīsies pie došanās uz lielveikalu. Savukārt nozīmīgākos notikumus ekonomikā komentēja "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.
NVD aicina slimnīcas ziņot par maskām ar defektiem; pieeja aizsarglīdzekļiem būs elastīgāka
NVD aicina slimnīcas ziņot par maskām ar defektiem; pieeja aizsarglīdzekļiem būs elastīgāka
Saņemot aizvien vairāk sūdzību par mediķu masku kvalitāti, Nacionālais veselības dienests (NVD) slimnīcām pieprasījis sniegt ziņas – cik daudz masku ir ar defektiem. Līguma nosacījumi paredz masku apmaiņu 20 dienu laikā, bet pagaidām neviena masku kaste vai sūdzība no iestādēm nav saņemta. Tieši lietisko pierādījumu trūkums liedz iedarbināt līgumos par masku piegādi paredzēto mehānismu masku nomaiņai. Vienlaikus valdība pieņēmusi elastīgākus noteikumus aizsarglīdzekļu iegādei.
Covid-19 krīzes bezdarbnieku atbalstam plāno subsidēt darbavietas
Covid-19 krīzes bezdarbnieku atbalstam plāno subsidēt darbavietas
Labklājības ministrija strādā pie plāna, ka varētu veidot valsts subsidētās darbavietas tiem cilvēkiem, kuri Covid-19 ietekmes uz ekonomiku dēļ būs palikuši bez darba, portālam LSM.lv pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”).
Zinātnē meklē iespēju padarīt elektrību un siltumu lētāku. Intervija ar RTU Enerģētikas institūta va...
Zinātnē meklē iespēju padarīt elektrību un siltumu lētāku. Intervija ar RTU Enerģētikas institūta vadītāju
Enerģija, kas pēc iespējas mazāk kaitē videi un ir arī lētāka. Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas institūtā zinātnieki strādā, lai attīstītu tehnoloģijas, kas sasniedz šo mērķi. Zinātnieki mēģina Latvijai pielāgot mājas mikrokoģenerācijas stacijas, kas varētu lētāk saražot gan elektrību, gan silto ūdeni, kā arī meklē inovatīvus risinājumus saules paneļiem. Vienlaikus pētāmo lietu jomā joprojām ir daudz, intervijā LSM.lv pastāstīja institūta vadītājs Antans Sauļus Sauhats.
Skultes sašķidrinātās gāzes termināli varētu attīstīt Dienvidkorejas kompānija «Kogas»
(papildināts)
Skultes sašķidrinātās gāzes termināli varētu attīstīt Dienvidkorejas kompānija «Kogas» (papildināts)
Skultes ostā iecerētā sašķidrinātās dabasgāzes (SDG jeb angļu valodā LNG – liquefied natural gas) termināļa projektam atrasts iespējamais stratēģiskais partneris – tā esot Dienvidkorejas valstij piederošā kompānija "Korea Gas Corporation" ("Kogas"), kas ir viens no vadošajiem sašķidrinātās gāzes importētājiem pasaulē. Vienošanos ar potenciālo stratēģisko partneri paredzēts panākt oktobra otrajā pusē, kad vizītē uz Dienvidkoreju dosies Ekonomikas ministrijas (EM) delegācija, kurā būšot arī Skultes SDG termināļa projekta virzītāji – AS "Skulte LNG Terminal" pārstāvji.
Enerģētikas eksperts Āboltiņš: Skultes SDG termināļa ienesīgumu var apdraudēt klimata politika
Enerģētikas eksperts Āboltiņš: Skultes SDG termināļa ienesīgumu var apdraudēt klimata politika
Ja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa veidošanai ir komerciāls pamatojums, nav nepieciešams valsts atbalsts, ietekmes uz vidi izvērtējums neuzrāda potenciālu būtisku kaitējumu videi – nebūtu iemesla speciāli kavēt projekta attīstību, portālam LSM.lv stāstīja enerģētikas eksperts, Rīgas Tehniskās universitātes doktorants Reinis Āboltiņš. Viņš skaidroja, ka projekta plusi ir transportēšanas izmaksu samazinājums, ņemot vērā Inčukalna krātuves tuvumu. Tāpat arī gāzes tirgus konjunktūra pašlaik esot diezgan laba – globālajās norisēs pašlaik neesot signālu, kas liktu prognozēt gāzes sadārdzināšanos. Vienlaikus eksperts norādīja, ka risks projektam ir iespējama CO2 emisijas kvotu cenas palielināšanās.
Zinātniece: Latvijas izgudrojumus, visticamāk, ražos kaimiņvalstīs
Zinātniece: Latvijas izgudrojumus, visticamāk, ražos kaimiņvalstīs
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts izstrādājis risinājumu, lai attīrītu dūmgāzes, siltuma izolāciju no meža resursu atlikumiem, kā arī tehnoloģiju zivju eļļas ražošanai no rūpnieciskiem atkritumiem. Tomēr licences šo izgudrojumu ieviešanai, visticamāk, iegūs kaimiņvalstu uzņēmumi, LSM.lv pastāstīja institūta vadītāja Dagnija Blumberga.
Cīņai ar meža zvēru postījumiem ZM plāno izstrādāt mobilo lietotni
Cīņai ar meža zvēru postījumiem ZM plāno izstrādāt mobilo lietotni
Lai cīnītos pret savvaļas dzīvnieku radītajiem postījumiem, Zemkopības ministrija (ZM) plāno izveidot mobilo lietotni to daudzuma fiksēšanai, kas palīdzētu noteikt adekvātu medījamo dzīvnieku skaitu, kā arī nodrošinātu informācijas apriti par medību rezultātiem, portālam LSM.lv pastāstīja zemkopības ministra padomniece Santa Vaļuma.
Gerhards: Bez Eiropas atbalsta palielinājuma lauksaimniecībai vajag 100 miljonus eiro gadā no valsts...
Gerhards: Bez Eiropas atbalsta palielinājuma lauksaimniecībai vajag 100 miljonus eiro gadā no valsts budžeta
Ja Eiropa nepalielinās atbalsta maksājumus lauksaimniekiem, tad valstij vajadzētu nodrošināt 100 miljonus eiro gadā lauksaimniecībai, lai tā varētu būt konkurētspējīga, intervijā LSM.lv teica zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība). Sarunā viņš pieskārās arī zivsaimniecībai un mežsaimniecībai aktuāliem jautājumiem, kā arī pauda savu viedokli par to, ka Latvijā pesticīdu daudzums nav jāsamazina, un atkārtoti apliecināja atbalstu depozīta sistēmas ieviešanai.
Vai Eiropā notiek pesticīdu uzvaras gājiens pār bišu aizsardzību?
Vai Eiropā notiek pesticīdu uzvaras gājiens pār bišu aizsardzību?
Latvijas Dabas fondā (LDF) un citās dabas aizsardzības organizācijās pasaulē satraucas par to, ka Eiropas Savienībā (ES) virsroku pār sabiedrības interesēm gūst pesticīdu ražotāji. Lai gan ES bija apņēmusies rūpēties par to, lai ierobežotu ķimikāliju nodarīto kaitējumu bitēm, dalībvalstis daļēji noraidījušas dokumentu, kas liktu rūpīgāk pārbaudīt lauksaimniecībā lietotos augu aizsardzības līdzekļus. Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) informēja, ka arī Latvija aicinājusi pārskatīt dokumentu, jo bažījas par metodikas trūkumu pārbaužu veikšanai.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd