Sestdien, 7. novembrī, ceturto reizi notiks pasaules diktāts latgaliešu rakstu valodā, bet jau tagad piedāvājam pārbaudīt savas latgaliešu valodas zināšanas, aizpildot testu.
Autora ziņas
Skolas un bērnudārzi, kā arī valodas lietojums ģimenē tiek minēti, kā galvenās iespējas izdzīvot retāk lietotām valodām Eiropā. Tās daudzās valstīs saziņā tiek lietotas paralēli oficiālajai valsts valodai, piemēram, kašubu valoda Polijā, veru – Igaunijā un latgaliešu valoda Latvijā. Tomēr šajā ziņā kopienas nereti saskaras ar izaicinājumiem – jaunās paaudzes vidū nereti retāk lietotām valodām trūkst prestiža.
Lielākajā daļā Eiropas valstu bez vienas vai vairākām oficiālajām valsts valodām ir arī mazāk lietotās valodas, piemēram, astūriešu un basku Spānijā, lejasvācu Vācijā, greko Itālijā, frīzu Nīderlandē. Par savas valodas pastāvēšanu cīnās arī kašubi Polijas ziemeļos, veru runātāji Igaunijas dienvidos, kā arī latgalieši Latvijā. Mazāk lietotās valodas un kopienas, kas tās lieto, mūsdienu globalizācijas laikmetā sastopas ar ne mazums izaicinājumiem valodu saglabāšanas, lietošanas, attīstīšanas un popularizēšanas ziņā.
Cilvēka prāta radošums ir neizsmeļams, aizvien tiek atrastas neparastas lietas, kuras pagatavot pašu spēkiem. Astrīdai Vucānei pirms diviem gadiem radās ideja izgatavot bišu vaska krītiņus, vēlāk viņas ģimene sāka izgatavot papīru. Tajā Astrīda saiņo dāvanas savā veikalā un izmanto kā paplātes uzkodu servēšanai.
Grāmatizdevēja Jāņa Elkšņa vadībā Latgales Kultūras centra izdevniecība jau teju 30 gadus izdod grāmatas, liela daļa no tām latgaliešu rakstu valodā. Lai arī viņam šogad paliks 85, Elksnis Latvijas Radio uzsver - vienmēr jāatbalsta jaunie un mazāk pieredzējušie autori, jo ir labi, ka cilvēks ir sācis rakstīt - jo vairāk rakstīs, jo darbi būs labāki. Jau trešdien, 14. martā, viņam par mūža ieguldījumu grāmatniecībā tiks pasniegts apbalvojums "Zelta ābele".
Latgales vārds medijos šogad plaši izskanējis saistībā ar ceturto pasaules latgaliešu saietu “Latgales simtgades kongress”. Saieta rezolūcijā īpaši uzsvēra latgaliešu valodas lietojuma paplašināšanu. Klāt kongresa notikumos bija arī uzņēmēji Ingūna un Aigars Zīmeļi, kas aktīvi iesaistās Latgalei nozīmīgos procesos.
Zelta Dibens, Parīze, Dasas upīte, Turki - tik neparasti un dažādi ir Latgales vietvārdi. Šīs vasaras garumā jaunieši no biedrības “LOBS” devās uz Rēzeknes, Daugavpils un Kārsavas novadiem izzināt turienes neparastākos vietvārdus un to stāstus.
Pirms gandrīz 80 gadiem tieši septembrī Rēzeknē svinīgi atklāts piemineklis “Vienoti Latvijai”. Tas sabiedrībā vairāk pazīstams kā Latgales Māra un kļuvis par vienu no Latgales simboliem. Pieminekļa stāstā atspoguļojas Latvijas vēstures traģiskums. Divreiz nogāzta un trīsreiz uzstādīta no jauna, Latgales Māra simbolizē Latvijas tautas vienotību. Piemineklis savā vietā atgriezās pirms 25 gadiem Atmodas laikā. Iepazīstinām ar svarīgākajiem skaitļiem un faktiem šī pieminekļa vēsturē.
Latgales un visas Latvijas brīvības simbols tautā saukts par “Latgales Māru” celts par sabiedrības ziedotiem līdzekļiem, divreiz padomju varas gāzts savā vietā piemineklis atgriezās pirms 25 gadiem Atmodas laikā. Šodien noslēdzošais stāsts - pieminekļa atgriešanās Rēzeknē.
Pieminekļa “Vienoti Latvijai” jeb “Latgales Māras” stāsts ir dramatisma pilns, tajā atspoguļojas Latvijas vēstures pagrieziena punkti. Divreiz nogāzta un trīsreiz atgriezusies savā vietā Rēzeknes sirdī, Latgales Māra parāda Latvijas tautas vienotību un spēku. Šoreiz par Latgales Māras likteni okupācijas gados.
Rēzeknes pilsētas centrā Atbrīvošanas alejas viducī stāv “Latgales Māra”. Pieminekļa oficiālais nosaukums ir “Vienoti Latvijai”, to atklāja 1939. gadā. Padomju okupācijas varai tas bija traucējošs, tāpēc to demontēja. Nacistu varas laikā pieminekli atkal atjaunoja. Vēlāk atkal nogāza, un savā vietā Latgales Māra atgriezās pirms 25 gadiem. Kāds ir pieminekļa vēstījums, kādēļ tas tapis un ko Latgales Māra mums grib atgādināt? Kāds ir pieminekļa tapšanas un atdzimšanas stāsts?
Latgales Māra jeb piemineklis “Vienoti Latvijai”. Par Latgales simbolu kļuvušais piemineklis slejas uz viena no Rēzeknes pakalniem. Atklāts 1939. gadā vien dažas dienas pēc Otrā pasaules kara sākuma. Vēlāk padomju varas divreiz gāzts un divreiz atgriezies savā vietā. Kāds ir Latgales Māras vēstījums, kādēļ piemineklis tapis un ko tas mums grib atgādināt?
Pirms gandrīz 80 gadiem tieši septembrī Rēzeknē svinīgi atklāts piemineklis “Vienoti Latvijai”. Tas sabiedrībā vairāk pazīstams kā Latgales Māra un kļuvis par vienu no Latgales simboliem. Pieminekļa stāstā atspoguļojas Latvijas vēstures traģiskums. Divreiz nogāzta un trīsreiz uzstādīta no jauna, Latgales Māra simbolizē Latvijas tautas vienotību.
Preiļos jau trešo reizi pasniegs Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā. Balva iedibināta pēc mākslinieka, viena no izcilākajiem Latvijas ainavistiem, Jāzepa Pīgožņa (1934 – 2014) aiziešanas viņsaulē. Septembra vidū tiek atzīmēta mākslinieka dzimšanas diena. Balvas mērķis ir turpināt attīstīt un popularizēt Latvijas ainavu glezniecību, kā arī vienot Latvijas galvaspilsētas un novadu kultūras dzīvi. Preiļos apskatāmi arī labākie konkursam iesniegtie darbi.
Preiļu novadā, līdzīgi kā citviet Latvijā, aktuāls ir jautājums par klaiņojošu un bezsaimnieka kaķu vairošanās ierobežošanu. Lai apturētu pēcnācēju rašanos, dzīvniekus sterilizē. Tam speciāli Preiļos izveidots “Mājas mīluļu stacionārs”.
Ar literāru un muzikālu pasākumu “Latgaliešu valodas nakts” Rēzeknē svinēja Latgales kongresa simtgadi. Visu nakti Festivāla parkā skanēja latgaliešu valoda un uz skatuves kāpa latgaliešu literāti un mūziķi. Pasākuma organizatori to salīdzina ar ugunskuru – tāpat kā Jāņos uguns deg no vakara līdz nākamās dienas rītam, tā Rēzeknē skanēja latgaliešu valoda.
Jaunizveidotajai Latvijas valstij bija nepieciešams pamatlikums jeb Satversme. To izstrādāja un pieņēma Latvijas Satversmes sapulce, savukārt Satversmes sapulci ievēlēja tauta 1920. gada 17. un 18. aprīlī.
1918. gada 18. novembrī Rīgā proklamē Latvijas Republiku. Notikumā klāt bija arī latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks, strēlnieks Staņislavs Kambala (1893 -1941). Svinīgajā valsts dibināšanas aktā viņš vienīgais pārstāvēja Latgali.
1917. gada 9. un 10. maijā, pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī, Rēzeknē notikušajā Latgales kongresā emocijas kūsāja. Gan pašu delegātu vidū, gan arī pie kongresa norises vietas sapulcējušos iedzīvotāju pūļos. Atmosfēra bija nokaitēta, tāpēc nācās lēmumu galīgo pieņemšanu atlikt uz nākamo dienu.
Latgales kongress Rēzeknē notika 1917. gada 9. un 10. maijā, pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī. Latgales latviešu pārstāvju sanāksmē apsprieda Latgales pašpārvaldes jautājumus. Rezultātā latgalieši lēma par apvienošanos ar pārējiem latviešiem.
1917.gada Februāra revolūcija! Krievijas imperatoru Nikolaju II gāž no troņa, seko strauja Krievijas demokratizācija. Tiek atļauta politiskā, vārda un pulcēšanās brīvība. Latgalieši izmanto radušos situāciju, lai apvienotos ar pārējiem latviešiem. Skan sauklis “Par brīvu Latviju brīvā Krievijā!”.
Francis Kemps ir viens no kolorītākajiem latgaliešu inteliģences pārstāvjiem. Kempam pārmet krasumu, asumu un pat separātismu. Francim Kempam bija no Franča Trasuna atšķirīgs redzējums par Latgales nākotni. Nereti šos abus politiķus un latgaliešu interešu aizstāvjus pretnostata.
Stāsts par Latgales kongresu nav iedomājams bez diviem Frančiem - turīgu saimnieku ģimenē dzimušā Franča Trasuna un zemnieka dēla Franča Kempa. Viņi savos uzskatos bija gan vienoti, gan šķirti. Abi iestājās par Latgales attīstību un labāku dzīvi tās ļaudīm, tikai redzējums par virzienu atšķīrās. Viņu viedokļi sadūrās 1917. gada pavasarī Rēzeknē notikušajā Latgales kongresā.
Attālums no Rēzeknes līdz Rīgai ir 240 kilometri, un tas mūsdienās pieveicams trīs stundu laikā. Galvaspilsētā pabijis teju katrs latgalietis. Taču 20. gadu simteņa sākumā Latgale bija tālāk no Rīgas nekā šodien - ne kilometru ziņā, bet kopības sajūtā.
Dzelzceļa stacijā Rēzekne-1 pasažieru vilciens šodien vairāk nepiestāj. Tomēr kādreiz šī stacija bija viena no pieturvietām vilciena maršrutā Varšava – Sanktpēterburga. Tieši no šīs stacijas Rēzeknē 20. gadsimta sākumā tūkstošiem latgaliešu zemes un darbavietu trūkuma dēļ devās laimes meklējumos uz dažādām Krievijas impērijas vietām.
Maija sākumā īpaši atzīmēs pirms 100 gadiem Rēzeknē notikušo Latgales kongresu, kas bija būtisks pagrieziena punkts Latvijas valsts izveidē. Šajā kongresā latgalieši lēma par apvienošanos ar pārējiem latviešiem un kopējas valsts izveidi. Latvijas Radio senajos notikumos ielūkosies raidījumu ciklā "Latgales kongress. 10 stāsti". Pirmais stāsts veltīts reģiona attīstību kavējošiem cēloņiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
