Vineta Vilcāne


Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Retāku valodu izredzes Eiropā. Ko panāk kašubu, veru, frīzu un latgaliešu valodu aktīvisti?
Retāku valodu izredzes Eiropā. Ko panāk kašubu, veru, frīzu un latgaliešu valodu aktīvisti?
Skolas un bērnudārzi, kā arī valodas lietojums ģimenē tiek minēti, kā galvenās iespējas izdzīvot retāk lietotām valodām Eiropā. Tās daudzās valstīs saziņā tiek lietotas paralēli oficiālajai valsts valodai, piemēram, kašubu valoda Polijā, veru – Igaunijā un latgaliešu valoda Latvijā. Tomēr šajā ziņā kopienas nereti saskaras ar izaicinājumiem – jaunās paaudzes vidū nereti retāk lietotām valodām trūkst prestiža.
Mazāk lietotās valodas Eiropā – katrai sava situācija, bet izaicinājumi līdzīgi
Mazāk lietotās valodas Eiropā – katrai sava situācija, bet izaicinājumi līdzīgi
Lielākajā daļā Eiropas valstu bez vienas vai vairākām oficiālajām valsts valodām ir arī mazāk lietotās valodas, piemēram, astūriešu un basku Spānijā, lejasvācu Vācijā, greko Itālijā, frīzu Nīderlandē. Par savas valodas pastāvēšanu cīnās arī kašubi Polijas ziemeļos, veru runātāji Igaunijas dienvidos, kā arī latgalieši Latvijā. Mazāk lietotās valodas un kopienas, kas tās lieto, mūsdienu globalizācijas laikmetā sastopas ar ne mazums izaicinājumiem valodu saglabāšanas, lietošanas, attīstīšanas un popularizēšanas ziņā.
Astrīda Vucāne Preiļos izgatavo bišu vaska krītiņus
Astrīda Vucāne Preiļos izgatavo bišu vaska krītiņus
Cilvēka prāta radošums ir neizsmeļams, aizvien tiek atrastas neparastas lietas, kuras pagatavot pašu spēkiem. Astrīdai Vucānei pirms diviem gadiem radās ideja izgatavot bišu vaska krītiņus, vēlāk viņas ģimene sāka izgatavot papīru. Tajā Astrīda saiņo dāvanas savā veikalā un izmanto kā paplātes uzkodu servēšanai.
Jaunie autori ir jāatbalsta. Leģendārais latgaliešu grāmatizdevējs Jānis Elksnis
Jaunie autori ir jāatbalsta. Leģendārais latgaliešu grāmatizdevējs Jānis Elksnis
Grāmatizdevēja Jāņa Elkšņa vadībā Latgales Kultūras centra izdevniecība jau teju 30 gadus izdod grāmatas, liela daļa no tām latgaliešu rakstu valodā. Lai arī viņam šogad paliks 85, Elksnis Latvijas Radio uzsver - vienmēr jāatbalsta jaunie un mazāk pieredzējušie autori, jo ir labi, ka cilvēks ir sācis rakstīt - jo vairāk rakstīs, jo darbi būs labāki. Jau trešdien, 14. martā, viņam par mūža ieguldījumu grāmatniecībā tiks pasniegts apbalvojums "Zelta ābele".
Latgales jaunieši pēta vietvārdu stāstus
Latgales jaunieši pēta vietvārdu stāstus

Zelta Dibens, Parīze, Dasas upīte, Turki - tik neparasti un dažādi ir Latgales vietvārdi. Šīs vasaras garumā jaunieši no biedrības “LOBS” devās uz Rēzeknes, Daugavpils un Kārsavas novadiem izzināt turienes neparastākos vietvārdus un to stāstus. 

LSM komikss: Latgales Māru uzstāda un atjauno
LSM komikss: Latgales Māru uzstāda un atjauno
Pirms gandrīz 80 gadiem tieši septembrī Rēzeknē svinīgi atklāts piemineklis “Vienoti Latvijai”. Tas sabiedrībā vairāk pazīstams kā Latgales Māra un kļuvis par vienu no Latgales simboliem. Pieminekļa stāstā atspoguļojas Latvijas vēstures traģiskums. Divreiz nogāzta un trīsreiz uzstādīta no jauna, Latgales Māra simbolizē Latvijas tautas vienotību. Piemineklis savā vietā atgriezās pirms 25 gadiem Atmodas laikā. Iepazīstinām ar svarīgākajiem skaitļiem un faktiem šī pieminekļa vēsturē.
Divreiz nogāztais un trīsreiz atjaunotais Latgales Māras piemineklis
Divreiz nogāztais un trīsreiz atjaunotais Latgales Māras piemineklis

Pieminekļa “Vienoti Latvijai” jeb “Latgales Māras” stāsts ir dramatisma pilns, tajā atspoguļojas Latvijas vēstures pagrieziena punkti. Divreiz nogāzta un trīsreiz atgriezusies savā vietā Rēzeknes sirdī, Latgales Māra parāda Latvijas tautas vienotību un spēku. Šoreiz par Latgales Māras likteni okupācijas gados.

Latgales Māras piemineklī jaušams dinamiskums un jutekliskums
Latgales Māras piemineklī jaušams dinamiskums un jutekliskums
Rēzeknes pilsētas centrā Atbrīvošanas alejas viducī stāv “Latgales Māra”. Pieminekļa oficiālais nosaukums ir “Vienoti Latvijai”, to atklāja 1939. gadā. Padomju okupācijas varai tas bija traucējošs, tāpēc to demontēja. Nacistu varas laikā pieminekli atkal atjaunoja. Vēlāk atkal nogāza, un savā vietā Latgales Māra atgriezās pirms 25 gadiem. Kāds ir pieminekļa vēstījums, kādēļ tas tapis un ko Latgales Māra mums grib atgādināt? Kāds ir pieminekļa tapšanas un atdzimšanas stāsts?
Latgales Māras pieminekļa atklāšanā nepiedalījās vadonis Ulmanis un arhibīskaps Springovičs
Latgales Māras pieminekļa atklāšanā nepiedalījās vadonis Ulmanis un arhibīskaps Springovičs

Latgales Māra jeb piemineklis “Vienoti Latvijai”. Par Latgales simbolu kļuvušais piemineklis slejas uz viena no Rēzeknes pakalniem. Atklāts 1939. gadā vien dažas dienas pēc Otrā pasaules kara sākuma. Vēlāk padomju varas divreiz gāzts un divreiz atgriezies savā vietā. Kāds ir Latgales Māras vēstījums, kādēļ piemineklis tapis un ko tas mums grib atgādināt?

Latgales Māra - gāzts un augšāmcelts Latvijas vienotības simbols
Latgales Māra - gāzts un augšāmcelts Latvijas vienotības simbols
Pirms gandrīz 80 gadiem tieši septembrī Rēzeknē svinīgi atklāts piemineklis “Vienoti Latvijai”. Tas sabiedrībā vairāk pazīstams kā Latgales Māra un kļuvis par vienu no Latgales simboliem. Pieminekļa stāstā atspoguļojas Latvijas vēstures traģiskums. Divreiz nogāzta un trīsreiz uzstādīta no jauna, Latgales Māra simbolizē Latvijas tautas vienotību.
Pīgožņa balvai pieteikušies 195 mākslinieki; žūrija uzvarētāju izvēlējusies no 7 pretendentiem
Pīgožņa balvai pieteikušies 195 mākslinieki; žūrija uzvarētāju izvēlējusies no 7 pretendentiem

Preiļos jau trešo reizi pasniegs Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā. Balva iedibināta pēc mākslinieka, viena no izcilākajiem Latvijas ainavistiem, Jāzepa Pīgožņa (1934 – 2014) aiziešanas viņsaulē. Septembra vidū tiek atzīmēta mākslinieka dzimšanas diena. Balvas mērķis ir turpināt attīstīt un popularizēt Latvijas ainavu glezniecību, kā arī vienot Latvijas galvaspilsētas un novadu kultūras dzīvi. Preiļos apskatāmi arī labākie konkursam iesniegtie darbi.

Preiļos klaiņojošu kaķu skaitu samazina, tos sterilizējot
Preiļos klaiņojošu kaķu skaitu samazina, tos sterilizējot

Preiļu novadā, līdzīgi kā citviet Latvijā, aktuāls ir jautājums par klaiņojošu un bezsaimnieka kaķu vairošanās ierobežošanu. Lai apturētu pēcnācēju rašanos, dzīvniekus sterilizē. Tam speciāli Preiļos izveidots “Mājas mīluļu stacionārs”.

Rēzeknē «Latgaliešu valodas naktī» līksmo kopā ar desmitiem mūziķu un literātu
Rēzeknē «Latgaliešu valodas naktī» līksmo kopā ar desmitiem mūziķu un literātu

Ar literāru un muzikālu pasākumu “Latgaliešu valodas nakts” Rēzeknē svinēja Latgales kongresa simtgadi. Visu nakti Festivāla parkā skanēja latgaliešu valoda un uz skatuves kāpa latgaliešu literāti un mūziķi. Pasākuma organizatori to salīdzina ar ugunskuru – tāpat kā Jāņos uguns deg no vakara līdz nākamās dienas rītam, tā Rēzeknē skanēja latgaliešu valoda.

Latgales kongresa pirmās dienas fokusā – reģiona nākotne
Latgales kongresa pirmās dienas fokusā – reģiona nākotne

Latgales kongress Rēzeknē notika 1917. gada 9. un 10. maijā, pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī. Latgales latviešu pārstāvju sanāksmē apsprieda Latgales pašpārvaldes jautājumus. Rezultātā latgalieši lēma par apvienošanos ar pārējiem latviešiem.

Latgalieši pēc 1917.gada februāra revolūcijas sāka gatavoties Latgales kongresam
Latgalieši pēc 1917.gada februāra revolūcijas sāka gatavoties Latgales kongresam

1917.gada Februāra revolūcija! Krievijas imperatoru Nikolaju II gāž no troņa, seko strauja Krievijas demokratizācija. Tiek atļauta politiskā, vārda un pulcēšanās brīvība. Latgalieši izmanto radušos situāciju, lai apvienotos ar pārējiem latviešiem. Skan sauklis “Par brīvu Latviju brīvā Krievijā!”.

Francis Kemps – latgalietis, kurš savu dzīvi veltījis Latgales interesēm
Francis Kemps – latgalietis, kurš savu dzīvi veltījis Latgales interesēm
Francis Kemps ir viens no kolorītākajiem latgaliešu inteliģences pārstāvjiem. Kempam pārmet krasumu, asumu un pat separātismu. Francim Kempam bija no Franča Trasuna atšķirīgs redzējums par Latgales nākotni. Nereti šos abus politiķus un latgaliešu interešu aizstāvjus pretnostata.
Garīdznieks Francis Trasuns – latgaliešu izcilākais politiķis
Garīdznieks Francis Trasuns – latgaliešu izcilākais politiķis

Stāsts par Latgales kongresu nav iedomājams bez diviem Frančiem - turīgu saimnieku ģimenē dzimušā Franča Trasuna un zemnieka dēla Franča Kempa. Viņi savos uzskatos bija gan vienoti, gan šķirti. Abi iestājās par Latgales attīstību un labāku dzīvi tās ļaudīm, tikai redzējums par virzienu atšķīrās. Viņu viedokļi sadūrās 1917. gada pavasarī Rēzeknē notikušajā Latgales kongresā.  

Latgale mostas: Pēterpils un latgaliešu inteliģence 20.gadsimta sākumā
Latgale mostas: Pēterpils un latgaliešu inteliģence 20.gadsimta sākumā

Dzelzceļa stacijā Rēzekne-1 pasažieru vilciens šodien vairāk nepiestāj. Tomēr kādreiz šī stacija bija viena no pieturvietām vilciena maršrutā Varšava – Sanktpēterburga. Tieši no šīs stacijas Rēzeknē 20. gadsimta sākumā tūkstošiem latgaliešu zemes un darbavietu trūkuma dēļ devās laimes meklējumos uz dažādām Krievijas impērijas vietām.

Latgale tumsā: Kas pirms vairāk nekā 100 gadiem kavējis reģiona attīstību
Latgale tumsā: Kas pirms vairāk nekā 100 gadiem kavējis reģiona attīstību

Maija sākumā īpaši atzīmēs pirms 100 gadiem Rēzeknē notikušo Latgales kongresu, kas bija būtisks pagrieziena punkts Latvijas valsts izveidē. Šajā kongresā latgalieši lēma par apvienošanos ar pārējiem latviešiem un kopējas valsts izveidi. Latvijas Radio senajos notikumos ielūkosies raidījumu ciklā "Latgales kongress. 10 stāsti". Pirmais stāsts veltīts reģiona attīstību kavējošiem cēloņiem.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd