"Zem cepeškrāsns atvilktnē virtuvē glabājas melnos cietos vākos un spirālē iesiets bloknots. Tā ir mana saldumu klade. Savulaik apzināti pirkta, kur pierakstīt un ielīmēt saldās receptes. Tās, kuras esmu pagatavojis un zinājis, ka noteikti vēl kādreiz vēlēšos pagatavot. Rīvēt, blenderēt, cept un garšot,” stāstu par septiņu dienu pieredzi, vērtējot savas beķera spējas, jaunajā Latvijas Radio raidījumā “Latvijas dienasgrāmatas” sāk žurnālists Viktors Pupiks.
Dzirdot savu vārdu, uzvārdu un Latvijas vārdu ārvalstīs, Laurī Zutī vienmēr rodas iekšēja atbildība un lepnums. Arī uztraukums, kas vienmēr esot pirms starta līnijas. Un konkrētā līnija ir kamaniņu trasē, kur sporto un sacenšas ar pasaules spēcīgākajiem parabobslejistiem - tādiem pašiem sportiskiem puišiem kā viņš, kas cenšas uzvarēt un aizraut skatītājus, neraugoties uz to, ka nav pilnvērtīga kāda no maņām.
Atklātības nolūkos no jūlija visās pašvaldībās bija paredzēts nodrošināt domes sēžu ierakstus audio formātā mājas lapās. Tika dots pusotrs gads laika to izdarīt, bet īsi pirms termiņa beigām pašvaldības vērsās pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kura lūgusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisiju ieviešanu pagarināt. Komisija atbalstījusi atlikšanu vēl uz gadu, lai gan sākotnēji ministrija piedāvājusi ieviešanu atlikt pat uz diviarpus gadiem.
Gandrīz katra reģionālā slimnīca runā par to ka, medicīnas iestādēs trūkst speciālistu un tajā pašā laikā izglītības iestādēs studentu pieplūdums ir regulārs. Valsts finansē studijas, taču topošie un jaunie mediķi koncentrējas galvaspilsētā, vai aizbrauc uz ārzemēm. Vairāki ārsti un eksperti Latvijas Radio atzina, ka galvenā problēma šobrīd ir atalgojums un ārstu nosūtīšana uz reģioniem nebūtu efektīva.
Vairāk nekā pusgads ir pagājis kopš novembra notikuma Zolitūdē. Katram par to ir savas atmiņas un uzskati, kam pēc traģēdijas būtu jāseko no valsts un atbildīgo puses. Ir, kas sagaida eksperimenta rezultātu detalizētāku apskatu, citi gaida pēc iespējas ātrāku vainīgo nosaukšanu un pat aizturēšanu. Vēl citi seko visām jaunākajām zinām. Viņu vidū arī kursanti - glābēji, kas līdzdarbojās seku novēršanā, glāba dzīvus un iznesa mirušus cilvēkus un cer sagaidīt atbildi uz, viņuprāt, būtisku jautājumu - vai par notikumu atbildēs īstie vainīgie.
Ārstēšana no atkarības ir iespējama tikai tad, ja tam piekrīt un interesi izrāda pats cilvēks. Tikai tādā gadījumā ir iespējams novērst atkarības sekas - slikto garastāvokli, intelektuālo darbību, fizisko spēju, uztveres un apziņas traucējumus. Tad cilvēks spēj kontrolēt vēlmi pēc psihotropajām vielām. 16 gadus vecais Edgars (vārds mainīts) - bijušais alkoholiķis un «spaisa» pīpētājs - tagad gatavs darīt jebko, lai izārstētos.
Neraugoties uz moderno psihoaktīvo vielu popularitāti, no cilvēku ikdienas nekur nav pazudušas arī narkomānu valodā sauktās tradicionālās vērtības - zālīte, amfetamīns, kokaīns un heroīns. Tikai starp abu vielu grupām vērojama būtiska atšķirība. Ja sintētisko narkotiku smēķēšana ir drīzāk nenobriedušu jauniešu aizraušanās, turklāt gana publiskā veidā, tad otras narkotiku grupas lietotāji ir vairāk margināli - slēpjas un nepopularizē savu nodarbi.
Pa restotajām narkoloģiskās nodaļas durvīm ielaiž kārtējo apmeklētāju ar sporta somu. Personāls pārbauda, vai tajā neatrodas kādi aizliegtie priekšmeti, kas var kaitēt gan klientu veselībai, gan personāla drošībai. Klienti visā savā krāšņumā parādās vakarpusē - kļūst nemierīgi, sit stiklus un dara citus brīnumus. Tā izpaužas alkoholiķi un narkomāni, arī sintētisko maisījumu smēķētāji, kuru ārstējas narkoloģijas centrā Sarkandaugavā.
Divus gadus pēc traģiskā atgadījuma, kad, iespējams, sintētisko apreibinošo vielu ietekmē nodurts pusaudzis Kristiāns, tiesas process vēl nav pabeigts, un katra sēde mirušā jaunieša ģimenei atkal uzjundī sāpīgas atmiņas. Vecmāmiņa iesaistījusies organizācijā „Stop Drugs”, bet tēvs velta skarbus vārdus valsts nespējai apkarot „legālās narkotikas”.
Apritēja gads, kopš sabiedrības uzmanība tika pievērsta problēmām ātro kredītu jomā un likumdevēji solīja stingrāk regulēt šo nozari. Latvijas Radio raidījums „Krustpunktā” noskaidroja, ka daudzi kredītu upuri joprojām netiek vaļā no parādu jūga, jo viņiem joprojām piešķir aizdevumus. Būtiskās nozares regulējuma izmaiņas „iestrēgušas” atbildīgās Saeimas komisijas lasījumos, bet liela daļa firmu, visticamāk, „ātro kredītu” joprojām iedos arī cilvēkam bez oficiāliem ienākumiem.