Sestdiena, 20. aprīlis

Vārda dienas: Mirta, Ziedīte

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +1 °C, D/DR vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba

Vides fakti

LTV raidījums sestdienās 18:30

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Balto stārķu ligzdu skaitīšanā aicina piedalīties iedzīvotājus
Balto stārķu ligzdu skaitīšanā aicina piedalīties iedzīvotājus
Stārķu ligzdās nu ir atsākusies rosība. Jau ceturto gadu iespējams vērot notikumus stārķu ligzdā Tukuma novadā Latvijas Dabas fonda (LDF) un AS "Sadales tīkls" nodrošinātajā tiešraidē. Šogad arī notiks astotā starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite, kurā aicināti piedalīties visi iedzīvotāji, ziņojot par savā apkaimē esošajām stārķu ligzdām portālā dabasdati.lv. Latvijā ir aptuveni 14 000 apdzīvotu stārķu ligzdu. Kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem šis skaits ir dubultojies.
Vietējais Talsu pusē paša spēkiem izglābis upi vairāku kilometru garumā
Vietējais Talsu pusē paša spēkiem izglābis upi vairāku kilometru garumā
Talsu novadā vietējais aktīvists dažu mēnešu laikā uzlabojis Dzelzupes stāvokli vairāku kilometru garumā. Iedzīvotāja panāktie uzlabojumi izpelnījušies arī speciālista uzslavas, kurš skaidroja, ka izdarītais ļāvis izvairīties no upes meliorācijas, kas to pārvērstu grāvī. Vienlaikus speciālisti uzsver – pirms veikt darbus upes ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai, svarīgi ir vērsties pie pētniekiem, kuri konkrēto upi apsekos un dos norādījumus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Attīra augsni, kāro sāli, daudzveido zālāju: pēta piekrastes augu unikālās īpašības
Attīra augsni, kāro sāli, daudzveido zālāju: pēta piekrastes augu unikālās īpašības
Latvijas universitātes (LU) Dabaszinātņu mājā izvietotajās siltumnīcas pētī piekrastes augu sugas. Saprotot īpašības, ar kuru palīdzību šīs sugas spēj pielāgoties neparastiem augšanas apstākļiem, tās būs iespējams lietderīgi izmantot. Piemēram, jūrmalas skābenes nākotnē varētu kalpot kā augsnes attīrītājs piesārņotās teritorijās, vēstī Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Vides organizācijas pret valsti. Kā notiek tiesas process par atļauju cirst jaunākus kokus?
Vides organizācijas pret valsti. Kā notiek tiesas process par atļauju cirst jaunākus kokus?
Satversmes tiesā uzsāktais process, vērtējot vides organizāciju iebildumus pret valdības lēmumu atļaut cirst jaunākus kokus, izceļas ar pīšanos argumentos no aizstāvības puses un nespēju pierādīt konkrētu ietekmi uz šķeldas cenām, kas bija par pamatu grozījumu steidzamībai. Tiesā arī izskan pretrunas starp dažādiem zinātniskajiem pētījumiem, un rodas jautājums, kas ir objektīva zinātne mežsaimniecības un dabas aizsardzības jomā.
Tualetes pods kā miskaste? Zālēm un kafijas biezumiem kanalizācija nav īstā vieta
Tualetes pods kā miskaste? Zālēm un kafijas biezumiem kanalizācija nav īstā vieta
Aizskalojot izlietnē un tualetes podā lietas, kurām tur nav jānonāk, mēs riskējam, ka aizdambēsies kanalizācijas caurules, kā arī tiešā veidā pasliktinām ūdens kvalitāti. SIA "Rīgas ūdens" speciālisti atzīst – arvien vairāk cilvēku tualetes podu izmanto kā miskasti, tomēr, kanalizācijā nonākot tam, kam tur nevajadzētu būt, kaitējam paši sev, jo paaugstinām risku ar mikroplastmasu piesārņot Baltijas jūru, bet pēc tam uzturā lietojam tur nozvejotās zivis, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
«Dabas lielveikals» un labākais palīgs plūdu riska mazināšanā. Kāda ir mitrāju nozīme?
«Dabas lielveikals» un labākais palīgs plūdu riska mazināšanā. Kāda ir mitrāju nozīme?
Latvijā līdz galam nenovērtēti palīgi plūdu mazināšanā ir mitrāji jeb mitrzemes, kuru uzskatāmākie piemēri ir purvi un upju palienes. Ne velti Latvijas Dabas fonds par šī gada īpašo dzīvotni izvēlējies tieši mitrājus, tā aicinot pievērst lielāku uzmanību šo vietu aizsardzībai un saglabāšanai. Šobrīd nav konkrētu datu par to, kuri mitrāji Latvijā, mainoties klimatam, piedzīvotu vislielākās izmaiņas, taču ir skaidrs, ka, pieaugot plūdu riskam, arvien aktuālāk būs domāt par to, kā mitrāji var palīdzēt pielāgoties dzīvei klimata mainīgā pasaulē, jo mitrāji gan uzkrāj ievērojamu oglekļa daudzumu, gan regulē ūdens līmeni – tas īpaši aktuāli būs plūdu gadījumos, kas klimata pārmaiņu dēļ kļūst arvien biežāk novērojami.
Ziema – īstais laiks. Kā Latvijā uzskaita ūdensputnus?
Ziema – īstais laiks. Kā Latvijā uzskaita ūdensputnus?
Janvārī visā Eiropā notiek ziemojošo ūdensputnu uzskaite. Arī Latvijā ornitologi katru gadu janvāra vidū 500–600 vietās uzskaita ziemojošo ūdensputnu sugas. Tādējādi var noskaidrot, kā mainās ūdensputnu populācijas lielums.
«Labie» kukaiņi pret «sliktajiem». Kā siltumnīcās top mazas ekosistēmas cīņai ar kaitēkļiem?
«Labie» kukaiņi pret «sliktajiem». Kā siltumnīcās top mazas ekosistēmas cīņai ar kaitēkļiem?
Latvijas industriālās siltumnīcas tērē simtus tūkstošus eiro gadā, lai tajās varētu izveidot mazas, vietējās ekosistēmas, kurās "labie" kukaiņi cīnās ar augu kaitēkļiem. Tādā veidā ir iespējams atteikties no ķimikāliju izmantošanas. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti" skaidroja, kā šādas ekosistēmas iespējams radīt, kā tās strādā un kā siltumnīcas tiek pie labajiem kukainīšiem.
Pie barotavām pazudušie putni atgriezušies. Bet vai tie paši un pavasarī putnu nebūs mazāk kā citkār...
Pie barotavām pazudušie putni atgriezušies. Bet vai tie paši un pavasarī putnu nebūs mazāk kā citkārt?
Pēdējā laikā sociālajos tīklos vairākkārt izskanēja bažas, ka daudzviet pie barotavām ir pazuduši putni. Minējumi tika izteikti dažādi, un viena no versijām lika domāt, ka tie ir nosaluši un gājuši bojā. Taču pēcāk putnu vērotāji ziņoja, ka spārnaiņi tomēr ir atgriezušies. Vai ir iemesls priecāties, ka putni aukstumu veiksmīgi pārcietuši? Skaidras atbildes nav, jo nav zināms, vai putni ir tie paši, kas barotavās saimniekoja iepriekš. 
Gada dzīvotne mitrāji – kāpēc tie ir tik svarīgi?
Gada dzīvotne mitrāji – kāpēc tie ir tik svarīgi?
Par 2024. gada dzīvotni Latvijas dabas fonds (LDF) šogad nosaucis mitrājus. Tās ir vietas, kur sastopas zeme un ūdens, piemēram, purvi, upes, ezeri, mitri un pārplūstoši meži, palieņu pļavas. Latvijā ir seši lieli mitrāji, taču svarīga loma ir arī mazajiem mitrājiem, kas var šķist kā niecīgas peļķītes, tomēr tiem ir pienesums dabas daudzveidības vairošanā. Arī lauksaimniekiem mitrāji ir izaicinājums, taču eksperti uzsver – ja grib, tos ir iespējams apsaimniekot, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Derīgie izrakteņi Latvijas zemes dzīlēs – kādi tie ir un kam pieder?
Derīgie izrakteņi Latvijas zemes dzīlēs – kādi tie ir un kam pieder?
Derīgie izrakteņi ir dabas materiāli, kas atrodas zemes dzīlēs. Līdz šim valsts nebija tiesīga veikt derīgo izrakteņu paraugu ņemšanas darbus privātīpašumā, taču līdz ar pērn veiktiem grozījumiem noteikumos  paredzēts, ka nepieciešamības gadījumā var tikt noteikti valsts nozīmes zemes dzīļu apgabali. Par iespējamo kompensāciju un samaksas mehānismu zemes īpašniekam, ja viņa privātīpašumā tiks iegūti derīgie izrakteņi, vēl tiks lemts, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Klimatneitralitātes mērķi: kā 25 gadu laikā mainīsies Latvijas transporta sektors?
Klimatneitralitātes mērķi: kā 25 gadu laikā mainīsies Latvijas transporta sektors?
Latvijas transporta sektoram līdz 2050. gadam jāsamazina tā radītais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu. Tas nozīmē ievērojami mainīt iedzīvotāju paradumus: nē – privātajam auto, jā – sabiedriskajam transportam. Tuvākajos gados arvien aktuālāks kļūs termins "15 minūšu pilsēta". Transporta sistēmas reforma prasīs miljardiem eiro lielu finansējumu, kura šobrīd nav.
Kā uzvesties dabā, dodoties pārgājienā?
Kā uzvesties dabā, dodoties pārgājienā?
Sākoties jaunam gadam, vieni no populārākajiem mērķiem, ko cilvēki izvirza, ir dzīvot veselīgāk un vairāk kustēties. Kas gan varētu būt vienkāršāks par došanos pastaigās? Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti" skaidroja, kādi principi jāievēro, dodoties pārgājienā, lai nenodarītu pāri dabai. 
Zivis ar brūcēm un pamests krabis – brīvprātīgie glābj nelaimē nonākušus ūdensdzīvniekus
Zivis ar brūcēm un pamests krabis – brīvprātīgie glābj nelaimē nonākušus ūdensdzīvniekus
Latvijā jau aptuveni trīs gadus darbojas Eiropā vienīgā saudzētava "AkvaRīga", kurā tiek dota mājvieta pamestiem ūdens dzīvniekiem. Edvards Siliņš un Kristiāna Ozoliņa-Siliņa izveidojuši saudzētavu, ko var saukt arī par tādu kā pansionātu, patvērumu ūdens dzīvniekiem. Šobrīd viņi ikdienā aprūpē astoņus bruņurupučus, krabi un vairākus simtus zivtiņu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Kādēļ Latvijā bremzējas vēja parku izveide
Kādēļ Latvijā bremzējas vēja parku izveide
Viena no Latvijas enerģētikas galvenajām prioritātēm ir energoneatkarība. Mūsu valsts teritoriju eksperti vērtē kā ļoti piemērotu vietu vēja parku izveidei. Potenciāls ar vēju būtu ne vien saražot elektrību sev, bet arī to eksportēt. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijā vēja parku attīstību traucē dažādi mīti, sabiedrības iebildumi, nespēja pamatot to nepieciešamību. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti" aptaujāja iesaistītās puses un skaidroja, kā ir dzīvot vēja parka tuvumā.
Pētnieki par sērgu sauc šķēršļus upēs – traucē nēģiem un citiem ūdens iemītniekiem
Pētnieki par sērgu sauc šķēršļus upēs – traucē nēģiem un citiem ūdens iemītniekiem
Ūdeņu kvalitāti ietekmē daudz faktoru, tostarp šķēršļi, kas ierobežo upes tecējumu un liedz zivīm migrēt uz nārsta vietām. Viena no zivju sugām, kura, dodoties uz nārsta vietām, var atdurties pret šķēršļiem upē, ir nēģi. Pētnieki cilvēku vēlmi būvēt aizsprostus, piemēram, peldvietas ierīkošanai, sauc par sērgu, ar ko sarežģīti cīnīties. Lai konkretizētu atbildību par šķēršļu novākšanu upēs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno rosināt grozījumus likumdošanā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Siltākos ūdeņos ienāk jauni iemītnieki. Baltijas jūra – viena no straujāk sasilstošajām
Siltākos ūdeņos ienāk jauni iemītnieki. Baltijas jūra – viena no straujāk sasilstošajām
Šajā gadā ne tikai gaisa temperatūra vairākkārt bijusi tik augsta, ka daudzviet pasaulē ir laboti karstuma rekordi. Izņēmums nav arī ūdens temperatūra, kas jūrās un okeānos arvien pieaug. Piemēram, šī gada augustā pasaules okeānā reģistrēta līdz šim augstākā vidējā ūdens temperatūra. Arī Baltijas jūra šajā ziņā nav izņēmums. Tā silst, un līdzīgi kā citviet arī pie mums zemūdens pasaulē ienāk arvien jauni iemītnieki.
Pirkt vai nepirkt lietotu elektroauto? Mīti un patiesības
Pirkt vai nepirkt lietotu elektroauto? Mīti un patiesības
Pasaulē valda daudz un dažādu mītu par elektroauto nedraudzīgumu videi un par bateriju nolietojumu, tomēr eksperti aicina elektromobiļu baterijas mūžu nesalīdzināt ar telefonu un klēpjdatoru baterijām. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti" pētīja, ko par elektroauto bateriju ilgmūžību saka zinātne, devās pie cilvēka, kurš pirms gada iegādājies desmitgadīgu elektromobili, un skaidroja, kāds valsts atbalsts pieejams lietotu elektroauto iegādei.
Bez maksas nodot būvgružus, saņemt sev celtniecībā noderīgo. Kā tas strādā?
Bez maksas nodot būvgružus, saņemt sev celtniecībā noderīgo. Kā tas strādā?
Jau mēnesi Stopiņu pagastā darbojas apmaiņas punkts, kur ikviens bez maksas var nodot būvgružus, kā arī nodot, paņemt vai apmainīt pēc remonta pāri palikušos celtniecības un apdares materiālus un remonta lietas. Kā videi draudzīgi atbrīvoties no būvgružiem, vairs nevajadzīgiem celtniecības materiāliem un dažādām lietām?
Latvijā pēta efektīvākas lauksaimniecības metodes; atzinīgi vērtē tiešo sēju
Latvijā pēta efektīvākas lauksaimniecības metodes; atzinīgi vērtē tiešo sēju
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā noticis apjomīgs pētījums, kurā tiek noskaidrotas, cik ekonomiski pamatotas un efektīvas ir trīs videi draudzīgākas lauksaimniecības metodes – bioogles, kontrolētā drenāža un tiešā sēja. Visas šīs metodes ir vērstas arī uz oglekļa piesaisti. Tiešā sēja uzrāda ļoti labus rezultātus, kas ļauj lauksaimniekam ievērojami samazināt darba apjomu, degvielas patēriņu un mēslojuma daudzumu, nezaudējot ražu. Vienlaikus šī metode modernam lauksaimniekam paver jaunas peļņas iespējas, tirgojot citiem ietaupītās emisiju kvotas, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Renovētā «lietuviešu projekta» mājā – divarpus reizes mazākas izmaksas par siltumu
Renovētā «lietuviešu projekta» mājā – divarpus reizes mazākas izmaksas par siltumu
Latvijā ir aptuveni 30 000 daudzdzīvokļu māju, no kurām kopš 2009. gada nosiltinātas ir 1500, kas ir tikai 5%. Ja raugās pēdējo gadu griezumā, tad situācija ir vēl sliktāka. Neskatoties uz to, ka ēkas atjaunošanai dzīvokļu īpašnieki var saņemt līdz pat 49% lielu "Altum" atbalstu, kā arī  70% no energoaudita dokumentu izstrādes izmaksām var segt pašvaldības, Latvijā ēku siltināšana notiek gausi, secināja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Kā rudens atklāj koku lapu patieso krāsu
Kā rudens atklāj koku lapu patieso krāsu
Šis gads mūs nav lutinājis ar krāšņu zelta rudeni, un tas liek uzdot jautājumu, vai arī turpmāk, mainoties klimatam, kokiem lapas sāks krāsoties vēlāk un krāsu ziņā izpaliks krāšņums un dažādība? Ņemot vērā, cik daudzi un dažādi faktori ietekmē lapu krāsu rudenī, precīzas nākotnes prognozes veidot ir sarežģīti, tomēr dažas tendences, kas ietekmē rudens ainavas krāsu paleti, ir vērojamas. 
Kāpēc vajadzēja mainīt spēles noteikumus saules paneļu enerģijas pārdošanai?
Kāpēc vajadzēja mainīt spēles noteikumus saules paneļu enerģijas pārdošanai?
Šobrīd Latvijā 14 000 mājsaimniecību uzstādīti saules paneļi, taču līdz ar iecerētajām izmaiņām likumā plānots mainīt noteikumus par mājsaimniecību saražotās elektroenerģijas nodošanu kopējā tīklā. Tikmēr atbildīgā ministrija noraida kritiku par spēles noteikumu maiņu, uzsverot, ka jau sākumā pamata uzstādījums saules paneļu izvietošanas atbalsta saņemšanai bija sava patēriņa vajadzību segšana, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti".
Savvaļas dzīvnieki uz valsts autoceļiem: kāpēc Latvijā joprojām tiem nav pāreju
Savvaļas dzīvnieki uz valsts autoceļiem: kāpēc Latvijā joprojām tiem nav pāreju
Kopējais Latvijas valsts autoceļu tīkla garums ir 20 000 kilometru, bet kopumā valstī ir ap 70 000 kilometru dažādu ceļu. Pagājušajā gadā konstatēti vairāk nekā 200 ceļu satiksmes negadījumu ar meža zvēriem, tomēr speciāli ierīkotas dzīvnieku pārejas nav nevienas, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti". Kamēr speciālists pauž bažas, ka Latvija tiek sašķelta divās daļās, Satiksmes ministrijā lielu vajadzību pēc dzīvnieku pārejām neizjūt.
Būvnieks putnu ligzdošanas laikā Cēsīs izcirtis kokus; pašvaldība līgumu lauzt nesteidzas
Būvnieks putnu ligzdošanas laikā Cēsīs izcirtis kokus; pašvaldība līgumu lauzt nesteidzas
Bērzaines ielā Cēsīs uzsākts ceļa remonts, kura laikā būvnieks nocirtis kokus. Pašvaldība atļauju izcirst 19 kokus bija izsniegusi, tomēr ar piebildi, ka to nedrīkst darīt putnu ligzdošanas laikā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam. Neskatoties uz to, būvnieks kokus izcirtis pēc tam, kad spēkā jau bija stājies liegums, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti". 
Pļava kā pilsētas kondicionētājs. Kas sastopams savvaļas augu oāzēs Rīgā?
Pļava kā pilsētas kondicionētājs. Kas sastopams savvaļas augu oāzēs Rīgā?
Šobrīd Rīgā ir 26 pilsētas pļavas, kas veidotas kā savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai. Līdz 2027. gadam plānots izveidot 45 pļavas kopā 15 hektāru lielumā. Jaunizveidotās pļavas prasa īpašu kopšanu, un tajās neaug tikai gara zāle, bet gan dažādākās augu sugas, noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti