Nedēļas nogalē kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" sastapās ar diriģentu Aivi Greteru, kurš mūsdienās tiek dēvēts par vienu no iespaidīgākajiem jaunajiem māksliniekiem Baltijā. Koncerta programmā Lielajā ģildē – ne tikai Vīnes klasiķi, bet arī Jēkaba Jančevska darba "Trīs Bēthovena citāti" pirmatskaņojums. Kompozīcija veidota, balstoties uz Bēthovena vēstulēm un laikabiedru liecībām, tādējādi parādot Bēthovena personības trauslumu un pārdzīvojumus, tajā skaitā par dzirdes zudumu.
Autora ziņas
Jau kopš 2010. gada katru pavasari aizvien vairāk varam iepazīt pūtēju orķestra mūziku un tās iespējas festivālā "Windstream". Šoreiz pūtēju orķestra "Rīga" un tā bigbenda izpildījumā dzirdējām tādu komponistu darbus kā Astora Pjacollas, Ermeto Paskvāla un citu, tostarp arī koncerta diriģenta Štefena Šorna kompozīcijas un aranžijas.
No 20. marta Jūrmalas muzeju piepilda trīs žanru un izteiksmes līdzekļu ziņā atšķirīgas izstādes. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu darbi, mākslinieces Annas Laicānes daudzveidīgās mākslas darbu veidošanas tehnikas, kā arī dubultizstāde, kurā vienkopus vērojami gan latviešu mākslinieces Ievas Liepiņas, gan lietuviešu mākslinieka Arvīda Brazdžūna darbi.
19. gadsimta pirmajā pusē tagadējā Latvijas teritorijā grāmatu izdošana vēl bija vācbaltiešu ziņā. Tomēr, tuvojoties gadsimta vidum, strauji veidojās latviešu inteliģence, kurai bija nozīmīga loma nacionālās grāmatniecības izveidē. Saistībā ar šo tematiku Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāta izstāde "Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā".
Krāsaina izstāde, kurā caur faktūrām, formām un atšķirīgiem materiāliem tiek izdzīvota dzīve caur tekstilmākslu. Tā varētu raksturot galerijā "Look!" apskatāmo izstādi "Pavediens". Tajā apkopoti desmit Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) mākslinieču darbi, kuros ar dažādām tehnikām tiek parādītas pārdomas par pasaules redzējumu, iezīmējot Latvijas tekstilmākslas tendences.
Pāris dienas pirms Ziemassvētkiem pie klausītājiem nonācis grupas "Instrumenti" jaunākais veikums – svētku noskaņās veidotais albums "Priecīgus". Tajā apkopotas gan visiem zināmas Ziemassvētku, gan svētku laikam piederīgas dziesmas, tāpat arī melodijas, kuras iepriekš bijušas tikai nedaudz ieskicētas, un jauni darbi.
Latvijas Leļļu teātris tā kādreizējā mājvietā Barona ielā atgriezies ar izrādi "Riekstkodis un Žurku ķēniņš". Lai gan Riekstkodis visdrīzāk daudziem ir zināms saistībā ar komponista Pētera Čaikovska baletu, leļļu teātrī tas atdzimst citādāks. Tuvāks tam, kā to plānojis pasakas autors Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis.
Pirms pieciem gadiem Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstā iekļāva pierobežas ciemata Upītes kultūrtelpu Balvu pusē. Joprojām tā ir vienīgā sarakstā iekļautā Latgales kultūrtelpa. Lai godātu Upītes kultūrtelpas attīstītājus, tās draugi jau ceturto reizi pulcējās uz pasākumu "Gūdi".
Vecākais muzejs Baltijā un viens no senākajiem publikai atvērtajiem muzejiem Eiropā – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs – šogad atzīmē 250 gadu jubileju. Par godu svinībām notiek virkne pasākumu. 29. novembrī muzejā atklāta jauna nodarbību telpa – "Himzela klase" un prezentēta unikāla dizaina monēta "Gaismas staru vēdeklis".
Izdevums, kas rosina domāšanu. Tāds bija un ir žurnāls "Rīgas Laiks" kopš 1993. gada. Šajā rudenī žurnāla mājvieta ir bijusī kompartijas ēka Elizabetes ielā, ko tur mītošie radošie ļaudis nosaukuši par Muļķu māju (MMāja). Šajās dienās žurnāls atzīmē 30 gadu jubileju – nevienmuļi, ekstravaganti un izaicinoši.
Vēsturiskā Kristiana Karla fon Stricka villa jau vairākus gadus ir dažādu kultūras notikumu krustpunkts. Tajā notiek mūzikas, mākslas un izklaides pasākumi. Šogad savu vietu atraduši arī pasākumi bērniem. Jau sestdien, 28. oktobrī, pirmizrādi piedzīvos īpaši šai telpai veidota teātra izrāde "Princese un brokeris".
Festivālā "Arēna" šajā gadā plānota bagātīga programma, kurā īpašs akcents likts uz dažādu mūzikas žanru saplūšanu. Festivāla otrajā koncertā klausītājiem bija iespēja baudīt džeza, kamermūzikas, kā arī folkloras iespaidus "Keno Harriehausen Quartet" izpildījumā. Tas ir starptautisks sastāvs, kurā apvienojušies mūziķi no Vācijas, Nīderlandes un Latvijas.
Sestdienas, 14. oktobra, vakarā gaidāms šī gada Rudens kamermūzikas festivāla noslēguma koncerts. Vakara gaitā tiks iedzīvināti dažādu laikmetu komponistu darbi – Jozefa Haidna, Ludviga van Bēthovena, Vitolda Ļutoslavska, kā arī Tomasa Adesa kompozīcijas. Turklāt "Sinfonietta Rīga" diriģenta godā šajā reizē būs Klemenss Šults.
2023. gada 4. oktobrī kinoteātrī "Splendid Palace", Rīgā, notiks konference "Kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" pirmie pieci gadi", kurā Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētnieki iepazīstinās ar programmas darbības izvērtējuma rezultātiem, savukārt kultūras un citu nozaru eksperti dalīsies ar pieredzes stāstiem par kultūras, izglītības un citu dzīves jomu sastapšanos.
Šonedēļ jauno koncertsezonu sāk Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) simfoniskais orķestris. Sezonas atklāšanas koncertā būs pārstāvēti dažādu komponistu paaudžu mūzika – Jāņa Ivanova pēdējā nepabeigtā simfonija, kuru instrumentējis viņa students Juris Karlsons, kā arī divi paša Karlsona darbi.
Sešu gadu laikā ar Kultūras ministrijas piesaistīto Eiropas Savienības finansējumu Latvijā atjaunoti 66 kultūras mantojuma un dabas objekti. Tikai šajā gadā pievērsta pastiprināta uzmanība šo objektu pieejamībai dažādām sabiedrības grupām, tajā skaitā arī cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem. Cik veiksmīgi ir veidota vides pieejamība un ko ņemt vērā turpmākajos atjaunošanas darbos?