Dienvidamerikas valsts Peru amatpersonas vairāk nekā dubultojušas oficiālo ar Covid-19 mirušo skaitu. Lēmums pieņemts pēc mirstības rādītāju padziļinātas analīzes. Saslimstība ar Covid-19 pašlaik palielinās gan Peru, gan citās Latīņamerikas valstīs, sasniedzot līdz šim augstākos rādītājus visā pandēmijas laikā.
Autora ziņas
Atgūstoties no pandēmijas radītajām sekām, pasaules kopprodukts šogad varētu palielināties par 5,8 procentiem. Tā ikgadējā ekonomiskās izaugsmes ziņojumā prognozē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu brīdinājis, ka viņa politisko pretinieku piedāvātā nacionālās vienotības valdība apdraudēs valsts drošību. Galēji labējās partijas “Yemina” līderis Naftali Benets ir atsaucies centriskās partijas “Yesh Atid” vadītāja Jaira Lapida aicinājumam strādāt koalīcijā. Ja šādu valdību izdosies izveidot, būs pielikts punkts 12 gadus ilgajai Netanjahu valdīšanai Izraēlā.
Baltkrievu žurnālists Romāns Protasevičs, ko Aleksandra Lukašenko režīms sagūstīja vērienīgas operācijas rezultātā, ir tikai viens no simtiem pašreizējā režīma opozicionāru. Daudzi no viņiem Baltkrievijā atrodas aiz restēm jau kopš pagājušā gada protestiem, bet vēl daudzi citi ir aizbēguši no Baltkrievijas un turpina darbību ārzemēs.
Ķīna asi reaģējusi uz ASV paziņojumu par koronavīrusa izcelsmes atkārtotu pārskatīšanu. Izskanējušās aizdomas par vīrusa izkļūšanu no Uhaņas laboratorijas Pekina sauc par faktos un zinātnē nebalstītiem mēģinājumiem uzvelt vainu. Tikmēr ASV prezidents Džo Baidens paziņojis, ka ASV izlūkošanas dienestu ziņojumam pēc tā publicēšanas vajadzētu būt pieejamam visai sabiedrībai.
Ādažu poligonā trešdien prezentēts Somijā izstrādātā bruņutransportiera “Patria” prototips, kura izstrādē līdzdarbojas arī Latvija. Aizsardzības ministrija plāno iepirkt līdz trīssimt šādu bruņutransportieru, cerot uz Latvijas līdzdalību arī to ražošanā. Gaidāms, ka pirmās bruņumašīnas Latviju varētu sasniegt jau šogad.
ASV valdība nolēmusi atcelt sankcijas pret gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” operatoru, pamatojot to ar nacionālajām interesēm. Cauruļvads, pa kuru Krievija piegādātu dabasgāzi Vācijai, ir radījis nopietnas domstarpības starp Vāciju un citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā arī ASV. Vašingtona līdz šim vairākkārt brīdināja, ka noteiks sankcijas pret “Nord Stream 2”.
Lielbritānija pirmdien spērusi trešo no četriem soļiem pretī pilnīgai Covid-19 ierobežojumu atcelšanai. Briti ierobežotā skaitā atkal drīkst pulcēties krogos un restorānos, kā arī apmeklēt izstādes un sporta pasākumus. Taču ierobežojumu mīkstināšana nākusi vienlaicīgi ar valdības brīdinājumiem, ka valstī strauji izplatās Indijā konstatētais Covid-19 paveids, ko uzskata par daudzkārt lipīgāku, nekā vīrusa sākotnējo variantu.
Itālija ceļ trauksmi par straujo migrantu pieplūdumu, jo nedēļas laikā tai piederošo Lampedūzas salu sasnieguši vairāki tūkstoši migrantu. Kopējais migrantu pieplūdums šogad Itālijā jau bijis trīsreiz augstāks nekā pērn. Eiropas Komisija aicina citas Eiropas Savienības valstis solidarizēties ar Itāliju migrantu uzņemšanā, taču atsaucība pagaidām nav sagaidīta.
Divu dienu laikā no Gazas joslas pret Izraēlas civilajiem objektiem izšautas vairāk nekā 1000 raķetes. “Neviena pasaules valsts neatstātu bez atbildes šādus uzbrukumus. Izraēlas valdības pienākums ir aizsargāt savus pilsoņus,” intervijā LTV raidījumam “Pasaules panorāma” uzsver Orli Gila, Izraēlas vēstniece Latvijā.
ASV pieaug bažas par nopietniem degvielas piegāžu traucējumiem, jo vairākas dienas nav izdevies atjaunot valsts lielākā degvielas cauruļvada darbību pēc pagājušajā nedēļā notikušā kiberuzbrukuma. Pēc incidenta ASV likumdevēji aicinājuši pastiprināt kritiski nozīmīgās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību pret hakeru uzbrukumiem.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) apstiprinājusi lietošanai Ķīnas uzņēmuma “Sinopharm” ražoto vakcīnu, kas Eiropas Savienībā vēl gaida apstiprinājumu. Tikmēr Eiropa vienojusies par papildu 1,8 miljardu “Pfizer”/”BioNtech” vakcīnu piegādi. Savukārt Lielbritānija lēmusi “AstraZeneca” vakcīnas aizstāt ar citu ražojumu vakcīnām cilvēku potēšanai, kas ir jaunāki par 40 gadiem.
Vācijas valdība izteikusi šaubas par iniciatīvu uz laiku atcelt patentus Covid-19 vakcīnām. Valdības oficiālā paziņojumā teikts, ka "intelektuālā īpašuma aizsardzībai jāpaliek kā galvenajam inovāciju virzītājspēkam". Gaidāms, ka šī nostāja sarežģīs diskusijas Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), kur patentu atcelšanai atbalstu izteica ASV un virkne citu valstu.
Lietuvas valdība trešdien paziņoja, ka no 24. maija Lietuvā plānots ieviest tā saukto “Iespēju pasi”, kas nodrošinās vairākas priekšrocības. Piemēram, pases ieguvējiem būs iespēja apmeklēt masu pasākumus (līdz 500 cilvēku), kā arī ieturēt maltīti restorāna vai kafejnīcas iekštelpās, ne tikai āra terasē.
Londonā uz “Lielā septiņnieka” (G7) sanāksmi klātienē pulcējušies G7 valstu ārlietu ministri; uz sanāksmi kā viesi pieaicināti arī vairāku attīstības valstu līderi. G7 sanāksme vienlaikus gan simbolizē lēno atgriešanos pie zināmas normalitātes, gan atgādina par dažādām pretrunām, ko vēl vairāk izgaismojusi Covid-19 krīze.
Virkne Eiropas valstu turpina domāt par Covid-19 ierobežojumu mīkstināšanu un to, kā tiks pavadīta vasara. Francija paziņojusi par mērķi atcelt būtiskākos ierobežojumus līdz jūlijam, bet Portugāle piektdien atcēlusi izsludināto ārkārtējo stāvokli. Tikmēr pareizticīgā pasaule gatavojas Lieldienām, kas jau otro reizi tiks aizvadītas dažādu piesardzības pasākumu pavadībā.
Arvien vairāk Eiropas Savienības valstu atvieglo Covid-19 dēļ ieviestos ierobežojumus. Šonedēļ skolas solos atgriezušies daudzi Austrijas, Polijas un vairāku citu valstu skolēni. Tikmēr Ungārija plāno ievērojami kāpināt vakcinācijas tempu ar piegādātajām Ķīnas vakcīnām un gatavojas ieviest garu privilēģiju sarakstu vakcinētajiem.
Ja laikapstākļi ļaus, piektdien, 23. aprīlī, ap pulksten 12.45 pēc Latvijas laika Zemi pametīs pirmie NASA astronauti, izmantojot privātā uzņēmuma “SpaceX” nesējraķeti un “Crew 2” apkalpes kapsulu. To plānots darīt gadu pēc tam, kad tika veikts pirmais testa lidojums ar pilotiem uz Starptautisko kosmosa staciju.
ASV vadībā piektdien, 23. aprīlī, turpinās divu dienu klimata samits, kura priekšvakarā ASV un Eiropas Savienība (ES) apņēmušās ievērojami samazināt videi kaitīgos oglekļa izmešus. ASV sola emisijas samazināt vismaz par pusi līdz 2030. gadam, prezidentam Džo Baidenam norādot, ka nākamā desmitgade klimata jautājumā būs izšķirīga.