Francijas prezidents Emanuels Makrons pēdējā laikā aicinājis palielināt palīdzību Ukrainai cīņā pret Krieviju, lai gan iepriekš bija izpelnījies kritiku par samierniecisku politiku pret Maskavu. Taču tagad Makrona izteikumi kļuvuši asi, nepiekāpīgi un šķietami satricinājuši citu Rietumeiropas valstu diplomātiskos kuluārus. Tie izgaismo atšķirīgo pieeju salīdzinājumā ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, kurš izvairās no tik kareivīgas retorikas.
Autora ziņas
Lai gan risks, ka Izraēlas militārās operācijas Gazas joslā var pāraugt reģionālā karā joprojām nav pilnībā izzudis, tradicionālie "Hamās" finansētāji un atbalstītāji domā arī par savām interesēm, kas nenozīmē beznosacījumu atbalstu Gazā bāzētajam grupējumam, vērtēja eksperti. Līdz šim atturīgi tur notiekošo komentējuši gan arābu valstu līderi, gan arī šiītu kaujinieku grupējuma "Hizbullāh" līderis.
Aizvadītajā nedēļas nogalē palestīniešu teroristu grupējums "Hamas" iebruka Izraēlas teritorijā, slepkavojot simtiem iedzīvotāju, to skaitā sievietes, bērnus, sirmgalvjus un sagrābjot ķīlniekus. 1980. gadu beigās izveidotā teroristiskā organizācija ir naidīga gan pret Izraēlu, gan arī Palestīnas pašpārvaldi. Taču tas "Hamas" nav traucējis nostiprināt varu un ietekmi reģionā.
Šonedēļ apritējis ceturtdaļgadsimts kopš Lielās piektdienas vienošanās Ziemeļīrijā. Ar to tika ievērojami samazināta ilgstošā vardarbība starp katoļu un protestantu kopienām, kurām bija atšķirīgi viedokļi par Ziemeļīrijas palikšanu Apvienotās Karalistes, nevis Īrijas Republikas sastāvā. Kā tagad atzīst abu kopienu pārstāvji, lai gan vardarbība gandrīz pilnībā ir norimusi, sabiedrībā joprojām saglabājas spriedze.
Pirms laika pasauli satricināja ziņa par vēstuli, kurā pazīstami tehnoloģiju pasaules pārstāvji kā, piemēŗam, Īlons Masks, arī "Apple" līdzdibinātājs Stīvs Vozņaks aicināja apturēt eksperimentus ar mākslīgo intelektu, brīdinot par nopietniem riskiem cilvēcei. Savukārt mākslīgā intelekta attīstītāji sola vēl nebijušas iespējas, kas – gluži pretēji – varētu atvieglot cilvēku dzīvi. Vai patiesība ir pa vidu vai kaut kur ārā?
Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko viesošanās Pekinā sakrīt ar Ķīnas Komunistiskās partijas funkcionāru mēģinājumiem spēlēt aktīvāku lomu Krievijas izvērstajā karā pret Ukrainu, kur Lukašenko ir vienīgais izteiktais Maskavas militārais sabiedrotais. Pekina nākusi klajā ar savām miera plāna iestrādnēm, kas jau izraisījušas neviennozīmīgu reakciju. Pieaug arī runas, ka Ķīna varētu grasīties palīdzēt Krievijai ar bruņojumu, par ko saņēmusi skaidru brīdinājumu no ASV.
Gandrīz gadu pēc iebrukuma Ukrainā, ko Kremlis cerēja pabeigt dažu nedēļu vai pat dažu dienu laikā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins gatavo jauna plaša mēroga ofensīvu. Kā uzskata ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi – Krievija ir gatava mobilizēt vēl līdz pat 200 000 karavīru, lai sasniegtu savus militāros mērķus Ukrainā.
Neveiksmīgi finansiāli risinājumi, pārpirkšanas, darbinieku skaita samazināšana un dārgi tiesu darbi. Visas šīs problēmas pēdējā laikā ir vajājušas lielos ASV sociālo mediju uzņēmumus. "Twitter", "Facebook" un citi sociālie tīkli, pēc nozares ekspertu domām, saskaras ar būtisku krīzes periodu. Pesimistiskākie skatījumi uz to attīstību runā pat par sociālo tīklu norietu.
Ukrainas amatpersonas vēsta, ka svētdien Luhanskas apgabala pilsētā Kadijivkā iznīcināts okupantu štābs, kurā bija izvietoti Krievijas privātā algotņu grupējuma "Wagner" kaujinieki. Šis grupējums ir kļuvis bēdīgi slavens gan ar līdzdalību iebrukumā Ukrainā, gan ar piedalīšanos bruņotos konfliktos citviet pasaulē.
Aktīvisti Ķīnā ceļ trauksmi par drošības struktūru mēģinājumiem apzināt visus cilvēkus, kuri aizvadītajās dienās piedalījušies protestos. Daudzi aktīvisti neslēpa savu nostāju pret komunistisko partiju un valsts autoritāro līderi Sji Dziņpinu. Protestos par simbolu kļuva balta lapa. Eksperti izcēluši, ka šis protestu vilnis ir bijis atšķirīgs no iepriekšējiem, kas varētu liecināt par augošo neapmierinātību sabiedrībā.
Zviedrijas izmeklētāji apstiprinājuši izmeklēšanas versiju, par ko iepriekš jau runājušas vairākas valstis – septembrī notikušais sprādziens "Nord Stream" gāzes cauruļvados bija iepriekš plānota sabotāža. Aizdomās turamie vēl netiek saukti, taču sabotāžas sarežģītības pakāpe liecina, ka iesaistīta varētu būt kāda valsts ar pietiekamiem resursiem. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iepriekš brīdinājis, ka Rietumi varētu izšķirties par militāru atbildi, ja būs apdraudēta alianses kritiskā enerģētikas infrastruktūra.
Par Krievijas karaspēka jauno pavēlnieku Ukrainā ir iecelts gaisa un kosmosa spēku virspavēlnieks, armijas ģenerālis Sergejs Surovikins. Tā paziņojusi Krievijas Aizsardzības ministrija. Surovikins, kā raksta Rietumu prese, ir pazīstams ar totālu nežēlību un ir dienējis Afganistānā, Tadžikistānā, Čečenijā un Sīrijā.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka monarhiju savā valstī atbalsta aptuveni divas trešdaļas britu. Vēl neviennozīmīgāka attieksme pret britu monarhiju ir Sadraudzības valstīs, kas agrāk bija Britu impērijas sastāvdaļa. Turklāt arī citi Eiropas karaļnami saskaras ar jautājumiem no sabiedrības puses par to, cik piemērotas ir monarhijas 21. gadsimtam.
Ukrainas spēki nepilnas nedēļas laikā ir atbrīvojuši lielāku teritoriju, nekā Krievijas spēki bija sagrābuši kopš aprīļa, ziņoja gan ukraiņu amatpersonas, gan ārvalstu militārie komentētāji. Vienlaikus ir saņemtas ziņas, ka Krievijas spēku vienības dodas dziļāk okupētajās teritorijās un Krievijas virzienā. Tikmēr kārtējo reizi ir saasinājusies situācija Zaporižjas atomelektrostacijā.
Lielbritānijas valdības vadītāja amatā šonedēļ Borisu Džonsonu nomainīja Liza Trasa, un šo līderu maiņu ar bažām gaidīja Ukrainā, jo Džonsons bija viens no lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem cīņā pret Krieviju. Taču arī jaunā premjere Trasa apņēmusies atbalstīt Ukrainu un palielināt spiedienu uz Krieviju.
Pieaugot pērtiķu baku izplatībai, Pasaules Veselības organizācija (PVO) sestdien izsludinājusi globālu ārkārtas situāciju veselības jomā, vēstīja BBC.
Ukrainas nozīmīgāko ostas pilsētu Odesu satricinājuši jauni sprādzieni. Krievijas bruņotie spēki apšaudījuši pilsētu tikai dienu pēc Turcijā parakstītās vienošanās par Ukrainas ostu blokādes pārtraukšanu un graudu eksporta atsākšanu. Ukrainas amatpersonas vaino Krieviju mērķtiecīgā graudu noliktavu apšaudīšanā, ko parakstītā vienošanās aizliedz.
Ukrainas varasiestādes turpina atklāt pēc Krievijas iebrukuma pastrādātos kara noziegumus. Ukraina vēlas saukt pie atbildības vainīgos, sākot starptautisko tiesvedību gan pret Krieviju kā valsti, gan tiesājot pirmos arestētos indivīdus, gan apkopojot plašākus sarakstus ar potenciālajiem kara noziedzniekiem no karu sākušās valsts.
Gandrīz piecdesmit politiskie un militārie līderi no rietumvalstīm šonedēļ ir vienojušies turpināt apbruņot Ukrainu cīņā pret Krieviju, piegādājot dažāda tipa ieročus, tostarp vismodernākās ieroču sistēmas. ASV Pentagons arī ziņojis, ka saistībā ar šo papildinājumu plānotas jaunas apmācību programmas.