Šodien visā pasaulē tiek atzīmēta reformācijas kustības 500. gadadiena. Tieši pirms 500 gadiem -1517. gada 31. oktobrī - Martins Luters, iebilstot pret indulgenču tirgošanu, pie Vitenbergas baznīcas durvīm piestiprināja 95 tēzes. Ar tām sākās reformācija. Ne vien būtiskas pārmaiņas kristīgajā baznīcā, bet arī sabiedrībā kopumā. Īpaši vērienīgi šo dienu šodien atzīmē Vācijā. Tur tā noteikta par brīvdienu visas valsts mērogā.
Eiropa un visa pasaule šogad atzīmē reformācijas kustības 500. gadadienu. Par galveno svinamo datumu šajā gadā tiek uzskatīts 31. oktobris. Diena, kad Martins Luters 1517. gadā pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienagloja savas slavenās 95 tēzes. Tagad Lutera pilsēta bauda tūristu uzmanību, bet netrūkst arī strīdu par jubilejas svinību tēriņiem un jēgu.
Vēlētāju aktivitāte Vācijā šodien, vēlot jauno Bundestāgu, ir augsta. Daudzviet Vācijā dienas pirmajā pusē nobalsojušo skaits bijis pat par 10% lielāks nekā iepriekšējās vēlēšanās šādā pašā laikā, tā liecina Federālā vēlēšanu dienesta dati. Par vēlēšanu norisi ziņo Latvijas Radio un Latvijas Televīzija.
Lai gan Vācija ir bagāta valsts, tomēr arī latviešiem pazīstami digitāli risinājumi - piemēram, moderna internetbanka, dzīvestvietas deklarēšana internetā - tajā vēl joprojām nav ieviesti. Toma Ancīša komentārs vēlēšanu priekšvakarā ir šāds - lai gan pirms Bundestāga vēlēšanām it kā runā par Vācijas nākotni, realitātē priekšplānā izvirzījusies pagātne un tagadne.
Svētdien, 23.septembrī, pie vēlēšanu urnām dodas Vācijas pilsoņi. Aptaujas liecina, ka vēlēšanās uzvaru gūs Angelas Merkeles pārstāvētā Kristīgo demokrātu un Kristīgi sociālās savienības apvienība, par kuru gatavojas balsot 36% iedzīvotāju. Martina Šulca vadītajai Sociāldemokrātu partijai tiek prognozēts 21 līdz 22% balsu. Daudz par maz, lai Šulcam būtu izredzes kļūt par kancleru. Tomēr viņš nepadodas un grasās cīnīties līdz pēdējam.
Bundestāga vēlēšanās, kas Vācijā notiks jau 24. septembrī, pirmo reizi parlamentā varētu iekļūt arī labēji populistiskā partija "Alternatīva Vācijai". Šī partija pazīstama ar savu pret bēgļiem un migrantiem vērsto un kancleres Angelas Merkeles atvērto durvju politiku kritizējošo retoriku. Taču paradokss ir: viena no nozīmīgākajām šīs partijas vēlētāju grupām paši ir imigranti Vācijā - tā dēvētie krievvācieši jeb repatrianti.
Reaģējot uz masalu uzliesmojumu, Vācijas parlaments ceturtdien, 1.jūnijā apspriež likumprojektu, kas paredz stingrāk vērsties pret vecākiem, kuri izvairās vakcinēt savus bērnus. Tomēr tik tālu kā Itālija, kas vakcināciju pret 12 izplatītām slimībām nesen noteikusi par obligātu, Vācija nav gatava iet.
Šogad aprit 500 gadu, kopš Mārtiņš Luters pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienagloja savas 95 tēzes. Ar tām sākās reformācija - plaši pārmaiņu procesi baznīcā un sabiedrībā visā pasaulē. Mūsdienās Vācija, kur reformācija sākās, ir viena no retajām valstīm, kas baznīcu finansē ar nodokļiem. Taču aiz miljardus iekasējošo baznīcu fasādes iezīmējas aina, kurā jūtams gan sāpīgais dalījums starp rietumu un austrumu Vāciju, gan dievnamiem piederīgo nevēlēšanās piedalīties baznīcas dzīvē.
Manuprāt, visu šo "anti - viltus ziņu" kampaņu, raidījumu un kustību ir sazēlis krietni par daudz. Tā ir nepelnīti lielas uzmanības veltīšana pseidoproblēmai. Jā, pseidoproblēmai. Jo pierādījumus apgalvojumam, ka "viltus ziņām" piemistu kāda uztraukšanās cienīga negatīva un tādēļ tik braši apkarojama ietekme, neesmu manījis.
Pagājis tieši gads kopš vardarbīgās Jaungada nakts Ķelnē, kas pievērsa visas Eiropas uzmanību. Agresīvu vīriešu pūlis gadumijā masveidā uzbruka simtiem sieviešu, viņas seksuāli aizskarot un aplaupot. Starp uzbrucējiem bija arī patvēruma meklētāji, un šie notikumi kļuva par pagrieziena punktu noskaņojuma maiņai Vācijā saistībā ar bēgļu politiku.
Vācijas eksporta industrija tiek apskausta visā pasaulē. Vācija tiek dēvēta par Eiropas ekonomikas motoru, „eksporta lielmeistaru” un „paraugu, no kura mācīties”. Nereti tā arī tiek nosodīta, saucot to par „hegemonu” jeb valsti, kura egoistiski izmanto savas priekšrocības eirozonā, iedzenot parādos Eiropas dienvidus.
No vairāk nekā miljona bēgļu, kuri pērn ieradās Vācijā, simtiem tūkstošu joprojām ir neziņā par savu nākotni. Viņi joprojām gaida lēmumus savu patvēruma pieteikumu lietās vai pat vispār vēl nav tikuši tik tālu, lai patvērumam pieteiktos. Izrādījies arī, ka daudzi no it kā uzņemtajiem bēgļiem Vācijai īstenībā vienkārši izbraukuši cauri, tālāk dodoties uz Zviedriju vai Somiju. Tomēr Vācijas iestādes līdz šim ir pieņēmušas arī daudz lēmumu, tostarp noraidošu.
Krievijas centieni ar propagandu mobilizēt tautiešus ārzemēs ir temats, kas jau kopš Ukrainas konflikta sākuma tiek apspriests arī Vācijā. Tomēr tā allaž skatīta kā problēma, kas attiecas uz kādu citu. Uz Krieviju, Ukrainu, arī Baltiju. Kopš skandāls ar Berlīnē it kā patvēruma meklētāju izvaroto krievu meitenīti janvāra beigās ielās izveda tūkstošiem Vācijas krievvalodīgo, tas ir mainījies. Tagad Krievijas propaganda kļuvusi arī par Vācijas problēmu.
Ir svētdienas rīts Zalcburgā. Pa Minhenes Bundesštrāsi – blīvas satiksmes noslogotu ielu pilsētas ziemeļu daļā – joņo automašīnas. Braucot taisni uz priekšu pa šo ielu, piecpadsmit minūšu laikā no Zalcburgas centra var nokļūt kaimiņvalstī Vācijā. Pāris kilometru pirms Austrijas-Vācijas robežpārejas, Minhenes Bundesštrāses malā atrodas ēku komplekss, kuru vietējie senāk pazina kā ceļu remonta dienesta tehnikas bāzi. Aiz žoga rindojās kravas mašīnas un ceļa ruļļi. Nu jau vairākas nedēļas šajā teritorijā dzīvo cilvēki. Tie ir bēgļi, kuri no Slovēnijas caur Austriju dodas uz Vāciju.
Vācijā spēkā pieņēmusies skeptiska attieksme pret bēgļu uzņemšanu. Politiķi sola rīkoties, lai atkal atjaunotu kārtību un kontroli. Tomēr praksē nekas daudz pagaidām nav mainījies - bēgļi turpina brīvi pārvietoties. Integrācijas plānu izstrādi kavē informācijas trūkums par iebraucējiem, kā arī neziņa, cik no ieceļojušajiem paliks valstī un cik pēc kāda laika tiks izraidīti.