Eiropai ir daudz būtiskākas problēmas par migrāciju vai nelielu skaitu islāma radikāļu, uzskata publicists, bijušais Šveices sabiedriskās televīzijas un radio vadītājs Rožērs de Veks. Īstie izaicinājumi, viņaprāt, ir vides aizsardzība, digitalizācija, augošā Ķīnas ietekme un spēja kopīgi aizstāvēt savas intereses multipolārā pasaulē. Ar Rožēru de Veku par Eiropas tagadni, nākotni un priekšā stāvošajām eiroparlamenta vēlēšanām sarunājās Toms Ancītis.
Autora ziņas
Austrija ir Eiropas valsts, kurā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās īpaši labus panākumus cer sasniegt labēji populistiskie spēki. Galēji labējā Austrijas Brīvības partija, kas piedalās arī Austrijas valdībā, būs viena no Itālijas iekšlietu ministra Mateo Salvīni veidotās eiroskeptiķu un galēji labējo alianses dalībniecēm. Taču labējām partijām Austrijā ir arī spēcīga opozīcija.
Vācijā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas būs pirmais lielais sabiedrības noskaņojuma mērījums kopš 2017. gada Bundestāga vēlēšanām. To rezultāti varētu ietekmēt arī Vācijas valdības likteni. Iedzīvotāju acīs gan Eiroparlamenta vēlēšanas līdz šim nav ticis vērtēts kā īpaši būtisks notikums. Vai šoreiz, Eiropai tik trauksmainos laikos, tas mainīsies?
“”Nē kundze” jeb “Madame Non”. Šādu iesauku Francijā iemantojusi Annegrēta Krampa-Karrenbauere, Angelas Merkeles pēctece Vācijas Kristīgo demokrātu savienības priekšsēdētāja amatā. Iemesls ir viņas atturīgā reakcija uz Francijas prezidenta Eiropas reformu idejām. Daudzām Emanuela Makrona ierosmēm viņa pateikusi “nē”. "Cirac" institūta pētniece gan norādījusi, ka Krampas-Karrenbaueres atbilde nav uztverama kā visas Vācijas atbilde.
Cik ilgi vēl noturēsies Vācijas valdība? Vai jau rit tās pēdējais gads? Varbūt jau pēdējie mēneši? Šis jautājums ticis uzdots jau kopš valdības apstiprināšanas pērnā gada martā. Par spīti vairākām lielām ķildām, kas koalīciju jau vairākkārt novedušas tuvu sabrukumam, valdība tomēr turpina strādāt. Joprojām ar Angelu Merkeli priekšgalā, lai arī vairs ne kristīgo demokrātu partijas vadītājas amatā. Taču nu Vācijas koalīcijai priekšā stāv jauns pārbaudījums. Tā ir sociālās labklājības valsts pārbūve, tostarp minimālās pensijas ieviešana, kuru iecerējusi Vācijas Sociāldemokrātiskā partija. Vācijas sociāldemokrātu reformu plānus kritiķi dēvē par naudas laistīšanu no lejkannas.
Likums pret naida runu sociālajos tīklos joprojām raisa pretrunīgus viedokļus. Aizstāvji uzsver, ka likums liek sociālo tīklu uzņēmumiem būt atbildīgākiem, savukārt kritiķi norāda, ka cilvēki likuma dotās iespējas neizmanto, kā arī runā par iespējamo cenzūru. Eksperts ieskicē ļaunāko scenāriju, kurā tiek izjaukts sociālo tīklu biznesa modeļa pamats.
Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs uzsācis pārbaudi par Vācijas galēji labējās partija “Alternatīva Vācijai” ("AfD") politisko darbību. Tādējādi partija nonākusi dilemmas priekšā - vai nu tai jāatbrīvojas no saviem ekstrēmistiskajiem biedriem un atzariem un turpmāk jālieto maigāka retorika, vai arī tā riskē zaudēt savus mērenāk noskaņotos vēlētājus, kurus biedē sasaiste ar partiju, kura nu oficiāli apzīmogota kā antidemokrātiska.
21. gadsimta lielākais sociālais jautājums. Tā, spriežot par pēdējos gados saasinājušos mājokļu krīzi, to mēdz dēvēt politiķi Vācijā. Tur vairāk nekā puse iedzīvotāju savas dzīvesvietas īrē, un patlaban pietrūkst vismaz viens miljons dzīvokļu. Augsto īres cenu dēļ pat iedzīvotāji ar vidēji augstiem ienākumiem spiesti pamest lielpilsētas.
Vai ir tāda lieta kā “vācu bailes”? Proti, specifiski vācu mentalitātei raksturīgs bailīgums no visa: no kara, svešiniekiem, netīrības, lipīgām slimībām, vides degradācijas, totālās novērošanas, no riska un vadošās lomas uzņemšanās? Atbildi uz jautājumu, vai vācieši ir izteikti bailīgāki nekā citas sabiedrības, meklē arī nesen Bonnā atklātā jaunā izstāde.
Gadsimtiem ilgi sazvērestības teorijas bija pilnīgi normāls pasaules izskaidrošanas veids. Cilvēki, kas tām ticēja, nebūt netika uzskatīti par jocīgiem vai ne pārāk izglītotiem. Pēc 2. pasaules kara, nacionālsociālisma un holokausta pirmo reizi nāca apjauta, cik baisi asiņaina var izvērsties pasaules izskaidrošana tik primitīvā veidā. Sazvērestības teorētiķus sāka izsmiet un stigmatizēt. Taču nu, līdz ar interneta attīstību, kad visneiedomājamākās teorijas sasniedzamas pāris klikšķu attālumā, tās atkal sāk uzplaukt. Kas tās sacer? Un kāpēc cilvēkiem tik ļoti patīk ar tām aizrauties? Par to stāsta sazvērestības teoriju pētnieks, grāmatas “Nekas nav tā, kā izskatās” autors, Tībingenas Universitātes amerikānistikas profesors Mihaels Buters (Michael Butter):
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana viesošanās Vācijā nebija gluži draugu tikšanās. Vācijas un Turcijas attiecības jau ilgu laiku ir saspīlētas. Vācija Erdoganam pārmet cilvēktiesību pārkāpumus, autoritārismu un mediju brīvības apspiešanu. Erdogans turpretī apsūdz Vāciju teroristu atbalstīšanā. Taču Turcijas prezidentu meklēt partnerus Eiropā spiež finanšu un ekonomikas krīze. Vācijas politiķu arguments savukārt ir: lai vai cik nepatīkami tas nebūtu, ir jārunā vienam ar otru.
Dabas aizstāvji pret ogļu racējiem – šādas cīņas saasinājums jau vairākas nedēļas vērojams Vācijā un guvis visai plašu publicitāti tālu aiz valsts robežām. Enerģijas koncerns RWE vēlas paplašināt ogļu raktuves, izcērtot simtgadīgo Hambahas mežu, kurā bez seniem ozoliem un milzu dižskābaržiem mitinās arī susuri un retas sikspārņu sugas. Meža izstrādei sīvi pretojas vides aizstāvji.
Eiropas Savienībai (ES) jāveido jauna alianse ar Āfriku, kas palīdzētu kaimiņu kontinentā iepludināt investīcijas, tā turpmākajos piecos gados radot 10 miljonus jaunu darbavietu, - šādu ambiciozu plānu savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentam nesen izziņoja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Arī Vācija sākusi īstenot savu “Māršala plānu” Āfrikas atbalstam. Galvenais iemesls, kādēļ ES un tās dalībvalstis pēdējos gados izrāda tik pastiprinātas rūpes par Āfriku, ir bēgļu un migrantu pieplūdums. Taču ne vienmēr rūpes par Āfriku patiešām tādas arī ir. Tās nereti pirmkārt ir rūpes par Eiropu, kas var nest sev līdzi arī negatīvas blakusparādības. Par Eiropas, Vācijas un Āfrikas sadarbību LSM.lv intervija ar Vācijas Attīstības politikas institūta Āfrikas pētnieci Kristīni Hakenešu (Christine Hackenesch), kura specializējas Eiropas-Āfrikas un Ķīnas-Āfrikas attiecību pētniecībā.
Eiropas Savienībai (ES) ir jāveido jauna alianse ar Āfriku, kas palīdzētu piesaistīt investīcijas un turpmākajos piecos gados kaimiņu kontinentā radītu 10 miljonus jaunu darbavietu. Par šādu ambiciozu plānu uzrunā Eiropas Parlamentam nesen paziņoja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ saasinājusies Eiropas Savienības uzmanība uz Āfriku pēdējos gados, ir bēgļu un migrantu problēma. Taču vai tiešām ar investīcijām var novērst bēgšanas cēloņus?
Vācijas pilsētā Kemnicā aizvadīta satraucoša protestu nedēļa, kuras laikā izceltas sabiedrībā valdošās pretrunas attieksmē pret bēgļiem, kā arī izgaismoti ekstrēmisma uzplaiksnījumi. Nelielajā pilsētā gandrīz ik dienu demonstrācijas pulcējušas labējo radikāļu un viņu pretinieku grupas, neiztika arī bez vardarbīgām sadursmēm.
Pēdējos mēnešos Vācijā saspīlējumus vairākkārt radījis bēgļu un migrantu jautājums. Vienlaikus daudzas Vācijas pašvaldības nomoka kāda cita problēma: patvēruma meklētāju trūkums. Kopš migrācija būtiski samazinājusies, agrākajos gados uzcelto vai ilgtermiņā noīrēto, bet šobrīd vairs nevajadzīgo patversmju dīkstāve izmaksā miljoniem eiro gadā.
Vakar līdz vēlai naktij Vācijas un arī Eiropas politiku “gūstā” turēja Vācijas iekšlietu, būvniecības un dzimtenes lietu ministrs Horsts Zēhofers. Viņa vadītā Kristīgi sociālā savienība bija solījusi izlemt, vai uzskata par pietiekamām Eiropas Savienības (ES) samitā panāktās vienošanās par migrācijas krīzes risinājumiem. Ja tomēr ne, tad draudētu Vācijas valdības krišana.
Arī Vācijā elektroenerģijas patērētājiem ik mēnesi jāmaksā līdzīga nodeva kā pretrunīgi vērtētā elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) Latvijā, ar ko subsidē atjaunojamās enerģijas ražotājus. Dāsnais atbalsts iekustinājis “zaļās enerģijas” attīstību Vācijā, taču arī palielinājis iedzīvotāju elektrības rēķinus. Tādēļ Vācijas politiķi spiesti domāt, kā iegrožot finansiālos stimulus zaļajai enerģijai.
Vācija pašrocīgi izārda savu teicamo līdzšinējo enerģijas apgādes sistēmu, lai kodolreaktorus mēģinātu aizvietot ar vēju un sauli. Tik industriālai valstij tas ir Herkulesa cienīgs uzdevums. Atsakoties no atomenerģijas, Vācijas uzņēmumi un zinātnieki ir spiesti radīt inovācijas zaļās enerģijas jomā. Tās Vācija nākotnē varēs pārdot citām valstīm Eiropā un pasaulē.
Mehānisms, kā efektīvi apkarot musināšanu uz naidu internetā, - tā to slavēja aizstāvji. Cenzūra un uzbrukums vārda brīvībai - tā to dēvēja kritiķi. Četrus mēnešus, kopš Vācijā spēkā stājies likums par cīņai pret naida runu un viltus ziņām internetā, kas sociālajiem medijiem draud ar sodiem, ja savlaicīgi netiek dzēsti ieraksti ar pretlikumīgu saturu, skaidri zināms tikai viens: par likuma īstenošanu atbildīgajai iestādei tikpat kā nav darba, jo interneta lietotāji īpašu interesi par jauno likumu neizrāda
Ja Vācijas un Francijas tandēmam neizdosies atkal kļūt par Eiropas sirds kambari, šai miera un labklājības savienībai draud sabrukums, šādi visai lielā vienprātībā Francijas prezidenta Emanuela Makrona uzrunu Eiropas Parlamentam vērtē politiskie komentētāji Vācijā. Tur labi apzinās, ka bez Berlīnes atbalsta, Parīze nevarēs īstenot savu redzējumu par Eiropas Savienību (ES).
Aizēnots ar jaunu ziņu gūzmu, šis notikums paspējis izbalēt no uzmanības loka. Šķiet: laikam tas bija vismaz pirms mēneša? Tomēr nē. Kopš traģēdijas Minsterē, kur cilvēku pūlī ietriecās mikroautobuss, nogalinot divus un ievainojot vēl divdesmit cilvēkus, pagājusi vien nedēļa.
Vācija ir viena no Eiropas bagātākajām valstīm, turklāt ar labu sociālās drošības sistēmu. Tomēr tas nenozīmē, ka visiem Vācijā klājas labi. Apmēram 1,5 miljoni iedzīvotāju spiesti stāvēt rindās pēc brāķētas bezmaksas pārtikas. Līdz ar bēgļu pieplūdumu konkurence uz labdarības pakalpojumiem saasinājusies, liekot saasināties attiecībām starp sociāli mazaizsargātajām sabiedrības grupām.
Vācijas Augstākās administratīvās tiesas lēmums ļaut pašvaldībām ierobežot pārvietošanos ar dīzeļdzinējiem aprīkotiem auto to teritorijā var būt ne tikai ar ilgtermiņa sekām Vācijā, bet visā Eiropas Savienībā (ES).
Juku laiki Vācijas politikā ir galā. 14. martā Bundestāgs balsos par jaunās valdības apstiprināšanu. Nākamo koalīcijas partneru pirmās viedokļu sadursmes liecina: Angelai Merkelei valdīšana šādā valdībā būs grūta. Sociāldemokrāti uz spēles likuši pārāk daudz, lai varētu atļauties turpināt būt Merkeles ēnā, kā tas bijis līdzšinējos četrus gadus.
Nesenā sociāldemokrātu līdera Martina Šulca politiskās neveiksmes - iespējamā, taču negribētā koalīcija valdībā ar kristīgajiem demokrātiem, kā arī paša politiskais fiasko partijā - ir apbēdinājis daudzus viņa dzimtās pilsētas Virzelenes iedzīvotājus. Šulcs gan kā politiķis, gan kā personība ir augusi tieši salīdzinoši nelielajā Virzelenē.
Vācijas sociāldemokrāti partijas kongresā Bonnā atbalstīja oficiālu koalīcijas sarunu uzsākšanu ar kancleres Angelas Merkeles konservatīvo bloku. Tas nozīmē: ilgstošajai nenoteiktības situācijai Vācijas politikā varētu būt pielikts punkts. Visticamāk, šopavasar Vācijā tiks izveidota valdība ar Angelu Merkeli priekšgalā. Ar šo lēmumu izglābts ir arī sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs, kuram nāktos pamest partijas vadību, ja lēmums būtu bijis negatīvs.
Daļa STASI jeb bijušās Austrumvācijas Valsts drošības dienesta arhīva joprojām ir nepieejama izpētei un sabiedrībai. Iemesls: trūkst tehnoloģiju, kas ļautu automātiski rekonstruēt to dokumentu saturu, kurus STASI darbinieki paspēja saplēst, vēl pirms, Vācijas Demokrātiskajai Republikai sabrūkot, dienesta birojus ieņēma revolucionāri.