Esam pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc studentu skaita dabaszinātņu studiju programmās. Vai tiešām ir tik slikti? Par ko liecina šie skaitļi, kādas sekas tas var radīt nākotnē, stāsta Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) izglītības eksperte Mārīte Seile.
Autora ziņas
Laura Vilcāne ar dēlu Edgaru ir Kijevas kultūras darbinieki – mamma strādā Kijevas Drāmas un komēdijas teātrī, bet dēls ir komponists. Krievijas sāktā kara pirmajā rītā Edgars pamodies no sprādzienu skaņām, taču nolēmis vēl pagaidīt un mammu nemodināt. Nu viņi patvērumu no kara atraduši Edgara tēva dzimtenē Latvijā.
Žurnālists Ansis Bogustovs nu jau otro gadu ir arī vēstures skolotājs, jo, būdams viens no programmas “Mācītspēks” jaunajiem pedagogiem, uzskata, ka tieši skolotāja darbā iegūst jaunu elpu: “Būdams skolotājs, barojos žurnālistikai, iepazīstu savu nākotnes auditoriju.” Viņaprāt, lielākais risks skolā ir, nesaudzējot savu entuziasmu, radošumu un personības šarmu, neizdegt.
Līdz februāra beigām Latvijas pašvaldībām jātiek skaidrībā ar to, kāds izskatīsies to skolu tīkls šajā rudenī. Tādēļ šajā nedēļā vairākās pašvaldībās par to notika karstas diskusijas. Piemēram, Alūksnes dome bija sagatavojusies vienlaikus slēgt četras mazās lauku skolas, vēl vienu reorganizēt, kā arī mainīt vairāku skolu statusu pašā Alūksnes pilsētā. Taču, saskaroties ar visai pamatīgu pretestību, lēmums no domes dienaskārtības tika izņemts, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Latvijas Alkohola nozares asociācija paudusi satraukumu par ierobežojumu aktualizēšanu alkohola tirdzniecībā, kas sabiedrisko mediju stāstos sērijā “Zeme, kas dzer” izskan no ārstu, ierēdņu un arī alkoholisma dēļ cietušo puses. Nozare uzskata, ka ierobežojumi nav vienīgais risinājums, bet ārsti tomēr mudina tos padarīt stingrākus, turklāt saskaņoti ar kaimiņvalstīm.
Svetlanas tēvs bija vardarbīgs alkoholiķis, māte – līdzatkarīgā. Svetlana sāka dzert 14 gadu vecumā, vidusskolu nepabeidza un jau 17 gadu vecumā kļuva par mammu. Dzēra arvien vairāk. Pat lepojās, ka var turēt ilgāk nekā citi. Sižetu sērijā "Zeme, kur dzer" par to, kādu postu alkoholisms atstāj uz alkoholiķu bērniem.
Alkoholisms ir viena no tām slimībām, kas nepadodas ārstēšanai, ja pats slimnieks to neatzīst – to uzsver atkarību speciālisti un psihiatri. To, ka pašiem, tuviniekiem vai draugiem, arī kolēģiem ir atkarības, nereti izvēlamies neredzēt un nerunāt, jo ir kauns. Sabiedrisko mediju pētījumā par alkoholisma postu Latvijā “Zeme, kur dzer” Dzintris Kolāts uzsvēra – problēma ir pārspīlētajā kaunā par alkoholismu.
“Sākās pandēmija, zaudēju darbu, tobrīd piedzima arī dēls, bet “Mācītspēka” reklāmas bija visur. Tā es kļuvu par skolotāju,” īsumā par to, kā sākās viņa ceļš skolā stāsta skolotājs Igors Ardaševs. Kaut gan draugi jau sen bija teikuši, ka tas Igoram būtu īstais ceļš, viņš pēc sabiedrisko attiecību studijām Rīgā bija turpinājis izglītības apguvi Sanktpēterburgas Kultūras institūtā.
Aizvadītā gada vasarā visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, aizliedza jūru un okeānu lielāko piesārņotāju – vienreizējo plastmasu. Tostarp ausu tīrāmos kociņus, karotītes, salmiņus un traukus. Kā tas var būt, ka nu jau vairāk nekā pusgadu kopš aizlieguma joprojām ēdienus pasniedz vienreizlietojamās plastmasas traukos?
Latvijā šobrīd dzīvo vairāki simti baltkrievu, kas pametuši autoritāro režīmu savā dzimtenē un šobrīd par pagaidu mājvietu izvēlējušies Latviju. Brīvprātīgos, kas palīdz Lukašenko vajātajiem baltkrieviem apvienojusi Inese Vaivare. Viņas vadītajā biedrībā “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) patlaban strādā četri cilvēki. Un gadu mijā, viena LTV Ziņu dienesta egle dodas arī uz Limbažu pusi.
Kaut arī iekļaujošā izglītība un visiem vienādas iespējas mācīties būtu jānodrošina visām skolām, tas nebūt nenozīmē, ka tā notiek. Viens no iemesliem ir arī sabiedrības izpratne un attieksme, jo visi ne vienmēr ir gatavi pieņemt citādo. Gluži kā raudzīties uz Ziemassvētku brīnumu LTV devās uz Mārupes pamatskolu, kur iekļaujošā izglītība tiek īstenota 11 gadus. Skolā mācās vairāki desmiti bērnu ar speciālām vajadzībām, kuri pirms gada pat tikuši pie jaunām speciāli pielāgotām telpām un iespējām. Šeit bērni var gan iegūt izglītību, gan būt vienā klasē ar pārējiem.
Latvijā kopumā aptuveni 10 000 cilvēku nepieciešams asistents. Šodienas stāsts būs tieši par vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, kuru dzīvi asistenti ļoti atvieglo. Visbiežāk cilvēkiem ikdienā palīdz tuvinieki vai draugi, kuri pilda asistenta pienākumus. Reizēm asistentu var aizvietot arī suns pavadonis. Latvijā šobrīd ir 16 šādi suņi.
Dažādu tehnisko palīglīdzekļu pieejamība cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir sāpīga problēma. Teorētiski valsts nodrošina, bet ne visus. Piemēram, piešķir ratiņkrēslu, bet, lai tajā varētu sēdēt, nenodarot vēl lielākas sāpes un ķermeņa bojājumus, jāmeklē arī ziedotāju palīdzība. Arī dažādas protēzes mūsdienās ir pieejamas gana kvalitatīvas. Tādējādi iespējams uzlabot dzīves kvalitāti un mobilitāti. Bet – vai tādas pieejamas par valsts atbalstu? Īpaši bērniem, kuri aug un mainās.
Zviedrija ir viena no tām valstīm, kur gan bērni, gan ģimenes kopumā dzīvo labi. Vairākus gadus Skandināvijas valstis ir to sarakstu virsotnēs, kas atzītas kā laimīgākās valstis pasaulē tieši ģimeņu labklājības ziņā. Taču, kā sarunā ar LSM.lv stāsta Mija Lēnberga, projekta “Kopā katram bērnam” attīstības vadītāja, pirms dažiem gadiem arī Zviedrijā – “laimīgo bērnu zemē” – parādījušās pazīmes, ka bērni un jaunieši psihiski nejūtas nemaz tik labi, tāpēc jārīkojas.
“Jāsāk jau agrāk – grūtniecības laikā,” to pirms vairāk nekā 40 gadiem saprata amerikāņu profesors Deivids Olds – toreiz vēl students, kurš izveidoja savā valstī plašāko grūtībās nonākušo jauno ģimeņu atbalsta modeli. 12. novembrī profesors ar savu pieredzi dalīsies arī starptautiskajā tiešsaistes konferencē “Agrīns preventīvs atbalsts Latvijas bērnu attīstībai – atbildīga valsts politika”. Par programmas izveidi un nepieciešamību viņš piekrita pastāstīt LSM.lv.
Vecāki savam pirmklasniekam uz pirmo skolas dienu nereti vēlas dāvināt viedtālruni, skaidrojot šādu soli ar drošību – iespēju sazvanīt bērnu. Sazināšanās iespējai būtu gana ar vienkāršu podziņtelefonu, nav nepieciešams bērnam pirkt smalku viedierīci, jo izaicinājumu pilnajā skolas gaitu sākumā tas var radīt vilinājumu paslēpties virtuālajā pasaulē, skaidroja Latvijas Universitātes profesore, izglītības zinātniece Zanda Rubene. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā bērniem ir vājas zināšanas par drošību internetā.
Dažādas ar mazkustīgumu un lieko svaru saistītas sūdzības, kas kādreiz parādījās vecākiem cilvēkiem, tagad ir sastopamas arī pusaudžiem, norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas vadītāja Gunta Kristapsone. Lai izvairītos no veselības problēmām, dienā nepieciešams izkustēties vismaz stundu, savukārt viedierīcēs pavadītājam laikam nevajadzētu pārsniegt divas stundas.
Emanuēls no savas mājas Francijā izgāja 2020. gada 28. septembrī, lai pāri valstu robežām dotos pie Dievmātes. Par spīti ierobežojumiem, karantīnai, slēgtiem veikaliem svētceļojuma laikā viņš kājām šķērsoja teju visu Eiropu, līdz nonāca Baltijas valstīs. Pēc pāris mēnešiem būs pagājis gads, kopš viņš ir ceļā bez noteikta galamērķa. Latvijas Televīzija viņu satika pie viņa naktsmājām – telts, kas uzcelta mežiņā pie ezera netālu no Viļņas. Viņš tobrīd bija ceļā uz Aglonu.
Bieža skaļas mūzikas klausīšanās austiņās var izraisīt dzirdes traucējumus arī jauniešiem, atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) otorinolaringologs Kristaps Dambergs. Tiesa, jaunieši paši par dzirdes traucējumiem sūdzas reti, taču vecāki mēdz pamanīt, ka bērns arvien biežāk pārprasa “ko tu teici?”.
Varētu atviegloti uzelpot, jo attālinātais mācību darbs pie ekrāniem nu jau ir vēsture, taču arvien vairāk vecāku un pētnieku visā pasaulē ir nobažījušies par to, kā tas būs ietekmējis skolēnu tehnoloģiju lietošanas paradumus. Viedierīču lietošanu nevajag atstāt pašplūsmā arī vasarā. Kā vecāki var palīdzēt bērniem veidot veselīgus tehnoloģiju lietošanas paradumus, LSM.lv vaicāja ekspertiem.
No vairāk nekā 15 tūkstošiem no Latvijas izsūtīto cilvēku divarpus tūkstoši nebija latvieši. Tie bija galvenokārt ebreji, krievi un citu tautību pārstāvji, vēsta statistika vēstures avotos. Tas nozīmē, ka maldīgi ir uzskatīt, ka padomju režīma represijas bija vērstas tikai pret vienu tautu – latviešiem. Viena no dzimtām, kas kopš 19. gadsimta Latvijā ne tikai kopa savas poļu izcelsmes saknes un tradīcijas, bet izveidoja arī vērienīgu lielsaimniecību un kurus izsūtīja 14. jūnijā, bija Blažēviči.
Lai arī mēdz uzskatīt, ka sociālie mediji un virtuālā dzīve jauniešiem var veicināt seksuālās identitātes traucējumus, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs norāda, ka internets nav pie tā vainojams. Tieši otrādi – tam var būt pozitīvs efekts, jo atšķirīgie jaunieši internetā rod glābiņu un domubiedrus.
Ekrāni nav ne labi, ne slikti, tie ir mūsdienīgi darbarīki, ar ko sasniegt vēlamo darba rezultātu, LTV Ziņu dienesta filmā “Ekrāni. Ievilkšanas spēks” atzina uzrunātie ārsti, psihologi un citu jomu pētnieki. Neviens nenoliedz, ka no ierīcēm var arī daudz ko mācīties, taču ne vienmēr pieaugušie ir informēti, kā tās lietderīgi izmantot un paši jūtas ērti viedierīces lietojot.