Piektdiena, 19. aprīlis

Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +1 °C, Z/ZR vējš, 4m/s
LSM Bērnistaba

Tīna Sidoroviča

LSM.lv autore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Arī astronomi plāno traucēt Krievijai karā pret Ukrainu
Arī astronomi plāno traucēt Krievijai karā pret Ukrainu
Arī zinātnes pasaulē šobrīd cenšas atbalstīt Ukrainas cīņu par savu valsti. Kā astronomi var traucēt Krievijai karā pret Ukrainu – uz Astronomijas institūta observatoriju devās noskaidrot Latvijas Televīzija.
Vēstures skolotājs: Kāpēc nav forši dzīvot impērijā?
Vēstures skolotājs: Kāpēc nav forši dzīvot impērijā?
Žurnālists Ansis Bogustovs nu jau otro gadu ir arī vēstures skolotājs, jo, būdams viens no programmas “Mācītspēks” jaunajiem pedagogiem, uzskata, ka tieši skolotāja darbā iegūst jaunu elpu: “Būdams skolotājs, barojos žurnālistikai, iepazīstu savu nākotnes auditoriju.” Viņaprāt, lielākais risks skolā ir, nesaudzējot savu entuziasmu, radošumu un personības šarmu, neizdegt. 
De facto: No Latvijas kartes plāno izsvītrot skolas Krievijas pierobežā
De facto: No Latvijas kartes plāno izsvītrot skolas Krievijas pierobežā
Līdz februāra beigām Latvijas pašvaldībām jātiek skaidrībā ar to, kāds izskatīsies to skolu tīkls šajā rudenī. Tādēļ šajā nedēļā vairākās pašvaldībās par to notika karstas diskusijas. Piemēram, Alūksnes dome bija sagatavojusies vienlaikus slēgt četras mazās lauku skolas, vēl vienu reorganizēt, kā arī mainīt vairāku skolu statusu pašā Alūksnes pilsētā. Taču, saskaroties ar visai pamatīgu pretestību, lēmums no domes dienaskārtības tika izņemts, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". 
Latvijā ieradies pirmais evakuācijas reiss no Ukrainas
Latvijā ieradies pirmais evakuācijas reiss no Ukrainas
Latvijā svētdien, 27. februārī, ieradās pirmais evakuācijas reiss no Ukrainas. Tajā atradās 39 cilvēki, tostarp arī septiņi ukraiņi. Ceļā pavadītas 36 stundas, no kurām desmit uz Ukrainas–Slovākijas robežas. Atbraucēju pēdējā pietura Latvijā bija Rīgas centrāltirgus.
Vai vajadzīgi stingrāki ierobežojumi alkohola pieejamībai? Nozares un mediķu viedokļi atšķiras
Vai vajadzīgi stingrāki ierobežojumi alkohola pieejamībai? Nozares un mediķu viedokļi atšķiras
Latvijas Alkohola nozares asociācija paudusi satraukumu par ierobežojumu aktualizēšanu alkohola tirdzniecībā, kas sabiedrisko mediju stāstos sērijā “Zeme, kas dzer” izskan no ārstu, ierēdņu un arī alkoholisma dēļ cietušo puses. Nozare uzskata, ka ierobežojumi nav vienīgais risinājums, bet ārsti tomēr mudina tos padarīt stingrākus, turklāt saskaņoti ar kaimiņvalstīm.
Alkoholisms smagas sekas atstāj arī uz bērniem – Svetlanas stāsts
Alkoholisms smagas sekas atstāj arī uz bērniem – Svetlanas stāsts
Svetlanas tēvs bija vardarbīgs alkoholiķis, māte – līdzatkarīgā. Svetlana sāka dzert 14 gadu vecumā, vidusskolu nepabeidza un jau 17 gadu vecumā kļuva par mammu. Dzēra arvien vairāk. Pat lepojās, ka var turēt ilgāk nekā citi. Sižetu sērijā "Zeme, kur dzer" par to, kādu postu alkoholisms atstāj uz alkoholiķu bērniem.
Dzintris Kolāts: Problēma ir pārspīlētajā kaunā par alkoholismu (papildināts)
Dzintris Kolāts: Problēma ir pārspīlētajā kaunā par alkoholismu (papildināts)
Alkoholisms ir viena no tām slimībām, kas nepadodas ārstēšanai, ja pats slimnieks to neatzīst – to uzsver atkarību speciālisti un psihiatri. To, ka pašiem, tuviniekiem vai draugiem, arī kolēģiem ir atkarības, nereti izvēlamies neredzēt un nerunāt, jo ir kauns. Sabiedrisko mediju pētījumā par alkoholisma postu Latvijā “Zeme, kur dzer” Dzintris Kolāts uzsvēra – problēma ir pārspīlētajā kaunā par alkoholismu.
«Zeme, kur dzer». Latvijā vairāk lieto stipro alkoholu
«Zeme, kur dzer». Latvijā vairāk lieto stipro alkoholu
Jebkādi grozījumi likumā, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, Latvijā allaž saskaras ar milzu pretestību no ražotāju un tirgotāju lobija. Tā ir peļņa ražotājiem un tirgotājiem, bet tās ir arī neskaitāmas ģimeņu traģēdijas un salauztas dzīves, kā arī slodze veselības aprūpes sistēmai.
Lielākā daļa Latvijas skolotāju ir sievietes. Vai vīrietis māca citādi?
Lielākā daļa Latvijas skolotāju ir sievietes. Vai vīrietis māca citādi?
“Sākās pandēmija, zaudēju darbu, tobrīd piedzima arī dēls, bet “Mācītspēka” reklāmas bija visur. Tā es kļuvu par skolotāju,” īsumā par to, kā sākās viņa ceļš skolā stāsta skolotājs Igors Ardaševs. Kaut gan draugi jau sen bija teikuši, ka tas Igoram būtu īstais ceļš, viņš pēc sabiedrisko attiecību studijām Rīgā bija turpinājis izglītības apguvi Sanktpēterburgas Kultūras institūtā.
Kāpēc dažviet ēdienu joprojām pasniedz vienreizlietojamās plastmasas traukos
Kāpēc dažviet ēdienu joprojām pasniedz vienreizlietojamās plastmasas traukos
Aizvadītā gada vasarā visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, aizliedza jūru un okeānu lielāko piesārņotāju – vienreizējo plastmasu. Tostarp ausu tīrāmos kociņus, karotītes, salmiņus un traukus. Kā tas var būt, ka nu jau vairāk nekā pusgadu kopš aizlieguma joprojām ēdienus pasniedz vienreizlietojamās plastmasas traukos?
LTV Ziņu dienesta egle – biedrības «LAPAS» vadītājai Inesei Vaivarei
LTV Ziņu dienesta egle – biedrības «LAPAS» vadītājai Inesei Vaivarei
Latvijā šobrīd dzīvo vairāki simti baltkrievu, kas pametuši autoritāro režīmu savā dzimtenē un šobrīd par pagaidu mājvietu izvēlējušies Latviju. Brīvprātīgos, kas palīdz Lukašenko vajātajiem baltkrieviem apvienojusi Inese Vaivare. Viņas vadītajā biedrībā “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) patlaban strādā četri cilvēki. Un gadu mijā, viena LTV Ziņu dienesta egle dodas arī uz Limbažu pusi.   
Kā Mārupes pamatskolā sadzīvo ar citādo vienā klasē
Kā Mārupes pamatskolā sadzīvo ar citādo vienā klasē
Kaut arī iekļaujošā izglītība un visiem vienādas iespējas mācīties būtu jānodrošina visām skolām, tas nebūt nenozīmē, ka tā notiek. Viens no iemesliem ir arī sabiedrības izpratne un attieksme, jo visi ne vienmēr ir gatavi pieņemt citādo. Gluži kā raudzīties uz Ziemassvētku brīnumu LTV devās uz Mārupes pamatskolu, kur iekļaujošā izglītība tiek īstenota 11 gadus. Skolā mācās vairāki desmiti bērnu ar speciālām vajadzībām, kuri pirms gada pat tikuši pie jaunām speciāli pielāgotām telpām un iespējām. Šeit bērni var gan iegūt izglītību, gan būt vienā klasē ar pārējiem. 
Par neredzīgu un vājredzīgu cilvēku asistentiem bieži strādā tuvinieki
Par neredzīgu un vājredzīgu cilvēku asistentiem bieži strādā tuvinieki
Latvijā kopumā aptuveni 10 000 cilvēku nepieciešams asistents. Šodienas stāsts būs tieši par vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, kuru dzīvi asistenti ļoti atvieglo. Visbiežāk cilvēkiem ikdienā palīdz tuvinieki vai draugi, kuri pilda asistenta pienākumus. Reizēm asistentu var aizvietot arī suns pavadonis. Latvijā šobrīd ir 16 šādi suņi.
Valsts neapmaksā visus palīglīdzekļus cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem; īpaši smagi - augošie...
Valsts neapmaksā visus palīglīdzekļus cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem; īpaši smagi - augošiem bērniem
Dažādu tehnisko palīglīdzekļu pieejamība cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir sāpīga problēma. Teorētiski valsts nodrošina, bet ne visus. Piemēram, piešķir ratiņkrēslu, bet, lai tajā varētu sēdēt, nenodarot vēl lielākas sāpes un ķermeņa bojājumus, jāmeklē arī ziedotāju palīdzība. Arī dažādas protēzes mūsdienās ir pieejamas gana kvalitatīvas. Tādējādi iespējams uzlabot dzīves kvalitāti un mobilitāti. Bet – vai tādas pieejamas par valsts atbalstu? Īpaši bērniem, kuri aug un mainās.
Lai bērns nepazustu starp krēsliem jeb Zviedrijas pieredze agrīnā preventīvā atbalstā ģimenēm
Lai bērns nepazustu starp krēsliem jeb Zviedrijas pieredze agrīnā preventīvā atbalstā ģimenēm
Zviedrija ir viena no tām valstīm, kur gan bērni, gan ģimenes kopumā dzīvo labi. Vairākus gadus Skandināvijas valstis ir to sarakstu virsotnēs, kas atzītas kā laimīgākās valstis pasaulē tieši ģimeņu labklājības ziņā. Taču, kā sarunā ar LSM.lv stāsta Mija Lēnberga, projekta “Kopā katram bērnam” attīstības vadītāja, pirms dažiem gadiem arī Zviedrijā – “laimīgo bērnu zemē” – parādījušās pazīmes, ka bērni un jaunieši psihiski nejūtas nemaz tik labi, tāpēc jārīkojas.
Jāsāk jau grūtniecības laikā jeb kā ar grūtībās nonākušiem jaunajiem vecākiem strādā Amerikā (papild...
Jāsāk jau grūtniecības laikā jeb kā ar grūtībās nonākušiem jaunajiem vecākiem strādā Amerikā (papildināts)
“Jāsāk jau agrāk – grūtniecības laikā,” to pirms vairāk nekā 40 gadiem saprata amerikāņu profesors Deivids Olds – toreiz vēl students, kurš izveidoja savā valstī plašāko grūtībās nonākušo jauno ģimeņu atbalsta modeli. 12. novembrī profesors ar savu pieredzi dalīsies arī starptautiskajā tiešsaistes konferencē “Agrīns preventīvs atbalsts Latvijas bērnu attīstībai – atbildīga valsts politika”. Par programmas izveidi un nepieciešamību viņš piekrita pastāstīt LSM.lv.
Kāpēc nedāvināt viedtālruni uz pirmo skolas dienu? Saruna ar profesori Rubeni
Kāpēc nedāvināt viedtālruni uz pirmo skolas dienu? Saruna ar profesori Rubeni
Vecāki savam pirmklasniekam uz pirmo skolas dienu nereti vēlas dāvināt viedtālruni, skaidrojot šādu soli ar drošību – iespēju sazvanīt bērnu. Sazināšanās iespējai būtu gana ar vienkāršu podziņtelefonu, nav nepieciešams bērnam pirkt smalku viedierīci, jo izaicinājumu pilnajā skolas gaitu sākumā tas var radīt vilinājumu paslēpties virtuālajā pasaulē, skaidroja Latvijas Universitātes profesore, izglītības zinātniece Zanda Rubene. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā bērniem ir vājas zināšanas par drošību internetā.
Bērnam būt mierīgam ir neveselīgi. Saruna ar ārsti par mazkustīgumu
Bērnam būt mierīgam ir neveselīgi. Saruna ar ārsti par mazkustīgumu
Dažādas ar mazkustīgumu un lieko svaru saistītas sūdzības, kas kādreiz parādījās vecākiem cilvēkiem, tagad ir sastopamas arī pusaudžiem, norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas vadītāja Gunta Kristapsone. Lai izvairītos no veselības problēmām, dienā nepieciešams izkustēties vismaz stundu, savukārt viedierīcēs pavadītājam laikam nevajadzētu pārsniegt divas stundas.
Francūža Emanuela karantīnas gada svētceļojums no Normandijas aizved arī uz Aglonu
Francūža Emanuela karantīnas gada svētceļojums no Normandijas aizved arī uz Aglonu
Emanuēls no savas mājas Francijā izgāja 2020. gada 28. septembrī, lai pāri valstu robežām dotos pie Dievmātes. Par spīti ierobežojumiem, karantīnai, slēgtiem veikaliem svētceļojuma laikā viņš kājām šķērsoja teju visu Eiropu, līdz nonāca Baltijas valstīs. Pēc pāris mēnešiem būs pagājis gads, kopš viņš ir ceļā bez noteikta galamērķa. Latvijas Televīzija viņu satika pie viņa naktsmājām – telts, kas uzcelta mežiņā pie ezera netālu no Viļņas. Viņš tobrīd bija ceļā uz Aglonu.
Kāpēc bērnu vecākiem vasarā viedierīču lietošanu nevajag palaist pašplūsmā?
Kāpēc bērnu vecākiem vasarā viedierīču lietošanu nevajag palaist pašplūsmā?
Varētu atviegloti uzelpot, jo attālinātais mācību darbs pie ekrāniem nu jau ir vēsture, taču arvien vairāk vecāku un pētnieku visā pasaulē ir nobažījušies par to, kā tas būs ietekmējis skolēnu tehnoloģiju lietošanas paradumus. Viedierīču lietošanu nevajag atstāt pašplūsmā arī vasarā. Kā vecāki var palīdzēt bērniem veidot veselīgus tehnoloģiju lietošanas paradumus, LSM.lv vaicāja ekspertiem.
Dzimšanas dienas svinības izvērsās par dzimtas traģēdiju. Blažēviču ģimenes izsūtīšanas stāsts
Dzimšanas dienas svinības izvērsās par dzimtas traģēdiju. Blažēviču ģimenes izsūtīšanas stāsts
No vairāk nekā 15 tūkstošiem no Latvijas izsūtīto cilvēku divarpus tūkstoši nebija latvieši. Tie bija galvenokārt ebreji, krievi un citu tautību pārstāvji, vēsta statistika vēstures avotos. Tas nozīmē, ka maldīgi ir uzskatīt, ka padomju režīma represijas bija vērstas tikai pret vienu tautu – latviešiem. Viena no dzimtām, kas kopš 19. gadsimta Latvijā ne tikai kopa savas poļu izcelsmes saknes un tradīcijas, bet izveidoja arī vērienīgu lielsaimniecību un kurus izsūtīja 14. jūnijā, bija Blažēviči.
Vai sociālie mediji jauniešiem veicina seksuālās identitātes traucējumus?
Vai sociālie mediji jauniešiem veicina seksuālās identitātes traucējumus?
Lai arī mēdz uzskatīt, ka sociālie mediji un virtuālā dzīve jauniešiem var veicināt seksuālās identitātes traucējumus, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs norāda, ka internets nav pie tā vainojams. Tieši otrādi – tam var būt pozitīvs efekts, jo atšķirīgie jaunieši internetā rod glābiņu un domubiedrus.
Digitālās prasmes jāapgūst jau bērnudārzā. Kā to darīt?
Digitālās prasmes jāapgūst jau bērnudārzā. Kā to darīt?
Ekrāni nav ne labi, ne slikti, tie ir mūsdienīgi darbarīki, ar ko sasniegt vēlamo darba rezultātu, LTV Ziņu dienesta filmā “Ekrāni. Ievilkšanas spēks” atzina uzrunātie ārsti, psihologi un citu jomu pētnieki. Neviens nenoliedz, ka no ierīcēm var arī daudz ko mācīties, taču ne vienmēr pieaugušie ir informēti, kā tās lietderīgi izmantot un paši jūtas ērti viedierīces lietojot.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti