"Uzskatu, ka nevajadzētu būt obligātam," tā eksāmena nepieciešamību kādā no dabaszinību priekšmetiem, tostarp fizikā, raksturo vidusskolniece Līva, kura pati apgūst fiziku padziļināti un tieši šajā mācību priekšmetā pēc gada kārtos arī eksāmenu. Tikmēr izglītības eksperti pēc vairāku gadu pārdomām un diskusijām vienojušies, ka obligātais eksāmens ir vajadzīgs, jo, kā vērtē Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja Ludmila Belogrudova: "sliktāk vairs nav, kur". Joprojām gan varas gaiteņos iestrēgusi iecere eksaktās zināšanas popularizēt ar interešu pulciņu nodrošināšanu.
Autora ziņas
Apvienojot spēkus, valsts labākie skolotāji un Latvijas Universitātes zinātnieki radījuši mācību materiālu fizikas pamatlīmeņa apguvei. Tie būs stundu plāni un dažādi uzdevumi ar metodiskiem komentāriem, kas, kā sola materiālu autori, ikvienam – ar vai bez pieredzes klases priekšā – ļaus labāk saprast, kā fiziku mācīt pa jaunam. Autoru komandas vadītājs, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas fizikas skolotājs Ģirts Zāģeris uzsver, ka ir svarīgi izglītības metodiskos materiālus izstrādāt, visiem spēlētājiem sadarbojoties.
Pirms pāris gadiem veiktajā fizikas skolotāju aptaujā visbiežāk izskanēja viedoklis, ka skolotājiem visvairāk darbā trūkst kvalitatīvu metodisko materiālu, uzdevumu, pārbaudes darbu paraugu, mācību grāmatu, bet esošā mācību materiālu bāze ir novecojusi. Fizikas skolotājus citi skolotāji pat apskaužot. Kāpēc? Tāpēc, ka viņus atbalsta uzņēmēji, kuri ik dienu savā darbā saskaras ar nepietiekošām darbinieku zināšanām un prasmēm, ko fizikas stundās būtu bijis jāiemācās jau skolas gados, norāda Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja Ludmila Belogrudova. Savukārt LU Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas nodaļas vadītājs Guntars Kitenbergs atgādina, ka izglītības kvalitāti nodrošina labi skolotāji.
Svētceļnieks Emanuēls ir francūzis, kurš nu jau trīs gadus ir ceļā no vienas baznīcas uz citu dažādās Eiropas valstīs. Pirms pāris gadiem, kad viņš bija ceļā uz Aglonu, Lietuvā viņu satika Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa. Savukārt tagad, pārcietis plūdus, karsto saules svelmi, lāču un un vilku apciemojumus pie telts, viņš atrodas Rumānijā. Un nekur nesteidzas, jo tāds ir svētceļnieka ceļš.
Vai Aglonas svētglezna ir kopija? Vai tai piemīt dziedinošs spēks, un vai tāds ir oriģinālam Traķos, Lietuvā? Ko par to saka baznīca, kā skaidro vēsturnieki un folkloras pētnieki, un vai brīnumiem tic mākslinieki un restauratori? Viņi, kas redzējuši Aglonas Dievmāti tuvplānā – rentgena aparātā, sudraba ietērpa lodējuma vietās, laimes asarās, ko atklāj ticīgo dziedināšanas stāsti. Patiesība, mīti, noslēpumi, mīklas un to atminējumi caurauž stāstu par Aglonas sirdi – Dievmātes Brīnumdarītājas svētgleznu, tās izcelsmi, māksliniecisko mantojumu un nozīmi ticīgo dzīvēs.
Nedot nemaz, regulēt lietošanas laika ierobežojumus, atļaut darīt tur, ko grib, – kā īsti vecākiem rīkoties pēc tam, kad paši iedevuši sava bērna rokās mūsdienās tik neatņemamo ikdienas ierīci – telefonu vai planšeti? Vecākiem domātā domapmaiņā "Digitalizācija: drauds vai draugs" tematu skaidroja psihoterapeiti Nils Konstantinovs un Kristīne Maže, uzsverot, ka reizēm "iespējamās briesmas" ir vien vecāku prātos.
Saistībā ar uzvārdu došanu latviešiem līdz pat mūsdienām pastāv dažādi mīti un nostāsti – gan par to, kā sliktie muižnieki vēlējušies izsmiet zemniekus, dodot tiem rupjus uzvārdus, gan to, ka teju katrs otrais latvietis patiesībā ir barona vai kāda ārzemnieka atvase. "Tā gluži nav," pēc 10 gadu ilga darba pie Latvijas novados sastopamo latviešu uzvārdu apkopošanas un izdošanas piecās grāmatās sarunā ar LSM.lv atklāj pētnieks Ilmārs Mežs. "Visbiežāk tie visi bija latvieši ar nelatviskas izcelsmes uzvārdiem, bet daudziem toreizējās modes ietekmē ticis izvēlēts nelatvisks uzvārds."
Demogrāfam un piecu grāmatu par latviešu uzvārdiem autoram Ilmāram Mežam izpēte aizņēma vairāk nekā 10 gadus. Viss sākās ar interesi par savas dzimtas vēstures iepazīšanu – sākot ar tuvinieku aptaujāšanu un beidzot ar iedziļināšanos arhīvos un baznīcas grāmatās. "Jāmeklē lauku tantes, kas kaut ko vienmēr zina," pirmo soli, ar ko sākt pētīt savu dzimtas saknes, iesaka demogrāfs.
Ivo Krumholcs spēlējas ar savām, savu klausītāju un spēlētāju pelēkajām šūniņām jau 30 gadus. Tieši tik ilgi šodienas jubilāra – Latvijas Radio – ēterā skan raidījums "Lieliskais piecinieks", kas ir pirmā āķīgu un izzinošu jautājumu un atbilžu spēle Latvijā. "Man nepatīk zaudēt," par sevi saka "Lieliskā piecinieka" vadītājs, tāpēc labāk turpina pratināt citus.
Par pasaules diktātu latviešu valodā, kas notiks nu jau astoto reizi pēc kārtas, šķiet dzirdējuši daudzi, bet fakts, ka tā idejas autore un rīkotāja ir sieviete no ģimenes, kur runā krieviski, iespējams, pārsteidz. Un rodas jautājums – kā tad viņa tik labi prot latviski? Izrādās, astoņdesmitajos gados, kad ģimene pārcēlās no Rīgas, jaunajā dzīvesvietā bijusi tikai latviešu skola. Olga joko, ka tētis nebija vis tālredzīgs 1984. gadā, sūtot viņu latviešu skolā, bet tā vienkārši bija nejaušība, jo tuvākā krievu skola bijusi 30 kilometru attālumā.
Par viedtālruņu izcelsmi, pareiza laika skaitīšanu un tā saikni ar GPS mērījumiem, kā arī apzinātā un neapzinātā zinātniskumu, arī par to, kā meditēt zinātniski, un vēl citām tēmām ik nedēļu var lasīt LSM.lv Tehnoloģiju un zinātnes sadaļas jaunajā "Profesora Auziņa zinātnes slejā". Te lasītāji var iegrimt zinātniski filozofiskās tēmās par lietām, kas ir mums apkārt, un to zinātnisko pamatojumu.
Par dzemdībās nodarīto kaitējumu svarīgi ziņot, cik ātri vien iespējams, – pirmkārt iestādē, kur tas noticis, vienojās biedrības "My First Year Too" rīkotās diskusijas par vardarbību dzemdībās dalībnieki. Arī nievājoša un augstprātīga attieksme ir vardarbība – emocionālā vardarbība –, jo ikvienam ir tiesības uz laipnu un cieņpilnu attieksmi un dzemdību aprūpi. Traumatiskās dzemdībās emocionāli un fiziski cieš ne tikai māte, bet arī bērns, un ilgtermiņā tas atstāj sekas uz sabiedrību kopumā – sieviete nevēlas atkārtot šo pieredzi.
Šobrīd Latvijā vasarā skolēni atpūšas tikpat ilgi kā Lietuvā, Turcijā un Krievijā. Garāku mācību gadu un vienlaikus īsāku vasaras brīvlaiku atbalsta tie, kuri vēlas līdzināties tām Eiropas valstīm, kur brīvlaiks jau sen ir īsāks nekā Latvijā. Savukārt vislielākie pretinieki ir vecāki, kuri uzskata, ka bērniem mācību laikā jau tagad slodze ir par lielu, kur nu vēl to pagarināt gandrīz par mēnesi. Ko par to domā skolotāju un psihologu pārstāvji; kā vērtē vecāki, kas jau pieredzējuši īsāku vasaras brīvlaiku?
Ne datumi, ne akmeņi paši par sevi neveido stāstu vai attieksmi. To dara cilvēki. Socioloģiskās aptaujas parāda, cik atšķirīgi ir cilvēku viedokļi – varbūt pat nepieņemami, nosodāmi, nesaprotami –, bet neatklāj, kā tie veidojas. Atmiņas, piemiņas vērtu notikumu atceri veido vēsture. To veido arī tas, ko cilvēki ielikuši šajos notikumos no sevis. Un atmiņas veido šīsdienas pārliecību. Šis stāsts ir par vēsturi un par cilvēkiem ar atšķirīgiem, bet sabiedrībā dzīviem viedokļiem, šis stāsts ir ieskats tajā, kā tie veidojās un kāpēc sociologu aptaujās pauž vienu vai otru nostāju.
Uz Aglonu svētceļnieki pošas jau kopš 18. gadsimta. Antropologi, arī mākslas un reliģijas vēsturnieki skaidro, ka, jo senāka svētglezna vai pats dievnams, jo lielākas brīnumdarīšanas spējas tam piedēvē ticīgie. Spītējot varas oficiālajiem aizliegumiem, uz Aglonu vienatnē vai nelielās grupās svētceļnieki devās arī padomju laikos. Īpaši aktīva grupu svētceļojumu kustība atjaunojās pirms vairāk nekā 30 gadiem, kad Latvija nesen bija atguvusi neatkarību.
Lai arī "uz papīra" dzemdēt bez sāpēm sievietes ar noteiktām medicīnas diagnozēm varēja jau kopš pērnā gada 22. septembra, vairums iesaistīto – gan pacientes, gan mediķi – iespējams, par to nezināja vai negribēja zināt, un nauda paredzētajam mērķim palika neizmantota. No gandrīz pusmiljona eiro valsts naudas dzemdību atsāpināšanai iztērēja vien 56 000 eiro.
Iemesls, kāpēc jūnija vidū izskatīšanai Saeimas komisijā tika nodoti grozījumi Civillikumā, ir tas, ka Latvijas Dievturu sadraudze nav reliģisko organizāciju vidū, kas drīkst salaulāt pārus saskaņā ar savām tradīcijām. Organizācijas pārstāvji uzskata, ka viņi kā latviešu senāko tradīciju kopēji ir nelīdztiesīgā situācijā salīdzinājumā ar tām reliģijām, kas Latvijā nostabilizējās vēlāk. Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis Andrejs Broks LSM.lv skaidroja, ka dievturu vedību rituālus var veikt arī tagad, taču jāiesaista arī dzimtsarakstu nodaļa.
Jāņi nav iedomājami bez alus, bet bērnu dzimšanas dienas – bez bērnu šampanieša. Svētki ir peļņas laiks alkohola ražotājiem un tirgotājiem, no kā labums tiek arī valsts maciņam, jo ienākumi no akcīzes par alkohola tirgošanu mērāmi dažu ministriju gada budžeta apmērā. Tikmēr ārsti nebeidz atgādināt par melno statistiku un pieaugušo mirstību no alkohola izraisītajām slimībām.
Daudzās Latvijas sētās šogad līgo arī no kara patvērumu radušie ukraiņi. Saulkrastu novadā Kalniņu ģimene ar savām svinēšanas tradīcijām iepazīstināja viesos atbraukušos ukraiņus, kas pašlaik dzīvo Latvijā. Uzrunātie līgotāji atzina, ka pirmo reizi šos svētkus svin tik tradicionāli, lai gan Ivana Kupalas svētki arī Ukrainā nav sveši.
Pierasts uzskatīt, ka pārmērīgai dzeršanai nododas vīrieši, tomēr problēmas ir arī sievietēm. Viņas vairāk izdzer alkoholiskos kokteiļus, biežāk slēpj dzeršanas sekas aiz grima kārtas un atrod attaisnojumus gan tam, lai dzertu, gan lai neārstētos. Tā novērojuši gan uzrunātie eksperti, gan cilvēki, kas no alkoholisma ārstējas.
Šoziem Valsts prezidents ierosināja, ka turpmāk Latvijas skolēniem krievu valodas vietā, sākot no 4. klases, būtu jāmācās kāda no Eiropas Savienības valodām. Cik tas ir reāli un cik ilgā laikā īstenojams, ja, piemēram, pērn vien aptuveni piektā daļa valsts skolu piedāvāja iespēju izvēlēties – mācīties vācu, krievu vai citu valodu. Pārējās skolās mācās tikai krievu valodu. LTV raidījuma "De facto" uzrunātie skolu pārstāvji un arī ministrija ir vienisprātis, ka nav skaidrs, kas varētu mācīt skolās kādu no Eiropas Savienības valodām. Turklāt vienīgā reālā alternatīva krievu valodai ir vācu valoda, bet Latvijas Universitātes vācu valodas skolotāju programmā piedāvātajās 11 budžeta vietās studē vien trīs topošie vācu valodas skolotāji.
Provizoriskie dati liecina, ka 2021. gadā no saslimšanām, kas tieši saistītas ar alkohola lietošanu, miruši 725 cilvēki, kas ir par 200 vairāk nekā iepriekšējā gadā un par gandrīz 100 vairāk nekā 2018. un 2019. gadā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Pētījumos par kovida laika ietekmi uz alkohola lietošanas paradumiem redzams, ka Latvijā vairāk sākuši dzert iedzīvotāji jau ar esošām alkohola lietošanas problēmām. Turklāt, kā "De facto" apgalvo ārsti, lielākā daļa no tiem nav trūcīgi vai neizglītoti cilvēki.
Jau vairākus gadus dažādas organizācijas, tostarp Latvijas Darba devēju konfederācija, satraucas par katastrofālo darbaroku trūkumu tieši tehniskajās nozarēs. Latvijā ir vismazāk dabaszinātnēs jeb STEM studējošo, toties esam pirmajā vietā pasaulē tādos rādītājos, kas apliecina māņticību, piemēram, ticību horoskopiem un veiksmes talismaniem, vēsta LTV raidījums "De facto".
Pienācis teju pēdējais laiks absolventiem saprast, ko viņi darīs tālāk, – kādā virzienā mācīsies tālāk un iegūs profesionālo, vidējo vai augstāko izglītību. Vai un cik lielā mērā šo izvēli ietekmē vecāki? Mūsdienās gan ļoti reti jaunieši aiziet ar vecāku profesiju padusē, apgalvo karjeras konsultante Jolanta Priede.
“Šodienas informatīvajā telpā daļa ir patiesība, daļa – maldi, kam cilvēki vienkārši tic, un vēl daļa – apzināti meli. Atšķirt vienu no otra un trešā iemāca tieši fizika,” apgalvo fiziķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas Universitātes (LU) profesors Mārcis Auziņš. Kāpēc dzīvē vajag fiziku?
“Ziniet, ko? Tad, kad mēs guļam, Vilis iet uz skolu!” tā saviem pirmklasniekiem, kuru vidū bija arī Vilis no Latvijas, stāstīja viņa skolotāja Ņujorkā. Pandēmija deva iespēju toreiz sešgadīgajam Vilim pieredzēt ko nebijušu – mācīties vienlaikus divu valstu skolās, kas katra atrodas savā pasaules malā, savā laika zonā. Šī pieredze nu iemūžināta dokumentālajā filmā "Starp diviem laikiem".
Fizikas skolotājs ar vairāk nekā 10 gadu darba stāžu, tagad arī Carnikavas pamatskolas direktors Raivis Pauls palicis skolā arī pēc “Iespējamās misijas” projekta un apgalvo, ka par labu un čaklu skolotāju “galvām” skolas esot gatavas maksāt labu algu. Bet vai alga ir iemesls, kāpēc skolās trūkst dabaszinātņu priekšmetu skolotāju?