Ceturtdiena, 25. aprīlis

Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +7 °C, R/DR vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Tīna Sidoroviča

LSM.lv autore

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Skolotājs: Obligātais eksāmens fizikā ir vajadzīgs; mēs dzīvojam arvien tehniskākā laikmetā
Skolotājs: Obligātais eksāmens fizikā ir vajadzīgs; mēs dzīvojam arvien tehniskākā laikmetā
"Uzskatu, ka nevajadzētu būt obligātam," tā eksāmena nepieciešamību kādā no dabaszinību priekšmetiem, tostarp fizikā, raksturo vidusskolniece Līva, kura pati apgūst fiziku padziļināti un tieši šajā mācību priekšmetā pēc gada kārtos arī eksāmenu. Tikmēr izglītības eksperti pēc vairāku gadu pārdomām un diskusijām vienojušies, ka obligātais eksāmens ir vajadzīgs, jo, kā vērtē Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja Ludmila Belogrudova: "sliktāk vairs nav, kur". Joprojām gan varas gaiteņos iestrēgusi iecere eksaktās zināšanas popularizēt ar interešu pulciņu nodrošināšanu.
«Ar skaistām frāzēm fiziku neiemācīsi». Sagatavoti mācību materiāli jaunās izglītības pieejas realiz...
«Ar skaistām frāzēm fiziku neiemācīsi». Sagatavoti mācību materiāli jaunās izglītības pieejas realizēšanai vidusskolās
Apvienojot spēkus, valsts labākie skolotāji un Latvijas Universitātes zinātnieki radījuši mācību materiālu fizikas pamatlīmeņa apguvei. Tie būs stundu plāni un dažādi uzdevumi ar metodiskiem komentāriem, kas, kā sola materiālu autori, ikvienam – ar vai bez pieredzes klases priekšā – ļaus labāk saprast, kā fiziku mācīt pa jaunam. Autoru komandas vadītājs, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas fizikas skolotājs Ģirts Zāģeris uzsver, ka ir svarīgi izglītības metodiskos materiālus izstrādāt, visiem spēlētājiem sadarbojoties.
Fiziķis: Nekas no iecerētā izglītībā nav realizējams, ja trūkst jaudīgu skolotāju
Fiziķis: Nekas no iecerētā izglītībā nav realizējams, ja trūkst jaudīgu skolotāju
Pirms pāris gadiem veiktajā fizikas skolotāju aptaujā visbiežāk izskanēja viedoklis, ka skolotājiem visvairāk darbā trūkst kvalitatīvu metodisko materiālu, uzdevumu, pārbaudes darbu paraugu, mācību grāmatu, bet esošā mācību materiālu bāze ir novecojusi. Fizikas skolotājus citi skolotāji pat apskaužot. Kāpēc? Tāpēc, ka viņus atbalsta uzņēmēji, kuri ik dienu savā darbā saskaras ar nepietiekošām darbinieku zināšanām un prasmēm, ko fizikas stundās būtu bijis jāiemācās jau skolas gados, norāda Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja Ludmila Belogrudova. Savukārt LU Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas nodaļas vadītājs Guntars Kitenbergs atgādina, ka izglītības kvalitāti nodrošina labi skolotāji.
Pie Aglonas Dievmātes kājām es lūdzos stundām. Svētceļnieks Emanuēls ceļā jau trīs gadus
Pie Aglonas Dievmātes kājām es lūdzos stundām. Svētceļnieks Emanuēls ceļā jau trīs gadus
Svētceļnieks Emanuēls ir francūzis, kurš nu jau trīs gadus ir ceļā no vienas baznīcas uz citu dažādās Eiropas valstīs. Pirms pāris gadiem, kad viņš bija ceļā uz Aglonu, Lietuvā viņu satika Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa. Savukārt tagad, pārcietis plūdus, karsto saules svelmi, lāču un un vilku apciemojumus pie telts, viņš atrodas Rumānijā. Un nekur nesteidzas, jo tāds ir svētceļnieka ceļš.
Aglonas Dievmātes svētglezna – noslēpumi, mīti un patiesība
Aglonas Dievmātes svētglezna – noslēpumi, mīti un patiesība
Vai Aglonas svētglezna ir kopija? Vai tai piemīt dziedinošs spēks, un vai tāds ir oriģinālam Traķos, Lietuvā? Ko par to saka baznīca, kā skaidro vēsturnieki un folkloras pētnieki, un vai brīnumiem tic mākslinieki un restauratori? Viņi, kas redzējuši Aglonas Dievmāti tuvplānā – rentgena aparātā, sudraba ietērpa lodējuma vietās, laimes asarās, ko atklāj ticīgo dziedināšanas stāsti. Patiesība, mīti, noslēpumi, mīklas un to atminējumi caurauž stāstu par Aglonas sirdi – Dievmātes Brīnumdarītājas svētgleznu, tās izcelsmi, māksliniecisko mantojumu un nozīmi ticīgo dzīvēs.
Bērni un telefoni: Vai «iespējamās briesmas» ir vien vecāku prātos?
Bērni un telefoni: Vai «iespējamās briesmas» ir vien vecāku prātos?
Nedot nemaz, regulēt lietošanas laika ierobežojumus, atļaut darīt tur, ko grib, – kā īsti vecākiem rīkoties pēc tam, kad paši iedevuši sava bērna rokās mūsdienās tik neatņemamo ikdienas ierīci – telefonu vai planšeti? Vecākiem domātā domapmaiņā "Digitalizācija: drauds vai draugs" tematu skaidroja psihoterapeiti Nils Konstantinovs un Kristīne Maže, uzsverot, ka reizēm "iespējamās briesmas" ir vien vecāku prātos.
Pauts, Drāzējs, Mauceklis un Diršs – nevainīgi latviešu uzvārdi. Skaidro Ilmārs Mežs
Pauts, Drāzējs, Mauceklis un Diršs – nevainīgi latviešu uzvārdi. Skaidro Ilmārs Mežs
Saistībā ar uzvārdu došanu latviešiem līdz pat mūsdienām pastāv dažādi mīti un nostāsti – gan par to, kā sliktie muižnieki vēlējušies izsmiet zemniekus, dodot tiem rupjus uzvārdus, gan to, ka teju katrs otrais latvietis patiesībā ir barona vai kāda ārzemnieka atvase. "Tā gluži nav," pēc 10 gadu ilga darba pie Latvijas novados sastopamo latviešu uzvārdu apkopošanas un izdošanas piecās grāmatās sarunā ar LSM.lv atklāj pētnieks Ilmārs Mežs. "Visbiežāk tie visi bija latvieši ar nelatviskas izcelsmes uzvārdiem, bet daudziem toreizējās modes ietekmē ticis izvēlēts nelatvisks uzvārds."
Viss sākās ar dzimtas izpēti. Saruna ar uzvārdu pētnieku Ilmāru Mežu
Viss sākās ar dzimtas izpēti. Saruna ar uzvārdu pētnieku Ilmāru Mežu
Demogrāfam un piecu grāmatu par latviešu uzvārdiem autoram Ilmāram Mežam izpēte aizņēma vairāk nekā 10 gadus. Viss sākās ar interesi par savas dzimtas vēstures iepazīšanu – sākot ar tuvinieku aptaujāšanu un beidzot ar iedziļināšanos arhīvos un baznīcas grāmatās. "Jāmeklē lauku tantes, kas kaut ko vienmēr zina," pirmo soli, ar ko sākt pētīt savu dzimtas saknes, iesaka demogrāfs.
Lieliskais prāta spēļu karalis Ivo Krumholcs: Man nepatīk zaudēt
Lieliskais prāta spēļu karalis Ivo Krumholcs: Man nepatīk zaudēt
Ivo Krumholcs spēlējas ar savām, savu klausītāju un spēlētāju pelēkajām šūniņām jau 30 gadus. Tieši tik ilgi šodienas jubilāra – Latvijas Radio – ēterā skan raidījums "Lieliskais piecinieks", kas ir pirmā āķīgu un izzinošu jautājumu un atbilžu spēle Latvijā. "Man nepatīk zaudēt," par sevi saka "Lieliskā piecinieka" vadītājs, tāpēc labāk turpina pratināt citus.
Pasaules diktāta latviešu valodā «mamma» Olga Sukonnikova: Latviešu skolā sāku mācīties nejauši
Pasaules diktāta latviešu valodā «mamma» Olga Sukonnikova: Latviešu skolā sāku mācīties nejauši
Par pasaules diktātu latviešu valodā, kas notiks nu jau astoto reizi pēc kārtas, šķiet dzirdējuši daudzi, bet fakts, ka tā idejas autore un rīkotāja ir sieviete no ģimenes, kur runā krieviski, iespējams, pārsteidz. Un rodas jautājums – kā tad viņa tik labi prot latviski? Izrādās, astoņdesmitajos gados, kad ģimene pārcēlās no Rīgas, jaunajā dzīvesvietā bijusi tikai latviešu skola. Olga joko, ka tētis nebija vis tālredzīgs 1984. gadā, sūtot viņu latviešu skolā, bet tā vienkārši bija nejaušība, jo tuvākā krievu skola bijusi 30 kilometru attālumā. 
Zinātnes sleja nopublicēta. Kāpēc «vienkāršajiem» cilvēkiem jāinteresējas par zinātni?
Zinātnes sleja nopublicēta. Kāpēc «vienkāršajiem» cilvēkiem jāinteresējas par zinātni?
Par viedtālruņu izcelsmi, pareiza laika skaitīšanu un tā saikni ar GPS mērījumiem, kā arī apzinātā un neapzinātā zinātniskumu, arī par to, kā meditēt zinātniski, un vēl citām tēmām ik nedēļu var lasīt LSM.lv Tehnoloģiju un zinātnes sadaļas jaunajā "Profesora Auziņa zinātnes slejā". Te lasītāji var iegrimt zinātniski filozofiskās tēmās par lietām, kas ir mums apkārt, un to zinātnisko pamatojumu.
Psihoterapeite: No mātes dzemdību traumām cieš arī bērni
Psihoterapeite: No mātes dzemdību traumām cieš arī bērni
Par dzemdībās nodarīto kaitējumu svarīgi ziņot, cik ātri vien iespējams, – pirmkārt iestādē, kur tas noticis, vienojās biedrības "My First Year Too" rīkotās diskusijas par vardarbību dzemdībās dalībnieki. Arī nievājoša un augstprātīga attieksme ir vardarbība – emocionālā vardarbība –, jo ikvienam ir tiesības uz laipnu un cieņpilnu attieksmi un dzemdību aprūpi. Traumatiskās dzemdībās emocionāli un fiziski cieš ne tikai māte, bet arī bērns, un ilgtermiņā tas atstāj sekas uz sabiedrību kopumā – sieviete nevēlas atkārtot šo pieredzi.
Kam vajag īsāku vasaras brīvlaiku? Vecāku, skolotājas un psiholoģes viedokļi
Kam vajag īsāku vasaras brīvlaiku? Vecāku, skolotājas un psiholoģes viedokļi
Šobrīd Latvijā vasarā skolēni atpūšas tikpat ilgi kā Lietuvā, Turcijā un Krievijā. Garāku mācību gadu un vienlaikus īsāku vasaras brīvlaiku atbalsta tie, kuri vēlas līdzināties tām Eiropas valstīm, kur brīvlaiks jau sen ir īsāks nekā Latvijā. Savukārt vislielākie pretinieki ir vecāki, kuri uzskata, ka bērniem mācību laikā jau tagad slodze ir par lielu, kur nu vēl to pagarināt gandrīz par mēnesi. Ko par to domā skolotāju un psihologu pārstāvji; kā vērtē vecāki, kas jau pieredzējuši īsāku vasaras brīvlaiku?
Piemineklis, 9. maijs, karš un mēs. Ko stāsta vēsture un cilvēki latviski un krieviski
Piemineklis, 9. maijs, karš un mēs. Ko stāsta vēsture un cilvēki latviski un krieviski
Ne datumi, ne akmeņi paši par sevi neveido stāstu vai attieksmi. To dara cilvēki. Socioloģiskās aptaujas parāda, cik atšķirīgi ir cilvēku viedokļi – varbūt pat nepieņemami, nosodāmi, nesaprotami –, bet neatklāj, kā tie veidojas. Atmiņas, piemiņas vērtu notikumu atceri veido vēsture. To veido arī tas, ko cilvēki ielikuši šajos notikumos no sevis. Un atmiņas veido šīsdienas pārliecību. Šis stāsts ir par vēsturi un par cilvēkiem ar atšķirīgiem, bet sabiedrībā dzīviem viedokļiem, šis stāsts ir ieskats tajā, kā tie veidojās un kāpēc sociologu aptaujās pauž vienu vai otru nostāju.
Kāpēc svētceļnieki jau 300 gadus dodas tieši uz Aglonu? Pētnieku versijas
Kāpēc svētceļnieki jau 300 gadus dodas tieši uz Aglonu? Pētnieku versijas
Uz Aglonu svētceļnieki pošas jau kopš 18. gadsimta. Antropologi, arī mākslas un reliģijas vēsturnieki skaidro, ka, jo senāka svētglezna vai pats dievnams, jo lielākas brīnumdarīšanas spējas tam piedēvē ticīgie. Spītējot varas oficiālajiem aizliegumiem, uz Aglonu vienatnē vai nelielās grupās svētceļnieki devās arī padomju laikos. Īpaši aktīva grupu svētceļojumu kustība atjaunojās pirms vairāk nekā 30 gadiem, kad Latvija nesen bija atguvusi neatkarību.
Valsts nauda «stāvēja plauktā», kamēr sievietes par nesāpīgām dzemdībām maksāja pašas
Valsts nauda «stāvēja plauktā», kamēr sievietes par nesāpīgām dzemdībām maksāja pašas
Lai arī "uz papīra" dzemdēt bez sāpēm sievietes ar noteiktām medicīnas diagnozēm varēja jau kopš pērnā gada 22. septembra, vairums iesaistīto – gan pacientes, gan mediķi – iespējams, par to nezināja vai negribēja zināt, un nauda paredzētajam mērķim palika neizmantota. No gandrīz pusmiljona eiro valsts naudas dzemdību atsāpināšanai iztērēja vien 56 000 eiro.
Kāzas pēc dievturu tradīcijām – kādas tās ir un kāpēc tās grib ietvert likumā?
Kāzas pēc dievturu tradīcijām – kādas tās ir un kāpēc tās grib ietvert likumā?
Iemesls, kāpēc jūnija vidū izskatīšanai Saeimas komisijā tika nodoti grozījumi Civillikumā, ir tas, ka Latvijas Dievturu sadraudze nav reliģisko organizāciju vidū, kas drīkst salaulāt pārus saskaņā ar savām tradīcijām. Organizācijas pārstāvji uzskata, ka viņi kā latviešu senāko tradīciju kopēji ir nelīdztiesīgā situācijā salīdzinājumā ar tām reliģijām, kas Latvijā nostabilizējās vēlāk. Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis Andrejs Broks LSM.lv skaidroja, ka dievturu vedību rituālus var veikt arī tagad, taču jāiesaista arī dzimtsarakstu nodaļa.
«Zeme, kur dzer»: Problēmas saskata alkohola lietošanas tradīcijās
«Zeme, kur dzer»: Problēmas saskata alkohola lietošanas tradīcijās
Jāņi nav iedomājami bez alus, bet bērnu dzimšanas dienas – bez bērnu šampanieša. Svētki ir peļņas laiks alkohola ražotājiem un tirgotājiem, no kā labums tiek arī valsts maciņam, jo ienākumi no akcīzes par alkohola tirgošanu mērāmi dažu ministriju gada budžeta apmērā. Tikmēr ārsti nebeidz atgādināt par melno statistiku un pieaugušo mirstību no alkohola izraisītajām slimībām.
«Zeme, kur dzer»: Sievietes alkoholismu slēpj un nodzeras ātrāk
«Zeme, kur dzer»: Sievietes alkoholismu slēpj un nodzeras ātrāk
Pierasts uzskatīt, ka pārmērīgai dzeršanai nododas vīrieši, tomēr problēmas ir arī sievietēm. Viņas vairāk izdzer alkoholiskos kokteiļus, biežāk slēpj dzeršanas sekas aiz grima kārtas un atrod attaisnojumus gan tam, lai dzertu, gan lai neārstētos. Tā novērojuši gan uzrunātie eksperti, gan cilvēki, kas no alkoholisma ārstējas. 
Kas rada interesi par zinātnēm – eksperimenti vai labs skolotājs
Kas rada interesi par zinātnēm – eksperimenti vai labs skolotājs
Kā rodas interese par sarežģītiem mācību priekšmetiem? Vai to var radīt veicinot ziņkāri – spridzinot un eksperimentējot? Eksperti uzskata, un pētījumi pierāda, ka var gan. Tomēr pamatu pamatos bērnam jāprot lasīt un rēķināt, lai interese neizkūpētu gaisā kā dūmi pēc spridzinoša eksperimenta.
De facto: Tikai piektdaļa skolu var piedāvāt alternatīvu krievu valodai
De facto: Tikai piektdaļa skolu var piedāvāt alternatīvu krievu valodai
Šoziem Valsts prezidents ierosināja, ka turpmāk Latvijas skolēniem krievu valodas vietā, sākot no 4. klases, būtu jāmācās kāda no Eiropas Savienības valodām. Cik tas ir reāli un cik ilgā laikā īstenojams, ja, piemēram, pērn vien aptuveni piektā daļa valsts skolu piedāvāja iespēju izvēlēties – mācīties vācu, krievu vai citu valodu. Pārējās skolās mācās tikai krievu valodu. LTV raidījuma "De facto" uzrunātie skolu pārstāvji un arī ministrija ir vienisprātis, ka nav skaidrs, kas varētu mācīt skolās kādu no Eiropas Savienības valodām. Turklāt vienīgā reālā alternatīva krievu valodai ir vācu valoda, bet Latvijas Universitātes vācu valodas skolotāju programmā piedāvātajās 11 budžeta vietās studē vien trīs topošie vācu valodas skolotāji. 
Alkoholisms paņem vairāk dzīvību nekā iepriekš, valsts atbalsts ārstēšanai  – nemērķēts 
Alkoholisms paņem vairāk dzīvību nekā iepriekš, valsts atbalsts ārstēšanai  – nemērķēts 
Provizoriskie dati liecina, ka 2021. gadā no saslimšanām, kas tieši saistītas ar alkohola lietošanu, miruši 725 cilvēki, kas ir par 200 vairāk nekā iepriekšējā gadā un par gandrīz 100 vairāk nekā 2018. un 2019. gadā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Pētījumos par kovida laika ietekmi uz alkohola lietošanas paradumiem redzams, ka Latvijā vairāk sākuši dzert iedzīvotāji jau ar esošām alkohola lietošanas problēmām. Turklāt, kā "De facto" apgalvo ārsti, lielākā daļa no tiem nav trūcīgi vai neizglītoti cilvēki. 
«De facto»: Vai eksakto zināšanu trūkums vairo sabiedrības tumsonību?
«De facto»: Vai eksakto zināšanu trūkums vairo sabiedrības tumsonību?
Jau vairākus gadus dažādas organizācijas, tostarp Latvijas Darba devēju konfederācija, satraucas par katastrofālo darbaroku trūkumu tieši tehniskajās nozarēs. Latvijā ir vismazāk dabaszinātnēs jeb STEM studējošo, toties esam pirmajā vietā pasaulē tādos rādītājos, kas apliecina māņticību, piemēram, ticību horoskopiem un veiksmes talismaniem, vēsta LTV raidījums "De facto".
Karjeras konsultante: dabaszinātņu vai fizikas studiju virzienu izvēlas maz
Karjeras konsultante: dabaszinātņu vai fizikas studiju virzienu izvēlas maz
Pienācis teju pēdējais laiks absolventiem saprast, ko viņi darīs tālāk, – kādā virzienā mācīsies tālāk un iegūs profesionālo, vidējo vai augstāko izglītību. Vai un cik lielā mērā šo izvēli ietekmē vecāki? Mūsdienās gan ļoti reti jaunieši aiziet ar vecāku profesiju padusē, apgalvo karjeras konsultante Jolanta Priede.
Latvijā ir eksakto zināšanu trūkums jeb kāpēc skolā jāmāca fizika
Latvijā ir eksakto zināšanu trūkums jeb kāpēc skolā jāmāca fizika
“Šodienas informatīvajā telpā daļa ir patiesība, daļa – maldi, kam cilvēki vienkārši tic, un vēl daļa – apzināti meli. Atšķirt vienu no otra un trešā iemāca tieši fizika,” apgalvo fiziķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas Universitātes (LU) profesors Mārcis Auziņš. Kāpēc dzīvē vajag fiziku?
Attālinātās mācības – iespēja mācīties divās valstīs vienlaikus. Pirmklasnieka pieredze
Attālinātās mācības – iespēja mācīties divās valstīs vienlaikus. Pirmklasnieka pieredze
“Ziniet, ko? Tad, kad mēs guļam, Vilis iet uz skolu!” tā saviem pirmklasniekiem, kuru vidū bija arī Vilis no Latvijas, stāstīja viņa skolotāja Ņujorkā. Pandēmija deva iespēju toreiz sešgadīgajam Vilim pieredzēt ko nebijušu – mācīties vienlaikus divu valstu skolās, kas katra atrodas savā pasaules malā, savā laika zonā. Šī pieredze nu iemūžināta dokumentālajā filmā "Starp diviem laikiem".
Kāpēc trūkst skolotāju? Atalgojums, profesijas prestižs un citi iemesli
Kāpēc trūkst skolotāju? Atalgojums, profesijas prestižs un citi iemesli
Fizikas skolotājs ar vairāk nekā 10 gadu darba stāžu, tagad arī Carnikavas pamatskolas direktors Raivis Pauls palicis skolā arī pēc “Iespējamās misijas” projekta un apgalvo, ka par labu un čaklu skolotāju “galvām” skolas esot gatavas maksāt labu algu. Bet vai alga ir iemesls, kāpēc skolās trūkst dabaszinātņu priekšmetu skolotāju?
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti