Raidījuma "Literatūre – ceļojums ar rakstnieku" 5. sezonas buru uzvelk Svens Kuzmins un Kikōne – dzejnieks un jūrnieks, kurš aizdevies uz tik tālu vietu, no kuras vairs nevar atgriezties, bet var iemājot draugu prātos.
Autora ziņas
Pirmais Latvijas Radio veidotais Dzejas festivāls aizsāk jaunu tradīciju, ar smaidu izceļot Eduarda Veidenbauma leģendāro atziņu: "Mums, latviešiem, dzejnieku vesels bars”.
"Es gribētu daudz vairāk noteikti rakstīt par sociālām tēmām," atzīst Ance Kristāla. Viņa ir studējusi kultūras socioloģiju un menedžmentu, bet tagad vairāk pievērsusies socioloģijai. Pusaudža maksimālismā domājusi, ka dzeja būs viņas pamatnodarbošanās. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" cikls „Jaunie vārdi” iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem.
Jaunais dzejnieks - tas ir jaunais mēģinātājs radīt cilvēkos emocijas no valodas, uzskata Gundars Smuidris. Viņa dzejoļi, lai arī negatīvi iesākti, vienmēr beigsies optimistiski. Bet par skumjām dzejā viņam ir dalītas jūtas. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" ciklā „Jaunie vārdi” iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem.
"Man dzīvē nekas tik viegli nav nācis kā dzejolīši, un es no tā ļoti mulstu," atzīst Lāsma Olte. Viņa vispirms apguvusi prozas rakstīšanu, bet kādā Prozas dienu pasākumā dzirdējusi dzejnieku rakstīto prozu, kas mudinājis pašu izteikties dzejā. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" ciklā „Jaunie vārdi” iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem.
"Mana dzejas būtība atšķiras no manas būtības," par sevi saka Anna Belkovska. Pirmais dzejas krājums, kas viņu spēcīgi uzrunājis, bijis Imanta Ziedoņa “Ceļmallapas”. Bet dzeju rakstīt viņa sākusi, jo kādai frāzei nav varējusi atrast piemērotu stāstu. Latvijas Radio raidījums "Kultūras Rondo" ciklā "Jaunie vārdi" tiekas ar jauno dzejnieci Annu Belkovsku. Viņa raksta arī dramaturģiju, bet ikdienā tulko subtitrus televīzijas raidījumiem.
Jaunais dzejnieks Rihards Ošenieks apgūst Kultūras un mākslu studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, sevi cenšas uzturēt, strādājot bārā, bet par savu dzeju saka, ka vēlas nostabilizēt sevi ar savu īsto balsi. Latvijas Radio raidījumā Dzejas dienu laikā skan cikls „Jaunie vārdi”, kas iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem.
Dzejnieces Lijas Brīdakas virtuvē Monta Kroma aizvadījusi ne vienu vien garu sarunu vakaru. Sarunas lielā mērā bijušas sievišķīgas, arī par to, ko viņa raksta, ko pēc tam varēja izlasīt Montas Kromas dzejoļos.
Interneta žurnāls "Punctum", trešo festivālu veltot spilgtajai latviešu modernisma dzejniecei Montai Kromai, laidis klajā dzejas grāmatu "Monta Kroma. Re:". Īpaši šim izdevumam, iedvesmojoties no Kromas tekstiem, savus dzejoļus radījuši 23 mūsdienu dzejnieki, tostarp arī Pēteris Draguns, kurš par Montas Kromas daiļrades vēsturiskajiem aspektiem rakstījis arī savu bakalaura darbu Latvijas Kultūras akadēmijā.
"Viņa man bija vislielākais draugs, vissvarīgākais cilvēks. Bez viņas es vispār nebūtu es,” par dzejnieci Montu Kromu stāsta māksliniece Helēna Heinrihsone.
Klāvs Elsbergs (03.01.1959–05.02.1987) ir dzejnieks, kura darbi jau viņa īsā mūža laikā uzrunāja teju visas paaudzes, sākot ar vecākiem klasiskās formas cienītājiem un beidzot ar brīvdomīgiem pusaudžiem. Arī šodien – 30 gadus vēlāk – viņa dzeja nezaudē laikmetību un sagādā tīru, neviltotu pārdzīvojumu.
Reti kurš latviešu prozas darbs uzbur tik pārliecinošu un dzīvu ainavu kā Edvarta Virzas poēma "Straumēni". Taču šīs grāmatas burvība slēpjas ne tikai dabas aprakstos, bet arī kāda dziļāka, prātam ne vienmēr pieejama slāņa klātbūtnē, kurš it kā tepat blakus vien ir, taču saskatīt to var tikai caur mītiskiem un poētiskiem meklējumiem.
Latviešu dzejniekam Pēteram Brūverim šogad būtu apritējuši 60 gadi. Savas dzīves gaitā viņš ir izdevis 10 dzejoļu krājumus, sacerējis dziesmu tekstus, atdzejojis no azerbaidžāņu, turku, krievu, vācu, lietuviešu un citām valodām – tostarp tulkojis arī Tuvas šamaņu rituālos tekstus.
Četrdesmitajos un piecdesmitajos gados dzejnieces Mirdza Bendrupe un Mirdza Ķempe aktīvi sarakstījās ar Vidvudu Eglīti – rakstnieka Anšlava Eglīša brāli, kurš turpināja dzīvot Rīgā un vietējās kultūras aprindās bija pazīstams kā talantīgs pianists un klavierskolotājs.
Par dzejnieku un šaha spēles adeptu Olafu Stumbru viņa dzejas izlases "Rokāde" pēcvārdā skaidri un precīzi izteicies cits dzejnieks un šaha spēles adepts Jānis Elsbergs – ja viņam kā krājuma sastādītājam un redaktoram liktu nosaukt 20 izcilākos latviešu dzejniekus, Stumbra vārds noteikti ierindotos kaut kur saraksta virspusē.
Latgaliešu literāts un multimākslinieks Raibīs Suņs (Oskars Orlovs, 1983) reiz izteicās, ka visa latgaliešu kultūra ir andergraunda kultūra. Un, ja pieņem, ka tā ir, tad tieši laikmetīgo dzeju var uzskatīt par galveno informācijas avotu, kas sniedz ieskatu Latgales dzīvē – nevis praktiskajā un politiskajā, bet literārajā, intelektuālajā un garīgajā.
Veronika Strēlerte (1912–1995) bija viena no tām nedaudzajām latviešu dzejniecēm, kurai piemita izkopta elegance ne tikai viņas ārējā veidolā, bet arī valodas izteiksmībā un tēlu atlasē.
Jānis Baltvilks (1944–2003) vairāku paaudžu atmiņā palicis kā rakstnieks, kurš radījis oriģinālus, dzīvespriecīgus un intelektuālus dzejoļus bērniem – un zināmā mērā arī jaunatnei.
Monta Kroma (1919–1994) ir daudzpusīga dzejniece, kas ne tikai vērojusi, bet arī aktīvi līdzdarbojusies Latvijas 20. gadsimta izšķirošajos notikumos un pavērsiena punktos.
Baiba Bičole (1931) ir viena no tām latviešu dzejniecēm, kura mazotnē ar saviem vecākiem 1944. gadā bija spiesta doties bēgļu gaitās. 1950. gadā ceļš visbeidzot noslēdzās Amerikas Savienotajās valstīs, kur autore kļuva par ''Elles ķēķa'' radošā virmojuma līdzdalībnieci Ņujorkā.
Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Liepājā viens no jautrākajiem un rosīgākajiem bohēmas centriem bija fotogrāfa Ulda Brieža dzīvoklis Jāņa ielā, šaurās aprindās saukts par Vāgūzi.
Gunars Saliņš (1924–2010) bija gatavs apmežot Ņujorku un to arī izdarīja – vismaz savā dzejā noteikti. "Elles ķēķa" īstenais biedrs, prasmīgs atdzejotājs un novatorisks dzejnieks četrdesmit gadus veltīja akadēmiskajam darbam, pasniedzot psiholoģiju un socioloģiju Unionas koledžā Ņujorkā. Viņa darbi ietekmēja veselu jauno dzejnieku paaudzi gan ASV, gan Latvijā.
Ir tādi autori, kuriem izdodas saskatīt smalkumu ikdienišķās lietās un tikpat smalki un ikdienišķi padarīt šo subjektīvo redzējumu pieejamu lasītājiem. Viens no šādiem autoriem ir dzejnieks Egils Plaudis (1931–1987), kura radošās darbības bagātākais posms iesākas ar 20. gadsimta 60. gadiem.
Ojāra Vācieša dzejoļu krājums "Nolemtība" iznāk divus gadus pēc Vācieša aiziešanas mūžībā – 1985. gadā –, un tajā apkopoti kultūras periodikā publicētie dzejoļi, kā arī viņa mūža laikā nepublicētie darbi.
Jānis Akuraters lielākoties pazīstams kā prozaiķis un dramaturgs, taču mūža gaitā viņš rakstījis arī dzeju, kas no 1905. līdz 1938. gadam izdota 12 stilistiski daudzveidīgos krājumos.
Iedvesmojies no Viljama Batlera Jeitsa, Radjarda Kiplinga un Šarla Bodlēra, vienlaikus izkopjot savu stilu un pasaules redzējuma atveidojumu, dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs Eriks Ādamsons savu nozīmīgumu latviešu literatūras vēsturē nostiprinājis ar reti sastopamu eleganci un dziļumu sevis izvēlēto fenomenu aprakstā.
Rakstnieka un dzejnieka Vika (Viktors Kalniņš, 1939) grāmata “Kā es meklēju Sa Vējos jeb Pāru pasakas pieaugušajiem” apkopo trīsdesmit īsstāstus, kuros lielākā loma ir atvēlēta valodas rotaļām, zināmām lietām un parādībām piešķirot iepriekš neapjaustas īpašības.
Velgas Kriles krājums “Sikspārnis. Rekviēms” regulē katra lasītāja personiskās attiecības ar nāvi un palīdz lasītājam pieņemt savu mirstīgumu. “Īsts ir vienīgi mirklis, negaidi vairāk par to” – arī šīs rindas ne vien pieder dzejniecei Velgai Krilei (1945–1991), bet kaut kādā mērā arī trāpīgi raksturo viņas – vienlaikus spēcīgas autores un trausla cilvēka – dzīvi un radošumu.
Gada nogales grāmatu izlasē – iespaidi par urbānā sapņotāja Aleksandra Čaka stāstu krājumu "Mana mīlestība", kuru rotā Anšlava Eglīša nu jau par klasiku kļuvušie zīmējumi.
Juris Kunnoss (1948–1999) padomju Latvijas dzejas ainā ir tik spilgts un pašpietiekams autors, ka šķiet nepareizi pieskaitīt viņu jebkādām kustībām, tradīcijām, kultūrām un subkultūrām. Kādai Intas Čaklās recenzijai dots nosaukums “Kas dzīvo vārdos”, tādējādi uzsverot Kunnosa valodas dažādību un bagātīgumu.
Dzejnieces Ievas Rozes debijas krājums "No vienas tumsības otrā" tika izdots apgāda “Liesma” veidotajā sērijā “Pirmā grāmata”.
„Cienījamo lasītāju” svētku izlasē par Hermaņa Marģera Majevska pirmo dzejas krājumu "Atvadīšanās no upes" un iepazīstināsim klausītājus arī ar šī visnotaļ unikālā autora dzejas rindām.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
