Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos Geleženkeliai" aizvien ir vienīgā, kas nav parakstījusi "Rail Baltica" līgumu par iepirkumu pārvaldes modeli. Lietuvas Tirdzniecības un komunikāciju ministrija, kā arī uzņēmuma "RB Rail" vadība gan norāda, ka tā ir tikai tehniska lieta, kas dažās dienās būs atrisināta. Vienlaikus amatpersonas apliecināja, ka "Rail Baltica" izmaksas no 3,68 miljardiem eiro ir pieaugušas līdz pieciem miljardiem.
Baltijā viszemākā alga patlaban ir Latvijā. Lietuvā šoruden gaidāmo parlamenta vēlēšanu dēļ minimālā alga ir pacelta divkārt - līdz 380 eiro, un Latvija šo līmeni sasniegs tikai nākamgad. Savukārt Igaunijā minimālā alga ir 430 eiro un nākamgad tā būs 470 eiro.
Arī lietuvieši beidzot tikuši pie savas Gaismas pils. Pēc vairāku gadu rekonstrukcijas beidzot atvērta Lietuvas Nacionālā Martina Mažvida bibliotēka.
Lietuvā nonākušo patvēruma meklētāju iepazīšanās ar valsti sākas Ruklā – Latvijas "Muceniekiem" līdzīgā centrā, ko sauc arī par militāro pilsētu, jo pretim patvēruma meklētāju centra logiem atrodas karavīru kazarmas. Centrā patvērumu rod dažādu tautību cilvēki, arī Eiropas Komisijas (EK) patvēruma meklētāju pārvietošanas programmā iekļautie.
Pusgada laikā uz Lietuvu pārvietoti vien 93 cilvēki Eiropas Komisijas programmas ietvaros. Noteikto skaitli – 1105 - sasniegt atvēlētajā laikā, visticamāk, neizdosies. Bet Lietuvas amatpersonas negatavojas paātrināt procesu. Ruklas bēgļu centrs, kas līdzīgs Muceniekiem ne tikai pēc būtības, bet ari izskatā, mēnesī var pieņemt ne vairāk par 50 cilvēkiem.
Jau trešo nedēļu Lietuvā darbojas vācu tirdzniecības tīkls "Lidl", kas kaimiņvalstī ir atvēris 15 veikalus. Taču rindas ārpus veikaliem novērojamas līdz pat šodienai. Kaut arī tirgotāji gaidīja tādu ažiotāžu, tomēr pircēju gatavība vairākas stundas stāvēt rindā pie veikaliem pārsteidza gan ekspertus, gan tirgotājus.
Zviedrija, Norvēģija, Somija, Igaunija, Lietuva, Dānija un arī Latvija. Bieži tiek runāts par Baltijas un Ziemeļvalstu kopīgu aizsardzību, ārpolitiku un ekonomiku. Taču mūsu valstīm ir kopīgas arī senas tradīcijas. Un tieši vasaras saulgrieži ir tie svētki, kas mūs vieno jau gadu simtiem.
Neskatoties uz to, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starpā valda sīva ekonomiskā un brīžiem politiskā konkurence, Jāņu svinēšanas tradīcijas mūs satuvina. Mūsu tautas vieno, piemēram, vēlme atrast papardes ziedu.
Šogad aprit 25 gadi kopš traģiskajiem notikumiem uz Lietuvas - Baltkrievijas robežas, kad tika nogalināti septiņi Lietuvas neatkarības aizstāvji – muitas darbinieki. Tagad, atceroties pagātnes notikumus, Tomass Šerns redz daudz līdzību ar nesenajiem notikumiem Ukrainā. Viņš ir vienīgais, kuram izdevās izdzīvot un pastāstīt par piedzīvoto.
Latvijas un Lietuvas korupcijas apkarošanas dienesti īstenojuši vērienīgu operāciju, kurā aizdomās par kukuļošanu, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu aizturētas astoņas personas. Pēc tiesībsargu informācijas, lai tiktu pie pasūtījumiem, kukuļus devis viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmumiem – “LNK” grupā ietilpstošās kompānijas “Latvijas tilti” vadītājs Genadijs Kamkalovs, kurš vēl līdz ar septiņām personām ir aizturēts. Tikmēr “LNK Industries” iesaisti šajos noziegumus noliedz.
Otrdien, 14.jūnijā, komunistiskā genocīda upurus atceras arī Igaunijā un Lietuvā. Pirms 75 gadiem masu deportācijas sākās vienlaicīgi trīs Baltijas valstīs. Bēdas par šo melno vēstures lapaspusi vieno arī mūsu tautas.
Lietuva velta aizvien mazāk laika un spēka stratēģiskiem risinājumiem un sāk zaudēt stratēģisko virzienu. Tā savā ikgadējā pārskatā parlamentā atzinusi kaimiņvalsts prezidente Daļa Grībauskaite.
Lietuvai tās cīņā pret topošo Baltkrievijas atomelektrostaciju ir izdevies piesaistīt jaunus sabiedrotos – nesen notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) debatēs Lietuvas pausajām bažām par iespējamajiem jaunās atomelektrostacijas drošības riskiem pievienojušies arī vairāki citu Eiropas valstu politiķi.
Viļņā pirmdien, 6.jūnijā, notika konference par NATO aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšanu, par ASV lomu Eiropas drošības sekmēšanā un īpaši par Baltijas jūras reģiona drošību gaidāmā NATO Varšavas samita kontekstā. Kā konferencē uzsvēra ASV armijas komandieris Eiropā Bens Hodžs, Krievija ir valsts, kas ciena tikai spēku, tāpēc Ziemeļatlantijas aliansei to arī vajag reāli demonstrēt.
Lietuvas Īpašo izmeklēšanu dienests otrdien, 31.maijā, veica kratīšanas uzņēmumā “Bertona Holdings” un tās direktores Diānas Domenienes mājās. Viņas vadītais holdings saistīts ar “Maxima” īpašniekiem.
Ja līdz šim Latvija aizsardzības budžetam no iekšzemes kopprodukta atvēlēja vairāk līdzekļu nekā Lietuva, tad nākamgad, pēc kaimiņvalsts politiķu paustās apņemšanās, valstis būs mainītās lomās. Lietuva pirms gada atjaunoja daļēju obligāto militāro dienestu un nesen izteica gatavību palielināt arī savas gaisa aizsardzības spējas.
Protestējot pret dzīves dārdzību, Lietuvas iedzīvotāji šonedēļ vienojās akcijā “Neiesim lielveikalos trīs dienas!” Akcija, kas saukta arī par “kāpostgeitu”, radās sociālajos tīklos neapmierinātībā ar ziedkāpostu cenām. Un izvērtās plašumā, jo dārgāks kļuvis teju viss. Dažas dienas piedzīvojuši pircēju boikotu, sestdien vairāki lielveikali izsludinājuši zemo cenu akcijas un iepirkšanās maratonus. Neskatoties uz to, ka oficiāli izpārdošanas bija ieplānotas jau iepriekš, pircēji to uzskata arī par savu – lai gan nelielu, tomēr uzvaru.
Lietuvā izcēlies pamatīgs korupcijas skandāls, kurā iesaistīts augsta ranga politiķis - Lietuvas Liberāļu kustības līderis Eliģijus Masjulis un koncerna "MG Baltic" viceprezidents Raimonds Kurļanskis. Viņu Viļnas tiesa piektdien, 13.maijā, apcietināja uz 20 diennaktīm, izvirzot apsūdzības par kukuļošanu un tirgošanos ar ietekmi.
Lietuvas pircēji gatavojas vēl nepieredzētai protesta akcijai - “Neiešu uz lielveikalu!”. Vismaz trīs dienas, sākot ar 10. maiju, viņi neies iepirkties uz lielveikaliem, lai protestētu pret cenu kāpumu.
Emigrācija ir problēma, kas skar ne tikai Latviju, bet arī Lietuvu. Pamestās pilsētas kļūst par graustiem, kas arī veicina bēgšanu uz sakārtotāku vidi.
"Ideālais bēglis" - tā dēvē vīrieti no Afganistānas, kurš šonedēļ atbrauca uz Lietuvu. Meklēt patvērumu tieši šajā valstī gribēja pats, lietuviešu valodu zina. Turklāt - šai valstij atzīstas arī mīlestībā. Tuvākāja laikā Abduls Basirs Jusufi uzturēsies Ruklā, patvēruma meklētāju centrā.
Pēc diviem gadiem pilsētiņā Baltkrievijas ziemieļrietumos pie pašas Lietuvas robežas un vien 100 kilometru attālumumā no Latvijas darbu uzsāks Baltkrievijas atomelektrostacija (AES). Tieši mūsu kaimiņi lietuvieši ir aktīvākie jaunās stacijas pretinieki, jo no Viļņas jaunā stacija būs vien 40 kilometru attālumā.
Kaimiņvalsts Lietuva piektdien, 18.martā, apstiprinājusi jaunu valsts militāro stratēģiju. Tajā secināts, ka Lietuvas drošības situācija ir pasliktinājusies un lielākais valsts apdraudējums ir Krievijas rīcība.
Lietuvas Valsts aizsardzības padome pirmdien, 14.martā, vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu, ka obligāto militāro dienestu valstī vajadzētu atjaunot uz nenoteiktu laiku, nevis uz pieciem gadiem, kā lemts iepriekš.
Kamēr daudzās valstīs vēl tikai spriež, kā iekļaut imigrantus vietējā sabiedrībā, kaimiņvalstī Lietuvā bēgļiem jau ir iespēja iekārtoties darbā. Viļņā atvērta frizētava, kur strādā tikai imigranti. Diviem no 10 darbiniekiem jau piešķirts oficiāls bēgļa statuss. Viens frizieris ir no Eritrejas, otrs – no Ukrainas Doņeckas apgabala.
Lietuvā skolotāji pirmdien, 7.martā, pilnībā izbeigs streiku, kas sākās 22.februārī un tika pieteikts kā beztermiņa. Aizvadītās divas nedēļas kaimiņvalsts valdībai bija gana saspringtas, meklējot skolotāju pieprasītos līdzekļus algu palielināšanai. Risinājums ir atrasts - izmēģinās sistēmu “nauda seko klasei”, nevis skolēnam.
Pēc Igaunijas apmeklējuma Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) ceturtdien, 3.martā, devās iepazīšanās vizītē uz Lietuvu, kur tikās ar savu Lietuvas kolēģi Aļģirdu Butkeviču, prezidenti Daļu Grībauskaiti, kā arī apmeklējis uzņēmuma "Sakret" rūpnīcu.
Meklēt aukli vai pašiem pamest darbu – tas ir risinājums vecākiem Lietuvā, kas no 1. janvāra nevēlēsies potēt savus bērnus. Jaunā norma ir obligāta gan pašvaldību, gan privātajiem bērnudārziem.
Lietuvā pirmdien, 22.februārī, vairāk nekā 200 skolu sākušas beztermiņa streiku. Skolotāji pieprasa algas palielinājumu, taču valdība pagaidām vēl nav panākusi vienošanos ar skolotājus pārstāvošo arodbiedrību.
Otrdien, 16.februārī, Lietuvā tiek atzīmēta 98. gadadiena, kopš Viļņā tika parakstīts Lietuvas neatkarības akts, tādējādi proklamējot Lietuvas Republiku. Svētku noskaņu gan aizēno skolotāju protesti un ar pirmsvēlēšanu laiku saistītie skandāli.
Krievijas iedzīvotāju vairākums uzticas televīzijai, nelasa avīzes un paļaujas uz vienu informācijas avotu.
