Pēc Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" noteiktā daudzmiljonu soda par konkurences ierobežošanu, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, šī posma atjaunošana būtu acīmredzams risinājums, bet ne obligāts. Tā Lietuvā paziņojusi Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margrēte Vestagere.
Saskaņā ar šonedēļ publicētiem datiem Lietuva atrodas pirmajā vietā Pasaules Veselības organizācijas veidotajā topā par alkohola patēriņu. Lai arī notiek strīdi par aprēķinu metodoloģiju, arī pašā Lietuvā nenoliedz – atkarība no alkohola ir viena no vislielākajām problēmām. Valstī top kārtējas izmaiņas, kā samazināt alkohola patēriņu un glābt sabiedrību no šīs problēmas.
Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvji apstiprinājuši arhīvā atrastās deklarācijas par Lietuvas valsts neatkarības atjaunošanu autentiskumu.
Mazajiem ir jāturas kopā, jo tikai tā ir iespējams sasniegt lielāku auditoriju - tā uzskata Lietuvas Kino centra direktors. Šonedēļ kļuva zināms, ka kaimiņvalsts nolēmusi finansiāli atbalstīt divus kopprojektus ar Latviju. Proti, 10 000 eiro piešķirs Lailas Pakalniņas dokumentālajai filmai un 50 000 eiro - spēlfilmai "Bille".
Katru gadu arī Lietuvas augstskolās kļūst arvien mazāk studentu. Situācija kaimiņvalstī ir diezgan līdzīga tai, kāda ir mūsu valstī. Latvijas augstākās izglītības iestādes tieši šobrīd saskaras ar sāpīgām reformām, savukārt Lietuvā par augstākās izglītības jomas reformēšanu vien runā. Taču valsts finansētu augstskolu skaists var tikt būtiski samazināts.
Par Latviju un par Latgali pēdējā laikā daudz ticis rakstīts ārzemju presē. Saistībā ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā (un viņa attieksmi pret NATO) ārzemju žurnālisti no jauna sākuši interesēties par Latvijas pierobežu: “Kā tad tur ir ar to hibrīdkaru NATO teritorijā”? (Foreign Policy. How World War III Could Begin in Latvia, arī ''Bloomberg. Fear of Putin and a Baltic War Intensifies with Trump's Victory.) Problēmā iedziļinājās Dr.sc.comm. Solvita Denisa.
Jau atkal Latvijā apspriež, vai "runāt vai nerunāt politiķiem/ierēdņiem/varoņiem krieviski ar krievvalodīgu auditoriju". Dažas (latviešu) TV pārraides veic aptaujas tiešajā ēterā; politiķi raksta niknas vēstules "presei"; eksperti publiski atzīstas, kad bijusi viņu "pēdējā reize, runājot krieviski". Parasti par Latvijas politisko dzīvi es neizsakos - man ir citas iemīļotās valstis, jo jau ilgus gadus es pētu autoritāros režīmus un informācijas karu, kas tiem neizbēgami nāk līdzi. Taču šoreiz runāšu arī par Latviju.
Nedaudz vairāk nekā desmit gadu laikā, kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā (ES), Krievijas bijušais Krievijas vicepremjerministrs, tagad opozīcijas pārstāvis Alfrēds Kohs aizvien pārliecināts, ka Latviju nevar pieskaitīt pie civilizētajām Eiropas valstīs. Šādu viedokli viņš bija paudis savulaik, kad Latviju uzņēma ES, un pie šīs domas pieturas arī tagad.
Neskatoties uz to, ka vēlēšanās Lietuvā piedalījās vien nepilni 50% balsstiesīgo iedzīvotāju, tie, kuri ieradās vēlēšanu iecirkņos, bija motivēti mainīt līdz šim valdošo varu. Koalīcijas spēki Lietuvā zaudējuši lielu atbalstītāju skaitu un jautājums - kāpēc tā, tagad nodarbina gan politiķus, gan ekspertus.
Lietuvā beigušās parlamenta vēlēšanas. Cīņā par 141 Lietuvas Seima vietu iesaistījušās 14 partijas un politiskās apvienības. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka līdz ar valdošajiem sociāldemokrātiem, kā arī opozīcijā esošajām divām lielākajām labēji centriskajām partijām uz iekļūšanu Seimā, pārvarot piecu procentu barjeru, pretendē vēl četras partijas. Vadošie spēki sadalījušies divās nometnēs – premjerministra Aļģirda Butkēviča un prezidentes Daļas Grībauskaites politiskās līnijas atbalstītājos.