Stāstu par strīdu politiskas partijas iekšienē ir iespējams pārvērst par ilustrāciju tam, kā Latvijā, Baltijā un pat Eiropā diskriminē krievus. Kā? Krievijas mediju saturs pēdējās dienās sniedz interesantu piemēru.
Par Latviju un par Latgali pēdējā laikā daudz ticis rakstīts ārzemju presē. Saistībā ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā (un viņa attieksmi pret NATO) ārzemju žurnālisti no jauna sākuši interesēties par Latvijas pierobežu: “Kā tad tur ir ar to hibrīdkaru NATO teritorijā”? (Foreign Policy. How World War III Could Begin in Latvia, arī ''Bloomberg. Fear of Putin and a Baltic War Intensifies with Trump's Victory.) Problēmā iedziļinājās Dr.sc.comm. Solvita Denisa.
Jau atkal Latvijā apspriež, vai "runāt vai nerunāt politiķiem/ierēdņiem/varoņiem krieviski ar krievvalodīgu auditoriju". Dažas (latviešu) TV pārraides veic aptaujas tiešajā ēterā; politiķi raksta niknas vēstules "presei"; eksperti publiski atzīstas, kad bijusi viņu "pēdējā reize, runājot krieviski". Parasti par Latvijas politisko dzīvi es neizsakos - man ir citas iemīļotās valstis, jo jau ilgus gadus es pētu autoritāros režīmus un informācijas karu, kas tiem neizbēgami nāk līdzi. Taču šoreiz runāšu arī par Latviju.