"Varu vienīgi apstiprināt, ka Šarūns bija viens no labākajiem investīciju direktoriem kompānijā," Rus. LSM.lv par nu jau bijušo kolēģi Šarūnu Stepukoni saka investīciju fondu pārvaldīšanas uzņēmumā "BaltCap", kam ir ciešas saiknes ar Latviju. Viņu tur aizdomās par 30–40 miljonu eiro izlaupīšanu un izšķērdēšanu (summa līdz šim tiek precizēta). Tas šim reģionam ir gandrīz bezprecedenta vēriens. Bet kā tāda līdzekļu aizplūšana varēja palikt nepamanīta daudzus gadus? Oficiālu detalizētu atbilžu gandrīz nav. Neoficiāli nozare mutuļo. Rus.LSM.lv aprunājās ar tiem konkurentiem, kuri piekrita sarunai, bet bez diktofona.
Autora ziņas
Divi Latvijas ražotāji, kas izgatavo lidaparātus ar divēju pielietojamību – gan civilo, gan militāro –, Krievijas un Ukrainas kara laikā piedzīvo biznesa sprādzienveida kāpumu. Vēl divi uzņēmumi, iespējams, sāks dronu ražošanu gada laikā. Kā klājas nozarei, kas izaugusi no bērnības vaļasprieka, un vai ambīcijas kļūt par "dronu koalīcijas" centru, par kurām paziņojusi Latvija, ir pamatotas, noskaidroja Rus.LSM.lv.
Tas nekas, ka otrā līmeņa pensiju uzkrājumi ir mīnusā: jāpagaida, un tie droši vien pieaugs. Tā vietējie eksperti runāja gan 2020. gadā, gan 2022. gadā, gan 2023. gada sākumā, kad plašsaziņas līdzekļi vēstīja par kārtējiem Latvijas pensiju plānu vērtības kritumiem. Vai šie "mierinājumi", raugoties no šodienas, ir sevi attaisnojuši, kāpēc mūsu smadzenes nenovērtē kritumus (un pieaugumu) racionāli, un kāda tam ir saistība ar Nobela prēmijas laureātu Danielu Kānemanu, noskaidroja Rus.LSM.lv.
"Vai tā nauda ir tā vērta? " retoriski vaicāja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs decembra sākumā, spriežot par Krievijas graudu tranzītu. "Tie uzņēmēji, [kas to dara], ir mūsu pašu," viņš teica. Protams, mūsu: galvenais šo graudu pārvadātājs ir "LDz Cargo", kas pilnībā pieder valstij, un tas nav vienīgais piemērs. Privāto firmu sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju nereti apspriež (un stingri nosoda) politiķi un plašsaziņas līdzekļi. Uzņēmumi ar valsts kapitālu paliek ārpus redzesloka: lai gan bieži vien tieši tie ir nozares līderi vai pilnīgi monopolisti, tiem joprojām nav ticis jautāts par ētiku un "peļņu no Putina asiņainās naudas". Rus.LSM.lv pajautāja.
Septembrī oficiālā statistika uzrādīja sen neredzētu iedzīvotāju "aizplūšanu" no Latvijas – mīnus 3656 cilvēki. Rus.LSM.lv noskaidroja, ka lielākā daļa no viņiem ir Krievijas pilsoņi, kuriem septembrī anulēta pastāvīgās uzturēšanās atļauja un viņi tika svītroti no Iedzīvotāju reģistra. Statistiķu loģika ir acīmredzama: ja cilvēka nav Iedzīvotāju reģistrā, tas nozīmē, ka viņš valstī vairs nedzīvo, – vai nu ir miris, vai aizbraucis. Taču, iespējams, šī aizplūšana ir "virtuāla": atbildīgās iestādes vienkārši nezina, cik cilvēku patiesībā ir izbraukuši no Latvijas.
"Kļūstiet par Alūksnes olu ražotāja "APF Holdings" akcionāru tagad!" aicina reklāma Latvijas interneta portālos. Reklāmā redzama oliņa – nevis parasta, bet zelta. Bet vai šīs olas tiešām ir zelta? To noskaidroja Rus.LSM.lv.
Jautājumus par personīgo datu aizsardzību Latvijā aktualizēja medija "Meduza" izdevējas Gaļinas Timčenko telefona uzlaušana. Tas droši vien bija specdienestu darbs – iespējams, Latvijas specdienestu. Vai var padarīt drošu savu tehniku pret tādu struktūru (un citu ziņkārīgo) interesi? Kur vērsties, ja radušās aizdomas? Vai ir atšķirības no datu drošības viedokļa starp "Apple" tālruņiem un tiem, kas darbojas ar operētājsistēmu "Android"? Rus.LSM.lv apkopoja atbildes.
"Tas ir valsts noslēpums", "Šķiet, ka nav, bet precīzi nezinu", "Nevaru komentēt". Tās ir tipiskas atbildes uz Rus.LSM.lv jautājumiem par to, vai Latvijas specdienesti izmanto spiegošanas programmu "Pegasus". Jautājumi kārtējo reizi radās pēc ziņām, ka kādas valsts atbalstīti hakeri, iespējams, mēģinājuši uzlauzt tālruņus pieciem ar Krievijas žurnālistiku saistītiem Latvijas iedzīvotājiem (pagaidām apstiprināts tikai viens gadījums – "Meduza" izdevējai Gaļinai Timčenko).
Pēdējās nedēļās kļuvis zināms par spiegošanas programmas "Pegasus" instalēšanu, iespējams, uzreiz piecos viedtālruņos, kam ir Latvijas numuri. To īpašniekiem ir kopīgs tas, ka viņi visi ir saistīti ar Krievijas žurnālistiku trimdā un visi strādā Latvijā. Četras epizodes vēl tiek pārbaudītas, vienā apstiprināts, ka inficēts tīmekļa medija "Meduza" ("Медуза") izdevējas Gaļinas Timčenko "iPhone". Kāpēc nav izslēgts, ka ir iesaistīti Latvijas specdienesti, noskaidroja Rus.LSM.lv.
2022. gada 24. februāris nostādīja Latvijas zāļu ražotājus visai neērtā stāvoklī. No vienas puses, abu vadošo uzņēmumu vadība nosodīja Krieviju (tā ir viens no galvenajiem noieta tirgiem) un pauda atbalstu Ukrainai. Vienlaikus gan "Grindeks", gan "Olainfarm" kara laikā aktivizēja darbību Krievijā. Rus.LSM.lv noskaidroja, kādi ir kara radītie riski Latvijas farmācijas jomai un kā nozare pastāv paralēlās pasaulēs, kur Krievijas nosodījums (Latvijā) ir savienojams ar (Krievijā) saņemtajiem goda rakstiem.
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava, raksturojot Latvijā dzīvojošos Krievijas pilsoņus, paziņoja, ka absolūtais vairākums no viņiem, 95%, 2018. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās "aizgāja un nobalsoja" par Vladimiru Putinu. Kā noskaidroja "Melu detektors", Dombravas sacīto neapstiprina statistikas dati: toreiz balsoja, lielākais, puse Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu (bet datu konkrēti par gados vecajiem Krievijas pilsoņiem nav vispār). Deputāts pavēstīja "Detektoram", ka viņš visu pateicis pareizi, un pauda cerību, ka viņam jautājumus uzdodošajam, "pret valsts interesēm vērstajam projektam" drīz atņems valsts finansējumu.
Iepriekšējos gados Rīgas ielu remontam tērēts nepietiekami daudz līdzekļu, piemēram, 2017. un 2018.gadā (kad galvaspilsētas mērs bija Nils Ušakovs ("Saskaņa")), - apmēram miljons eiro gadā, paziņoja Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"). Kā noskaidroja "Melu detektors", tas patiešām tā ir, ja runā par vienu konkrētu remontdarbu veidu, kad tiek noņemts vecais asfalts un uzlikts jauns, kas ideālā gadījumā jādara ik pēc desmit gadiem. Savukārt, ja vērtē ceļu remontdarbus plašākā kontekstā (bedrīšu remonts, jaunie projekti), tad situācija ir ļoti dažāda.
Inflācijas kāpums un centrālo banku mēģinājumi to iegrožot devuši triecienu arī Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem otrajā pensiju līmenī. Turklāt marta beigās vislielākie zaudējumi (12 mēnešu laikā) izrādījušies konservatīvajiem pensiju plāniem, kuri tradicionāli tiek uzskatīti par vismazāk riskantajiem un kuru mērķis ir vienkāršs – saglabāt naudu. Kas jāzina, lai nepieļautu kļūdas, – par to šajā Rus.lsm.lv apskatā.
Latvija šodien dzīvo informācijas telpā, kurā absolūti dominē krievu valoda, intervijā Latvijas Radio paziņoja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. "Melu detektora" pārbaude parādīja, ka Āboliņš runāja par Latvijā pieejamajiem telekanāliem (to vairāk ir krievu valodā), bet ne par to, kādu televīziju Latvijā reāli vairāk skatās (vairāk skatās TV kanālus latviski), skaidroja Rus.LSM.lv.
Latvijas kompānijas "Madara Cosmetics" akcijas 2021. gadā cenas maksimumā maksāja 31,2 eiro, tātad investori novērtēja uzņēmumu par vairāk nekā 110 miljoniem. Tagad, decembra beigās, cena biržā kritusies par pusi – līdz 15–16 eiro. "Kas noticis?" – šo jautājumu sev laiku pa laikam uzdod kompānijas mazie akcionāri. Par pieciem aspektiem, kas ir svarīgi "Madaras" biznesa izpratnei, un par akcijas cenas kritumu biržā – šajā Rus.lsm.lv apskatā.
Imants Frederiks Ozols, poliglots, Daugavpils Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs, koloniālisma pētnieks un bijušais LTV žurnālists, sociālajā tīklā "Facebook" publicēja ierakstu par rusofobiju Latvijā, kas guvis plašu rezonansi. Kā reakciju viņš saņēma gan daudz apvainojumu, gan ne mazumu pateicību. Kāpēc teikt, kas ienāk prātā, par Latvijas krieviem kā par grupu tagad ir sociāli pieņemama, nevis peļama rīcība, bet skaļi to nosaukt par rusofobiju, gluži pretēji, ir sociāli riskanti? Arī par mītiem, sociālo un personīgo atmiņu – šajā Rus.LSM.lv intervijā.
Kad nojauca pieminekli padomju karavīriem Rīgā, atbildīgie dienesti paziņoja, ka ir "gatavi jebkādai notikumu attīstībai": iepriekš 9. maijā te ieradās līdz 200 000 cilvēku, un piemineklis tika saukts par "krievu kopienas pulcēšanās vietu". Kaut cik masveidīgi protesti nesekoja, un kopš tā laika politiķi un žurnālisti jautājumu "kāpēc" uzdevuši ne reizi vien, nereti – ar pārsteigumu. Skan arī otrs jautājums – kā noritēs analoģiska operācija Daugavpilī?
Pavasarī "Facebook" Ukrainas bēgļu grupā parādījās sludinājumi, ka viens no lielākajiem saplākšņu ražotājiem – Rīgas rūpnīca "Kronospan" – aicina darbā ukraiņu bēgļus. Rūpnīcā paziņoja, ka nav šādu sludinājumu izvietojuši, bet Rus.LSM.lv noskaidroja, ka darbu piedāvā starpniekuzņēmums, kurš rūpnīcai iznomā darbaspēku, lai gan licencēto darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu uzņēmumu sarakstā šī firma nav atrodama. Gan firma, gan rūpnīca no plašākiem komentāriem par situāciju atteicās.
Pašreizējo rubļa kursu, kas ir tuvs pirmskara kursam, Krievija var noturēt ilgi, ja Rietumi nenoteiks stingru embargo tās naftai un gāzei. Lai vājinātu Krievijas militāro potenciālu, vajadzīgas ne tikai ekonomiskās sankcijas, vēl svarīgāk ir atņemt Krievijai intelektuālo potenciālu, arī cilvēkus, kuri izstrādā tankus un raķetes. Rus.lsm.lv sarunājās ar Lielbritānijā dzīvojošo pazīstamo Krievijas ekonomistu Andreju Movčanu.
Kad Krievija okupēja Krimu, uz Krieviju tika eksportēts apmēram 40% visas Latvijas uzņēmumu produkcijas, bet pašreizējais rādītājs ir tikai 7%, televīzijā pavēstīja Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš. Šo informāciju telekanāls TV3 publicēja arī savā interneta vietnē un sociālajos tīklos. "Melu detektora" pārbaude parādīja, ka dati par 40% neatbilst patiesībai – 2012.–2014. gadā Latvijas eksporta uz Krieviju īpatsvars kopējā eksportā nepārsniedza 12%.
Divas nedēļas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas TV un telekomunikāciju operators “Bite” klientam piedāvāja iespēju legāli pieslēgt Latvijas teritorijā aizliegto un citus netranslētos Krievijas propagandas kanālus. Kompānija vēlāk skaidroja, ka tā bijusi viena darbinieka iniciatīva, un viņš šādu piedāvājumu esot izdomājis pats, ziņoja Rus.LSM.lv
Igaunijas investori ir aktīvākie Baltijā, un viņu ir vairāk nekā investoru Latvijā, – šis zināmais fakts atkal apstiprinājies “IPO rudens un ziemas sezonā”, kad biržā izgāja septiņas kompānijas, kuru vidū ir divi Latvijas uzņēmumi (“DelfinGroup” un “Virši-A”). Spriežot pēc rezultātiem, var pieņemt – ja, kā tiek plānots, pēc vairākiem gadiem biržā sāks tirgot “airBaltic” akcijas (nemaz nerunājot par interesantākiem un ienesīgākiem uzņēmumiem), ir liela iespējamība, ka galvenie akciju pircēji atkal būs no Igaunijas.
Baltijā noslēgusies “IPO sezona” – septiņu uzņēmumu iziešana biržā (to vidū ir divas Latvijas kompānijas – “DelfinGroup” un “Virši-A”) – parādīja, ka vietējā tirgū var ātri nopelnīt. Piemēram tūkstotis eiro, oktobrī ieguldīts Igaunijas “Enefit Green” akcijās, novembrī bija pārvērties par vairāk nekā pusotru tūkstoti. Bet arī zaudēt varēja ne mazumu – īpaši, ja pakļāvās “pūļa efektam”.
Latvijas pase atrodas pasaules topa desmitniekā, paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, atsaucoties uz globālo pasu reitingu, kuru veido Londonas konsultāciju uzņēmums "Henley & Partners", šos personu apliecinošos dokumentus kārtojot pēc brīvības pārvietoties pa pasauli pakāpes. Kā noskaidroja "Melu detektors", ārlietu ministrs kopumā saka patiesību. Tomēr ir nianses – mums priekšā "pasaules desmitniekā" ir nevis deviņas, bet trīsdesmit pases.
Covid-19 vakcīnu deficīts, ko Latvija piedzīvoja ziemā un pavasarī, atkal iezīmējas novembrī, lai gan tas nav tik akūts. Taču tā iemesls ir tāds pats – Veselības ministrijas ierēdņu pirms gada (ne)izdarītais. Pašreizējo problēmu izdevies atrisināt ar Lietuvas palīdzību, tomēr tuvākajos mēnešos vajadzība pēc vakcīnām var strauji palielināties, un viens no iemesliem – tā dēvēto trešo devu kampaņa, kas pieņemas spēkā. Rus.Lsm.lv skaidroja, cik vakcīnu vēl var būt nepieciešams un cik, pēc valsts iestāžu sniegtajām ziņām, vēl jāsaņem.
Latvijas iedzīvotāji portālā Elektrum.lv vairs nevar izvēlēties tarifu ar fiksētu cenu, kas nemainās 12 mēnešus vai ilgāk, – tam jau pievērsuši uzmanību vairāki klienti. "Nostiprināt" cenas uz diviem gadiem tagad, kad tās ir tik ļoti pieaugušas, ir riskanti pašiem klientiem, uz Rus.lsm.lv jautājumu atbildēja uzņēmumā. Citi elektroenerģijas tirgotāji nav tik kategoriski un piedāvā stabilu cenu uz vienu, diviem un pat uz četriem gadiem.
Latvijā kopš 22. oktobra ir ieviesti stingri ierobežojumi, lai mazināti Covid-19 pacientu radīto slodzi uz slimnīcām, jo reāla situācija izrādījusies drūmāka, nekā prognozējuši eksperti. Tā paziņoja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), preses konferencē skaidrojot "lokdauna" nepieciešamību.
Ar vienu "Janssen" ("Johnson & Johnson") vakcīnas devu nepietiek, un ar to potētie saslimst ar Covid-19 daudz biežāk nekā tie, kuri saņēmuši citas vakcīnas, sacīja bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš pēc izglītības ir ārsts. Kā parādīja "Melu detektora" pārbaude, teikto neapstrīd arī Latvijas speciālisti, tomēr ar svarīgu piebildi: no slimības smagas formas un no nāves pat viena "Janssen" vakcīnas pote tomēr aizsargā labi.
Vēl līdz 11. oktobrim var iesniegt pieteikumu, lai iegādātos kompānijas "DelfinGroup" akcijas (uzņēmums ir pazīstams ar lombardu "Banknote" tīklu). "DelfinGroup" plāno sākt savu akciju kotēšanu biržā "Nasdaq Riga". Cena – 1,52 eiro par akciju, pavisam tiek piedāvātas līdz 8,4 miljoniem akciju, kā arī tiek solīts regulāri izmaksāt dividendēs ne mazāk kā 50% no peļņas. Vai ir jēga pirkt?
Strauji sadārdzinājusies dabasgāze un elektrība ir problēma arī Latvijas biznesam, kurš ir spiests pārlikt izdevumu pieaugumu uz savas preces cenu. Nav domājams, ka pazeminājumu vērts gaidīt agrāk par pavasari. Un tomēr nez vai mēs redzēsim skaļus bankrotus rūpniecībā, tādus kā "Liepājas metalurga" gadījumā, uzskata Rus.lsm.lv aptaujātie eksperti un tirgus dalībnieki.