Sergejs Kuzņecovs

Latvijas Radio Latgales studijas korespondents un LSM.lv autors

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Kā motivēt cittautiešus apgūt un lietot valsts valodu? Saruna ar latviešu valodas skolotāju no Dauga...
Kā motivēt cittautiešus apgūt un lietot valsts valodu? Saruna ar latviešu valodas skolotāju no Daugavpils
Ja cilvēkam nepieciešamas latviešu valodas zināšanas, lai varētu strādāt, viņš valodu iemācās ļoti ātri, taču Daugavpilī un citur Latvijā ir cilvēki, kas spēj organizēt savu ikdienu un pat profesionālo darbību tā, lai latviešu valoda viņiem nebūtu vajadzīga. Tas skaidrojams ar vidi, kādā cilvēks dzīvo – Daugavpilī latviešu valodas nesēji ir mazākumā, tāpēc motivāciju apgūt valodu ir jārada gan ar likuma normām, gan atbalsta mehānismiem, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Daugavpils. Stereotipi" stāstīja filoloģe, Daugavpils Universitātes profesore un latviešu valodas kā svešvalodas pasniedzēja Maija Burima.
Raidieraksts «LSMnīca». «Daugavpils. Stereotipi» – par biznesa vidi
Raidieraksts «LSMnīca». «Daugavpils. Stereotipi» – par biznesa vidi
Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Daugavpils. Stereotipi." epizodes viesis ir Andrejs Zelčs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora vadītājs Daugavpilī. Viņš dalās ar pieredzi un pārdomām par ražošanu un eksporta iespējām Daugavpilī un Latvijā.
Raidieraksts «LSMnīca». «Daugavpils. Stereotipi» par latviešu valodas apguvi un motivācijām
Raidieraksts «LSMnīca». «Daugavpils. Stereotipi» par latviešu valodas apguvi un motivācijām
Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Daugavpils. Stereotipi" 3. epizodē piedalās filoloģe, Daugavpils Universitātes profesore un latviešu valodas kā svešvalodas pasniedzēja Maija Burima. Maija ir daugavpiliete un viena no pirmajām latviešu valodas pasniedzējām pēc neatkarības atjaunošanas. Viņa šobrīd palīdz latviešu valodas apguvē pieaugušajiem un dalās pieredzē, kā šos iedzīvotājus atbalstīt.
Raidieraksts «LSMnīca». «Daugavpils. Stereotipi» - kultūras un politiskās kultūras dzīve
Raidieraksts «LSMnīca». «Daugavpils. Stereotipi» - kultūras un politiskās kultūras dzīve
Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Daugavpils. Stereotipi" otrās epizodes viesis ir Māris Susejs – pasākumu organizators,  pasniedzējs Daugavpils un Indras mūzikas un mākslas skolās, kā arī aktīvs Daugavpils kultūras dzīves dalībnieks. Ar Māri sarunājas raidieraksta vadītājs Sergejs Kuzņecovs. Viņi aplūko ne tikai Daugavpils, bet arī Latgales kopējās problēmas.
Raidieraksts «LSMnīca». «Daugavpils. Stereotipi» -par pilsētas aktivitāti un pasivitāti – Inga Belou...
Raidieraksts «LSMnīca». «Daugavpils. Stereotipi» -par pilsētas aktivitāti un pasivitāti – Inga Belousa
Raidieraksta "LSMnīca" otrā cikla "Daugavpils. Stereotipi" pirmā viese ir Inga Belousa. Viņa ir viena no aktīvākajām Daugavpils iedzīvotājām. Inga aktīvi darbojas biedrībā "Cita Daugavpils",  kas aicina iedzīvotājus izrādīt iniciatīvu, lai kopā padarītu dzīvi ērtāku un drošāku savā apkaimē. Iedzīvotāji iesaistās šajā procesā, dalās ar idejām un īsteno tās, negaidot, ka no ārpuses kāds nāks un norādīs, kas jādara.
Raidierakstam «LSMnīca». jauns cikls - «Daugavpils. Stereotipi»
Raidierakstam «LSMnīca». jauns cikls - «Daugavpils. Stereotipi»
Lielākajās straumēšanas platformās un portālā LSM.lv klausāms raidieraksta "LSMnīca" otrais cikls. Tas ir veltīts daugavpiliešiem un stereotipiem, kas apvij Daugavpili. To veido Latvijas Radio Latgales studijas korespondents Sergejs Kuzņecovs, kurš pats dzīvo šajā pilsētā. 
Sergejs Kuzņecovs: Kā Latgalē ik pēc desmit gadiem atklāj Krievijas televīziju
Sergejs Kuzņecovs: Kā Latgalē ik pēc desmit gadiem atklāj Krievijas televīziju
Nesen deputāti un ministri galvaspilsētā uzzināja svarīgus jaunumus. Izrādās, ka Latgales pierobežā cilvēkiem ir pieejama Krievijas televīzija un radio! Un pilnīgi brīvi, kā apšu bekas pēc lietus. Šis satriecošais atklājums tiek izdarīts ar periodiskumu ik pēc desmit gadiem un tiek pasniegts ar sašutumu balsī un šausmām acīs: Latgales iedzīvotāji taču visi bez izņēmuma sēž uz kaimiņu diktatorisko režīmu propagandas adatas! Labi, šoks pārdzīvots. Kungi, ko darīsim? Pareizi – neko.
Sergejs Kuzņecovs: Atcelšanas sindroms Daugavpils gaumē
Sergejs Kuzņecovs: Atcelšanas sindroms Daugavpils gaumē
Daugavpilī gandrīz gadu maina tramvaja sliedes un kā bonusu būvē jaunu līniju. Pabeigšanas termiņi ir teju deguna galā, objekti jādabū gatavi līdz gada beigām, citādi izrādīsies, ka būvēts uz sava, nevis Eiropas rēķina. Lai paātrinātu procesu, tika nolemts iet uz visu banku: tika paziņots, ka no 27. septembra tramvaju satiksme tiks slēgta līdz gada beigām uz remontu. "Nopriecājās" visi, bet, tiklīdz aizpagājušajā nedēļas nogalē pilsētnieki bija paspējuši "nolaist tvaiku", tā jau pagājušajā nedēļā tika pavēstīts, ka tramvaji būs. Tā teikt, velti satraucāties.
Sergejs Kuzņecovs: Daugavpils pirmklasnieku vecāki ir satraukti ne jau par latviešu valodu
Sergejs Kuzņecovs: Daugavpils pirmklasnieku vecāki ir satraukti ne jau par latviešu valodu
Daugavpilī mācību gads uzņem apgriezienus. Un kā jūs domājat, par ko ir norūpējušies pirmklasnieku vecāki? Par latviešu valodu? Nu beidziet. Izglītības reformas dēļ varbūt kāds gan raud, gan cieš, bet klusībā. Tur sevī šīs sāpes. Pirmajās mācību nedēļās galvenie jautājumi vecāku tērzētavās skan tā: "Cik dodam dāvanām?" un "Ko dāvināt bērniem?"
«Čigānu barons – tās ir muļķības.» Latgales romi stāsta par savām tradīcijām
«Čigānu barons – tās ir muļķības.» Latgales romi stāsta par savām tradīcijām
 Ar romu kultūras dzīvi lielai daļai sabiedrības saistās vairāk stereotipu nekā reālu zināšanu. Piemēram, bieži tiek pārprasts jēdziens "čigānu barons". Čigānu kultūra un tradīcijas ir ļoti bagātas un daudzveidīgas. Romi cenšas pieturēties savas tautas kanoniem, dzīvot pēc tiem un labprāt atklāti stāsta par tiem citiem.   
No bērnunama uz 17 gadiem pansionātos. Kā Genādijs uzmeklēja radus un devās «brīvībā»
No bērnunama uz 17 gadiem pansionātos. Kā Genādijs uzmeklēja radus un devās «brīvībā»
Genādijs visu savu dzīvi pavadījis ārpus ģimenes – dzīvoja bērnunamā, mācījās internātskolā, dzīvoja pansionātos, pabija arī psihoneiroloģiskajā klīnikā. Šis Latvijā nav unikāls stāsts. Arī tad, kad jau spēj par sevi parūpēties, cilvēki, kam ir intelektuālās attīstības traucējumi, turpina dzīvot institūcijās. Gadiem Genādija mērķis bija atrast radiniekus. Un viņam izdevās. Tas arī viņu izvilka “brīvībā”.
Daugavpils dome neierobežo mēra pilnvaras slēgt lielos līgumus
Daugavpils dome neierobežo mēra pilnvaras slēgt lielos līgumus
Piektdien, 9.novembrī, Daugavpils domes ārkārtas sēdē neatbalstīja ierosinājumu ierobežot pilsētas mēra Rihards Eigima pilnvaras, liedzot viņam kā pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētajam slēgt līgumus par iepirkumiem virs 500 000 eiro.
Rīgā un Daugavpilī gaida rindā, lai nobalsotu Krievijas prezidenta vēlēšanās
(papildināts)
Rīgā un Daugavpilī gaida rindā, lai nobalsotu Krievijas prezidenta vēlēšanās (papildināts)
Svētdien, 18.martā, kad Krievijā notiek prezidenta vēlēšanas, arī Latvijā darbojas pieci balsošanas iecirkņi, kuros savu izvēli var izdarīt Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi. Kā novēroja Latvijas Radio, Daugavpilī vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Krievijas konsulātā, par iespēju atdot savu balsi vēlētāji stāv rindā. Arī Rīgā LTV novēroja rindas pie vēlēšanu iecirkņa.
Pilna skatītāju zāle līdz vēlam vakaram nesagaida «Nameja gredzena» pirmizrādi Daugavpilī
Pilna skatītāju zāle līdz vēlam vakaram nesagaida «Nameja gredzena» pirmizrādi Daugavpilī
Noslēdzot vienu no Latvijas vērienīgākajiem kino projektiem, 17.janvārī pirmizrādi piedzīvoja režisora Aigara Graubas filma - leģenda "Nameja gredzens". Bija plānots, ka filmas pirmizrāde notiks vienlaikus visos lielākajos kinoteātros Latvijā, tostarp arī Daugavpilī. Tomēr kinoteātrī “Silverscreen” Daugavpilī pilna skatītāju zāle gaidīja līdz pat pulksten deviņiem vakarā, bet filmas vietā redzēja vien baltu ekrānu.
Kaujas atbalsta rotai Latgalē trūkst karavīru
Kaujas atbalsta rotai Latgalē trūkst karavīru

Šī gada sākumā Aizsardzības ministrija paziņoja par pastāvīgas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības Latgalē veidošanu. Jaunā apakšvienība ir rotas līmeņa vienība, kuras trīs vadi bāzēsies Daugavpilī, Rēzeknē un Preiļos. Pirmajos mēnešos interese par iespēju dienēt Latgalē bija liela, taču pilnībā rotu nokomplektēt joprojām nav izdevies.

Darba devējus biedē ierobežojums atlaist cilvēkus ar invaliditāti
Darba devējus biedē ierobežojums atlaist cilvēkus ar invaliditāti

Cerībā mazināt darba devēju stereotipus, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) cenšas savest uzņēmējus kopā ar cilvēkiem ar invaliditāti un iekļaut viņus darba tirgū. Taču darba devējus uztrauc liegums atlaist darbinieku ar invaliditāti, piemēram, ja uzņēmums maina pakalpojumus. Un tas visvairāk attur uzņēmējus pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti.  

Daugavpils ārstus pievilina ar dzīvokļiem, taču speciālisti citās profesijās nav tik atsaucīgi
Daugavpils ārstus pievilina ar dzīvokļiem, taču speciālisti citās profesijās nav tik atsaucīgi

Jau ilgstoši tiek runāts par jauno speciālistu, tostarp mediķu, piesaisti darbam reģionos;  katra pašvaldība to risina savu iespēju robežās. Daugavpilī jau gandrīz desmit gadus darbojas atbalsta programma, kas paredz iespēju jaunajiem speciālistiem saņemt pašvaldības dienesta dzīvokļus. Pārsvarā tie ir mediķi, kuru pamata dzīvesvieta nav Daugavpilī.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd