Pirmdiena, 7. oktobris

Vārda dienas: Daumants, Druvvaldis

Latvijas sabiedriskie mediji
Rīgā +2 °C, D/DA vējš, 1m/s
LSM Bērnistaba
Sandra Leitāne

Sandra Leitāne

žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Dobele bez sniegavīriem, Jelgava tērē pat 150 000 eiro. Kā pašvaldības pošas Ziemassvētkiem?
Dobele bez sniegavīriem, Jelgava tērē pat 150 000 eiro. Kā pašvaldības pošas Ziemassvētkiem?
Ziemassvētki tuvojas arvien straujākiem soļiem, un ne viens vien jau sācis domāt par dāvanu pirkšanu un sava mājokļa sapošanu svētkiem. Arī pašvaldībās egles jau iedegtas un uzstādīti dažādi rotājumi – atkarībā no rocības kādā vietā vairāk, kādā mazāk. Finansējums, ko reģionos atvēl dekorācijām, svārstās no dažiem tūkstošiem eiro līdz pat 150 tūkstošiem eiro. Arī Jaunā gada uguņošanas visur nebūs.
Kur nonāk izglītības iestāžu virtuves atkritumi?
Kur nonāk izglītības iestāžu virtuves atkritumi?
Jau pavisam drīz – vien pēc pusotra mēneša – Latvijā būs obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana. Dažās pašvaldībās to jau praktizē – galvenokārt Rīgā un Pierīgā, dažās pamazām sāk piedāvāt iedzīvotājiem un uzstādīt brūnos konteinerus, citviet tas vēl priekšā. Tā kā daļu no bioloģiskajiem atkritumiem veido arī virtuves atkritumi, tad par to šķirošanu jau tiek domāts arī pašvaldību iestādēs – skolās un bērnudārzos, kur ēdienu ik dienu pagatavo krietni vien lielākos apjomos nekā mājsaimniecībās.
Divi mēneši kopš postošā negaisa: līdz sniegam steidz pabeigt cietušo jumtu labošanu
Divi mēneši kopš postošā negaisa: līdz sniegam steidz pabeigt cietušo jumtu labošanu
Vairāk nekā divus mēnešus pēc postošās vētras un negaisa ar lielgraudu krusu, kurā cieta vairāk nekā viens tūkstotis mājsaimniecību un vairāki desmiti pašvaldības īpašumu Dobeles un Augšdaugavas novados, daļa cietušo jau ir zem jauna jumta, citi gan tikai daļēji, vēl kādam ir aizķeršanās ar apdrošinātāju, kā arī veidojas rinda pie būvniekiem.
Vai pašvaldību policijas gatavas ķert ātruma pārkāpējus?
Vai pašvaldību policijas gatavas ķert ātruma pārkāpējus?
Jau vairāk nekā divus mēnešus arī pašvaldību policijas var kontrolēt atļautā braukšanas ātruma ievērošanu, kā arī sodīt par pārkāpumiem. Šobrīd gan nav informācijas, ka kāda no pašvaldību policijām šīs tiesības izmantotu. Tam ir nepieciešami tehniskie līdzekļi, piemēram, radari. Vairākas uzrunātās pašvaldību policijas norāda – vajadzīgais aprīkojums izmaksā dārgi un šobrīd arī grūti paredzēt, vai un cik daudz naudas pašvaldības budžetā tam atradīsies. Vienlaikus ar nākamā gada 1. janvāri katrā pašvaldībā būs jābūt pašvaldības policijai, bet joprojām ir dažas, kurās tādas nav. Kāda tā būs un cik cilvēku sastāvā, tas arī atkarīgs no finansējuma.
Vai mazāk apēdam pašmājās ražoto? Diskutē par ēdināšanas sistēmas maiņu izglītības iestādēs
Vai mazāk apēdam pašmājās ražoto? Diskutē par ēdināšanas sistēmas maiņu izglītības iestādēs
Ko un kā darīt, lai bērniem skolās pusdienās būtu vairāk vietējie un bioloģiskie produkti? Kā izsekot tam, ka vietējais ražojums tik tiešām nonāk uz šķīvja? Latvijā arvien mazāk ēd pašmājās izaudzēto, bet arvien vairāk ievesto produkciju, norādīja Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Līdzīga aina varētu būt arī izglītības iestādēs, tāpēc diskusijā "Bērnu ēdināšanas sistēmas transformēšana Latvijā" eksperti rosināja domāt par ēdināšanas sistēmas maiņu. 
«Aizstājiet ar normālu oficiantu!» – sociālo uzņēmumu pieredze līdz šim ne vienmēr viegla
«Aizstājiet ar normālu oficiantu!» – sociālo uzņēmumu pieredze līdz šim ne vienmēr viegla
"Šo kropli aizstājiet ar normālu oficiantu" – frāze, kas pateikta par cilvēku ar īpašām vajadzībām, kurš bija pieņemts darbā kafejnīcā Ogrē – sociālajā uzņēmumā ar mērķi nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti.  1.aprīlī Sociālā uzņēmuma likumam apritēja pieci gadi. Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 200 sociālie uzņēmumi. Un pa šiem gadiem sociālajā uzņēmējdarbībā ir daudz pieredzes stāstu. Piemēram, Ogrē ceļš uz vienu no idejām par sociālo uzņēmumu nav bijis viegls, bet pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem, iespējams, jau drīz ar trešo reizi iecere izdosies.
Vestienas muižā pēc skolas slēgšanas atver radošo mākslas studiju
Vestienas muižā pēc skolas slēgšanas atver radošo mākslas studiju
Pēdējos gados Latvijā slēgtas vairāk nekā 400 skolas, un šo skolu ēku likteņi ir dažādi – no pamestības līdz jaunu aktivitāšu ieviešanai. Madonas novads šajā ziņā var būt kā iedvesmas avots citiem. Slēgtās skolas kalpo sociālajām vajadzībām, sabiedriskajām aktivitātēm, bet Sarkaņu pamatskolā pat izveidota Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, kā arī darbojas plaši atpazīstamā Sarkaņu Amatu skola. Savukārt Vestienas pamatskolas ēkā šobrīd jaušams izteikti māksliniecisks gars.
Keramiķe Māra Sidauga: Es gribu sajūtu, ka visu, kas man ir nepieciešams, varu izgatavot pati
Keramiķe Māra Sidauga: Es gribu sajūtu, ka visu, kas man ir nepieciešams, varu izgatavot pati
Jelgavniece Māra Sidauga nenāk no keramiķu dzimtas. Viņa mācījusies interjera dizainu, tomēr vienmēr esot gribējusi atrast ko tādu, ko var izdarīt ar rokām. Jaunās keramiķes sapnis ir savu mājokli aprīkot ar pašas gatavotām māla lietām, iekaitot flīzes un izlietni, bet galvenais esot rast sajūtu, ka "visu, kas man ir nepieciešams, varu izgatavot pati".  
Ģimenes ārsti jūtas nenovērtēti – trūkst naudas, apsver arī domu streikot
Ģimenes ārsti jūtas nenovērtēti – trūkst naudas, apsver arī domu streikot
"Pārslodze, izdegšana", "ģimenes apstākļu dēļ nevaru atļauties pārtraukt, citos apstākļos būtu ko pārdomāt", "pieauguši prakses uzturēšanas izdevumi", – šie ir tikai daži izteikumi no šogad veiktās ģimenes ārstu aptaujas par to, kāds ir viņu noskaņojums un nākotnes plāni. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā norāda, ka aptuveni 50% no kolēģiem jūtas nenovērtēti, pārguruši, ir finansiālas problēmas, problēmas piesaistīt papildu darbiniekus, un gandrīz 50% no kolēģiem apsver iespēju pārtraukt sadarbību ar Nacionālo veselības dienestu.
Drūpošs apmetums, no balkoniem krītošas detaļas un citas problēmas – daudzdzīvokļu ēku stāvoklis Lat...
Drūpošs apmetums, no balkoniem krītošas detaļas un citas problēmas – daudzdzīvokļu ēku stāvoklis Latvijā dažāds
Dzīvojamo ēku tehniskais stāvoklis Latvijā ir ļoti dažāds. Ir ēkas, kas uzturētas, ir, kam uzmanība pievērsta mazāk. Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā norāda, – ir pat tik bēdīgi piemēri, kur dzīvokļu īpašniekiem drosmīgi jāpasaka, ka viņu ēku vairs pat nav ekonomiski pamatoti atjaunot. Tas gan vairāk skar koka būves, kas celtas pagājušā gadsimta sākumā. Bet kā ir ar pārējiem daudzdzīvokļu namiem, kas būvēti vēl pirms dažiem desmitiem gadu?
Kurš maksās, un kur likt vairs nelietojamo? Latvija [pus]ceļā uz tekstila atkritumu savākšanas sistē...
Kurš maksās, un kur likt vairs nelietojamo? Latvija [pus]ceļā uz tekstila atkritumu savākšanas sistēmu
Latvija ir viens no lietotā tekstila galamērķiem Eiropā, kas nozīmē samērā daudz zemākas kvalitātes apģērba, kas arī kalpo mazāk. Tas savukārt rada izaicinājumus ar tekstila atkritumiem, jo lielāko daļu nevar vairs atkārtoti izmantot. Līdzās neskaidrībai, ko iesākt ar vairs nelietojamu tekstilu, pašlaik aktuāls jautājums ir par to, kurš maksās par tekstila atkritumu dalīto vākšanu. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums pieļauj maksas iekļaušanu sadzīves atkritumu tarifā, bet ministrija vēlas sistēmā iekļaut arī ražotāju atbildību.
Ziemassvētku dāvināšanas prieks – vai krīzes važās?
Ziemassvētku dāvināšanas prieks – vai krīzes važās?
Šis laiks, kad dārdzības dēļ arvien vairāk piedomājam pie saviem tēriņiem, daudziem liek arī apsvērt, ko un cik daudz atļauties šajos Ziemassvētkos, kādas dāvanas saviem tuvākajiem pirkt? Tas dzirdams gan savstarpējās sarunās, gan arī dažādas aptaujas rāda, ka daudzi dāvanām šogad tērēs mazāk, bet neliela daļa tās neiegādāsies vispār.
Smēķē un alkoholu lieto arvien gados jaunāki skolēni; atkarību izraisošās vielas iegādāties palīdz p...
Smēķē un alkoholu lieto arvien gados jaunāki skolēni; atkarību izraisošās vielas iegādāties palīdz pieaugušie
Šī gada pirmajā pusgadā fiksēti teju 1400 gadījumi, kad nepilngadīgais smēķējis vai glabājis tabakas izstrādājumus un citus smēķēšanas produktus. Savukārt par alkohola lietošanu – 889 gadījumi. Valsts policijā norāda, tendence, varētu teikt, ir nemainīga un problēma aizvien aktuāla. Nepilngadīgo kontrolē un uzraudzībā iesaistās arī pašvaldību policijas darbinieki, pašas pašvaldības, skolas, arī sociālie dienesti.
Sacensībās «Vīru spēles» skolēni iejūtas Latvijas brīvības cīnītāju ikdienā
Sacensībās «Vīru spēles» skolēni iejūtas Latvijas brīvības cīnītāju ikdienā
Slēpošana, improvizēts mīnu lauks, tunelis un ūdens tilpne bija tikai daži no izaicinājumiem, kurus šodien Jelgavas novada Tīsos pieveica sacensību "Vīru spēles" dalībnieki. Sacensības patriotu nedēļā aizsākās pirms 15 gadiem, lai skolēni  kaut mazliet varētu sajust karavīru ikdienu Latvijas brīvības cīņās.
Nomaļāki ciemi paliek tukšāki. Kādas ir to nākotnes iespējas?
Nomaļāki ciemi paliek tukšāki. Kādas ir to nākotnes iespējas?
Par to, ka lauki paliek arvien tukšāki, pēdējos gados dzird runājam bieži. Attālāku un nomaļāku
pagastu iedzīvotāji dažkārt atceras, kā savulaik ciemā kūsāja dzīvība, bet tagad ir kļuvis klusāks – daudzi aizbraukuši vai pārcēlušies uz dzīvi pilsētā. Kādas ir ciemu nākotnes iespējas?
Tradīcijas, tagadne un turpinājums – ansambļi gatavojas Dziesmu un deju svētku kokļu lielkoncertam
Tradīcijas, tagadne un turpinājums – ansambļi gatavojas Dziesmu un deju svētku kokļu lielkoncertam
Dziesmu un deju svētku repertuāru sākuši apgūt arī koklētāji. Tas neesot viegls, bet degsme piedalīties nākamās vasaras svētkos esot liela, īpaši jauniešiem, kuriem tā pa īstam neesot izdevies izbaudīt skolēnu Dziesmu un deju svētku gaisotni. Oktobrī jau aizvadīti četri reģionālie koncerti, bet nedēļas nogalē Jelgavā notika Rietumlatvijas reģiona koklētāju Dziesmu svētku modelēšanas koncerts.
Bauskas novadā izveido kultūrvietu bez ūdens pieslēguma
Bauskas novadā izveido kultūrvietu bez ūdens pieslēguma
Pirms mēneša Bauskas novadā durvis vēra kultūrvieta "Mežotnes baznīca". Dievnamā, kura atjaunošanas izmaksas nedaudz pārsniedz miljonu eiro, daļa telpu tiks izīrētas koncertiem un pasākumiem. Taču viesiem nebūs iespējas ne padzerties, ne nomazgāt rokas, jo atjaunotajai ēkai nav ūdens pieslēguma.
Ministrija lūgs pārskatīt lēmumu par bibliotēku slēgšanu Jūrmalā
Ministrija lūgs pārskatīt lēmumu par bibliotēku slēgšanu Jūrmalā
Pašvaldības pārraugošā ministrija, atsaucoties uz iedzīvotāju vēstuli un Latvijas Bibliotēku padomes aicinājumu pārskatīt lēmumu, lūgs Jūrmalas domi vēlreiz izvērtēt nepieciešamību slēgt Asaru un reorganizēt Bulduru bibliotēku. Pašvaldības pieņemtais lēmums paredz, ka pēc desmit dienām Bulduru bibliotēka esošajās telpās savu darbību pārtrauks, lai novembra vidū lasītājus gaidītu sešdesmit kvadrātmetru lielās telpās Jūrmalas teātrī un Centrālajā bibliotēkā, jo apkurināt ēku esot pārāk dārgi. Savukārt jūrmalnieki pauž aizdomas, ka patiesais iemesls, iespējams, ir īpašuma atsavināšana.
Tomātu audzētāji energocenu dēļ bažījas par nākamo sezonu
Tomātu audzētāji energocenu dēļ bažījas par nākamo sezonu
Ar tomātu svētkiem Dobelē šī sezona tomātu audzētājiem faktiski esot noslēgusies, taču satraukums tomātu audzētājiem gan ievelkas, domājot par pavasari. Audzētāji aplēsuši, ka energoresursu cenu kāpuma dēļ nākamgad stādiem jāmaksā vismaz par 50 centiem vairāk nekā šogad, bet jau tagad esot redzams, ka iedzīvotāju pirktspēja sarūk. 
Saplēsti podi un veci televizori pie konteineriem – cilvēki aizvien neprot šķirot atkritumus
Saplēsti podi un veci televizori pie konteineriem – cilvēki aizvien neprot šķirot atkritumus
Pēc mazliet vairāk nekā 10 gadiem atkritumu poligonos varēs noglabāt tikai desmito daļu no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma. Tas nozīmē, ka atkritumi būs jāšķiro vēl vairāk un rūpīgāk. Tomēr novērojot, kas dažreiz notiek, piemēram, pie daudzdzīvokļu māju atkritumu konteineriem, jāsecina, ka daļai sabiedrībai trūkst izpratnes un atbildības. Un, lai arī atkritumu apsaimniekotāji un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norāda, ka situācija uzlabojas, sabiedrība par atkritumu šķirošanu jāturpina izglītot.
Piena paku laivu regate Jelgavā svin 20 gadu jubileju
Piena paku laivu regate Jelgavā svin 20 gadu jubileju
Nedēļas nogalē Jelgavā Piena, medus un maizes svētkos 20. reizi notiks piena paku laivu regate. Šo gadu laikā ne vien trīskāršojies dalībnieku skaits, bet arī peldlīdzekļu apjoms un izmantoto paku skaits. 
Ar maģiju un vešerienes paraugdemonstrējumiem Lielplatonē svinēs muižas svētkus
Ar maģiju un vešerienes paraugdemonstrējumiem Lielplatonē svinēs muižas svētkus
Līdzīgi kā lauksaimnieki rudenī svin ražas svētkus, Jelgavas novada Lielplatones muižas ļaudis aktīvās tūrisma sezonas noslēguma tuvošanos jau ceturto gadu atzīmē ar muižas svētkiem. Pāris gadsimtus senā Lielplatones muiža ir piedzīvojusi dažādus laikus, bet pēdējos četrus gadus, kopš atjaunots vēsturiskais vešūzis, tā kļuvusi par iecienītu tūrisma vietu.
Mediķe pēc 50 darba gadiem: Ja atgrieztos bērnībā, atkal būtu medmāsa
Mediķe pēc 50 darba gadiem: Ja atgrieztos bērnībā, atkal būtu medmāsa
Šonedēļ aprit 50 gadi, kopš medmāsa Brigita Betlere uzsāka savas darba gaitas Tukuma novada Irlavas Sarkanā Krusta slimnīcā. Nostrādātais gadu skaits gan neesot iemesls, lai medmāsa, kuru kolēģi raksturo kā pašu labestīgāko, atsaucīgāko un pedantiskāko darbinieku, savu sirdsdarbu atstātu. 
Baldonē atzīmē kordiriģenta Jāņa Dūmiņa 100. jubileju
Baldonē atzīmē kordiriģenta Jāņa Dūmiņa 100. jubileju
Baldonē izskanējuši izcilā kordiriģenta Jāņa Dūmiņa simtās gadskārtas atceres dziesmu svētki. Tajos piedalījās vairāk nekā 300 koristu no dažādiem Latvijas novadiem. Jānis Dūmiņš bija jaunu ideju meklētājs un realizētājs latviešu mūzikas vēsturē un  izcils diriģents ar 53 gadu virsdiriģenta stāžu.
Kur slēpjas tukumnieku identitāte? Atklāta izstāde «Hercogistes laika zīmes Tukumā»
Kur slēpjas tukumnieku identitāte? Atklāta izstāde «Hercogistes laika zīmes Tukumā»
Atzīmējot 460. gadskārtu kopš de jure atzīta Kurzemes un Zemgales hercogiste un 405. gadskārtu kopš Tukums noteikts par vienu no valsts pārvaldes centriem, pils tornī atklāta izstāde "Hercogistes laika zīmes Tukumā". Izstāde vedina iztēloties, kāda bija tukumnieku dzīve 17. gadsimtā un kas ir tās vērtības, ko tukumnieki spējuši saglabāt.
Lielvircavas muiža iekārtota atbilstoši aristokrātu dzīvei 19. gadsimtā
Lielvircavas muiža iekārtota atbilstoši aristokrātu dzīvei 19. gadsimtā
Jelgavas novada Lielvircavas muižā, pateicoties barona Pētera fon Klopmana vērienīgajam sadzīves un interjera priekšmetu deponējumam, atklāta jauna ekspozīcija. Tā ļauj sajust muižnieku dzīvi deviņpadsmitajā gadsimtā. Šis esot pirmais objekts Baltijā, kad visas muižas ēkas telpas iekārtotas ar priekšmetiem, kas šajā ēkā savulaik tiešām bijuši.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti