Teātris un marts, marts un teātris – tas sader kopā, jo 27. martā tiek atzīmēta Starptautiskā teātra diena. Šī tradīcija ir iedibināta 1961. gadā Helsinkos.
Ārpus ētera
Šie jautājumi neprasa īpašas zināšanas, bet aicina meklēt loģikā balstītas likumsakarības, vienkārši – pareizi domāt, necenšoties atcerēties ko faktoloģisku. Savā ziņā tas ir atpūtas mirklis prātam, bet uzdevums domāšanas veidam. Spēlē novērots, ka komandās ir cilvēki, kuri tieši šāda veida jautājumus "šķeļ kā riekstus", bet citiem tie nepadodas. Kā izdosies tev? Piedāvājam pārbaudīt testā, atbildot uz jautājumiem, par kuriem savulaik jau prātojuši Latvijas Televīzijas erudīcijas spēles "Veiksme. Intuīcija. Prāts." dalībnieki!
Šobrīd izbaudām īstu ziemu! Varam vilkt kājās slidas vai slēpes, dzirdēt gurkstošu sniegu zem soļiem, pikoties un meklēt vecās kamanas. Bet, ja vēlamies, varam arī just līdzi Latvijas sportistiem, kas šobrīd piedalās gan bobsleja, gan biatlona, šorttreka sacensībās, domā par nākamo pasaules čempionātu hokejā un citiem startiem. Piedāvājam nelielu testu ar jautājumiem par ziemas sporta veidiem un sacensībām, uz kuriem jau atbildējuši erudīcijas spēles "Veiksme. Intuīcija. Prāts." dalībnieki!
Ziemassvētki ir tradīcijām un notikumiem, šķiet, visbagātākie svētki, tie mūs apbalvo arī ar garām un jaukām brīvdienām, tāpēc piedāvājam kopā ar ģimeni ļauties minējumiem, kuru saturā Ziemassvētki. Visus šos jautājumus reiz šķetinājuši arī erudīcijas spēles "Veiksme. Intuīcija. Prāts." dalībnieki.
Lai cik pelēks, lietains un vējains arī nebūtu novembris, tas allaž ir mūsu Latvijas mēnesis ar Lācplēša dienas svecīšu liesmām sirdīs un 18. novembra dzimšanas dienas sajūtu ikvienā ģimenē. Tāpēc arī novembra cikls Latvijas Televīzijas erudīcijas spēlē "Veiksme. Intuīcija. Prāts." notiek ģimeņu un draugu lokā, bet jautājumu saturā biežāk dzirdams Latvijas vārds. Izmēģini savus spēkus un atbildi uz šī cikla izaicinošākajiem jautājumiem!
Šoruden Latvijas Televīzijas erudīcijas spēlē "Veiksme. Intuīcija. Prāts." ("V.I.P.") izskanēja jautājums: kura Latvijas pilsēta visa šī gada garumā svin savu 800 gadu jubileju. Pareizo atbildi toreiz komanda neatrada. Uģis Joksts saprata, ka šī nezināšana ir jādzēš, tāpēc aicināja pie sevis svinību saimniekus – limbažniekus!
Latvijas Televīzijas erudīcijas spēles "Veiksme. Intuīcija. Prāts" ("V.I.P") ciklā pie vadītāja Uģa Joksta šoreiz viesojās taku skrējēji, kuriem ne visi raidījuma jautājumi bija pa spēkam. Tu varēsi atbildēt?
Septembra sākumā ar atjautīgiem jautājumiem un kārtīgu galvas palauzīšanu startējusi Latvijas Televīzijas raidījuma "Veiksme. Intuīcija. Prāts." ("V.I.P.") 14. sezona, kur divos pusfinālos tikās Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studenti. LSM.lv piedāvā izaicinājumu – vai ziniet atbildes uz jautājumiem, kas bija par grūtu studentiem?
Iepazīt, apmeklēt Latvijas muižas nozīmē iegūt jaunas zināšanas par Latvijas kultūrvēsturi. Šīs vietas allaž saistītas ar personībām, ar varenām dzimtām, ar literatūru, mūziku un nozīmīgiem faktiem. Jautājumi par muižām jūs aizvedīs uz visiem Latvijas novadiem, daži no tiem grūti, citi viegli, tas atkarīgs no vietas, kur dzīvojat, no intereses par Latvijas vēsturi, tomēr jums ir iespēja, tos atverot, padomāt un rast pareizo atbildi, kā tas jau ir izdevies Latvijas Televīzijas erudīcijas spēles "Veiksme. Intuīcija. Prāts" dalībniekiem.
Baudot vasaru, paceļosim pa Latvijas pilīm! Ir tik patīkami apzināties, ka daudzas no tām pamazām atgūst sākotnējo izskatu, bet viduslaiku piļu drupas liecina par spilgtiem notikumiem un vēsturiskām kolīzijām Latvijas teritorijā. Latvijas Televīzijas erudīcijas spēles "Veiksme. Intuīcija. Prāts." dalībnieki, atbildot uz jautājumiem par pilīm, bieži atzīstas, ka tās apceļojuši vai noteikti to izdarīs vasaras mēnešos. Nu ir laiks!
Vasaru ir vērtīgi baudīt tepat Latvijā – apceļot novadus, iebrist ezeros, iepazīt upju straumes. Latvijas Televīzijas erudīcijas projekta "Veiksme. Intuīcija. Prāts" veidotāji piedāvā saviem skatītājiem testu, kurā, rodot atbildes, iespējams, tiks gūta ierosme kādam vasarīgam galamērķim.
Mūsu mazā Latvija ir bagāta ar izcilām personībām, piedzīvojusi dažādus vēsturiskus notikumus, varas maiņas, bijusi pasaules vareno galamērķis, notikumi un fakti ierakstīti mūsu atmiņās un vēstures grāmatās. Paceļosim pa Latviju tālākos un tuvākos gadsimtos, pacentīsimies atsaukt atmiņā tikai dažus notikumus, kā to dara erudīcijas spēles "Veiksme. Intuīcija. Prāts" dalībnieki.
Savā ziņā upes un upītes ir valstu asinsrite. Latvijā ir vairāk nekā 12 000 upju, tās visas nav pieminētas LTV erudīcijas spēlē "Veiksme. Intuīcija. Prāts", tomēr, ja iedomājamies mūs kā Latvijas iedzīvotājus, tad katram ir tuvākā upe, ar kuru kāds atmiņu stāsts būs saistīts. Pavasaros uzzinām, ka tās pārplūstot var sagādāt lielas raizes, bet šogad tas notika jau janvārī. Piedāvājam testu par Latvijas upēm, atbildes uz šiem jautājumiem meklējušas arī V.I.P. komandas.
Šis būs tests gan tiem, kas skatās LTV erudīcijas spēli "Veiksme. Intuīcija. Prāts." (VIP), gan tiem, kas vienkārši domā par Latvijas apceļošanu nedēļas nogalēs jau ziemas mēnešos vai plāno maršrutus pavasarim. VIP dalībnieki bieži meklē atbildes uz jautājumiem par Latvijas novadiem, pilsētām, apdzīvotām vietām un, ja atbilde nedodas rokā, spēles vadītājs Uģis Joksts iesaka apmeklēt tuvo, bet nezināmo vietu. Paceļosim virtuāli!
Latvijas Televīzijas erudīcijas spēles "Veiksme. Intuīcija. Prāts" dalībnieki atbild ne tikai uz jautājumiem par sportu, vēsturi, ģeogrāfiju, bet nereti jautājumu saturā arī gardas un interesantas virtuvē gatavotas lietas šodien un agrākos laikos. Šoreiz aicinām padomāt par ēdamo un dzeramo – gan svētku gardumiem, gan ikdienas maltītēm.
Pētīt karti ir varen interesanta nodarbošanās, un, ja vēl ir iedvesma, kura ļauj iztēloties šīs vietas patieso šarmu, ņemot vērā ģeogrāfisko izvietojumu, gadalaiku ritumu, klimatiskos apstākļos, tad fantāzija ļauj pabūt daudzās vietās, lai kādu no tām reiz apmeklētu arī realitātē. Lai kartes pētīšana nebūtu tikai nerealizēto sapņu nodarbe, vērts iedziļināties mūsu pašu Latvijas kartē un atrast tajā interesantus punktus. Atrodiet Vecslabadu – pašos Latvijas austrumos – gandrīz pussala, šaura zemes strēle starp trim ezeriem… Pozitīvo stāstu raidījumam "Cytaidi latviskais" šovasar Vecslabada no punkta kartē tapa par reālu un pārsteidzoši skaistu vietu Latgalē.
Napoleons te pazaudējis savu zelta karieti, Nikolajs I, braucot caur Piedruju, izkāpis no karietes un noskūpstījis zemi, bet ceļu caur pierobežas ciematiņu, dodoties uz tikšanos ar Austroungārijas imperatoru, savā dienasgrāmatā aprakstījusi Katrīna II. Kā šodien dzīve rit Latgales ciemā, kuru no Baltkrievijas šķir Daugava?
Mana pirmā asociācija par tirgu ir bļodas turēšana, vecmammai cieši līdzās stāvot, pie upeņu krūma. Man bija jāredz un jājūt omas roku kustības, lai bļoda būtu ērti pa rokai, jo kundēm vajadzēja veselas un nesaspiestas ogas nākamās dienas tirgus reizei. Nu apnicīgs un garlaicīgs darbs, tomēr morāle, ka tirgū visam jābūt labam un vēl labākam palikusi uz visu mūžu.
Mūs var apskaust par daudzām lietām - baudām četrus gadalaikus, ēdam veselīgus un gardus pašmāju produktus, mums ir bagāta vēsture, tradīcijas, un mums ir vārda dienas. Nereti gan daudzu Eiropas, gan tālāku zemju tūristi un draugi, uzzinājuši par vārda dienām, meklē savus vārdus mūsu kalendārā vai vismaz līdzību ar tiem, lai arī varētu iekļauties vārda dienu svinētāju godā. Savukārt daži vārdi pie mums iemantojuši krietni plašāku svinēšanu, piemēram, Latgalē tos var attiecināt uz novada godiem, un vienīgais sieviešu vārds, kura svinības Latgalē mēdz notikt pat divu un trīs dienu garumā, ir Annas vārds.
Šogad pavasarī Latvijas Televīzijas (LTV) pozitīvo stāstu īsā cikla raidījuma “Cytaidi latviskais” radošā komanda sanāca uz ārkārtas tikšanos, lai domātu, kā pandēmijas apstākļos mainīt plānoto raidījumu saturu, jo bija skaidrs, ka gleznākie un greznākie godi - Līgo svētki - šajos apstākļos pat Latgalē nebūs. Raidījuma režisore Zita Kaminska ierosināja Jāņu dienu nomainīt ar Pēterdienu!
Ikviens, kas kaut reizi bijis Latgalē, būs pamanījis ceļmalas krustus jeb krucifiksus, bet, ja viesojies maijā, tad zinās: krucifiksi atdzīvojas, tiek rotāti - ik dienu pie tiem pulcējas ļaudis. Tas notiek jau 200 gadus.
Vai atceraties 2011. gada 3. maiju? Es atceros un neliekuļojot teikšu, ka šis datums bija svarīgs ne vien ļoti emocionāli, jo Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas priekšvakarā ļoti simboliski Gaismas pils svinēja spāru svētkus, bet arī ļoti praktisku un sabiedrībā dažādu runu, peripetiju un faktu virkni noslēdzošs notikums, kas rezultējās ar sajūtu - beidzot!
Ja esi redzējis Jaunā Rīgas teātra režisora Alvja Hermaņa un aktieru kopdarbu "Kapusvētki", ja kaut reizi augusta pirmajā svētdienā esi bijis Alūksnes (noteikti kapusvētku galvaspilsēta Latvijā!!!) kapusvētkos, tad tev noteikti ir izveidojies savs un samērā pareizs priekšstats par kapusvētkiem Latvijā. Tu nojaut, ka kapusvētki ir ieguvuši stabilas un unikālas tradīcijas statusu, ka šī tradīcija ir jāvienādo ar latvisko identitāti un jāierindo kultūras procesu sadaļā. Tā ir visnotaļ pareiza atziņa, taču šovasar man nācās pārliecināties, ka kapusvētki Latgalē tomēr nav pilnībā vienādojami ar pārējā Latvijas teritorijā tradicionāli pieņemto svētku norisi, tie ir citādi.
Manas dzīves vērtīgākā talka notika, kad LTV kolektīvs iesāka sadarbību ar Kokneses fondu, sākās ceļš uz Likteņdārzu un mēs centāmies apgūt salas brikšņaino teritoriju Daugavas vidū. Noteikti šeit var pieminēt arī valstiski svarīgo dzejnieka Imanta Ziedoņa iniciatīvu atbrīvot mūsu skaistās Latvijas dižkokus, ar talku palīdzību kopt un vairot mūsu Latvijas daili. Tas nozīmē, ka kaut kur mentāli mūsos ir dzīva šī talku jeb darba vajadzība, darīt kopā, darīt priecīgi un darīt, negaidot par to atlīdzību.
Latvijas Televīzijā (LTV) vasarās vai - kā šoreiz - rudenī, ar viena gada izņēmumu, sesto gadu ēterā būs mazais raidījumu cikls "Cytaidi latviskais", kas stāsta par Latgales novadu, cilvēkiem, tradīcijām, vietējo kolorītu un, kas būtiski, skan latgaliešu dialektā ar subtitriem latviešu literārajā valodā. Šī gada četru raidījumu saturā latgaliešu godi, un sāksim mēs ar kāzām.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
