Jaunās konservatīvās partijas vadītājs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns aizvadītajā nedēļā aicināja Covid-19 krīzes vadību nodot ekspertiem no bruņotajiem spēkiem.
Autora ziņas
Pēc viena parauga ir tapuši vecāku iesniegumi, kuros apšaubīts testēšanas tiesiskums un pausta dezinformācija par testu kociņos it kā esošām kaitīgām vielām. Tās ir skolās ieviesto Covid-19 drošības pasākumu blaknes, ar kurām mācību gada sākumā saskaras Latvijas skolas.
Covid-19 drošības nosacījumi skolās devuši jaunas iespējas dezinformācijas izplatītājiem. Arī tiem, kas pandēmiju izmanto politiskā kapitāla krāšanai. Piemēram, aizvadītajā nedēļā sociālajos medijos lielu popularitāti guva ziņa, ka Rēzeknes 5. vidusskolā pēc pozitīva testa kādam audzēknim visi nevakcinētie klases biedri aizsūtīti mājās, liedzot viņiem iespēju mācīties. Ziņu izplatīja bijušais Rīgas domnieks no "Saskaņas" Aleksejs Rosļikovs, kura nepatiesajiem un maldinošajiem vēstījumiem "Re:check" pievērsies ne reizi vien.
Kāpēc Latvijas Ārstu biedrības prezidentes Ilzes Aizsilnieces paustais par sejas maskām un gaisa attīrīšanu ir maldinošs? Pētīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekts "Re:Check".
Augusta beigās Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka intervijā Latvijas Radio aicināja valdību piebremzēt ar izdevumiem un vērsa uzmanību uz valsts parāda apmēru. Viņa norādīja, ka daudz esam aizņēmušies Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Tagad esot sasniegti parāda griesti.
Sociālo mediju lietotāji dalās ar aizdomām pret valdības stāstīto par Covid-19 saslimstības pieaugumu bērniem. Apgalvots, ka līdz šim bērni ar Covid-19 neslimoja, bet nu pēkšņi pirms mācību gada sākuma vīruss sācis uzbrukt skolēniem. Vai tas ir pamatoti? To vētīja pētnieciskās žurnālistikas "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check".
Izraēla sākusi piedāvāt iedzīvotājiem trešo vakcīnas pret Covid-19 devu. Kāpēc tā, un vai tas būs vajadzīgs arī Latvijā? Vai patiess ir "Facebook" populārais mīts, ka Covid-19 testa kociņi ir piesūcināti ar cilvēka veselībai kaitīgu vielu? "Re:Baltica" informē par jaunākajiem mītiem un meliem, kuri atspēkoti faktu pārbaudes projektā "Re:Check".
Kā Krievija un Baltkrievija propagandā izmanto krīzi uz Lietuvas robežas? Kādas nepatiesības sociālo mediju lietotāji izplata saistībā ar vakcinācijas pretinieku rīkotajiem protestiem? "Re:Baltica" informē par jaunākajiem mītiem un meliem, kurus atspēkojām faktu pārbaudes projektā "Re:Check".
Vakcīnu pretinieku sajūsmu un vakcinēto raizes izraisījis ASV Slimību kontroles un prevencijas centra (CDC) nesenais paziņojums, ka arī vakcinētie var saslimt un izplatīt Covid-19 vīrusa delta variantu tāpat kā nevakcinētie cilvēki. Tas kalpojis par iemeslu vairākiem sociālo mediju ierakstiem, ka vakcinēties nav vērts. Taču CDC ziņojumos norāda, ka pagaidām saslimšanas gadījumi ar vīrusa delta variantu starp vakcinētajiem sastopami reti, simptomi ir viegli un vakcīna pasargā no smagas saslimšanas un nāves.
Vai saslimstība valstīs ar augstu Covid-19 vakcinācijas aptveri liecina, ka vakcīnas nav efektīvas? Un kāpēc Latvijā Valsts policija (VP) nevēršas pret tiem, kas internetā izplata melus par vakcīnu dēļ it kā mirušiem cilvēkiem? “Re:Baltica” faktu pārbaudes projektā “Re:Check” pēta maldinošos ierakstus sociālajos tīklos un to, kā tiesībsargājošās institūcijas cīnās pret viltus ziņu izplatītājiem.
Vai bijusī veselības ministre Ilze Viņķele stāsta taisnību, ka "AstraZeneca" ražotās vakcīnas pret vīrusa delta variantu pasargā labāk nekā "Pfizer/BioNTech"? Un cik pamatota ir Latvijas vilcināšanās, joprojām neļaujot vakcinēties ar divu dažādu ražotāju vakcīnām? To "Re:Baltica" skaidroja faktu pārbaudes projekta "Re:Check" iknedēļas mītu un maldu apskatā.
Kā valsts izmeklē aizdomas par smagām blaknēm pēc Covid-19 vakcīnas un kā tās skaidro sabiedrībai? Kāpēc bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) publicēja viltotu dokumentu par savu pēcteci amatā Mariju Golubevu ("Attīstībai/Par!")?
Apmēram pusotrs tūkstotis cilvēku "Facebook" dalījušies ar kādas organizācijas Valsts prezidentam adresētas vēstules attēlu. Tajā pausta nostāja pret bērnu vakcinēšanu, taču tā pamatota ar nekorekti atstāstītiem un no konteksta izrautiem Zāļu valsts aģentūras (ZVA) darbinieces izteikumiem. ZVA ekspertei arī piedēvēti vārdi, kurus viņa nav teikusi.
Sociālajos medijos izskan teorija, ka, tā kā nav atrodams Satversmes oriģināls, valsts nemaz nepastāvot. Lielu uzmanību guvis arī apgalvojums, ka lidojot vakcinētajiem cilvēkiem esot lielāks trombozes risks, tāpēc viņiem neesot pieejama ceļojumu apdrošināšana. "Re:Check" pēta, kā ir patiesībā.
Ministrs Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas vairākkārt publiski kritizējis, viņaprāt, pārāk stingros epidemioloģiskos ierobežojumus. Intervijā "RīgaTV24" raidījumā "Uz līnijas" viņš izteicās par Covid-19 testu prasīšanu bērniem, kas iebrauc vai atgriežas Latvijā.
Sociālajos medijos nereti lasāmi aicinājumi nevakcinēties, jo no slimības pasargāšot dabiskā imunitāte. Par šo jēdzienu Saeimas sēdē runāja arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Evija Papule.
Lielu uzmanību guva 150 cilvēku vēstule valsts augstākajām amatpersonām. Tajā viņi apšauba Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu tiesiskumu, vakcinācijas nepieciešamību un prasa pārtraukt atšķirīgu attieksmi pret nevakcinētiem cilvēkiem. Taču "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check" secināts, ka daļa iebildumu balstīti apgalvojumos, kas neatbilst patiesībai.
Bieži runāts par to, kādas sekas uz nepatiesu ziņu izplatību varētu atstāt tā sauktie "deepfake" jeb tulkojumā no angļu valodas – dziļviltojumi. Tie ir video, kuros ar tehnoloģiju palīdzību mainīta cilvēka seja un viņa mutē ielikti vārdi, kas nekad nav teikti. Taču daudzus piemānīt spēj arī vienkāršākas manipulācijas – palēnināti video, kas rada iespaidu, ka runātājs ir garīgi nestabils vai lietojis apreibinošas vielas. Pētnieki šādus video sauc par lētviltojumiem jeb angliski "cheapfake".
No partijas "KPV LV" ievēlētā Saeimas deputāte Karina Sprūde savā "Facebook" profilā publicēja iemeslus, kāpēc nevajagot vakcinēties. Apjomīgā no angļu valodas tulkotā ierakstā uzskaitītas vairākas sen atspēkotas nepatiesības. Vakcīnas esot bezjēdzīgas un arī nāvējošas.
Pērn oktobrī platformā "ManaBalss.lv" izdevās savākt 11 tūkstošus parakstu iniciatīvai aizliegt medīt lūšus. Tagad to turpina skatīt Saeimā. Ieceres pretinieki norāda, ka lūši kā plēsēji apdraud citus dzīvniekus, bet ar medībām var regulēt to skaitu. Viens no redzamākajiem šīs pozīcijas aizstāvjiem ir no Jaunās konservatīvās partijas ievēlētais Andris Kazinovskis. Viņš Saeimas sēdē arī daudz kritizēja vides organizācijas. Tām esot finansiālas, ne dabas aizsardzības intereses.
Kāpēc nav nekāda pamata baumām, ka sociālās aprūpes centrā Valkā cilvēki miruši no vakcīnām? Un vai tiesa, ka Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda, svinot dzimšanas dienu, pārkāpusi Covid-19 ierobežojumus?
Vietnē "Facebook" vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku dalījušies ar apgalvojumu, ka "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnas pētījumi ar bērniem pārtraukti, jo esot konstatēti nāves gadījumi. Tā nav taisnība – bērnu vakcinācija pētījumā apturēta saistībā ar informāciju par retiem trombu veidošanās gadījumiem pieaugušajiem.
Lai gan retāk nekā pandēmijas sākumā, sociālajos medijos arvien izskan apgalvojumi, ka Covid-19 tā pati gripa vien ir un tā pret to arī jāizturas. Nesen kāds skeptiķis "Facebook" salīdzināja abu slimību izplatības datus Latvijā. Esot bijušas sezonas, kad arī ar gripu nedēļas laikā saslimušo bijis tikpat vai pat vairāk nekā tagad ar Covid-19. Cilvēki ar ierakstu dalās, jautājot, kāpēc tad neviens nesludināja pandēmiju un neieviesa ierobežojumus.
Sabiedriskajos medijos regulāri stāsta par dažādiem mītiem un maldiem saistībā ar vakcināciju. Nupat Covid-19 noliedzēji izplatījuši ideju, ka vakcīnas kļuvušas liekas, jo mums jau esot dabiski izveidojusies imunitāte.
Jau vairākas nedēļas redzam, kā materializējas sociālajās aptaujās secinātais, ka daudzi Latvijā Covid-19 neuzskata par nopietnu vīrusu un negrasās vakcinēties. Uzklausījām vairākus cilvēkus gan no kategoriski pret noskaņotajiem, gan vēl neizlēmušajiem. Jautājām, kas viņus uztrauc, un meklējām viņu bažām skaidrojumu.
Cik precīzi var noteikt, kurās vietās cilvēki visbiežāk inficējas ar Covid-19? Vai ticēt baumām, ka vakcinācija varētu notikt piespiedu kārtā, bet tie, kas nepiekritīs, saskarsies ar dažādām sankcijām? Un kāpēc portāls NRA izplata maldinošu informāciju, ka turpmāk varēs sodīt katru, kam mājās atrodas kāda sena lieta? To skaidroja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check".
Sociālajos medijos ik pa laikam parādās ieraksti par it kā obligātu vakcināciju, pret kuru iedzīvotājiem esot jācīnās. Tiesībsarga birojs ir saņēmis vairākas sūdzības par darba devējiem, kas draudot ar kādu labumu atņemšanu darbiniekiem, kas nevakcinēsies, taču apgalvojumiem par vispārēju obligātu vakcināciju nav pamata.
Visās trīs Baltijas valstīs ir salīdzinoši daudz cilvēku, kas nevēlas vakcinēties pret Covid-19. Viens no skaidrojumiem ir nepatiesās informācijas vilnis sociālajos medijos, kas izplatījies arī mūsu kaimiņvalstīs. "Re:Check" pētīja, kas ir galvenie vakcīnu melu izplatītāji Lietuvā un Igaunijā. Tāpat tiek analizēta informācija, kas lasāma vakcīnu noliedzēju izplatītajā bukletā.
Šonedēļ Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs paziņoja, ka tirgotāji vērsīsies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu ierobežojumus cīņai ar Covid-19. Viens no viņa argumentiem ir, ka nekur citur Eiropas Savienībā (ES) netiekot ierobežots klātienē nopērkamo preču sortiments. Taču tā nav tiesa – līdzīgi rīkojas vai iepriekš rīkojušās vairākas citas valstis, noskaidroja "Re:Check".
Populārs mīts saistībā ar vakcīnām ir to it kā atstātās sekas uz grūtniecību un auglību. Eiropas Savienībā apstiprināto "Pfizer"/"BioNTech" un "Moderna" vakcīnu pētījumos grūtnieces neiekļāva. Farmācijas kompānijas pat piestrādāja, lai šo cilvēku grupu no testiem izslēgtu. Piemēram, "Pfizer" pirms katras vakcīnas devas saņemšanas sievietēm lūdza veikt grūtniecības testu. Ja tas bija pozitīvs, pētījumā ētisku apsvērumu dēļ piedalīties nevarēja. Taču šī pieeja arī raisīja spekulācijas.
Janvāra vidū gan tradicionālajos, gan sociālajos medijos lielu uzmanību guva ziņas par senioriem, kas Norvēģijā miruši neilgi pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas. "Re:Check" meklēja informāciju, vai vakcīna ir bijis nāves cēlonis. Kas būtu jāņem vērā, redzot skaļus virsrakstus par cilvēkiem, kas devušies aizsaulē neilgi pēc vakcinēšanās?
Aizejošais gads galvenokārt atmiņās paliks ar cīņu pret Covid-19. Taču ar to roku rokā nāca vēl viena krīze – straujā dezinformācijas izplatība jeb infodēmija. Šis gads atklāja, ka sazvērestības teorijām gatavi noticēt ne tikai daži dīvaini citplanētiešu kuģīšu mednieki, bet noteiktos apstākļos arī gana būtiska daļa sabiedrības. "Re:Check" piedāvā atskatīties uz to, kā šī krīze sākās un ko pēdējā laika notikumi atklāja par dezinformācijas izplatītājiem un izaicinājumiem nākamgad.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
