Aizvadītajās nedēļās Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis, ir pieredzējusi strauju ar jauno koronavīrusu inficēto skaita pieaugumu, bet piektdien SPKC paziņoja, ka kopīgā ekskursijā inficējušies veseli divdesmit vienas skolas skolotāji.
Komiksi un karikatūras
Aizvadītajās nedēļās daudzi dzīvokļu mājās dzīvojošie rīdzinieki saņēma vēstules no "Rīgas namu pārvaldnieka", kurās tika uzdots jautājums – vai pārvaldnieks var izmantot dzīvojamās ēkas apsaimniekošanai paredzēto līdzekļu uzkrājumu, lai apmaksātu iedzīvotāju parādus "Rīgas siltumam." Faktiski sanāk, ka apzinīgajiem maksātājiem tiek piedāvāts ultimāts – vai nu jāmaksā par apkuri divreiz, vai ziemā jāsalst.
Šonedēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par neizpaužamu ziņu izpaušanu rosināja sākt kriminālvajāšanu pret bijušo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. LTV vēstīja par, iespējamo ķēdi kā noplūdusi informācija krimināllietā, kurā iesaistīta Jelgavas prokuratūras prokurore Zinaīda Egle.
Komikss ilustratīvā veidā attēlo kā neizpaužamās ziņas tika izpaustas.
Komikss ilustratīvā veidā attēlo kā neizpaužamās ziņas tika izpaustas.
Pēc pusgada pārtraukuma NBA sezona šonedēļ atsākusies Floridas štatā esošajā Disnejlendas izklaides parka sporta centrā. Spēlētāji, kas nedēļām pirms spēļu atsākšanās devās dzīvot īpaši izveidotā izolācijā, nu jau atkal nodevušies treniņiem un spēlēm.
Komiksā attēlots, kā daži no slavenās Disneja kompānijas tēliem varētu dzīvot un sportot plecu pie pleca ar pasaules labākajiem basketbolistiem.
Komiksā attēlots, kā daži no slavenās Disneja kompānijas tēliem varētu dzīvot un sportot plecu pie pleca ar pasaules labākajiem basketbolistiem.
Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps pirmo reizi sabiedrībā parādījās ar sejas aizsargmasku. Mēnešiem ilgi, neskatoties uz strauji augošo ar jauno koronavīrusu inficēto skaitu, ASV līderis atteicās parādīties sabiedrībā ar sejas masku, netieši arī iedrošinot savus vēlētājus tā rīkoties.
Šonedēļ pasaules medijos parādījās ziņa, ka Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru ir inficējies ar jauno koronavīrusu. Ziņa izpelnījās uzmanību, jo par Brazīlijas Trampu sauktais prezidents jau kopš pandēmijas sākuma ir apšaubījis ierobežojumu vajadzību un pat piedalījies protestos pret tiem. Lai gan Brazīlija inficēto skaitā ieņem otro vietu pasaulē, prezidents mudinājis iedzīvotājus doties strādāt un ignorēt štatu vadītāju noteiktos ierobežojumus.
Jūnijā pēc ''Rīgas siltuma'' ūdensvadu cauruļu pārbaudēm vairākos pilsētas rajonos izveidojās iegruvumi. Ģertrūdes ielas bedrē pat vairākkārt iegāzušās automašīnas.
Šonedēļ Krievijā sākās iepriekšējā balsošana referendumā par konstitūcijas grozījumiem, kas kopā ar virkni citu labojumu arī dos iespēju prezidentam Vladimiram Putinam ieņemt amatu vēl divus termiņus. Līdz ar grozījumiem "nodzēšas" visi iepriekšējie termiņi un, ja Putins uzvarēs 2024. gada vēlēšanās, tas nebūs pret konsitūcijā noteiktajiem diviem termiņiem.
Par nepieciešamību uzbūvēt akustisko koncertzāli Latvijas politiķi un mūziķu runā jau vismaz piecpadsmit gadu. Izjukusi gan pirmskrīzes iecere to būvēt uz AB dambja pēc Anda Sīļa projekta, gan arī plāns uzbūvēt to uz privāto partneru dāvinātās zemes. Nu ir parādījusies jauna iecere - Rīgas akustisko koncertzāli būvēt Elizabetes ielā 2.
Līdz ar jaunā koronavīrusa izraisītās ārkārtējās situācijas beigām tūrisma un izklaides uzņēmumi aktīvi plāno, kā piesaistīt gan vietējos, gan ārvalstu ceļotājus. Maijā Rīgas Tūrisma attīstības birojs pat izstrādājis "nozares glābšanas plānu", kas jau šovasar paredz veicināt iekšzemes tūrismu, bet ārvalstu tūristu piesaistē investēt 780 000 eiro.
Līdz jaunā koronavīrusa saslimušo skaita samazināšanos un ierobežojumu pakāpenisku atvieglošanu, arī darbavietās pakāpeniski sāk atgriezties darbinieki. Lai arī vismaz daļai cilvēku šīs pārmaiņas sagādās prieku, var minēt, ka mājdzīvniekiem izolācijas beigas drīzāk nesīs bēdas - samazinās iespēja dabūt papildu kārumus un pastaigas pa mežu vai parku kļūs retākas.
Lai arī trešdien paredzētais pirmais komerciālā pārvadātāja SpaceX lidojums ar astronautiem laikapstākļu dēļ neizdevās un to pārcēla uz sestdienu, amerikāņi ir gatavības pilni atgriezties uz Mēness. NASA plāno šajā desmitgadē uzsākt ilgtermiņa apmetņu būvi, cerot, ka tās palīdzēs uzturēt privātās kompānijas. Misijas uz Zemes dabīgo pavadoni plāno arī citas lielvalstis.
Eiropas valstis, šķietami pārcietušas jaunā koronavīrusa uzliesmojuma smagāko punktu, atslābina ierobežojumus un ļauj atsākt darbu dažādām izklaides vietām. Pēdējo nedēļu laikā pamazām durvis atkal ver slavenākie Eiropas muzeji. Arī Latvijā, ievērojot drošības nosacījumus, var doties baudīt mākslu. Lai atgādinātu par vajadzību sargāt veselību, komiksā četri slaveni mākslas darbi pārveidoti atbilstoši pandēmijas skartajai pasaulei.
Lai samazinātu atkārtotu jaunā koronavīrusa uzliesmojuma iespēju, daudzviet pasaulē pēc strikto ierobežojumu atvieglošanas plānots publicēt kontaktpersonu izsekošanas un apzināšanas lietotnes. Paredzēts, ka šīs programmas, ko izmanto jau vairākās Āzijas valstīs un Austrālijā, viedtālruņu īpašnieku brīdina, ja viņš ir bijis tuvumā personai, kurai konstatēta saslimšana ar Covid-19. Latvijā šādu lietotni izstrādā vairāki tehnoloģiju uzņēmumi un plānots, ka to publicēs maija vidū.
Lai arī lielākajā daļā jaunā koronvīrusa skarto valstu atbilde pandēmijai bijusi visai līdzīga, dažviet valstu līderi izcēlušies ar "alternatīviem" viedokļiem un citādu skatījumu uz notikumiem. Piemēram, pēdējās nedēļās daudzkārt dzirdēts par ASV prezidenta Donalda Trampa pārdomām - vai dezinfekcijas līdzekļus nevar izmantot iekšķīgi. Taču arī citu valstu līderi saslimšanai piegājuši "radoši". Komiksā attēloti četri prezidenti, kas pandēmijas laikā likuši daudziem kasīt galvas izbrīnā.
Pagājušajā gadā Rīgas dome no Krišjāna Barona ielas aizveda teju simt puķupodus, jo, kā apgalvoja dome, tai nebija līdzekļu, lai apkoptu tajos sastādītos augus. Šogad podi atgriezušies. Lai gan līdzekļi, kas iedalīti, ir divas reizes mazāki, kā iepriekš prasīts, pašvaldības ierēdņi atzīst, ka tam paredzētie 50 tūkstoši ir pietiekami, lai gadu uzturētu - proti, aplaistītu un apkoptu - nepilnu simtu puķupodu.
Līdz ar stingrajiem izolācijas un pulcēšanās aizliegumiem jaunā koronavīrusa uzveikšanai, iedzīvotāji vairāk laika pavada mājās. Kā pagājušajā nedēļā atzina Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins, noziedzības līmenis ir krities, tātad var secināt, ka arī šie "pašnodarbinātie" nokļuvuši piespiedu dīkstāvē un cieš finansiālus zaudējumus.
Pasaulē turpina plosīties jaunā koronavīrusa pandēmija. Katru dienu pieaug saslimušo skaits. Kopējais ar koronavīrusu Covid-19 inficēto personu skaits pasaulē pārsniedzis miljonu. Eksperti norāda, ka vakcīna varētu būt pieejama ne ātrāk kā pēc 18 mēnešiem, tāpēc labākais veids kā šobrīd cīkstēties ar pandēmiju ir to neizplatīt tālāk, ievērojot sociālo distancēšanos un samazinot kontaktu ar citiem cilvēkiem. Komiksā piedāvājam četrus nenopietnus pandēmijas laika supervaroņus.
Ir apritējusi nedēļa, kopš valdība, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, valstī izsludināja mēnesi ilgu ārkārtējo stāvokli. Politiķi un veselības eksperti mudināja iedzīvotājus, kuriem darbs un dzīves apstākļi atļauj, strādāt no mājām un pēc iespējas mazāk apmeklēt veikalus vai publiskas vietas. Ievērojot aizliegumu apmeklēt kinoteātrus, koncertus un citas izklaides vietas, daudzi ķērušies pie ilgi atliktiem remontdarbiem vai dzīvesvietas uzkopšanas. Ko darīt mājās, kad arī tie darbi izdarīti un visi neredzētie seriāli noskatīti?
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģerns (''KPV LV'') paziņojis, ka nākamā Valsts policijas priekšnieka atlasē izmantos iztaujāšanu ar melu detektoru. Lai gan nevienā citā drošības iestādē Latvijā šādus testus neizmanto, ministrs ir apņēmības pilns kopā ar iekšlietu nozares ekspertiem sagatavot jautājumus potenciālajiem kandidātiem.
Vēl pirms Latvijā konstatēja pirmo vīrusa "Covid-19" saslimšanas gadījumu, bažas par piespiedu karantīnu lika cilvēkiem doties uz veikalu, lai iegādātos rezerves potenciālajām 14 izolācijas dienām. Ja Austrālijā pēdējās nedēļās izpērk tualetes papīru un ASV aptiekas ziņo par sejas masku trūkumu, tad Latvijas iedzīvotāji steidza iegādāt griķus.
Šonedēļ panāca, ka Dānija Kristīni Misāni tomēr nenosūtīs tiesāšanai uz Dienvidāfrikas Republiku un izdos Latvijai. Sievietes stāsts pēdējās nedēļās piesaistījis lielu uzmanību.
Dažkārt tiek uzskatīts, ka sabiedrības vidusslānis ir tieši tie, kuru darbā radītajai pievienotajai vērtībai un nomaksātajiem nodokļiem ir jākalpo par valsts ekonomikas pamatu. Latvijā situācija, iespējams, ir citādāka, jo, lai gan teju puse iedzīvotāju sevi uzskata par vidusslāni, "Swedbank" pētījumā secināts, ka vērtējot finansiālo rocību, proti, iespējas bez bažām nomaksāt rēķinus un reizi gadā doties ceļojumā, apzīmējumam "vidusslānis" kvalificējas vien 9%.
Nesaskaņas, kas valda Rīgā, kopš ilggadējais mērs Nils Ušakovs kļuvis par Eiropas Parlamenta deputātu, iespējams, drīz beigsies ar visas domes atlaišanu. Šonedēļ mēra Oļega Burova partija “Gods kalpot Rīgai” vienojās ar opozīcijas spēkiem strauji sasaukt trīs sēdes, kurās neieradīsies vairāk nekā puse deputātu, lai domi atlaistu un Rīgā varētu rīkot ārkārtas vēlēšanas.
Arī Latvijas iedzīvotāji un atbildīgie dienesti vismaz vārdos ir pievērsuši nopietnu uzmanību Ķīnā reģistrētajam līdz šim nezināmajam koronavīrusam, kurš nu jau sasniedzis arī Eiropu. Par pierastajām slimībām, lai cik tās bīstamas būtu, Latvijas iedzīvotāji gan pārāk nebēdā un, kā liecina kāda nesena farmaceitu veiktā aptauja, teju 70% mēdz doties uz darbu arī neveseli.
Kamēr Austrālijā cīnās ar sausuma izraisītā ugunsgrēka sekām un zinātnieki sit trauksmes zvanus par klimata pārmaiņu katastrofālajām sekām, ko planēta pieredzēs tuvākajās desmitgadēs, ASV prezidents Donalds Tramps Pasaules ekonomikas forumā Davosā aicināja neklausīties pastarās dienas sludinātājos un priekšplānā izvirzīt ekonomiskās vajadzības.
Nākotni un tās vīzijas veido tie stāsti, ko mēs rakstām tagad – tātad labas nākotnes pamatā ir labi stāsti par šodienu. No ASV popkultūras varoņiem mēs uzzinām par ASV problēmām un iespējamiem risinājumiem. Arī mūsu vēsture ir pilna ar varoņiem – īstiem un izdomātiem. Viņi varētu klāstīt savas izdomātas vai reālākas idejas Latvijas nākotnei! Taču daļa varoņu ir aizmirsti, dēvēti par upuriem vai nav pat pamanīti. Vai pēc simt gadiem būs citādāk?