Pirms 20 gadiem Latvijas futbols atradās savā visu laiku augstākajā lidojumā. Dalība 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē bija grūti aptverams Latvijas sporta sasniegums. Kā izrādījās, tik neierasts, ka savas līdzjušanas tradīcijas vēl lāgā nebija izveidojušās.
Latvijas Futbola federācijā (LFF) organizācijas prezidenta vēlēšanās 26. aprīlī uz amatu atkārtoti pretendēs pašreizējais LFF vadītājs Vadims Ļašenko, bet viņam izaicinājumu metis virslīgas valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs. Pirms četriem gadiem Krivuņecs vēlējās kopā ar Ļašenko strādāt LFF valdē, taču nerada tam pietiekamu atbalstu federācijas biedru vidū, un bijušie sabiedrotie tagad iet katrs savu ceļu.
Pēc vairāk nekā 20 sporta federāciju prasības pirms termiņa sarīkot Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta vēlēšanas Jāņa Buka dienas pie LOK vadības stūres, visticamāk, ir skaitītas, bet potenciālajiem kandidātiem viņa krēsla pārņemšanai sporta sabiedrībā vēl jāmeklē plašāks atbalsts.
Noteiktu cilvēku atlaišana un pieņemšana darbā, kā arī sadarbības līguma slēgšana ar konkrētu izdevniecību – tā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Jānis Buks raksturo ultimātus, kādus viņam izvirzījušas par sportu atbildīgajai izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai ("Jaunā Vienotība") pietuvinātas personas. Ministre noliedz, ka būtu devusi šādus rīkojumus, bet – saskaņā ar Olimpisko hartu – LOK prezidenta apgalvojumiem varētu būt ļoti nopietnas sekas.
Mākslīgi savā ceļā radīt grūtības un pēc tam varonīgi censties tās pārvarēt – tā īsumā var raksturot par sportu atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu 2024. gada valsts finansējuma sadalē sporta organizācijām. Acīmredzot secinājuši, ka tuvāku un tālāku mūsu reģiona valstu prakse Latvijai neder, politiķi un ierēdņi meklēja jaunu ceļu, kas noveda pie tā, ka viens pulciņš federāciju tagad mēģina apvienoties, lai sūdzētu IZM tiesā, bet citi vispirms grib saņemt kontā naudiņu un pēc tam ar iesniegumu uzrīdīt ministrijai Valsts kontroli.
Latviešus mēdz dēvēt par arāju tautu, tomēr pēc Padomju Savienības sabrukuma aizvadītā gadsimta 90. gadi lauksaimniekiem nebija viegli. Graudkopības nozare piedzīvoja pakāpenisku sarukumu, taču tas nenozīmēja, ka latvieši sliktāk artu zemi. 1999. gadā Latvijas Televīzijas "Panorāma" un tās leģendārais korespondents Jānis Dimants vēstīja par arāju sporta sacensībām Daugavpils rajonā.
Pēc sarežģījumiem valsts finansējuma piešķiršanā sportam vairākas federācijas apsver domu naudas sadalījumu apstrīdēt tiesā, bet Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") radikālus soļus spert neplāno. Lai gan finansēšanas kritērijos lielāka loma piešķirta masveidībai, lielo tautas sporta pasākumu rīkotāji savā rocībā izmaiņas nesaskata.
Latvijas hokeja izlasei 1999. gada nogalē nācās cīnīties par atgriešanos augstākajā divīzijā. Pārspēļu turnīrā Šefīldā komandu pirmoreiz cīņā veda treneris Haralds Vasiļjevs, un viņa pirmais lēmums vairs komandā neņemt ilggadējo kapteini Oļegu Znaroku raisīja pamatīgas kaislības.
Latvijas sporta līdzjutējiem kļuvis aktuāls 1999. gada pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā, jo izredzes uz medaļu pavērušās Raivim Belohvoščikam. Pasaules čempions individuālajā braucienā Jans Ulrihs pērnā gada nogalē vairākās intervijās atzinās, ka karjeras laikā lietojis aizliegtās vielas un to darījis jau kopš 1996. gada.
Latvijā jau trešo mēnesi nerimst kaislības ap valsts finansējuma sadalījumu sporta federācijām. Par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija divas reizes atsauca lēmumus par naudas sadalījumu, jo atklājās, ka federācijas atkal un atkal iesniegušas realitātei neatbilstošus datus par savām aktivitātēm un masveidību.
Daudzu jauno sportistu vecāku ieskatā Latvijas jaunatnes sporta sistēma joprojām ir ļoti stīva un neelastīga, jo tās mugurkaulu veido pašvaldību dibinātās sporta skolas, nevis privātie sporta klubi. Igaunija ir pārgājusi uz privāto sporta klubu sistēmu, kas paredz iespēju saņemt finanses arī no Kultūrkapitāla fonda, savukārt Slovēnijā līdzīgu sporta fondu balsta loteriju un azartspēļu nodokļi.
Tenisiste Larisa Savčenko (Neilande) pirmos skaļos panākumus guva zem PSRS karoga un 1988. gadā sasniedza savu visu laiku augstāko –13. – vietu Sieviešu Tenisa asociācijas (WTA) vienspēļu rangā. Pēc PSRS sabrukuma tenisiste izvēlējās pārstāvēt sava vīra dzimteni Latviju.
Latvijas Biatlona federācija (LBF) vērsās pie sabiedrības ar aicinājumu ziedot naudu, lai izlase varētu startēt divos Pasaules kausa sezonas noslēdzošajos posmos ASV un Kanādā, kā nepieciešamo summu minot 60 000 eiro. Par LBF naudas grūtībām ir pārsteigta Starptautiskā Biatlona savienība (IBU) – tās ģenerālsekretārs Makss Kobs pastāstīja, ka IBU sniedz būtisku atbalstu sportistu dalībai sacensībās Ziemeļamerikā.
Sadalot valsts finansējumu Latvijas sporta federācijām 2024. gadam, vislielākais atbalsts pienāksies vieglatlētikai un futbolam, kas vienīgie katrs saņems vairāk nekā 400 000 eiro, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publicētie dati.
Latvijas autosports 1999. gada vasarā piedzīvoja baisu traģēdiju – Madonas "Rāceņu" trasē autokrosa sacensībās bojā gāja astoņi skatītāji, bet vairāk nekā 30 tika ievainoti. Traģiskais notikums rosināja definēt daudz nopietnākas prasības sacīkšu rīkotājiem, un 25 gadus vēlāk Latvija var lepoties ar pieredzi dažādu ļoti prestižu starptautisku sacensību organizēšanā.
Lai arī pirms nedēļas tika paziņotas 15 prioritārās sporta federācijas, kam pēc kritērijiem pienākas vislielākais valsts finansējums, naudas piešķiršanas process ir uzskrējis uz sēkļa. Iemesls ir vairāku federāciju aizdomīgi augstā pozīcija sporta veidu rangā un bažas par falsificētu reģistrēto sportistu skaitu.
Nepastarpināti pārņemot valsts finansējuma dalīšanu sportam, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir radušās aizķeršanās, kas iepriekš nebija paredzamas situācijas modelēšanā, Latvijas Televīzijai teica IZM Sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Juris Zīvarts.
Latvijas hokeja izlase uz 1999. gada pasaules čempionātu Oslo devās ar cerībām par iekļūšanu labāko astoņniekā, kas garantētu hokejistiem brangas prēmijas – 10 000 dolāru katram – un vietu 2002. gada Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs. Turnīrs izvērtās neveiksmīgi, un Latvijas valstsvienība uz dažiem mēnešiem pat atvadījās no augstākās divīzijas.
Kalnu slēpotāja Dženifera Ģērmane ir kļuvusi par jauno Latvijas sporta sensāciju, 20 gadu vecumā triumfējot pasaules junioru čempionātā un iekļūstot labāko desmitniekā Pasaules kausa sacensībās. Latvija nav kalnu zeme, tāpēc ielaušanos pasaules elitē gaidīja vien retais, un viņas straujais uznāciens ir nepieredzēta situācija arī Latvijas sporta finansēšanas sistēmai.
Piektdien Ministru kabinetā notika ilgi gaidītā Nacionālās sporta padomes sēde. Sporta federācijas joprojām nav saņēmušas valsts finansējumu un līdz pat piektdienai arī nezināja, kāds naudas daudzums katrai ir paredzēts. Vairāku valdības ministru klātbūtnē sporta sabiedrība tika iepazīstināta ar valsts finansējuma sadalījumu, kas tika arī apstiprināts. Tomēr tajā nav atrodams finansējums Latvijas Jaunatnes olimpiādei un sporta veterānu pabalstiem.
Jaunie kritēriji 15 prioritāro sporta federāciju noteikšanā šogad ir labvēlīgāki sporta veidiem ar bērnu un jauniešu dalības lielu īpatsvaru, kā arī daudzu sacensību rīkotājiem, bet augstu sasniegumu ietekme valsts finansējuma aprēķinos ir samazināta. Izglītības uz zinātnes ministrijā (IZM) kritērijus pārskatīt šogad neplāno, bet pēc gada varētu izvērtēt, cik pamatotas ir ledusrenes sporta veidu bažas par finansējuma dalīšanu.
Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) 2024. gads būs svarīgiem notikumiem pārbagāts – joprojām nav pieņemts lēmums par Latvijas delegācijas došanos vai nedošanos uz olimpiskajām spēlēm Parīzē, kā arī ir gaidāma visu sporta organizāciju saplūšana vienā apvienotā struktūrā zem LOK karoga. Izmaiņas pārvaldībā veicina sporta sabiedrībā cīņas par ietekmi LOK, kuras loma nozarē pieaugtu.
Ar mērķi uzlabot profesionālu sportistu iespējas saņemt sociālās garantijas Saeima pirms dažiem gadiem pieņēma regulējumu, kas izvērties par kāzusu, jo ir parocīgāks naudīgiem klubiem labi algotu spēlētāju nolīgšanai, nevis pašmāju jauno talantu audzināšanai.
Latvijas izlase U-20 pasaules čempionātā ierindojās labāko astoņu komandu vidū, tomēr graujošie zaudējumi pret vairākām favorītēm vēlreiz iezīmēja lielo plaisu, kas Latvijas hokeju šķir no lielvalstīm. Neskatoties uz izcīnītajām bronzas medaļām pieaugušo līmenī, sistemātiskā atpalicība jauno spēlētāju sagatavošanā nekur nav pagaisusi un bez speciāliem atbalsta mehānismiem arī nepazudīs.
Valsts policija pērn decembrī nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai lietu pret 20 gadu vecu vīrieti, kuru tur aizdomās par 12 sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu pret 15 gadus vecu pusaudzi. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) jauniešu pasargāšanai aicina federācijas sporta spēļu veidos noteikt sportistiem minimālo vecumu dalībai pieaugušo sacensībās.
Lēmums par došanos uz 2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm Latvijā joprojām nav pieņemts, un pauzi Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Jānis Buks skaidro ar iespējamo seku apzināšanu, ja delegācija paliks mājās.
Kamaniņbraucējas gaitas noslēgusī Ulla Zirne tiesā panāca viņai 2020./2021. gadā noteiktā sportistes ikmēneša pabalsta samazināšanu par prettiesisku, nodrošinot vairāku tūkstošu eiro izmaksu. Zirne arī turpina tiesāties par finanšu pabalsta apmēra likumību nākamajā laikposmā.
Slovēnija ar diviem miljoniem iedzīvotāju ir neliela Centrāleiropas valsts, kas samērojama ar Latviju, bet regulāri gūst ļoti labus panākumus augstākajā līmenī gan komandu, gan individuālajos sporta veidos. Nereti Slovēniju min kā labāko piemēru sportā.
23. novembrī Rīgas pilsētas tiesa sāka skatīt distanču slēpotāja Induļa Bikšes prasību par morālā kaitējuma piedziņu 15 000 eiro apmērā no Latvijas Slēpošanas federācijas un Latvijas Olimpiskās komitejas. Strīda pamatā ir Induļa Bikšes neiekļaušana Latvijas delegācijas sastāvā startam 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā.
Valsts policija kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtījusi prokuratūrai kriminālprocesu pret 1983. gadā dzimušu vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par 14 gadus vecas meitenes pavešanu netiklībā, vairākkārtēju izvarošanu, pamudināšanu izgatavot pornogrāfiska rakstura materiālu un par bērnu pornogrāfijas apriti. Izmeklēšanā noskaidrots, ka aizdomās turētais vīrietis bērniem pasniedzis ārpusskolas nodarbības volejbolā un cietusī meitene bijusi viņa audzēkne, informēja policija.
Ārvalstu spēlētāji Latvijas futbolā nav retums – arī Jelgavas klubs 2019. gadā piesaistīja vairākus futbolistus no ārzemēm. Viens no viņiem bija nīderlandietis Džaniro Purperharts, kura nolīgšana futbola spēlētāju tirgus darījumos izraisīja FK "Jelgava" lielas un dārgas nepatikšanas.
Pēc futbola kluba "Dinamo Rīga" izstāšanās no Nākotnes līgas kluba vadība pārmeta spēlētājiem apzinātu zaudējumu "Tukuma" kluba dublieriem. Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā ir informācija, ka uz abu komandu spēli Latvijas otrajā spēcīgākajā līgā tika liktas vairāku desmitu tūkstošu eiro likmes.
