Iespējams, nākotnē viena no vērtīgākajām valūtām būs augu sēklas, tādēļ visā pasaulē veidojas kustības, kas krāj un mainās ar mantoto kultūraugu sēklām. Arī Latvijā ir šāda kustība, kuras priekšgalā ir Sandra Stabinge – mantoto kultūraugu kustības iniciatore. Saglabāt savu augu sēklas ir svarīgi, jo kamēr vien mums ir savas sēklas, varam būt droši par pārtikas izaudzēšanu, viņa stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis".
Autora ziņas
Cik bieži jūs esat stāvējuši ar atkritumiem rokās, nesaprotot, kā tos šķirot? Varbūt atbilde ir meklējama piktogrammās? Dānijā īpašas piktogrammas izstrādātas jau 2016. gadā, bet šobrīd šī sistēma ir obligāta visās tās pašvaldībās. Piktogrammas pārņēmis arī atkritumu šķirošanas, nodošanas un apmaiņas poligons Liepājas pusē, Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis" stāstīja vides inženiere Liene Jākobsone.
Rīkojot starptautiskas nozīmes pasākumus, svarīgi radīt ne tikai jaunas koncertzāles un skatuves, bet izmantot jau esošās vietas – ar cieņu pret vietas vēsturi, respektējot notikušo un to, kādas dzīves tur ir pavadītas, var sakopt pamestu teritoriju un piešķirt tai jaunu dzīvi. Tā bijušā "Liepājas metalurga" teritorija pārtop par kultūras telpu un vietu mākslai, Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis" stāstīja kultūras producente Baiba Bartkeviča.
Eko mājas ir draudzīgas ne vien dabai, bet arī mūsu veselībai. Ģeologs Ivars Celiņš savu māju izvēlējās būvēt no dabiskiem materiāliem, jo gribēja nodrošināt veselīgu vidi savai meitai. Ne visas viņa ieceres īstenojās, jo izmaksas un dažādi praktiski apsvērumi lika eksperimentēt, meklēt un apvienot pieejamos resursus, taču pat mazākā kustība videi draudzīgā virzienā rada gandarījumu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis" stāstīja Ivars Celiņš.
Ziemeļvalstīs jau ilgstoši eksistē laboto un pārstrādāto mantu lielveikalu ķēdes. Māksliniece Jana Purmale sapņo, ka reiz šādi veikali būs arī Latvijā. Tikmēr viņa labo tekstila izstrādājumus un mīļuprāt apmāca arī citus – viņas izdoma un radošā dzirkstele iedvesmo ne tikai tos, kuri iepērkas labdarības veikalos. Galu galā, lai sāktu, nepieciešamas vien pāris adatas, šķēres, diegs un vismaz viena poga, Purmale norādīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis".
"Tādi pavāri kā es, kuri nozarē strādā jau kopš 90. gadiem, ir gatavojuši gan ķenguru astes, gan krokodilus, gan lotosa ziedus," Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis" stāsta pavārs Ēriks Dreibants. Viņš "īstās garšas" meklējumos nonācis atpakaļ pie vietējiem produktiem un atradis vietu, kur nav civilizācijas trokšņu, taču tuvumā ir smilšakmens pagrabi. Tur videi draudzīgos apstākļos viņš uzglabā burkānus, bietes, kartupeļus un ābolus.
Dabas vērtības Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktorei Solvitai Kresei bijušas svarīgas vienmēr, bet pēdējā laikā uz ekoloģiju un aktīvismu viņa raugās caur izstādēm. Laikmetīgā māksla ne tikai atspoguļo laiku mums apkārt, tā arī rada domāšanas telpu, kurā varam pārrunāt problemātiskus jautājumus. Arvien biežāk tā ir patērniecība, izzūdoši biotopi, atkritumu apsaimniekošana, viņa vērtēja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis".
Sava dārziņa kopšana spēj atveldzēt nogurušos un steidzīgos pilsētniekus. Iespēja rušināties zemē nodrošina pauzi, kas nepieciešama, lai pārāk neuzkurinātu sevī agresiju, dusmas un neapmierinātību, sarunā ar Rvīnu Vardi podkāstā “Zaļgalvis” saka Sporta pils dārzu idejas autore un kuratore Renāte Lagzdiņa.
Sākoties pavasarim, cilvēki atkal piepildīs ne tikai daudzās atpūtas vietas dabā, bet arī tūrisma inventāra veikalus. Par to, kā nodrošināties pārgājienam, kas ir ekotūrisms un kāpēc zemē nomesta pudele nav mūsu lielākā problēma, podkāstā “Zaļgalvis” stāsta ekotūrisma entuziasts, Dabas tūrisma asociācijas valdes loceklis un Vidzemes Augstskolas docētājs Edgars Ražinskis.
Jau gadiem eksperti ceļ trauksmi par stāvokli Baltijas jūrā – dzīvība tajā turpina izzust un daudzviet zem viļņiem nevis rosās zivis un cita jūras radība, bet valda piķa melna tumsa un tukšums. Piesārņojuma ietekmē ļoti savairojas aļģes, kas jūrā rada bezskābekļa zonas – apmēram trešdaļa no Baltijas jūras jau ir mirusi, Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Pasaules dabas fondā (PDF) Latvijā Magda Jentgena atzina sarunā ar podkāsta “Zaļgalvis” vadītāju Rvīnu Vardi.
Žurnālists un aktīvists Dainis Īvāns, pieredzējis vides aktīvismu padomju laikos, uzskata, ka arī brīvība nes tikpat lielus izaicinājumus, īpaši ienākot patērnieciskajai kultūrai. Iespējams, izglītības notrulināšanās dēļ mēs vairs nesaprotam, kādā vidē mūsu dzīve ir kvalitatīva, Īvāns pauž sarunā podkāstā “Zaļgalvis”.
Mūsdienu cilvēkiem zūd rūdījums un iemaņas izdzīvot dabā, tādēļ bērnus jau laikus vajadzētu pieradināt pie dzīvošanas ārā un dabas izzināšanas, LTV raidījuma “Pa straumei” veidotāja Ilze Lasmane-Brože podkāstā “Zaļgalvis” stāstīja Rvīnam Vardem. Vienlaikus, lai pasargātu dabu, viņa aicināja cilvēkus atklāt mazāk zināmus dabas nostūrus, nevis doties uz populārām un atpūtnieku pārblīvētām vietām.
Internetā atrodamajās kalnu fotogrāfijās un dabai veltītajās dokumentālajās filmās redzam sniegbaltas virsotnes un gleznainas nogāzes, taču realitāte nereti ir pavisam citāda un skaistās ainavas vietā ceļotājus sagaida atkritumu klājums. Par to atbildība visbiežāk jāuzņemas pašiem ceļotājiem. Vai ir iespējams videi draudzīgs tūrisms? Kādus padomus atbildīgai un drošai iešanai dabā var dot profesionāļi? Uz šiem un citiem jautājumiem “Satori” podkāsta “Zaļgalvis” pirmās sezonas noslēdzošajā epizodē atbild alpīniste Kristīne Liepiņa. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.
Kāpēc izmirst bites, un kas notiks, ja tās pazudīs pavisam? Kuri kukaiņi ir kaitēkļi, un kāpēc Latvijā ir tik daudz mizgraužu? Vai ir kāda jēga no ērcēm, un kāpēc labāk atpūsties nevis pļaut mauriņu? Kāpēc kukaiņu sugu nosaukumi mēdz būt tik savādi? Podkāsta “Zaļgalvis” 9. sērijā Evas Johansones un Rvīna Vardes virtuālajā “viesistabā” uz šiem un citiem jautājumiem atbild entomologs Uģis Piterāns.
Modes industrija patērē ne tikai vairāk resursu kā aviācija un kuģniecība kopā, bet veido arī lielu daļu pasaules atkritumu, tāpēc arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta apģērba ilgtspējai. Ko mēs katrs varam darīt lietas labā? Vai nākotnē Latvijā apģērbu varēs abonēt? Kādēļ Rīgā nav ielu ar dārgu zīmolu veikaliem, un kas ir mūsdienu ideāltipi? Vai mums katram mājās ir kapsulas garderobe, un kā strādā modes kalendārs? Uz šiem un citiem jautājumiem podkāsta “Zaļgalvis” astotajā sērijā atbild modes māksliniece Indra Komarova. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.
Pētījumi rāda, ka trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas – apmēram 1.3 miljardi tonnu gadā – tiek izmesta atkritumos, taču joprojām ir cilvēki, kuriem trūkst, ar ko pabarot sevi un ģimeni. Arī tepat, Latvijā. Kā šai problēmai var palīdzēt pārtikas banka? Kādu pārtiku Latvijā visvairāk ziedo un kas to dara? Vai pienāks diena, kad visi būs paēduši? Uz šiem un citiem jautājumiem podkāsta “Zaļgalvis” 7. sērijā atbild pārtikas bankas vadītāja Agita Kraukle. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.
Trīs jauni Latvijas zinātnieki jau vairākus gadus pēta polāros apgabalus Grenlandē, Arktikā un Antarktīdā. Kāpēc latviešiem, kam nav lielu resursu, doties tik tālās un sarežģītās ekspedīcijās, un kāds no tā labums? Cik viegli Latvijā ir atrast naudu pētījumiem? Vai elektroauto ir risinājums klimata krīzei? Uz šo un citiem jautājumiem podkāsta “Zaļgalvis” jaunākajā sērijā atbildēja viens no ekspedīciju dalībniekiem, ģeologs un polārpētnieks Jānis Karušs. Ar viņu sarunājās Eva Johansone un Rvīns Varde.
Uzreiz pēc Lielā gavēņa daudzi steidz iepirkt pārtiku, lai svinētu Lieldienas. Galdi lūst no gardumiem un neskaitāmiem olu ēdieniem. Pēc tam liela daļa neapēstās pārtikas nokļūst atkritumos. Pētījumi rāda, ka trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas – apmēram 1,3 miljardi tonnu gadā – tiek izmesta atkritumos. Raidījuma “Zaļgalvis” vadītājs Rvīns Varde no draugiem paņēma laukā metamo pārtiku un kopā ar pavāri Ditu Lasi pagatavoja svētku mielastu. Lūk, receptes!
Pandēmijas laikā daudziem mežs kļuvis par vietu, kur izrauties no pilsētas mājokļu šaurības un atpūtināt prātu no bezgalīgajām “Zoom” sapulcēm. Vienlaikus tas rada papildu slodzi meža ekosistēmai. Kā atpūsties pašam un ļaut atpūsties dabai? Kā izturēties atbildīgi pret mežu un aicināt to darīt citiem? Par šiem un citiem jautājumiem podkāsta “Zaļgalvis” jaunākajā sērijā ar Evu Johansoni un Rvīnu Vardi sarunājas žurnāliste, Pasaules Dabas fonda vēstniece Latvijā un kaislīga mežā gājēja Kristīne Garklāva.
Kā atrast harmoniju tehnoloģiju laikmetā un kāda loma tajā ir dabai? Kā atkal sadzirdēt sevi informācijas troksnī? Raidījuma "Zaļgalvis" 8. sērija bija veltīta tam, kā tas ir – plūst līdzi okeāna viļņiem, bet tagad šo sēriju papildina arī podkāsts, kurā ar tā vadītājiem Rvīnu Vardi un Evu Johansoni par mieru tehnoloģiju laikmetā sarunājas Krista Vāvere, raidījumu vadītāja, autore, scenāriste, žurnāliste un mediju komunikācijas trenere.
Kāpēc ir svarīgi runāt par nāvi? Vai apbedīšanas industrija ir videi draudzīga? Vai Latvijā kapos sāk aptrūkties vietas? Kāda nozīme ir sērošanai, un kas ir nāves festivāls? Raidījuma "Zaļgalvis" 5. sērija bija veltīta nāvei dabā, bet tagad šo sēriju papildina podkāsts, kurā ar tā vadītājiem Rvīnu Vardi un Evu Johansoni par nāvi sarunājas mācītājs, Eiropas Nāves institūta pētnieks un nāvei veltītā festivāla "Ars Moriendi" rīkotājs Rinalds Gulbis.
Ikdienā esam pakļauti dažādu ķīmisku vielu ietekmei – tās atrodas gan pārtikas produktos, gan sadzīvē izmantojamos priekšmetos un citur. Tās var būt gan mūsu draugi un palīgi, gan acīm neredzami ienaidnieki kā, piemēram, cilvēkam toksiskais pesticīds DDT, par kura izgudrošanu savulaik pat piešķirta Nobela prēmija. Par plašo un vēl lielā mērā neiepazīto ķīmisko vielu pasauli podkāsta "Zaļgalvis" 2. sērijā vides pētnieci Janu Simanovsku iztaujā Eva Johansone un Rvīns Varde.
Kas ir bioloģiskā pļava, un kā top jaunais vides raidījums “Zaļgalvis”? Kā veidojušās raidījuma komandas attiecības ar vidi? Kādas situācijas atstājušas neizdzēšamu iespaidu uz priekšstatiem par dabu un savu vietu tajā? Par šiem tematiem podkāsta “Zaļgalvis” pirmajā sērijā raidījuma redaktore Eva Johansone iztaujā rakstnieku, raidījuma vadītāju Rvīnu Vardi un režisoru Uģi Olti. Podkāstā par Rvīnu un Uģi stāsta arī viņu draugi mūziķis Jānis Šipkēvics, aktīviste Lolita Tomsone un "Satori" galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners.