Latvijā trešdien darba vizītē ieradies Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, kurš viesošanās laikā uzsvēra nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu, norādot: ja visi sabiedrotie Ukrainas atbalstam darītu tik daudz, cik dara Latvija un Polija, Ukraina šobrīd atrastos labākā pozīcijā.
Autora ziņas
ANO Drošības padome (DP) pirmdien pieņēma ilgi apspriesto rezolūciju, kurā aicina nekavējoties izsludināt pamieru Gazas joslā. Tur jau gandrīz pusgadu turpinās bruņotais konflikts starp Izraēlu un palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" kaujiniekiem. Konflikta rezultātā gājuši bojā desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju.
Nogalināto skaits apšaudē un ugunsgrēkā, kas piektdien notika netālu no Maskavas esošajā koncertzālē "Crocus City Hall", ir pieaudzis līdz 133 cilvēkiem, sestdien paziņoja Krievijas Izmeklēšanas komiteja. Bojāgājušo skaits pieaug, glābējiem pārmeklējot ēku. Atbildību par uzbrukumu uzņēmies teroristu grupējums "Islāma valsts" un saistībā ar uzbrukumu esot aizturēti 11 cilvēki.
Lietuvā turpinās kaislības ap nākamā aizsardzības ministra amata kandidātu Laurīnu Kasčūnu. Pēc tam, kad no amata atkāpās līdzšinējais aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, premjere Ingrīda Šimonīte lēmusi postenim virzīt Kasčūnu, taču ne visi piekrīt, ka viņš būtu labākais kandidāts un tam, ka šobrīd ministru būtu jāmaina vispār.
Vairāk nekā pieci mēneši kara, tūkstošiem bojāgājušo, arvien neatbrīvoti ķīlnieki, bads Gazas joslā. Turklāt Izraēla un "Hamās" nav pat tuvu pamiera panākšanai. To sākotnēji bija plānots panākt līdz ramadāna sākumam jeb 11. martam, taču šobrīd pastāv vien cerības to izdarīt līdz ramadāna beigām, kas ir pēc mēneša.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paziņojis, ka Ankara ir gatava organizēt miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu. Kijiva līdz šim gan noraidījusi ideju par tiešām sarunām ar Krieviju, un arī šoreiz Zelenskis atteicies no šāda piedāvājuma.
Ukrainas prezidenta kundze Olena Zelenska nav pieņēmusi Baltā nama ielūgumu apmeklēt ceturtdien plānoto ASV prezidenta ikgadējo uzrunu Kongresā. Viņas birojs to skaidroja ar aizņemto grafiku. Tikmēr izdevums "The Washington Post" ziņoja, ka iemesls esot cits, proti – Baltais nams esot plānojis blakus sēdināt ASV pirmo lēdiju Džilu Baidenu, Olenu Zelensku un opozicionāra Alekseja Navaļnija atraitni Jūliju Navaļnaju.
ASV prezidents Džo Baidens un eksprezidents Donalds Tramps pārliecinoši uzvarējuši tā dēvētās "Lielās otrdienas" priekšvēlēšanās, kurās virkne štatu izraudzījās Demokrātu un Republikāņu partiju kandidātus prezidenta vēlēšanām. Tas nozīmē, ka ASV prezidenta vēlēšanās novembrī, visticamāk, atkal gaidāma Baidena un Trampa spēkošanās.
Nikija Heilija uzvarēja svētdien, 3. martā, notikušajās Republikāņu partijas priekšvēlēšanās Kolumbijas apgabalā, kur atrodas arī valsts galvaspilsēta Vašingtona. Sākotnējie rezultāti liecina, ka Heilija saņēma gandrīz 63% nodoto balsu, bet viņas vienīgais sāncensis, bijušais ASV prezidents Donalds Tramps – nedaudz vairāk par 33%.
Svētdien Baltkrievijā pirmo reizi kopš prezidenta vēlēšanām 2020. gada vasarā un tām sekojošajiem masu protestiem notiek parlamenta un vietējo pašvaldību vēlēšanas. Tās nav demokrātiskas, bet gan stingri kontrolētas un ar mērķi nostiprināt valsts autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko varu. Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas apvienotā pārejas valdība mudinājusi starptautisko sabiedrību neatzīt vēlēšanu rezultātus.
Irāna piegādājusi Krievijai lielu skaitu ballistisko raķešu, tādējādi padziļinot militāro sadarbību starp abām ASV sankcijām pakļautajām valstīm. Par to vēsta aģentūra "Reuters". Sūtījumi sākušies šogad, aģentūrai atklājis viens no avotiem Irānā.
Dānija ir nolēmusi ziedot visu savu artilēriju Ukrainai, Minhenes drošības konferencē paziņojusi valsts premjerministre Mete Frederiksena. Tikmēr ASV domnīca "Kara izpētes institūts" vēstīja, ka Krievija turpina ofensīvu vismaz trīs frontes sektoros, izmantojot Ukrainas artilērijas lādiņu un pretgaisa aizsardzības trūkumu.