Autora ziņas
No funkcionāla pēdu aizsarga līdz izsmalcinātiem un grūti valkājamiem statusa simboliem. Kā tapa kurpes senatnē, kā pēc apaviem varēja noteikt cilvēka stāvokli sabiedrībā un kurā brīdī apavi ieņēma modes virsotnes, par to Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāsta modes vēsturniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente un doktore Edīte Parute.
Svalbāra, Arktikas salu arhipelāgs, visticamāk neizteiktu neko daudz, ja tā nebūtu mājvieta pasaulē zināmākajai Augu sēklu glabātavai. Noasa šķirsts, pastarās dienas glābiņš, pasaules dārgumu lāde – tā šo vietu virsrakstos apdzied mediji viscaur pasaulē. Runa ir par pasaulē zināmāko augu un sēklu glabātavu, kas mājvietu atradusi tieši Svalbārā, Arktisko salu arhipelāgā. Un mediju skaļie virsraksti ir patiesi, jo Svalbārā uzglabā sēklas, kas kādudien var glābt cilvēci no bada.
Ko gan cilvēks var darīt salā, kur siltākā temperatūra gadā ir +11, bet pusgadu valda krēsla, spēcīgs vējš un ik mirkli jādomā, kā nenosalt, nenonākt polārlāča ķetnās un neapmaldīties milzīgajos ledāju un kalnu plašumos? Izrādās, šādas vietas ir īstās, kur satiekas piedzīvojumu meklētāji, strādnieki un zinātnieki, uzņēmēji un pārdrošu ideju īstenotāji. Viena no tādām ir arī arktiskais salu arhipelāgs Svalbāra, kas atrodas tikai 1200 kilometru attālumā no Ziemeļpola.
Polārlāču Svalbārā ir vairāk nekā cilvēku. Aptuvenās aplēses rāda, ka Svalbārā un tuvējā Franča Jozefa zemē kopā ir aptuveni 3000 polārlāču, bet cilvēku Svalbārā ir aptuveni divi tūkstoši. Lai arī lāču un cilvēku ceļi nekrustojas bieži, un visbiežāk abi satiekoties šķiras dzīvi, ik pa laikam šīs tikšanās beidzas letāli vienam vai otram. Latvijas Radio raidījuma “Zināmais nezināmajā” žurnālisti Svalbārā centās izzināt šīs kopā sadzīvošanas īpatnības.
Arvien biežāk Svalbāru Arktikā pārsteidz sniega lavīnas. Tās tur vairs nav reta parādība, un galvenais cēlonis tam ir, kā sniegu sapūš vējš, Latvijas Radio raidījuma "Zināmais nezināmajā" žurnālistiem Svalbārā stāsta pētnieks Aleksandrs Prokops. Tas ir cilvēks, kurš pēta sniegu, lavīnas un veido brīdinājuma sistēmas, lai pasargātu cilvēkus no lavīnu radītajām briesmām. Sniega lavīnās Arktikā arvien bojā iet vairāk cilvēku nekā, piemēram, polārlāču uzbrukumos.
Svalbāra ir sala arhipelāgā ziemeļu puslodē, kas savulaik vilināja gan piedzīvojumu meklētājus, gan pētniekus, gan strādniekus, gan peļņas tīkotājus. Tā ir bijusi pieturvieta polārajās ekspedīcijās pirms došanās uz Ziemeļpolu, un arī šobrīd ir īstā vieta, kur pasauli izzināt tiem, kurus interesē zemeslodes aukstākie reģioni. Lai izzinātu Arktikas ekosistēmu, Latvijas Radio raidījuma "Zināmais nezināmajā" žurnālisti bija turp devušies un sarunājās ar biologu Madu Foršammeru. Viņš šobrīd savā pētniecībā aizrāvies ar savvaļas ziemeļbriežiem.
Aizvadītajā Parīzes ANO klimata samitā pasaules valstu līderiem tomēr izdevās panākt vienošanos par planētas tālāku attīstības gaitu, lai iespējami mazinātu klimata pārmaiņu radītās sekas. Izrādās, ka sabiedrības izpratnes veidošanā par klimata pārmaiņu jautājumiem liela nozīmes bijusi pāvestam Franciskam.