Lāčplēša dienā, 11. novembrī, kinoteātrī "Splendid Palace" un visā Latvijā pirmizrādi beidzot piedzīvos režisora Viestura Kairiša spēlfilma "Janvāris", kas jau guvusi plašu atzinību ārvalstīs. Filmas skaņu celiņā savienojas lietuviešu komponistes Justes Janulītes oriģinālskaņa un Latvijas tālaika alternatīvā mūzika. Nezinātājam liktos, ka mūzikas autors filmai ir viens. "Manuprāt, tā ir frekvence, ko bija uzskaņojis 1991. gads – kā laikmets, kā pāreja no vienas [valsts] formas uz valsts neatkarības pieteikšanu: mūziķi, kuri radījuši šo mūziku, laiku sajuta līdzīgi," ar gandarījumu par rezultātu saka komponists Juris Vaivods, Kairiša mūzikas konsultants un filmas mūzikas redaktors.
Autora ziņas
"Es daru to, ko vienmēr esmu vēlējies darīt. Tas nav gluži ikdienišķs dzīves ritējums, vairums tā nedzīvo. Bet es citādu dzīvi nepazīstu. Un nevēlos. Vienmēr gribēju dzīvot tieši un tikai tā. Un tas nebūtu iespējams, ja es kopš pirmlaikiem nezinātu, ka vēlos to. Tā nav nejaušība. Darīju visu iespējamo, lai nonāktu pie tā, kas man tagad ir. Ne jausmas, kad izmazgāt drēbes vai kad nākošgad tikšu mājās. Bet atkal — nežēlojos par to. Ir tik daudzi, kas vēlētos to pašu, vai vismaz domā, ka vēlas, bet netiek tik tālu. Esmu ļoti laimīgs un izredzēts," — tā sarunā ar Orestu Silabriedi atzīstas Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra jaunais mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Tarmo Peltokoski.
"Lai cilvēks sajustos kā daļa no pasaules, nevis nejauši izvēlēts varonis, kuru grūsta dažādos virzienos, šis cilvēks ir jāaizskar. Kultūra to var paveikt. Daudzi labi politiķi, gudri politiķi to saprot un var no savas puses palīdzēt to sasniegt, bet nevar sagaidīt, ka tas būs viņu galvenais mērķis. Tas ir mūsu galvenais mērķis," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" uzsver Lauzicas festivāla direktors Daniels Kīnels (Kühnel). Festivāls piedzima pirms trim gadiem, tas notiek no augusta beigām līdz septembra vidum, un tā saturā ir literāri rīti un literāri vakari, filozofiskas diskusijas, kinoseansi, teātra izrādes un koncerti: klasiskā mūzika, džezs, arī pasaules mūzika.
"Ir viena lieta, ko gribu, lai man novēl – lai es nepaliktu slinks un garlaicīgs. Pārējo jau kaut kā nebūt. Bet, ja sāk pāriet vēlēšanās kaut ko darīt, tad gan ir ziepes," stingri saka komponists Zigmars Liepiņš. 14. oktobrī viņam apritēja apaļi septiņdesmit. Aiz muguras jau dzimšanas dienas koncerts mūzikas namā "Daile" kopā ar Mirdzu Zīveri, bet 17. oktobrī jubileja jo krāšņi tiks svinēta Latvijas Nacionālajā operā un baletā: skanēs svīta "Sarkanais mežs" un Vijolkoncerts, bet pasaules pirmatskaņojumu šajā vakarā piedzīvos "Mesa". Tiešraidē šo koncertu pulksten 19.00 varēs klausīties LR3 "Klasika".
Kultūra kā valsts sinonīms, kā neatņemama ikdienas sastāvdaļa un kā cilvēka un sabiedrības identitātes veidošanas process, nevis luksusa prece – 14. Saeimas vēlēšanas gaidot, kultūras nozares pārstāvji uzstāda savu diagnozi šī brīža situācijai, atskatās uz pēdējos gados paveikto, kā arī lūkojas nākotnē un definē, ko tie vēlas sagaidīt no nākamajiem tautas priekšstāvjiem.
"Vācijā man ir tāda sajūta, ka šeit reliģija ir kultūra un māksla," saka komponists Raivis Misjuns, kurš iepriekš dzīvojis gan Lielbritānijā, gan Nīderlandē. Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumu sērijā "Mana pieredze Latvijai" turpina pētīt, kāda ir darba, nodokļu un naudas saņemšanas pieredze latviešu mūziķiem citās valstīs, un šoreiz pievēršas Vācijai.
"Tas, protams, nāk ar laiku, kad tu centies vairāk būt pats un samierināties ar to, ka tu, lai arī kā gribētos, nebūsi tas, kas tev ir prātā, kāds tu gribētu būt vai kam gribētu līdzināties," teic dziedātājs Jānis Šipkēvics jeb Shipsea, kuram šogad, 27. augustā, aprit 40. Viņš LR3 raidījumā "Benefice" atzīstas: "Jo vairāk es esmu tas, kas es esmu un kā domāju, jo lielāka jēga ir tam, ko daru."
"Saistībā ar šo disku satiku vienu dāmu, kas man iedeva izlasīt grāmatu par Friuli raganām un raganībām. Esot tā sauktie benandanti un malandanti. Un tās labās raganas īpašās naktīs, toskait Svētā Jāņa naktī, nāk ārā no savām mājvietām un kaujas ar ļaunumu. Gatavojot šo disku, esmu daudz uzzinājis," sirsnīgi smej franču ērģelnieks, klavesīnists, multiinstrumentālists Fredijs Ešelberžē (Freddy Eichelberger) – viens no pieprasītākajiem taustiņinstrumentālistiem Francijas un Šveices senās mūzikas pasaulē, teikto attiecinot uz franču mūzikas ierakstu nama "L’Encelade" klajā laisto albumu "In nomine". Ešelberžē ir viens no tā koncepcijas pamatautoriem.
Kas būtu noticis, ja Emīls Dārziņš liktenīgajā 1910. gada 31. augusta naktī nebūtu izkritis no vilciena? Kā būtu turpinājusies viņa dzīve turpmākos 40 gadus? Par to aizrautīgi domājuši un fantāzijai spārnus raisījuši multimediju izstādes un laikmetīgās dejas pieredzes "Dārziņš" veidotāji. Izstāde no 21. jūlija līdz 21. augustam būs skatāma Rīgas Mākslas telpā, bet pirmā dejas izrāde notiks 28. jūlijā.
"Vēlos uzcelt vēl vienu pieminekli par godu skaistākajam no sapņiem, kurā mīlestībai ir jāapmierina izsalkums no sākuma līdz beigām," savulaik sacījis Rihards Vāgners par savu operu "Tristans un Izolde". Tās koncertatskaņojums 9. jūlija vakarā koncertzālē "Cēsis" Cēsu Mākslas festivālā būs īpašs, jo visā pilnībā šī opera Latvijā atskaņota vien pirms 100 gadiem.
Pieminekļi kā varas sabiedrisko attiecību instruments savas ideoloģijas nostiprināšanai, sabiedrības atmiņas veidošanai vai pārrakstīšanai, to nojaukšanas, pārdefinēšanas vai pārvietošanas piemēri – veiksmes un neveiksmes pasaulē – Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Meistars Knehts" diskutē vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs, rakstnieks un filozofs Haralds Matulis un tēlnieks, Rīgas domnieks Ivars Drulle ("Par!/Progresīvie").
Līdz 29. maijam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā apskatāma gleznotājas Intas Celmiņas gleznu retrospekcija savienojumā ar virkni jaunu gleznu, kas tapušas beidzamajos divos gados. Un tā ir mazliet citāda Inta Celmiņa. "Tas varbūt ir tas nebeidzamais [aicinājums], kas ielikts katrā cilvēkā – ka tu negribi beigt, ka tu negribi beigties, ka tu gribi dzīvot, ka tu gribi vēl kāpt un ka vēl tu esi dzīvs, " saka Inta Celmiņa, kuras gleznošanu vienmēr pavada mūzika.
Mākslas un politikas iespējamā vai neiespējamā nošķiršana, mākslinieka devums un pienākums mūslaikos, uzskatu deklarēšanas pieprasījumi, krievu kultūras ignorēšana, mītu kultivēšana un nojaukšana, visubeidzot arī izglītības problēmas Latvijā – laikā, kad karš ir netālu no namdurvīm, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Meistars Knehts" diskutē kultūras žurnāliste Undīne Adamaite, teātra režisors Mārtiņš Eihe un filozofs Igors Šuvajevs.
Gaidot "Lielās mūzikas balvas 2021" pasniegšanas ceremoniju, kas 8. martā risināsies Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Radio 3 – Klasika turpina iepazīstināt ar balvai izvirzītajiem nominantiem. Šoreiz uzmanības epicentrā – kategorija "Gada uzvedums", un tajā uz balvu pretendē Sonoras Vaices multimediālā monoopera "Cilvēka balss. Telefons", Saulkrastu kora "Anima" un Lauras Leontjevas veidotais brīvdabas uzvedums "Krastā saviļņots", kā arī Imanta Kalniņa opera "Matīss, kausu bajārs".
Kastas, rases, žanri, šķiras – mūziku mēdz iedalīt dažādi un pēc atšķirīgiem principiem. Vai vispār eksistē objektīvi veidi, kā mūziku sašķirot, un vai tas ir vajadzīgs? Kāda tam nozīme vienkārša klausītāja dzīvē? Latvijas Radio 3 "Klasika" diskusiju raidījumā "Meistars Knehts" šoreiz saruna par mūzikas klasificēšanu, kā arī uzmanības lokā nonākusi mūzikas ierakstu gada balva "Zelta mikrofons".
"Tāda diezgan standarta situācija: vecāki, kuri savā starpā runā latgaliski, vecvecāki, kuri visi runā latgaliski, ar bērniem tomēr izvēlas runāt literārajā latviešu valodā ar labu domu – lai dzīvē viss labāk izdodas, lai skolā neviens nesmejas. Bet manā gadījumā aizraušanās ar latgalisko bijusi vienmēr – vienkārši katru dienu esmu dzirdējusi šo valodu un apzināti pati sākusi tai pievērsties, pati arī saņēmusi drosmi runāt un mācīties vairāk," saka latgaliešu dzīves un kultūras portāla lakuga.lv sociālo tīklu redaktore un tā attīstības vadītāja Edīte Husare.
"Ar tām operām un grāmatām man gājis tā, kā mamma man reiz teica: "Bērniņ, bērniņ, kā tu dzīvosi..." Kad vajadzēja istabu slaucīt vai mazgāt, man bija grāmata kaut kur pažobelē nobāzta. Kamēr mamma neredz, es ar to grāmatu, bet, kad uznāk mamma, tad atkal es ar to lupatu un slotu. Pārnākot uz Rīgu, mācījos Medicīnas institūtā, bet uz to gāju caur operām, teātriem, koncertzālēm un mākslas muzejiem... Citādi nevarēju," gaiši smejot, jaunības un bērnības gadus atminas dzejniece Velta Kaltiņa.
Margarita Vilcāne un Ārija Punenova abas kopā bija skatuves tērpa influenceres – pārliecināta tekstilmāksliniece, dizainere Barbara Ābele. 25. janvārī pulksten 19.00 Lielajā ģildē risināsies latviešu estrādes karalienes Margaritas Vilcānes jubilejas vakars "Margarita. Melodija. Mode.", ko Latvijas Radio 3 "Klasika" piedāvās tiešraidē. Vienlaikus šajā vakarā Lielās ģildes Baltajā zālē tiks atklāta arī modes dizaineres Ārijas Punenovas savulaik darināto Margaritas Vilcānes skatuves tērpu izstāde, kas plašākai publikai būs apskatāma no 29. janvāra līdz februāra beigām.
Šogad Latvijas kultūras dzīvē bijuši pārrāvumi, uzplaukumi, miera periodi un sablīvējumi, un esam aizvadījuši spilgtus četrus gadalaikus – baltas, klusinātas ziemas ieskāvumā bijusi karsta un sulīgiem augļiem bagāta vasara, smaržīgs un mazliet vientulīgs pavasaris un dūmakains, tomēr ražīgs rudens, tamdēļ šoreiz „Klasika”, veidojot 2021. gada muzikālo notikumu apskatu, spilgtākajiem notikumiem simboliski dāvā katram gadalaikam raksturīgo ziedu pušķus.
Kāda situācija valda mūzikas jeb muzikālā teātra jomā mūslaiku Latvijā? Kādas ir pēdējo gadu tendences, un kādi – Valsts kultūrkapitāla fonda jaunizveidotās neatkarīgā muzikālā teātra mērķprogrammas rezultāti? Par to Latvijas Radio 3 "Klasika" diskusiju raidījumā "Meistars Knehts" diskutē mūzikas teātra dramaturgs Evarts Melnalksnis, kritiķe un mūzikas teātra pētniece Lauma Mellēna-Bartkeviča, komponists un diriģents profesors Andris Vecumnieks un producente Marta Kontiņa.
"Jā, ir bijuši brīži, kad esmu juties tā, it kā būtu atstumts vai aizmirsts. Bet tie bijuši brīži, kad pats vēl neesmu bijis gatavs kā cilvēks. Šodien, piemēram, es pavisam skaidri zinu, ka šādas sajūtas mani nevar traumēt. Jo es tagad zinu, kas ir cilvēki, kas ir dzīve un kā dzīve notiek," intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" atzīst komponists Imants Kalniņš. 5. decembrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" un LR3 tiešraidē beidzot pirmatskaņojumu piedzīvos viņa opera "Matīss, kausu bajārs". Opera tika uzrakstīta par godu Čaka simtgadei 2001. gadā, taču līdz pirmiestudējumam nācās gaidīt divdesmit gadus.
"Es personīgi nedomāju, ka tas ir labākais risinājums, bet tas bija vienīgais, ko varēja pieņemt," atzīst finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, spriežot par nodokļu reformu, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Savukārt par to, ka izmaiņas bija nepieciešamas, vienisprātis ir visi – gan mākslinieki un producenti, gan reformas ieviesēji.
Kā māksla spēj sazināties ar mums, un kā mediji sazinās ar mums par mākslu? Kādos informācijas tuneļos dzīvojam? LR3 "Klasika" diskusiju raidījuma "Meistars Knehts" atspēriena punkts šoreiz ir T. S. Eliota teksts par Rietumu kultūru un pūli, Anda Sedlenieka intervija ar Islandes kādreizējo ārlietu ministru Jonu Baldvinu Hanibalsonu laikrakstā "Diena" un vēlēšanu rezultāti Norvēģijā. No neoliberālisma un populisma saruna pamazām aizrit arī pie Kristiana Brektes sienas gleznojuma un tā rezonanses sabiedrībā.