Viljama Šekspīra darbi jau vairākus gadsimteņus ir literatūras klasika. Tas ir etalons un monuments, ko joprojām apbrīno, iestudē, lasa un citē. Protams, viszināmākā frāze no Šekspīra darbiem ir lugas "Hamlets" sakrālais jautājums "Būt vai nebūt?". Tieši šādu jautājumu līdz pat naktij no otrdienas uz trešdienu sev uzdos Latvijas hokeja izlases treneri, spēlētāji un arī līdzjutēji. Gluži kā Hamlets ir klasika, tikpat klasiska ir arī Latvijas izlases neziņa par iekļūšanu ceturtdaļfinālā dažas spēles pirms grupas turnīra beigām. Vai šoreiz izdosies?
Latvijas hokeja izlase uzsāk savu kārtējo pavasari pasaules čempionāta augstākajā divīzijā. Pirmais čempionāts ar jauno federācijas vadību un jauno galveno treneri, titulēto Bobu Hārtliju. Kas palicis no iepriekšējiem gadiem? Cīņasspars, apņēmība, labs komandas mikroklimats un arī hokejistu iesaukas.
Latvijas vīru hokeja izlase aizvadījusi četras no septiņām apakšgrupas cīņām pasaules čempionātā Prāgā, kurās izcīnīta viena uzvara papildlaikā. Reālistiem nekas pārsteidzošs, kvēliem izlases līdzjutējiem un tiem, kuri situāciju cerēja ieraudzīt rožaināku – ieteiktu turpmāk ņemt vērā faktus un nedzīvot ilūzijās.
Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Teds Nolans nosaucis sastāvu, ar kuru jau 12.februārī mēģinās uzsākt savu sapņa piepildījumu – olimpisko turnīru – ar uzvaru pret pagājušā pasaules čempionāta sudraba medaļniekiem šveiciešiem. Daudziem ierindas līdzjutējiem indiāņa Teda uz subtropiem līdzi paņemtie „tomohauka meistari" kopumā neizraisa galvassāpes, taču vairums „pašpasludināto profesionālo sporta vērotāju" pauda neizpratni par atsevišķu spēlētāju iekļaušanu sastāvā. Turpinājumā mēģināšu izskaidrot un pamatot, kādi varētu būt trenera Nolana vadmotīvi tā vai cita spēlētāja iekļaušanai izlasē un kādēļ šī izlase (tās sastāvs) nav pārsteigums.
