Pēc nepilna pusotra mēneša Latvijā noslēgsies gāzes tirgus atvēršana arī mājsaimniecību segmentā. Tas ietekmēs aptuveni 350 000 mājsaimniecību, kas par gāzi šobrīd maksā pēc valsts noteikta tarifa. Tomēr joprojām trūkst regulējuma, kas ļautu pateikt – cik īsti par gāzi būs jāmaksā tālāk tiem, kas jaunu līgumu par gāzes piegādi līdz 1. maijam nenoslēgs, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Kaut gan laika atlicis maz, iestādes un tirgotāji vēl diskutē, pēc kādiem principiem būtu jānosaka cenas griesti.
Autora ziņas
Aprīļa beigās tiesa sāks skatīt krimināllietu, kurā apsūdzēti "Latvijas dzelzceļa" bijušie valdes locekļi par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, kas valstij nodarījis zaudējumus pusotra miljona eiro apmērā. Kā pēdējais no apsūdzētajiem valdi pameta Ēriks Šmuksts. Viņš pagājušā gada janvārī no amata atkāpās, lai apsūdzība nekaitētu "Latvijas dzelzceļa" reputācijai, tomēr uzņēmumu Šmuksts atstājis nav. Uzreiz pēc amata atstāšanas viņš pieņemts darbā par tehniskās vadības direktora pienākumu izpildītāju.
Kopš gada sākuma Konkurences padomes atklāto karteļu dalībniekus iepirkumu komisijas var izslēgt no pretendentu loka, kaut gan sodītie uzņēmumi konkurences uzraugu lēmumu apstrīd tiesā. To paredz jaunie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuru mērķis ir cīnīties pret konkurences principu pārkāpējiem. Šogad bijuši arī pirmie gadījumi, kad iepirkumu pasūtītāji izmanto jaunās likumā paredzētās tiesības prasīt Konkurences padomei viedokli par aizdomīgiem pretendentiem, kuri varētu būt savā starpā vienojušies. Neviens gan tieši šī iemesla dēļ no iepirkuma vēl nav izslēgts.
Jau vairākas nedēļas krīzi piedzīvo Latvijas piena lopkopji. Nākamnedēļ Zemkopības ministrija (ZM) valdībai prezentēs plānu, kā nozari atbalstīt. Konkrēti cik naudas tas valstij izmaksās, pagaidām nav zināms. Zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") norādīja, ka piensaimnieku atbalstam līdzekļus vajadzēs pārdalīt no citām nozarēm, savukārt papildu nauda no valsts budžeta būšot jāprasa tad, ja krīze turpināsies vēl vismaz divus mēnešus.
Krievijas iebrukums Ukrainā lika Latvijai pārvērtēt savas militārās spējas. Valdība septembrī atbalstīja Aizsardzības ministrijas plānu divkāršot personālu Nacionālo bruņoto spēku struktūrās piecu gadu laikā. Vai to izdosies paveikt, šobrīd nav zināms. Diskusijas par dienesta likumu Saeimā ieilgušas, kā arī atklājušās daudzas praktiskas problēmas, kas traucē strauji audzēt iesaucamo skaitu. Šogad dienests būs tikai brīvprātīgs, un arī nākamgad iesaukt varētu vien dažus simtus, nevis tūkstošus, kā bija plānots septembrī, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Tuvākajās nedēļās varētu izšķirties Skultes sašķidrinātās gāzes jeb LNG termināļa projekta nākotne. Valdībai būs jālemj, vai sniegt garantijas termināļa investoram par zaudējumu segšanu gadījumā, ja terminālis izrādīsies pārāk maz noslogots, vēsta LTV raidījums "De facto". Cik lielus finanšu riskus valstij tas varētu radīt, šobrīd rēķina Klimata un enerģētikas ministrija. "Jauno Vienotību" pārstāvošais ministrs Raimonds Čudars uzsver, ka nekādā gadījumā netikšot pieļauts "vēl viens OIK". Projekta attīstītāji tikmēr norāda, ka vēlāk valsts atbalstu, ja tāds būs vajadzīgs, varētu arī atmaksāt.
14. Saeimā neiekļuvusī partija "Saskaņa" aizvadītajā nedēļā piedzīvoja intrigām pilnu cīņu par vadību. Partija bija uzvarējusi trīs Saeimas vēlēšanās pēc kārtas, taču pagājušajā rudenī pat nepārvarēja 5% barjeru. Tas novedis pie daļas biedru aiziešanas, taču lielāku šķelšanos pagaidām novērsis plāns iecelt trīs līdzpriekšsēdētājus. Viens no pirmajiem darbiem būs Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča izslēgšana no partijas.
Nākamnedēļ Saeima plāno iecelt jaunu Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK). Tā pēdējā laikā arvien skaļāk cēlusi trauksmi par naudas trūkumu, kas apdraud Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi nākamā gada maijā. Mazā iestāde arī nespēšot rīkot no nākamā gada likumā paredzētos referendumus pašvaldībās. Par to šovakar ziņo LTV raidījums "De facto". Paralēli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) rit kriminālprocess, kurā statuss piemērots sešām no deviņām CVK amatpersonām, savukārt Valsts kontrole sākusi zaudējumu piedziņu par revidentu ieskatā sadārdzinātu iepirkumu. Politiķi tagad meklē variantus, kā problēmu nomākto iestādi reformēt.
Valdība šonedēļ lēma energoresursu atbalsta pasākumiem šim gadam pārdalīt pusmiljardu eiro. Dati par atbalsta summām pagājušā gada izskaņā liecina, ka tik daudz naudas, visticamāk, netiks izmaksāts. LTV raidījums "De facto" ziņo, ka vairākās programmās līdzekļi ietaupīti, piemēram, krietni mazāk pieprasīti izrādījušies pabalsti, kur iztērētā nauda par kurināmo iedzīvotājiem jāpierāda ar čekiem.
Kamēr Eiropā dabasgāzes cena krīt, Latvijas iedzīvotājiem sāk pienākt krietni augstāki apkures rēķini par decembri. Vidējā temperatūra gada pēdējā mēnesī bija zemāka, nekā ierasts šajā laikā, un līdz ar to rēķini pieauguši par 50 un vairāk procentiem, noskaidrojis LTV raidījums "De facto". Virknē pašvaldību līdz ar gāzes cenas kritumu sola samazināt arī siltumtarifus, tomēr ne visās. Tajā skaitā galvaspilsētas uzņēmums "Rīgas siltums" tarifu samazināt neplāno.
Oktobrī plašu rezonansi ieguva stāsts par paredzēto straujo algas pieaugumu politiskajiem amatiem, kam 2023. gadā paredzēti trīs miljoni eiro valsts naudas. Līdz ar 1. janvāri algas stājušās spēkā, izpaliekot plašākām diskusijām parlamentā. Tagad augstākās amatpersonas katru mēnesi saņems par vairākiem tūkstošiem eiro vairāk, savukārt iedzīvotāju iniciatīvu algas iesaldēt Saeima plāno pāradresēt valdībai, kam atbilde būtu jāsniedz pēc vairāk nekā četriem mēnešiem.
Laikā, kad īpaši skrupulozi jāvērtē Krievijas naudas ietekme Eiropā, Eiropas Savienības Tiesa spērusi soli informācijas slepenības virzienā. Tā atcēlusi direktīvas normu, kas uzdeva dalībvalstīm padarīt ikvienam pieejamu informāciju par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Vairākas valstis jau ierobežojušas pieeju datiem savos uzņēmumu reģistros. Latvija pagaidām to nedara, taču nav izslēgts, ka arī pie mums noskaidrot, kādas intereses stāv aiz juridiskām personām, nākotnē kļūs grūtāk, secina LTV raidījums "De facto".
Aptuveni 4,7 miljoni Eiropas fondu naudas un vismaz pusmiljons eiro no Rīgas Stradiņa Universitātes tika ieguldīts "Nukleārās medicīnas centrā", kuram vajadzēja kļūt par modernu vēža diagnostikas preparātu ražotni. Tomēr dažu gadu laikā centram nauda beidzās un palika liels parāds bankai, kuras labā tiesu izpildītājs par krietni mazāku summu nekā ieguldīts centra ēku ar visu mantu pārdeva izsolē. Tagad Valsts policija notikušo pārbaudīs kriminālprocesā, kas sākts pēc panta par juridiskas personas tīšu novešanu līdz maksātnespējai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Latvijā mājsaimniecībām elektrības pieslēgumi varētu izmaksāt visdārgāk Baltijā, ja spēkā stāsies "Sadales tīkla" (ST) iesniegtais tarifu projekts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), liecina "De facto" aprēķini. Iestādes sākušas meklēt veidus, kā no straujā kāpuma izvairīties, taču uzņēmums "Augstsprieguma tīkls" (AST), no kura tarifiem atkarīgs arī ST, daudz vietas manevriem nesaskata.
Valdība šonedēļ apstiprināja plānu, kā četru gadu laikā pabeigt privatizācijas procesu. Tas nozīmē arī izlemt, ko darīt ar privatizācijai nodotajiem objektiem, kuriem pircēju tā arī nav izdevies atrast. Viens no šādiem objektiem ir Daugavgrīvas cietoksnis, ko kultūras mantojuma sargi uzskata par vienu no svarīgākajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Tāpēc Ekonomikas ministrija rosina to paturēt valsts īpašumā, tomēr neviena iestāde nevēlas uzņemties sarežģīto objektu apsaimniekot.
Rīgā noslēdzas pārejas periods, kurā azartspēļu kompānijām bija jāslēdz spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā. Lielai daļai zāļu atļaujas termiņš jau beidzies, dažas vēl drīkst strādāt pāris mēnešus. Tomēr atkarības izraisošajam biznesam iespēju aizķerties centrā joprojām dod likumā paredzētais izņēmums, ka četru un piecu zvaigžņu viesnīcās azartspēles drīkst rīkot.
Jau tā augstos siltuma tarifus var nākties celt tajās pašvaldībās, kurās izmanto šķeldu. No nākamā gada Eiropas Savienībā par dažādiem kritērijiem neatbilstošas biomasas kurināšanu lielajām katlu mājām būs jāpērk CO2 emisiju kvotas, vēsta LTV raidījums "De facto". Centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem tas var nozīmēt miljonos eiro mērāmus papildu izdevumus, kas galu galā gulsies uz iedzīvotāju pleciem tarifu pieauguma veidā. Lai no tā izvairītos, uzņēmumiem jāpierāda, ka kurinātā šķelda ir ilgtspējīgi iegūta, taču ir maz skaidrības, kā to izdarīt. Kāpēc šāda situācija izveidojusies, – atbildīgās ministrijas vaino viena otru.
Decembra sākumā spēkā stāsies viens no būtiskākajiem rietumvalstu soļiem Krievijas ekonomikas slāpēšanai. Eiropas Savienība ieviesīs naftas embargo pret Krieviju, savukārt G7 valstis noteiks Krievijas naftai cenas griestus. Sankcijas naftai ir būtiskas, jo nafta ir nozīmīgākais Krievijas ienākumu avots. Tomēr cenu griestu un embargo ietekmi ir grūti prognozēt un pastāv bažas, ka Krievija spēs Rietumu pircējus aizstāt ar citiem klientiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Turklāt gadījumā, ja Krievija samazinās ieguvi, naftas cena pasaulē var kāpt.
Nākamā gada valsts budžetu valdība plāno ar deficītu 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Finanšu ministrs to sauc par tehnisko budžetu, jo aizejošā valdība nekādas jaunas iniciatīvas tajā neesot iekļāvusi. Tomēr pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā budžeta izdevumos papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Rezultātā no 2023. gada premjera alga kāps par 52%, pārējiem ministriem – par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam pat par 75%. Tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta.
Politiskā spēka “Apvienotais saraksts” pārstāvji kritizē vairākus valdības lēmumus un, iekļūstot koalīcijā, rosinās tos pārskatīt. Starp tiem ir “Konservatīvo” virzītā lielo ostu reforma, kā arī Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts, kam aizejošā Saeima ar likumu noteikusi pabeigšanas datumu.
Viena no lielākajām vēlēšanu intrigām bija Latvijas krievu balsu sadalījums. Rezultāts nesis pārsteigumu – partija "Saskaņa", kas desmit gadus bija lielākā frakcija Saeimā, tagad parlamentā, visticamāk, nav iekļuvusi. Savukārt 10 vietas parlamentā ieguvusi jaunā partija "Stabilitātei!". "Saskaņas" pārstāvji zaudējumu skaidro ar dažādiem iemesliem, to skaitā Krievijas sāktā kara pret Ukrainu nosodīšanu, ko konkurenti "Stabilitātei!" vairījušies darīt.
Latvija atbalstīs priekšlikumu mainīt veidu, kā šobrīd Eiropā tiek aprēķinātas elektrības cenas. Cerība ir, ka elektrība būs lētāka, ja formulā mazāka ietekme būs gāzes cenai. Ideja gan uztrauc "Latvenergo", kam iejaukšanās esošajos tirgus mehānismos mazinātu iespējas pelnīt. Arī citi iesaistītie pastāvošo kārtību aizstāv un iesaka ar reformām nepārsteigties.
Pēdējās nedēļās Eiropas Savienība meklējusi veidus, kā blokā samazināt enerģijas cenas. Izvēlētie pasākumi izrādījušies tādi, kas Latvijas iedzīvotājiem rēķinus samazināt nepalīdzēs. Dalībvalstīm uzdots pārdalīt enerģijas kompāniju peļņu par labu patērētājiem, taču Latvijas galvenais elektrības ražotājs "Latvenergo" jau maksā dividendes valsts budžetā, savukārt Krievijas kompānijai "Gazprom" daļēji piederošās "Latvijas gāzes" peļņu regulējums neskars, vēsta LTV raidījums "De facto".
Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nemaksāšanu ieskaitīt valsts budžetā 1,4 miljonus eiro. Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas vienradzi par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā.
Izstrādājot atbalsta pasākumus, valdība rēķinājās, ka vidēji centralizētajai apkurei pieslēgtajiem par vienu megavatstundu apkures sezonā būs jāmaksā aptuveni 150 eiro. Tomēr dabasgāzes cena tirgū uzkāpusi tik strauji, ka arvien vairāk ir vietu, kur tarifi šo slieksni krietni pārsniedz. Tādēļ princips segt pusi no sadārdzinājuma daudzviet tik un tā nozīmēs vairākkārtīgu rēķinu pieaugumu.
Iespējams, nākamnedēļ Autotransporta direkcija varētu nosaukt uzņēmumus, kas iegūs tiesības nākamos desmit gadus pārvadāt pasažierus atlikušajās septiņās reģionālo pārvadājumu maršruta tīkla daļās. Uzvarētāji dotācijās no valsts šajā laikā saņems aptuveni 155 miljonus eiro. Līdz šim pārsvaru konkurences cīņā par maršrutu daļām guvuši pārvadātāji ar pretrunīgi vērtētiem īpašniekiem. Savu daļu paplašināt pieteicies arī "Liepājas autobusu parks", kaut gan pēdējos mēnešos tas nav spējis izpildīt vairākus simtus reisu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Zemkopības ministrija gatavojas tai padotajās iestādēs par 2,5 miljoniem eiro uzstādīt elektroauto uzlādes punktu tīklu. Ministrija apgalvo – tas vajadzīgs, lai būtu, kur lādēt jau esošās un drīzumā iegādātās elektriskās automašīnas. Tiesības uzlādes infrastruktūru izbūvēt ieguva SIA “Reck”, kurā patiesā labuma guvēja ir ministriju vadošās Nacionālās apvienības politiķa Riharda Kola māsa. KNAB interešu konflikta pazīmes nesaskata.
Pēdējā mēneša laikā Latvijā no Krievijas iesūknēta dabasgāze aptuveni vienas teravatstundas apmērā. “Latvijas gāzes” vadītājs Aigars Kalvītis apstiprināja, ka uzņēmums atsācis iegādāties gāzi no Krievijas, par to maksājot eiro. Kalvītis teica, ka gāze netiekot pirkta no uzņēmuma “Gazprom”, taču jaunā piegādātāja – no kura Krievijā gāze tiek pirkta – nosaukumu viņš atteicās izpaust.
Līdz šim augstākais siltuma tarifs Latvijā gaidāms Mārupes novada iedzīvotājiem. Pašvaldības siltumuzņēmuma "Mārupes komunālie pakalpojumi" iesniegtais projekts regulatoram paredz cenu celt līdz 320 eiro par megavatstundu. Uzņēmuma vadība to skaidroja ar augsto dabasgāzes cenu. Plānots, ka šāds tarifs būs spēkā no 1. septembra.