Jau 17. reizi pavasaris nav iedomājams bez Lielās talkas. Šogad tā norisināsies 27. aprīlī, un ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts tajā piedalīties, sakopjot vidi, kurā pats dzīvo. LSM.lv aptaujātie eksperti atzina, ka šādos pasākumos iegūst arī paši talkotāji, jo spēj izjust piederības sajūtu un sajusties noderīgi.
Apritējuši divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Arvien biežāk izskan viedokļi, ka arī Latvijai jābūt gatavai iespējamiem kara draudiem, tā saucamajai "X" stundai, veidojot medikamentu krājumus, būvējot bunkurus vai apgūstot nepieciešamās iemaņas izdzīvošanai. Sociālajos tīklos parādās arī iedzīvotāju bažas par nākotni, apšaubot savas dzīves tālāko plānu realizēšanas iespējas kara gadījumā. Tomēr LSM.lv aptaujātie eksperti atgādina, ka cilvēks ir adaptīva būtne, kas var pielāgoties dažādiem apstākļiem. Ideālajiem apstākļiem nepienākot, svarīgi neatlikt plānoto, lai pavirzītos tuvāk sev vēlamai dzīvei.
Baltijas valstīm nevajadzētu salīdzināt sevi vienai ar otru un meklēt atšķirīgo, tā vietā svarīgi būtu saprast, kā kopā var sasniegt vairāk, intervijā portālam LSM.lv sacīja Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pakalpojumu departamenta vadītāja Pireta Potiseppa, kura šonedēļ Rīgā uzstāsies "Novatore Impact Summit" sieviešu ekonomiskās spēcināšanas konferencē. Viņasprāt, nevar apgalvot, ka Baltijas valstis atpaliek no citām valstīm, kuras ir priekšgalā, jo vienkārši veikušas lielāku izpēti, fokusējoties uz savām stiprajām pusēm.
Sākot darbu veselības aprūpes iestādē, jaunie ārsti sastopas ar virkni izaicinājumu, tostarp arī aizspriedumiem. Kā portālam LSM.lv atzina vairāki jaunie mediķi, nereti jau pirmās konsultācijas laikā nācies dzirdēt aizskarošus komentārus par viņu vecumu, prasmēm un kompetenci. Bijuši arī gadījumi, kad pacienti mācījuši, kā ārstēt, vai pat vērsuši fizisku agresiju pret mediķi. Veselības tiesību eksperte Solvita Olsena norādīja, ka vairums pacientu sūdzību ir par komunikāciju starp ārstu un pacientu – kaut kas palicis neizstāstīts, pacients nav bijis informēts vai sapratis. Tomēr arī ārstu aizskaršana, apvainošana objektīvu apstākļu dēļ ir nepieņemama rīcība.
Psihiatra vai psihoterapeita atbalstu pēcdzemdību depresijas, kā arī citos gadījumos var nosaukt mūsdienu fenomenu, uzskata LSM.lv aptaujātie psihiskās veselības speciālisti. Pirms vairākiem gadu desmitiem veselības aprūpē psihiskajai veselībai netika pievērsta uzmanība vispār. Arī pēcdzemdību depresijas gadījumi palika ģimenes lokā, kur, tuviniekiem sniedzot emocionālu un fizisku palīdzību, jaunajai mammai bija vieglāk pārvarēt grūtības. Toreiz par to plaši nerunāja, sievietēm bija "jasaņemas", bet priekšplānā tika izvirzīta jaundzimušā labsajūta.
Mūzika visā pasaulē vieno dažādas kopienas, un arī Latvijā vasarā aizvadīti kārtējie Dziesmu un deju svētki, ļaujot sirdīm pukstēt vienotā ritmā. Turklāt koru lielkoncertā "Tīrums. Dziesmas ceļš" skatītājiem bija iespēja pieredzēt zīmju valodas tulku uzstāšanos. Par to priecājas arī nedzirdīgo kopiena, paužot gandarījumu par krāšņās valodas atspoguļošanu tik plašas auditorijas priekšā. Vienlaikus Latvijas Nedzirdīgo savienībā (LNS) norāda, ka nedzirdīgo kori to plašākā izpratnē nepastāv, taču ir atsevišķi melodeklamētāji, kas padara dziesmu redzamu, izdziedot to ar rokām. Emocionālie priekšnesumi Latvijā audzējuši interesi par šo jomu un par surdotulka profesijas apgūšanu.
Iespēja jaunietim dzīvot patstāvīgi, neatrodoties institūcijā, bet vienlaikus būt sociālā darbinieka vai kādas citas atbalsta personas uzraudzībā, kas viņu pieskata un atbalsta, – tāds būtu vēlamais deinstitucionalizācijas rezultāts. Tomēr šobrīd Latvijā process nereti ir atkarīgs no pašvaldību politiskās gribas – cik lielā mērā tās risina sociālos jautājumus un grib jauniešus atbalstīt. Tāpēc jauniešiem nereti trūkst emocionālā atbalsta, nav skaidrības, kur varēs dzīvot pēc pilngadības sasniegšanas vai tieši pretēji – tiek piešķirts dzīvošanai nepiemērots miteklis. Turklāt valsts nenodrošina jauniešu ārstēšanu un rehabilitāciju no atkarību izraisošajām vielām – tas tiek uzkrauts uz to cilvēku pleciem, kas ar šiem jauniešiem strādā, intervijā LSM.lv atzina Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas aprūpes kvalitātes speciāliste Dace Beināre.
Ikdienā mēs visus ļaundabīgos audzējus mēdzam saukt vienā vārdā "vēzis", lai gan patiesībā tie ir vairāk nekā 200 atšķirīgu slimību veidi ar dažādu norisi un ārstēšanu. Apziņa, ka tev vai tavam tuviniekam ir šī diagnoze, neapšaubāmi satricina – tas ir šoks par dzirdēto, bailes un dusmas uz pasauli. Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības LSM.lv norādīja, ka šādos gadījumos ir nepieciešamas psihoemocionālais atbalsts, taču to vajadzētu sniegt no brīža, kad pacientam tiek noteikta diagnoze. Praksē gan situācija ir citādāka, un nereti lielāka uzmanība tiek pievērsta fiziskai ārstēšanai, aizmirstot par pacienta psihoemocionālo atlabšanu.
Ukrainas korporatīvās sociālās atbildības padomes ("CSR Ukraine") priekšsēdētāja Marina Saprikina (Maryna Saprykina), sākoties karam Ukrainā, ar ģimeni devās bēgļu gaitās, taču pēc pusgada atgriezās. Lai atbalstītu tādas pašas sievietes kā viņa, kas bēga un meklēja veidus, kā nodrošināt savas ģimenes, Saprikina uzsāka programmu "UWE Hub". Tā ir viņas atbilde karam un atbalsts sievietēm, kuras vēlas sākt vai atsākt uzņēmējdarbību. Intervijā LSM.lv viņa pauda, ka sievietes var uzņemties un jau ir uzņēmušās vadošo lomu Ukrainas ekonomiskajā attīstībā.
Apritējis gads, kopš Krievija iebrukusi Ukrainā. Visu šo laiku lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sociālajos tīklos aktīvi dzīvojuši līdzi notiekošajam, un viedokli par karu nav paudis vien retais. Arī šobrīd iedzīvotāji turpina palīdzēt Ukrainai, ziedojot naudu, mantas un laiku, tomēr dažbrīd mēdz piezagties arī vainas apziņa, ka atbalsts un interese par notiekošo vairs nav tāda, kā tas bija kara sākumā. Cilvēki ir pieraduši pie kara, novirzījuši to otrajā plānā, tādēļ kā prioritāti izcēluši sevi un savas problēmas, LSM.lv skaidroja aptaujātie eksperti.
Ziemassvētku nedēļā jau ierasti var sajust, ka tuvojas "kopā sanākšanas laiks", kas vairumam saistās ar mieru, klusumu un pārdomām. Tomēr Krievijas izraisītā kara Ukrainā vai personīgo emocionālo pārdzīvojumu dēļ šie svētki un to gaidīšanas laiks var radīt arī neizturamu spiediena un vientulības sajūtu. Speciālisti portālam LSM.lv atzina, ka tādu cilvēku ir pietiekami daudz un svētku laiks nemitīgi viņiem atgādina to, kā viņiem trūkst.
Gada tumšākajā un drēgnākajā laikā dienas kļūst īsākas, bet naktis garākas. Šādā laikā nereti ir grūti piespiest sevi izkāpt no gultas, ir nomāktība, gribas palikt vienam un izolēties no apkārtējiem. Iemesli tam var būt visdažādākie, tostarp arī sezonālie garastāvokļa traucējumi. Taču kā ir būt, ja individuālās sēras piemeklē tad, kad jau tā ir maz gaismas dzīvē?
Publiskajā telpā plašu diskusiju raisījuši sieviešu stāsti par traumatisku dzemdību pieredzi Latvijas dzemdību iestādēs. Latvija gan nav vienīgā valsts, kas saskaras ar šādiem pārkāpumiem, turklāt grūtnieces arī nav vienīgā pacientu kategorija, kas mēdz piedzīvot neapmierinošu ārstniecības praksi, un nereti tam par iemeslu ir medicīnas tiesību zināšanu un komunikācijas trūkums starp pacientu un ārstniecības personām, LSM.lv skaidroja aptaujātās ekspertes.
Mājokļi, kas burtiski aizkrauti ar dažādām lietām un starp kurām izmīta šaura taciņa, nebūt nav tikai amerikāņu raidījumu fenomens. Arī Latvijā ir cilvēki, kuri dažādu apstākļu dēļ kļuvuši par vācējiem, kas krāj lietas ar domu: gan jau noderēs. Taču nenoderēs vis. Eksperti portālam LSM.lv skaidro, ka bieži vien – jo sliktāka cilvēka pašsajūta, jo vairāk viņš pērk un vāc, bet, jo vairāk viņš to dara, jo sliktāk pats par to jūtas.
Pastiprināta stresa un trauksmes apstākļi var veicināt izdegšanu, taču vienlaikus mums līdzās ir gadsimtos pārbaudīts terapeitisks līdzeklis – daba. Lai arī vairums dārzu un parku sniedz vien estētisku baudījumu, taču tie var kalpot arī ārstnieciskiem nolūkiem slimnīcās, pansionātos, labvēlīgi ietekmējot gan fizisko, gan garīgo veselību. Praksē šāda pieeja tiek dēvēta par dārzkopības terapiju, taču Latvijā tā tiek piekopta vien retās iestādēs.
Krievijas iebrukums Ukrainā neizbēgami atspoguļojas arī sociālajos tīklos, kur viedokli par karu nav paudis vien retais. Vienlaikus tie, kas turpina publicēt bildes ar vienkāršiem prieka mirkļiem no savas ikdienas, mēdz saņemt nosodījumu, ka šobrīd tas nav pieņemami. Pilnībā izolēties no informācijas par karu varētu būt nepieņemami, taču nodarboties ar sev patīkamo un paust par to prieku sociālajos tīklos var būt vērtīgi garīgā līdzsvara saglabāšanai trauksmainajā laikā, LSM.lv norādīja eksperti.
Cilvēki bieži vien neizprot un nezina, kā korekti runāt par cilvēkiem ar invaliditāti, neaizskarot tos. Vārdus “akls”, “kurls” vai “invalīds” ikdienā izmanto, gan runājot par diagnozēm, gan nicinoši pārmetot par cilvēka rīcību. Eksperti aicina izmantot apzīmējumus, kas izceļ cilvēka personību, nevis uzsver viņa diagnozi – piemēram, cilvēks ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem.
Asiņainas ainas, pārdabiskās būtnes, cilvēki, kas zaudējuši prātu, jo viņos iemiesojušies ļaunie gari... Šausmu stāstos ir maz patīkamo notikumu, un šķiet neizprotami, kāpēc lai kādam būtu jāvelta laiks, lai savā prātā izdzīvotu šīs baisās situācijas? Taču psihoterapeite Inese Putniece sarunā ar LSM.lv atzina, ka tas ir veids, kā cilvēki izreaģē savas emocijas, nepielietojot fizisku vai emocionālu vardarbību.
Pēdējā gada laikā piedzīvots nebijis attālinātā darba pieaugums, kas citviet pasaulē vairojis labākas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti. Tikmēr Latvijā attālinātā darba un digitalizācijas iespējas šiem cilvēkiem piedāvā vien retais uzņēmums. Darba tirgū dominē praktiskie piedāvājumi, un tiem, kuri nespēj pielāgoties pandēmijas radītajiem ierobežojumiem un strādāt klātienē, pagaidām nākas palikt bezdarbniekos.
Dodoties pārgājienā, var nakšņot zem klajas debess, kas neprasa papildu izdevumus, un ceļotāji nav atkarīgi no vietas un laika, cikos jāierodas konkrētajā naktsmītnē. Taču nereti jūras krasta līnijā atrodas dabas liegums, savukārt mežā – "novilktas" apsaimniekoto vai aizsargājamo teritoriju robežas. Kā saprast, kur droši celt telti, nepārkāpjot likumu?
Par seksualitāti un seksuālo labklājību runā daudz. Tomēr nereti pati izpratne par to, kas ir seksualitāte, ir "miglā tīta" un neskaidra – rodas grūtības aptvert un izprast savas seksualitātes aspektus un to sarežģītību.
Kā neredzīgs cilvēks jūtas un orientējas redzīgo pasaulē? Ar kādiem stereotipiem viņam ikdienā nākas saskarties? To apmeklētājiem piedāvā noskaidrot jaunatklātais "Muzejs tumsā". Šajā muzejā neko nevar redzēt, bet visu var sataustīt, saost un sadzirdēt.
Vasarā, kad laiks kļūst siltāks, ir būtiski uzņemt pietiekami daudz šķidruma, lai izvairītos no organisma atūdeņošanās. Rīgā ir vairāki publiskie dzeramā ūdens krāni, vairums – ārpus pilsētas vēsturiskā centra, taču gandrīz katrs trešais pilsētas iedzīvotājs ikdienā dod priekšroku fasētajam ūdenim. Kādreiz brīvi pieejamo ūdenskrānu bija vairāk. Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš norāda, ka jebkas, kas atrodas publiskajā ārtelpā, tiek uzskatīts par netīru, nehigiēnisku vai pagātnes elpu nesošu. Vai, mainoties kultūrai, dzeramā ūdens punktiem vispār būtu potenciāls Rīgā?
Pienākot pavasarim, var apstādīt kādu zemes pleķīti un pašam izaudzēt pirmos zaļumus. Interneta vietnē "Pinterest" atrodami dažādi padomi, kā izaudzēt garšaugus, burkānus, tomātus ne tikai dārzā, bet arī rokas stiepiena attālumā – uz palodzes, savukārt popularitāti "Instagram" guvusi ēdiena pārpalikumu stādīšana. LSM.lv pēta, vai ir iespējams izaudzēt kvalitatīvus, ēdamus stādus no sēklām, kas veikalā pirkti kā dārzeņi.
Pirms pāris gadiem dārzkopība vēl nebija stilīga, taču nu arvien vairāk dārzniecības entuziastu sociālajos tīklos veido kopienas, kurās dalās ar pašu izaudzētajiem lepnumiem, efektīvākajiem mēslojuma veidiem, lētākajiem telpaugiem piemājas bodītēs. Viena no zināmākajām dārzkopības influencerēm ir satura mārketinga speciāliste un "Instagram" konta "@uz palodzes" veidotāja Ieva Reinholde, kura Rīgas mikrorajonā aprūpē desmitiem augu.
Jau teju gadu mācamies sadzīvot ar Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kuri mūsu ikdienu pārvērtuši līdz nepazīšanai. Daļai tas rada psiholoģisku diskomfortu, ietekmējot ne tikai finansiālo un emocionālo stāvokli, bet arī aktualizējot personīgās identitātes veidošanas aspektu – negatīvajā informācijas burbulī cilvēki meklē veidu, kas var motivēt, novērst domas no tā, ko nespēj kontrolēt. Viens no tiem – interneta izaicinājumi. Lsm.lv pēta, kāpēc esošajos pandēmijas apstākļos cilvēki iesaistās izaicinājumos un ar kādiem riskiem tajos var saskarties.
Gada tumšākajos mēnešos motivēt sevi kustībai kļūst grūtāk, vienlaikus aktīvam dzīvesveidam šajā laikā ir īpaši svarīga loma veselības un labsajūtas saglabāšanā. Daudzi tagad kustas mazāk, jo Covid-19 ierobežojumu dēļ sporta klubos nenotiek grupu nodarbības. Izrādās – lai saglabātu aktīvu dzīvesveidu, nav obligāti nepieciešama sporta zāle un milzum daudz laika. Pietiek ar apņemšanos un veiksmīgu dienas plānošanu, turklāt ir arī uzņēmumi, kuri dažādos veidos rosina savus darbiniekus izkustēties, ne tikai astoņas stundas sēdēt pie datora. To apliecina vairāki LSM.lv uzklausītie pieredzes stāsti.
Kurš cits mainīs notiekošo pasaulē, ja ne jaunieši? Ar tādu pārliecību 18 gadus vecā Anželika Aļabjeva dodas uz priekšu, organizējot diskusijas, piedaloties dažādos Eiropas Savienības finansētos projektos un reiz pat uzstājoties ar runu Eiropas Parlamenta (EP) priekšā Strasbūrā. Andželika vēlas, lai arī viņas balss tiek sadzirdēta.
Cilvēki ar invaliditāti ik dienu sastopas ar citu neizpratni, maldīgiem pieņēmumiem vai nosodījumiem. Kāpēc izmanto dekoratīvo kosmētiku, ja esi neredzīga? Vai tu guli ratiņkrēslā? Sarunas pie tējas tases un neizsīkstošs dienas joku arsenāls ir tas, kas palīdz trim aktīvām sievietēm ar invaliditāti - Baibai Baikovskai, Diānai Ponaskovai un Līgai Ķikutei -, runāt par personīgo pieredzi, iekļaujot vismaz 10 faktorus, kas ietekmē ikdienu, socializēšanos, drosmi un sievišķību.
Nule noslēgusies starptautiskā akcija ''Jūlijs bez plastmasas'', kad pasaulē ikvienu aicināja atteikties no vienreiz lietojamiem iepakojumiem. Tā nav tikai vides aktīvistiem svarīga tēma, jo ikdienā ar pārtikas iepakojumu saskaras gandrīz ikviens. Skaidrs, ka atkritumu temats turpina būt aktuāls arī ārpus šīs akcijas. Vairums uzņēmumu joprojām izvēlas lētākus, vieglākus un plānākus plastmasas iepakojumus, kas saglabā produktu, tā īpašības un kvalitāti arī transportēšanas gaitā. Šīs īpašības padara plastmasu par ideālu iepakojumu veidu, taču Latvijā darbojas arī uzņēmumi, kas domā par videi draudzīgām alternatīvām produktu iesaiņošanā.
Jūlijs visā pasaule tiek atzīmēts kā mēnesis bez plastmasas, kad sabiedrību aicina ikdienā atteikties no vienreizlietojamiem iepakojumiem. Laba alternatīva plastmasas maisiņiem un pārtikas plēvei ir bišu vaska drāniņas, kurās var ietīt un uzglabāt dažādus pārtikas produktus. Jaunā māmiņa Beāte Zīberte pērn Ziemassvētkos nolēma tādas pagatavot dāvināšanai draugiem un radiem. Tagad videi draudzīgais eksperiments pārtapis par nelielu uzņēmumu “Beāte rada”. Tā saimniece LSM.lv stāsta par uzņēmuma rašanos un dalās padomos, kā drāniņu pagatavot pašam.
Dzīvojot pilsētā, cilvēka un dabas tikšanās ir retāka, taču peldvietu jautājums vasarā ir aktuāls arī pilsētniekiem. Rīgā ir septiņas oficiālas peldvietas, kurās tiek uzraudzīta ūdens kvalitāte, kā arī virkne neoficiālo pludmaļu, kuras pilsētnieki ir iecienījuši par spīti labiekārtojumu neesamībai. Tomēr - vai urbāno jeb pilsētas peldvietu iespējas Rīgā ir izmantotas pietiekami?
